Daivcentrā šodien nav sertificēto daiveru, tikai introdaivi. Tā ka varu būt brīva :) Sems gan saka, ka ja vēlos, varu braukt jūrā, tāpat atpūsties. Bet tūristu ir tik daudz, ka vietas, lai atpūstos diez vai būs ;) Tāpēc atsaku.
Pa ceļam uz mājām iegāju „Sea view reality”, vajadzēja par elektrības rēķinu noskaidrot, bet ap 9:30 tur neviena nebija. Vot būs citu dienu jāpienāk. Tad vēl iegriezos „Abu Ashara” šādus tādus sīkumus nopirkt, izrādās, veikalu viņi ir pārkārtojuši. Kamēr nepieciešamo atradu....
Atbraucot mājās nolēmu kādu stundu pagulēt. Vajadzētu tak reiz izgulēties... Finālā 2 stundas pārvērtās par 4... nu, reāli atslēdzos. Kad vakarā par to teicu družkām, viņas teica, ka tā šobrīd esot visiem – visi guļot, jo ārā karsti un liels mitrums.
Vispār jau mani pamodināja Lena, kas piezvanīja, lai pajautātu vai negribu ar viņu, sīko un Ļubu pastaigāt pa New Marina. Tā kā līdz vakaram man īpašu plānu nebija, tad arī sataisījos un braucu uz piestātni.
Pa New Marina mēs diezgan ilgi staigājām, jahtas paskatījāmies, tad tālākajā coffee shopt uzpīpējām un iedzērām fresh mango :) Mazajai Evai Marijai bija paņemti līdzi staigājamie ratiņi (vai nu kas tas ir) un viņa brīžiem oj kā drasēja pa piestātni, mēs tik spējām vaktēt un ķert :D Vēl arī uz visiem sunīšiem un kaķīšiem paskatīties, kā arī uz maziem bērniem. Kamēr sēdējām coffee shopā uzradās maza ēģiptiešu meitenīte, kurai dikti iepatikās stumdīt Evu Mariju viņas staigājamajos ratiņos. Finālā pat meitenītes tēvs uzradās viņu savākt, a to jau bija diezgan tālu aizvizinājusi mazo :D
Vakars var teikt, ka pienāca diezgan ātri. Man 7 bija sarunāts ar Sadu un Katju satikties Elīzas restorānā „DiVino”. Pa ceļam vēl bija jānopērk tabaka, ko uz Latviju aizsūtīt.
Meitenes jau gaidīja „DiVino”. Un vakars sākās. Pasūtījām ko paēst, pa glāzītei grapas un sarunas sākās :))) Prieks, ka Elīzai restorāns ir labi apmeklēts, cilvēku daudz, atmosfēra jauka. Un tas tepat centrā – starp „Roma Hotel” un „El Tabia”.
Rukolas salāti bija burvīgi, ravioli arī. Tika pasūtīts vēl pa glāzītei grapas.
Sada pastāstīja par jaunajiem taebo apmeklētājiem. Bez Roberto tajā grupā esot parādījies vēl viens puisis – Ādams, viņš ēģiptietis. Spalvains ka briesmas, uz treniņiem sācis vilkt velosipēdistu bikses un maiku ar īsām rokām un dziļu dekoltē. Meitenēm esot jautri :D
Katja pastāstīja, ka viņiem reception sākusi strādāt jauna meitene. Tāda pārlaimīga. Kad uzprasījuši, cik sen Ēģiptē, izrādījies 3 mēnešus un jau precējusies ar vietējo, kurš esot tik jauks, tik labs utt. Uz jautājumu, kur tad viņi dzīvojot, izrādījies Shery... Neviens jau tai jauniņajai nav teicis, ka Shery neko labu attiecības neliecina, jo tur dzīvo ļoti daudz tādu, kas meklē vienas nakts attiecības ar atbraukušajām tūristēm, bet ja attiecības ir nopietnas, tad pāri parasti dzīvo Mubarakā vai Kauserā... Bet tas vēl nebijis viss. Izrādās, meitene par dzīvokli maksā uz pusēm ar vīru – katrs 100 eiro mēnesī... Te nu jāteic, ka tāds dzīvoklis, kādā viņi dzīvojot – ļoti maziņš, studijas tipa, maksā apmēram 100$ mēnesī... Bet kad, tā jauniņā šodien kolēģēm paprasījusi, vai arī viņām vīri taisa apdrošināšanu, uz ko visas neizpratnē paprasījušas kādu? Izrādījies, jauniņā vīram katru mēnesi dodot 200 eiro, lai tas uztaisītu viņai apdrošināšanu... Reāls krāpnieks... mēnesī saņem 300 eiro par neko... :( Bet viņa joprojām uz tādu kretīnu skatās caur rozā brillēm...
Kamēr Sada un Katja dzēra kafiju, es saiņoju tabaku... Nu no papīriem ārā un maisiņos iekšā :D Uzreiz bagāžā mazāk vietas aizņem.
Pēc tam pienāca Elīza un uz restorāna rēķina uzsauca mums vēl pa vienai grapai. Labi, ka glāzītes maziņas, ne vairāk kā 25 gr.
Nu un tad sadomājām braukt uz boulingu. Būs jau vairāk kā 2 mēneši, kopš pēdējo reizi spēlēju. Bet Sada beidzot tomēr bija saņēmusies vēlreiz satikt Mahmudu.
Piebraucot pie boulinga – daudz mašīnu uz ielas stāvēja, tāda var būt tā, ka nebūs brīvu celiņu. Tik traki nebija. Ieejot sākās jautrības :) Kas saucās – es esmu atpakaļ. Šķiet, ka nācās sasveicināties gandrīz ar visiem, kas tur pastāvīgi spēlē.
Mustafa uzreiz atrada mums brīvu celiņu, nu viens celiņš bija vēl brīvs :D Frāzes „Welcome back!” Un mēs jau spēlējām. Pirmo spēli tikai es un Katja. Tad Sada arī izlēma mums pievienoties un gāju puišiem paziņot, ka spēlētāju sarakstam jāpievieno vēl viens spēlētājs. Tad nu tagad nācās apsveicināties ar Aimanu, kurš arī strādā aiz reģistrācijas letes. Tagad bija jānoklausās ne tikai to, cik mani priecājās atkal redzēt, bet arī ka manis te pietrūcis (hahaha!!!) un jāatbild uz jautājumiem cik ilgi šoreiz palikšu Hurgadā. Kamēr mēs ar Aimanu tā pļāpājām, parādījās boulinga galvenais – Mahmuds. Atkal „welcome back”, prieks redzēt utt.
Bez tam, kad bijām sākušas spēlēt pirmo spēli, izrādījās, ka pāris celiņus tālāk spēlē arī Briesmīgais Ali. Ar kaut kādu veceni, kura bija ieradusies uz boulingu paīsā kleitā :D Smaids līdz ausīm un rokas mājiens no Ali. Biju pamanīta. Bet cerams uzreiz ta neskries mani uz kādu boulinga partiju aicināt ;)
Otrās spēles laikā pie mums pienāca Mahmuds. Labi, ka bija pienākusi mana kārta mest pa ķegļiem un es varēju notīties malā, lai nevajadzētu sākt smieties. Viņa un Sadas attiecības drusku uzjautrina. Ja rudenī viņš meta visādus lokus apkārt, nevarot sākumā saņemties pieiet parunāt, tad pēc tam kad viņu bija kur tur aizgājuši patusēt, paziņoja, ka starp viņiem nekas nevar būt, jo viņam galu galā esot angļu sieva, kas esot ļoti greizsirdīga un visu kontrolējot!!! Bāc! Bet nu viņš atkal bija klāt. Un Sadai pajautāja, vai viņa visu šo laiku, nu kopš decembra, ir bijusi Hurgadā un kāpēc viņam nav piezvanījusi. Kaut kāds jocīgs viņš – pats pasaka, ka nekas nevar būt, bet pēc tam prasa, kāpēc nepiezvanīju. Ir gan tie vietējie :D Laikam par sievu atkal bija aizmirsis ;)
Noskaidrojis, ka Sada visu laiku tepat vien bijusi, atkal aiztinās uz kaut kādām pārrunām pie viena no attālākajiem galdiņiem.
Nu bet tad zālē parādījās arī Lords un Mr.Diving (nu dabūjis viņš tādu iesauku dēļ tā, ka ir daiveris un labi spēlē boulingu. Tā teikt, mēs aiz gara laika pagājušajā reizē to izdomājām :D). Ali jau bija paguvis paziņot, ka es esmu te, un nu nācās arī ar vietējo izlasi sasveicināties, jo, tā teikt, gandrīz visa sbornaja bila v sbore :D
Tālāk vēl bija jautrības - Ali, stāvot pie sava celiņa, pārķēris manu skatienu pateica "I love you". Bļin! Nācās noignorēt un izlikties, ka neko neesmu sapratusi, ka neko neesmu no lūpām nolasījusi. Un vispār, par šitādiem izgājieniem var arī norauties... nu, piemēram, man kāda stipri smaga boulinga bumba tā kā nejauši var no rokām izkrist... un tā... :D Vispār būtu labāk spēlējis tālāk boulingu ar savu veceni un mani licis mierā!
Šovakar boulingā bija daudz vāciešu, kādus 3 celiņus bija aizņēmuši, bet pašu tālāko celiņu paņēma kaut kādi vietējie puiši un 2 tūristes. Nu, viņi viņas bija atveduši uzspēlēt boulingu. Jāteic, ka tur bija ko redzēt. Viena no tām beibēm bija uzvilkusi topiņu bez lencītēm no kura spēlējot krūtis bezmaz vai krita laukā, bet otra vispār bija vakara zvaigzne – kad viņa spēlēja, visa zālē var teikt pārtrauca savus darāmos un pievērsa viņai savus skatienus. Īpaši jau vietējie :D Vienkārši beibe bija uzvilkusi ļoti, ļoti īsu pludmales kleitu... Tā teikt, pietika tik pieliekties ;) Bez tam figūra arī viņai nebija 90-60-90 ;)
Uzspēlējām mēs 3 spēles. Vinnēju es... var teikt, ka biju sākusi gatavoties, kad būs ar Maiklu jāspēlē. A viņam jau baigi patīk uzvarēt :D
Pie maksāšanas mūs sagaidīja patīkams pārsteigums – „welcome back” sakarā tikām pie 50% atlaides. Kamēr maksājām, Sada vēl paguva ar Mahmudu parunāt, kurš nez no kurienes ;) atkal bija parādījies. Viņš pat pieteicās Sadai piezvanīt, uz ko viņa atbildēja, ka diez vai viņš esot saglabājis viņas numuru. Nu i tad Mahmuds rādīja telefonu ar Sadas numuru, tik cenšoties piesegt to, zem kāda vārda viņš viņu ir saglabājis. Nu bet Sada vienmēr visu pamanīs. Telefona katalogā viņa bija Sadiki. Kā Sada pēc tam teica, vismaz kaut cik līdzīgi, nevis kaut kāds tur tipa Vasīlijs Ivanovičš :D Hahaha!!!
Labi, ka man boulings turpat pie mājām, pārnākot – kondiška atkal vairs īsti negrib dot vēsumu... Tagad var sasniegt +26C - +27C. Izskatās, ka būs atkal jāiet parunāt ar Ahmedu vai Mazo Riebeklīti... Nu, nevar tak būt tā, ka tas freons, ko viņi ielika jūlijā, nu jau ir beidzis. Pie tam, ja kondiška tika lietota tikai jūlijā un augustā, a kad te biju rudenī, pēc kondicioniera nebija nekādas vajadzības, jo karsti nebija. Tā ka, gan jau Mazais Riebeklītis atkal kaut ko ir saķīmiķojis sev par labu....
Tā, ka pēc tam, kad dienā biju pagulējusi, nu īsti nenāca miegs. Pasēdēju drusku internetā un tad, cerībā, ka tas palīdzēs - izdzērusi glāzi piena, devos gulēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru