Vakar daivcentrā bijusi „Chamber of diving and water sports” (CDWS) pārbaude – ikgadējā sertifikācija. Ar sertifikāciju viss ok, toties Kamerai tagad jauni noteikumi attiecībā uz introdive, kuru, kā izskatās, viņi iecerējuši vispār likvidēt. Tagad ar introdaiveriem varēs nirt tikai instruktori. Visiem DM tiek rekomendēts nokārtot vismaz CMAS instruktora sertifikātu. Bez tam – vairs nekādu 2 introdaiveru uz vienu gidu – tagad tikai pa vienam. Piedevām, ja introdaiveris pasūtījis arī zemūdens foto, tad to jāveic atsevišķam daiverim. Tā ka - vēl viens cilvēks zem ūdens.
Nu un šodien šie jaunie noteikumi – niršana pa vienam introdaiverim, tika ieviesta arī mūsu daivcentrā... Labi, ka tūristu šodien nebija īpaši daudz. A to – sanāktu vēl līdz vēlai naktij introdaivus taisīt...
Pirmā niršanas vieta El Sakhwa. Vējš šodien jūrā atkal liels, pat lai daivsaitā piestātu, kapteinim nācās pabraukt tam garām, tad apgriezties un no otras puses iebraukt švartošanās vietā... Šūpoja pamatīgi. Nira visi pēc noteikumiem, jo kā izrādās – ja redz zem ūdens, ka kāds daivcentrs neievēro noteikumus – par viņiem nekavējoties vajag ziņot Kamerai... Vobšem stučīšana...
Jāteic, ka Kamera plāno ar laiku (un kā izskatās, ļoti drīz) panākt to, ka introdaivu vietā būs Discovery Scuba Diver. Tātad – iepazīšanās ar daivingu – vispirms tūrists jāapmāca baseinā un pēc tam viņš var nirt jūrā... Bet tas nozīmē, ka cenas uz daivingu Ēģiptē tikai celsies...
Otrais daivs Marsa Abu Galawa. Šādos laika apstākļos... nu diez vai īpaši daudz ko tur zem ūdens varēja redzēt... Bez tam, daļa introdaiveru no otrā daiva atteicās. Man par pārsteigumu, neatteicās viens krievu pensionārs, kurš no pirmā daiva atgriezās pavisam bāls... Knapi 10 minūtes zem ūdens pabijis, pēdējiem spēkiem izkāpa uz bota... es pat viņam siltu, saldu tēju aiznesu, jo reāli viņš izskatījās ļoti slikti... Bet – viņš devās arī uz otro daivu, kā izrādījās viņam bija motivācija – vajag zemūdens bildes – nu, viņš zem ūdens... No otrā daiva viņš atgriezās daudz labākā izskatā, vairs ne balts kā palags...
Nu bet man diena jūrā pagāja savā ziņā labi – atpūtos, drusku, kad vajadzēja, palīdzēju ar introdaiveru saģērbšanu, bet tā vairāk vēroju jūru un klausījos mūziku :)
Vakarā 18 mums ar Sadu bija sarunāts iet uz taizemiešu restorānu „Thai Garden”. Katja netika, jo viņai bija jābrauc ar vīru uz Kairu. „Thai Garden” ir superīga vieta, bez tam visu šo laiku tur nav zudusi kvalitāte. Pēc restorāna vēl iegriezāmies „Chez Sam” – uzpīpēt :D Nu bet pēc tam ap kādiem 20:30 devāmies uz boulingu. Un te nu sākās vakara jautrības....
Eju es iekšā boulingā, tipa – durvis atvēru, pie letes stāv Mahmuds un smaida, tipa hello – hello! A te man no aizmugures atskan Sadas balss – ejam prom, fiksi ejam prom! Nodomāju, ka Sada ieraudzījusi Mahmudu, pārdomājusi par boulingu. Pagriežos un saku, lai beidz tak, lai nāk tik iekšā. Bet Sada – fiksi, ejam prom. Izgāju laukā noskaidrot kas un kā. Izrādījās, Mahmuds te ne pie vainas, bet gan tas, ka boulingā ir Alīna, nu bet Sada ar Alīnu šobrīd labāk netiekas, nu ja tas ir iespējams.
Tā kā Alīna ir boulingā, mēs tātad tur tagad nevaram iet... Jāiet kaut kur citur pasēdēt... Es gan paziņoju, ja šovakar mums šā kā tā jāiet spēlēt boulingu, tipa, lai tur Mahmuds un pārējais staffs nepadomātu, ka mēs kādas duras – kā kādas padsmitgadnieces, kas to tik prot kā atvērt durvis, pateikt čau un aizmukt prom :D Nu reāli, no malas tā droši vien izskatījās...
Kā izrādījās, Sada sākumā nebija sapratusi, kas par mašīnu stāv pie boulinga, tipa, Alīnas mašīnu nebija atpazinusi – jo tad mēs no šīs muļķīgās situācijas būtu izvairījušās. Bez tam, kā izrādījās, Sadai ir ļoti laba reakcija – es tak Alīnu pat nebiju pamanījusi – viņa kaut kur pie celiņiem bija stāvējusi...
Tā nu mēs pārvācāmies uz Aymana restorānu (nu nosaukumu es tā arī līdz šim neesmu iegaumējusi, kaut kāda Aymana restorāns ir), kur jau reiz bijām bijušas. Un te nu apstiprinājās fakts, ka Hurgada tiešām ir maza, visur kādus paziņas var satikt – te kaut kādā kompānijā sēdēja „Azur Travel” Muhameds, kuram, protams, uzreiz vajadzēja mani noinformēt, ka Irina braucot uz Hurgadu. Nu to es tā kā pati zinu :D
Tā nu mēs Aymana restorānā līdz kādiem desmitiem nosēdējām. Par laimi, ejot uz boulingu, jau pamanījām, ka Alīnas mašīna tur vairs nestāvēja. Tā ka ceļš bija brīvs.
Boulings izvērsās par ļoti jautru pasākumu. Viss sākās jau ieejot – aiz letes stāvēja Mahmuds, kurš ieraudzījis Sadu sāka ne tikai pārlaimīgi smaidīt, bet arī kaut ko runāt krieviski (a pirms tam krieviski viņš nerunāja), toties Aymans izskatījās nikns kā pūķis, īsts Mr.Zlo. Tā ka šim vakaram viņš pat tādu iesauku ieguva :D
Mums tika iedots pats malējais celiņš, kas gandrīz pretim izejai un letei. Piedevām, blakus celiņā spēlēja daži no tā dēvētās „izlases” ;) Tipa Lords un vēl viens. Īstenībā, kad blakām spēlē ļoti labi, tad var arī šo to noskatīties, iemācīties... Nu, interesanti ar, prieks tak skatīties, kad kāds ļoti labi spēlē :)
Tā nu mēs spēlējām, Sadai diez ko negāja... Un tad, kad viņai kārtējais metiens vija aizgājis pa malu, pagriežoties un dodoties pēc nākamās bumbas, no Sadas atskanēja „S...a b...d!!!” (nu, pī-pī-pīiii) Lodrs tajā brīdī gatavojās metienam. Tas bija jāredz, nu viņa seja – sākumā izbrīns, tad smiekli. A es jau tur bezmaz histēriski smējos. Viņš izdarīja metieni, visi ķegļi, protams, nogāzās. Sada arī bija sagaidījusi savu bumbu un atkal viņai tā aizripoja uz malu. Lords jau bija paguvis atgriezties pie savējiem un izstāstīt dzirdēto. Arī tur visi smējās. Pēc tam spēle kļuva vēl jautrāka – Lords uzņēmās šefību mācīt Sadai kā labāk jāspēlē. To tik vajadzēja ieraudzīt Mahmudam, kurš nu no visādiem stūriem lūrēja, kas nu te notiek. Toties Mr.Zlo joprojām nebija mainījis savu sejas izteiksmi un raidīja Sadai ļaunus skatienus, par ko mēs nospriedām, ka Mahmuds noteikti viņam raznjos ves mozg stāstot par savu nelaimīgo mīlu :D
Bez tam, kad Sadai atkal neizdevās metiens – bumba aizlidoja uz malu, Mahmuds, kurš jau bija pārvācies pie galdiņiem, veltīja aplausus. Vobšem bija jautri. Piedevām, Lodrs un „izlase” tika noņemti no celiņa, tipa it kā tūlīt grupa parādīsies, kas rezervējusi... Tas nekas, ka bija arī vēl citi brīvi celiņi. Tā ka „izlase” pēc tam sēdēja pie galdiņiem un vēroja kā mēs spēlējam. Pēc kādām 20 minūtēm tiešām parādījās baigais cilvēku bars. Mēs ar Sadu vēl nosmējāmies, ka ekskursanti ieradušies, nu tiešām – gandrīz lielais tūristu autobuss. Tā teikt, pa dienu viņiem bijusi ekskursija uz „Sindbad” akvaparku, bet vakarā uz boulingu :D
Piedevām, viņiem tiešām bija rezervācija uz 4 celiņiem. Pat mēs gandrīz tikām noņemtas no spēles. Kad aizgāju ar Aymanu runāt, ka mēs gribētu vēl vienu spēli, viņš saka – nav brīvu celiņu. Bet tad pēkšņi no nez kurienes uzradās Mahmuds un brīvs celiņš atradās – tikai zālēs otrā galā, prom no galdiņiem, kur sēdēja Lords un „izlase” :D
Jāteic, kā tikām aizsūtītas trimdā ;) Aymana attieksme kaut kur mainījās, sāka atkal pēc cilvēka izskatīties, nevis Mr.Zlo :D
Mēs pateicoties drusku ;) (he-he-he!) greizsirdīgajam Mahmudam bijām palikušas bez „atbalsta grupas”, bet tas nenozīmē, ka spēle no tā kļuva sliktāka. Boulings rullē! Tā ka jautrība turpinājās. Pat vēl vienu spēli pēc tam paņēmām. Finālā mēs pa vakaru 5 spēles katra nospēlējām.
Kad gājām maksāt, Aymans man prasa cik spēles esam nospēlējušas, vai pareizi, ka 10. Nu jā – katra pa 5. Uz ko viņš dod čeku un rāda uz vaigu – lai dodu buču! Man acis lielas. Par ko??? Viņš redz mums 50% atlaidi piešķīris :) Buču šā kā tā nedabūja, tik uzsmaidīju un pateicu paldies :D Tā ka Mr.Zlo arī vakara gaitā bija parādījušies cilvēcīgi vaibsti :D Kā Sada smējās – ka man ar viņu daudz kas kopīgs – viņam Mahmuds raznosit mozg, a viņa man – nu par vienu un to pašu tēmu, tikai no dažādiem saktu punktiem :D Ha-ha-ha!!!
Kamēr es kasē maksāju par boulingu, Sada kaut ko ar Mahmudu apsprieda – nu atkal viņš bija parādījies, lai atkal papļāpātu. Sada viņam šoreiz ar pateica, ka ko ta solījis piezvanīt, ja to tā arī neizdarīji. Uz ko viņš atbildējis, ka esot problēmas ar ģimeni. Kā Sada pēc tam teica, zinot ēģiptiešu ģimenes – visticamāk vecāki uzstāj, lai viņš šķiras no savas ārzemju sievas, tā te tāda tipiska lieta – ja ilgu laiku nav bērnu, tad priekš kam tāda sieva vajadzīga. Ir jau tādi, kas iztur ģimenes spiedienu un nešķiras, lai gan lielākā daļa tomēr piekrīt ģimenes viedoklim.
Prom ejot man gan no Aymana vēl nācās uzklausīt piedāvājumu – viņš man pamācīšot vēl labāk spēlēt boulingu, a par to es viņam krievu valodu iemācīšot. He-he-he! Te Hurgadā krievu valodas kursu ir pa pilno! Ir no kā izvēlēties. Pri chom tut ja :D Vobšem notēloju duru – hi-hi-ha-ha kas nu es par skolotāju, piedevām vēl krievu valodai :D
Tā nu jautri piektdienas vakars tika aizvadīts :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru