Pamodos ap 6 no rīta un īsti nesapratu kāpēc... Vēl apmēram stundu varu gulēt, vot i gulēja tālāk. 7 no rīta nozvanīja modinātājs. Jāceļas. Tāda samiegojusies pārbaudīju telefonus, izrādās atnākusi īsziņa – apsveikums 8.martā. Dikti jau mīļi :) Tā teikt, pirmais apsveikums šodien ;) Un tas nekas, ka tieši tā sms bija tā, kas mani pamodināja pirms modinātāja.
Tad nu arī taisījos uz daivcentru, Sems vakar teica, lai esmu ap 8:30... Nu labu – ja jābūt – būšu.
Beidzot es sākšu nirt!!! Šogad pirmo reizi. :)
Paķēru vēl vakar uz daivcentru neaizvesto regulatoru un braucu uz centru :D Izrādās, priekšniecības vēl nemaz nebija, tikai Lera un puiši. Sagaidījām Sema un Boba parādīšanos un daivcentrā vismaz sākās rosība. Tad ieradās Mido ar veselu baru tūristu. Man tika pajautāts – vai es te sen jau :D Nu ja, Mido atkal varēs mums ar Leru stāstīt cik viņš ir pareizs, ka uz tūristēm nemaz neskatās un cik nelaimīga bijusi viņa pirmā mīlestība. Šitos stāstus mēs jau no galvas zinām ;)
Man, izrādās šodien bez Oļega un Ivara, grupā būs vēl 2 cilvēki – Sergejs, kurš tikko kā nokārtojis AOWD un Irina – CMAS*, kura kādus 5 gadus nav nirusi.
Ivars un Oļegs šajās Ēģiptes brīvdienās grib aizbraukt panirt uz Salem Express. Sema viedoklis šajā jautājumā nepārsteidz – ja ir OWD – nevar, vajag vai nu kārtot AOWD vai vismaz specializāciju Deep Diver. Labāk jau, protams, izvēlēties AOWD – šis sertifikāts dos daudz vairāk nekā tikai specializācija Deep. Ivars šodien pat varētu sākt kursu un uztaisīt jau drift daivu.
Vēl pat uz bota notiek apspriede ar kapteini Misadu, kur labāk – viņš labāk grib braukt uz Sakhwa nevis Abu Ramada. Nu, Sakhwa drifti tiešām ir smuki, tur ir lagūna ko izpeldēt... Boss piekrīt Sakhwai. Bet... Es nevaru taisīt driftu pirmajā daivā – jo man grupā ir Irina, kurai noteikti nepieciešams čejdaivs... Finālā – pirmais daivs būs parastais daivs Sakhwa, bet otrais daivs kādā no Fanadir – drifts. Nu labi.
„Rosetta” dodas jūrā, bet es pārbaudu vai visi ir salikuši ekipējumu. Oļegs un Ivars ir, bet pārējie vēl ne. Sergejs ātri saliek savējo un tad uzprasās par palīgu Irinai – viņš izstāstīšot un parādīšot kas kā ir jādara. Nu, labi. Man atliek tikai visu pavērot. Rādot Irai kā pievienot balonam BCD un regulatoru, Sergejs pagūst arī man paziņot, ka viņam bijusi iespēja vienu dienu nirt vienā grupā ar Svetu un, ka viņa teikusi, kad atbraukšot es – viņam būšot labi daivi. Vot Sveta, nodarbojas man nezinot ar manis reklamēšanu :D
Pēc tam brīfings. Izstāstu kā nirsim, ka sākumā būs iemaņu pārbaudes vingrinājumi Irinai un pēc tam peldēsim apskatīt rifu. Irinai vēl izstāstu kādi vingrinājumi viņai būs jādara.
Tātad – pirmais daivs – El Sakhwa. Parastais daivs, maršruts turpu – atpakaļ. Uzsākot ieniršanu Irinai izrādās ir problēmas ar ausīm, dziļāk par 5-6m viņa netiek. Kāds nu vairs čekdaivs, kur jāapsēžas uz gultnes un jāveic vingrinājumi. Ilgi cenšamies ar Iru tikt lejā – kursējam tur drusku uz leju, tad atkal drusku uz augšu, atkal uz leju, un atkal uz augšu. Bet ausis sāp, dziļāk viņa netiek. Prasu, vai viņa grib atpakaļ uz botu, jeb peldēsim šādā dziļumā. Viņa uz botu negrim – peldēsim! Labi. Puiši peld drusku lejā zem mums, mēs ar Irinu – pa augšu. Sākumā sanāk vairāk uzmanīt viņu, nevis vērot rifu un meklēt kādas interesantas zemūdens radības. Daiva vidū Irai tā kā paliek labāk ar ausīm un viņa pat ienirst pāris metrus dziļāk.
Es šodien nirstu savā jaunajā BARE 3mm hidrā... Visu laiku es te 3mm esmu nirusi, ir bijis ok, bet šodien jau daiva otrajā pusē sāku salt... Ūdens visu laiku tā kā cirkulē gar muguru, vot i salst... Sāku pat domāt vai tik Lera rāvēju ir kārtīgi man aiztaisījusi...
Sakhwā ir smuki. Arī šoreiz redzējām 2 nelielas skorpēnas, divas sarkanās zvaigznes ar zilajiem punktiņiem, vienu lielu zaļganīgu zvaigzni ar rozīgām adatām, oranži svītrainos gliemjus.
Ivars gan ļoti lēnām peldēja, Oļegam laiku pa laikam vajadzēja viņu gaidīt.
Īsi pirms pašiem botiem – bija palicis vairs tikai tāds rokas stiepiena attālums – Iru izmeta augšā. Tā kā mēs jau pa ceļam bijām nopeldējuši safety stop 5m 3minūtes, tad tā kā ne tik traki. Uzpeldēju palīdzēt viņai tikt lejā, bet viņa plivinājās jau virs rifa, kur dziļums labi ja metrs. Tā arī līdz botam Ira aizpeldēja pa ūdens virspusi. Labi, ka tiešām tas nebija tālu.
No otrā daiva viņa atteicās – ausis joprojām sāpot, lai arī varējusi tikt drusku dziļāk nekā daiva sākumā, bez tam esot arī viņa nosalusi. Nu ko, uz otro daivu man palikuši trīs daiveri.
Otrais daivs – El Fanadir S. Uzprasījos uz S, jo tur vienmēr daudz nelielu skorpēnu var atrast. Mums tas ir drifts. Salecām ūdenī, ienirām – auksti, redzamība pašvaka... Tagad man šķiet, ka ūdens tiek aiz hidras gar kapuces malu, kura izlien no hidras... Atkal sala mugura...
Pašā daiva sākumā redzējām lielu murēnu, bija pāris lionfish, stingreja, 1 zvaigzne. Tukši.
Vispār šodien tie daivi, nu tā... nu, ne v kaif...
Pēc daiva, tā ap 16 man bija sarunāts satikt Lenu „Mr.Sam”. Bet pienākot pie „Mr. Sam” tur bija tikai Vlads, kurš tā drusku neapmierināti plivināja rokas... Izrādās Lena tā kā teikusi viņam, ka pēc trijiem būs te... Bet viņai kaut kur Hadabā noplīsusis mašīna un viņa nav tikusi.
Sazvanījos ar Lenu, tiecās pēc kādas stundas būt – kad mazā pamodīšoties. Tā nu mēs nelielā kompānijā – Vlads, es, Ivars un Oļegs – pasēdējām „Mr. Sam”. Paklausījāmies Vlada pļāpāšanā – par to, kā viņa Hurgadas dzīvoklim plānojot gāzi ievilki, par jauno zivju restorānu pretim zivju tirgum, kur ēdienkartē pie sveramajām zivīm esot pierakstīts – „pēc tirgus cenas” :D Vispār par daudz ko runājām. Tad Ivars un Oļegs devās prom, bet mēs ar Vladu vēl palikām. Ap 18 piezvanīja Lena, ka jau braucot. Nu un sarunājām labāk satikties „Costas Coffee”. Vlads izdomāja doties mājup, a es devos uz kafijotavu. Lena atbrauca ar mazo un paziņu Ļubu, kura pirmo reizi atbraukusi uz Ēģipti.
Pasēdējām, papļāpājām. Eva Marija ir paaugusies. No „Costas” mēs kaut kā sadomājām pārcelties uz „Joly Pub” – ūdenspīpi sagribējās un puiši daivmāsteri arī tā kā bija solījuši pienākt. Galu galā mana „EtiSalat” interneta fleška visu šo laiku bija pie viņiem, vajadzētu tak dabūt atpakaļ. Kad bijām aizņēmušas „Joly Pub” dīvāniņus – lai mazajai būtu kur parāpot, parādījās puiši. Pat apsveica 8.martā un sadāvināja mums visām pa rozei.
Tā arī mēs tur vakaru pavadījām pārrunājot daivingu un visu ko vēl. Puiši uzsākuši strādāt „Pirates” daivcentrā. Darba esot daudz, brīvdienas vēl nedodot. Andrejs vispār drusku apslimis, tā ka šodien niris bija tikai Biatlonists.
Izrādās, Andrejam apmēram pirms mēneša kaut kur nozagts telefons, kurā viņš bija ielicis manas interneta fleškas simkarti, bet atjaunot to simkarti varot tikai es, kapeikas gan tas maksājot – ap 10 paundiem, bet viņi paši to nav varējuši izdarīt. Tā ka saņēmu atpakaļ pašu flešku bez kartes – kad es atjaunošot simkarti, lai piesūtot viņiem rēķinu :D Labi jau labi :D Tā kā es biju palikusi bez interneta, Lena līdz rītam iedeva savu Salāta flešku :)
Pēc pāris stundu tusēšanas, mazā bija izrāpojusies pa dīvāniņiem, izspēlējusies un nu gribēja gulēt, tā ka posāmies pa mājām. Lena mani vēl pa ceļam līdz Kauseram aizveda. Palūdzu, lai izlaiž pie „Hamed Sons Market” – kaut kāda pārtika ta jānopērk. Veikalā gāja jautri.... Iekrāmējusi groziņā 2 pudeles ūdens devos pēc maizes... Zem kājām diemžēl neskatījos, a tur pie maizes plauktiem bija vai nu atkususi netālu esošā saldējamā vitrīna, vai kāds vienkārši bija pielējis ūdeni un aizmirsis saslaucīt... nu, īsumā es tur izpildīju pāris daiļslidotājus cienīgas piruetes. :D Noplivinājos ar groziņu tā, ka ūdens pudeles izlidoja, a es pati vēl paslidinājos pa tām slapjajām, slidenajām flīzēm. Divas tur stāvošās ēģiptietes dikti satraukušās metās man palīdzēt – tipa, vai ar mani viss ok, palīdzēja pat ūdens pudeles salikt atpakaļ groziņā. No malas tā mana slidināšanas un roku vicināšana cenšoties noturēt līdzsvaru noteikti izskatījās ļoti komiski, īpaši, kad pudeles lidoja no groziņa... labi, ka plastmasas pudeles ;)
Pēc slidināšanās epopejas, tālāk skatījos, kas zem kājām, lai, ja nu kas, nenāktos, ko tādu vēlreiz atkārtot. Bet ūdens nekur citur nebija pieliets ;) Nopirku vēl tomātus un apelsīnus, kanēļa tēju, jogurtiņus, nu un maizi ar, un devos mājup.
Jāteic, ka nekur tālu netiku... nē, nenožāvos es kādā nākamajā peļķē :D Satiku Sadu, kura devās mājup no treniņiem. Tā teikt, satikušās tak ielas vidū nepļāpāsim, atpakaļ uz Esplanādi, lai pasēdētu kādā coffee shop arī iet negribējās... Finālā izlēmām iet pārbaudīt turpat, gandrīz pretim „Hamed Sons Market”, esošo kaut kāda Aymana restorānu (nu, nosaukums tāds). Vieta izskatījās tā neko – iekšā lielas telpas, smuki dekorētas, bet tukšas, nu neviena cilvēka. Vēl viņiem bija arī iekšpagalms arī ar galdiņiem, baseiniņu ar strūklakām un lielo ekrānu uz kura tika rādīta „Oskara” ceremonija. Pāris veču sēdēja un skatījās. Mēs izlēmām palikt, paēst vakariņas (vot, izpalika man šovakar gatavošana mājās ;) ) un arī paskatīties kā pasniedz „Oskarus”. Jāteic, pavārs gatavoja garšīgi. Lentil soup bija laba, dārzeņu salāti superīgi. Sada bija paņēmusi kaut kādu jēra gaļas ēdienu, teica, ka arī ļoti garšīgi. Un cenas normālas.
Finālā diena iznāca ļoti noslogota :) Gulēt arī diez ko ātri neaizgāju, vajadzēja tak drusku arī internetā paskatīties, pastu pārbaudīt un tā tālāk... :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru