7 zvanīja modinātājs... Bet es sapratu, ka piecelties nespēšu un ja arī piecelšos, šodien toč nirt nevarēšu. Baigais pārgurums... Aizsūtīju uz daivcentru sms, ka nebūšu, esmu pārāk vēlu atlidojusi un ļoti pārgurusi. Atslēdzu telefoniem skaņu un aizmigu. Tā arī nogulēju vēl pāris stundas. Kad pamodos, secināju, ka gan Lera, gan Bobs man ir zvanījuši – ap 8 no rīta. Es tad gulēju...
Pamodusies biju, nu varēja sākt dzīvokļa uzkopšanu. Izrādās, nav ūdens... Nu, nācās grīdas pagaidām tikai izslaucīt no smiltīm un putekļiem... Tad kofera izkrāmēšanu. Un tā arī pēcpusdiena bija klāt. Sazvanījos ar družkām, sarunājām, kad tiksimies. Tad noskaidroju cik tālu jūrā ir mūsu bots, izrādījās, viņi pēc kādām 20 minūtēm būs krastā. Nu i savācu mantas un devos lejā. Pagalmā satiku Mazo Riebeklīti, kurš mani ieraudzījis izskatījās dikti priecīgs – Hello, madam, welcome back! Nu jā – hello, hello, bet man ir problēma – nav ūdens. Jā, viņš zinot, esot problēma, viņi labojot. Pajautāju vai līdz vakaram viss būs kārtībā. Būšot. I hope so... Un braucu uz daivcentru. Taksis uzreiz iekāpjot ieslēdza skaitītāju :) pat bez prasīšanas.
Skats no kalna pie „Roma Hotel” uz Sarkano jūru – nu, jā – es esmu atpakaļ! Sveika jūra!
Daivcentrā bija tikai Bobs. Vēl neaizejot līdz daivcentram ieraudzīju „Rosettu” – arī viņi no daiva bija klāt. Oļegs māja no augšējā klāja sveicienus. Kamēr „Rosetta” vēl švartojās papļāpājām ar Bobu. Un tad jau visi bija klāt. Izrādās, arī Boriss ir te – tikko vēl Maskavā „Golden Dolphin” tikāmies.
Kamēr ar visiem sasveicinājos un papļāpāju, kamēr ekipējuma kasti savācu – nu laiciņš pagāja. Pēc tam ar Oļegu un Ivaru pasēdējām „Mr.Sam”. Pirmā ūdenspīpe un citronu sula... Ehhh... kā es pēc tā visi biju sailgojusies.
Pēc tam vēl vajadzēja Mustafu satikt – viņš gribēja uz manas pases alkoholu nopirkt – vakarā viņš visam daivcentram rīko dzimšanas dienas ballīti „Retro”. Es ar esmu uzaicināta. Bobs mūs līdz „Sea Gull” tax free veikalam aizvizināja. Izrādās, jānopērk bija tikai viena viskija pudele. Tā teikt, dabūju pasē ierakstu par alkohola iegādi :D
Nu un pēc tam braucu uz „Chez Sam” – paēst, uzpīpēt un pasēdēt internetā. Internets gan diemžēl negāja, bet nekas, rīt tā kā dabūšu no Mišas savu Eti Salat felšku un būšu atkal netā jebkurā laikā un jebkurā vietā :)
„Chez Sam”, protams, bija jāapsveicinās ar personālu, pat boss ieradās apsveicināties :)
Meloņu sula, vakariņas, citronu pīpe. Un futbols fonā ;)
It kā nebūtu nekur braukusi prom :)
Atgriežoties mājās ūdens joprojām nebija... Hmm... varbūt vēl labo... Lai gan Mazo Riebeklīti es tagad nekur nemanīju...
8 vakarā jātaisās uz Mustafa dzimšanas dienas svinībām, bet ap 22:30 sarunāts satikties ar Sadu, viņai šodien ilgie treniņi – ātrāk netiek.
Īsi pēc 8 piebraucu pie „Retro Bāra” – tā kas pretī „Laguna Hotel”, kur atrodas mūsu daivcentrs. Izrādās es biju viena no pirmajām... Bija tikai pats Mustafa un vēl Amrs. Vot Lera, teica, ka precīzi astoņos jābūt!!! Jeb es aizmirsu par tādu faktu kā „egyptian time” ;)))
Drīz pēc manis ieradās Sems un Oksana. Apsēdās viņi pie manis, nevis blakām Mustafa... ceru, ka viņš par to neapvainojās... nu, ka boss nesēž viņam blakām...
Tad arī Mari ar vīru ieradās, tad Lera ar savu jauno draugu Gamilu. Un pašās beigās Bobs.
Sēdējām, pļāpājām. Tā kā man blakus sēdēja Oksana, tad ar viņu diezgan daudz nopļāpājām. Īstenībā, es ar Oksanu vispār vēl tā pa nopietnam nebiju ne reizi izpļāpājusies, nu sanāca. Un tas bija jauki. Var jau tur daži šķobīt degunu, ka viņa ir tāda un šāda. Bet īstenībā viņa ir forša.
Bobam vakara gaitā izdevās apgāzt savu pīpi, par ko panesās jautrība, ka Bobs jau no pāris malkiem viskija ir palicis neuzmanīgs. Jāteic, ka dzēra viskiju visi, izņemot bosu, Oksanu, mani un Mari. Vot jums musulmaņi... Nu, vienīgi tajā visā kompānijā Bobs ir kopts.
Tad tika atnestas 2 (!!!) tortes!!! Vot kas tā ēģiptiešiem par māniju vienmēr visās jubilejās TĀ pārspīlēt ar kūkām... Jāteic, ka te nav tā vieta kur paprasīt mazu gabaliņu kūkas... te nedarbosies „Zelta Zivtiņas” reklāmas filmiņu teksts par skalpeli :D Mazs gabaliņš te nozīmēs tikai par kādu centimetru mazāku kūkas gabaliņu... a tās kūkas te tik saldas... nu šķebina... Labi, ka vismaz dekorācijām augļus viņi nežēlo ;)
Tortes, protams, parādījās skanot „Happy Birthday” (sākumā angļu valodā, tad arābu valodā), bez tam kūkās mirguļoja saspraustās brīnumsvecītes, kuras vairāki dzimšanas dienas svinību dalībnieki ņēma laukā un dziedot līdzi „Happy Birthday” vicināja gaisā. Visaktīvāk to darīja Bobs. Kad brīnumsvecītes bija izdegušas un magnetafonā skanošā dziesma apklususi, tika aizdedzinātas arī īstās dzimšanas dienas tortes svecītes. Nu visi cēlās kājās un vēlreiz dziedāja „Happy Birthday” – atkal angliski un arābiski. Nu, tā tas te ir pieņemts. Un tad sākās tortes dalīšana. Labi, ka pie tās tika pielikta Lera – tas nozīmēja, ka nenācās saņemt šķīvi ar 2 tortes gabaliņiem, nu – no katras kūkas pa vienam :D
Pasākums turpinājās līdz kādiem desmitiem, kad visi sāka pamazām izklīst.
Man 22:30 bija sarunāts satikties ar Sadu. Galu galā labākā Hurgadas draudzene tak ir jāsatiek pirmajā dienā :) Ar viņu arī mēs coffee shopā nopļāpājām drusku pēc pusnakts. Tak visi jaunumi, kas pa šo laiku notikuši bija jāpārrunā :)))
Atnākot mājās, pie ieejas pagalmā satiku stāva kaimiņu, kurš braukā ar moci. Mani viņš nemanīja, jo krāmējās kaut ko ap savu braucamo, aiz žoga rēja suns un motociklists ar ik pa laikam tipa ierējās.... Bāc! Vot tādi man kaimiņi – rej :D Devās viņš uz kāpnēm pirms manis, un mani laikam vēl nebija pamanījis, jo ejot uz kāpņu pusi paguva vēl pāris reizes dobji ierieties tā atbildot suņu rejām. Bet kad jau kāpām pa trepēm – viņš bija kādu kāpņu posmu ātrāks – vēlreiz pateica „Vau!” un tad, laikam pamanīja, ka viņš kāpnēs nav viens :D Hahaha!!! Un ko sāka darīt – sāka dungot kaut kādu dziesmiņu, tipa, laikam, lai es nepadomātu, ka viņš te rēja, ka īstenībā viņš kāpjot pa trepēm augšā tikai pie sevis dungo :D Hehehehe!!! Par vēlu!
Dzīvoklī mani sagaidīja skumja vēsts - krānā joprojām nebija ūdens... Bāc! Tas nu ir par traku... Un tad es izdzirdēju, ka kaimiņu dzīvoklī ir ūdens – tika atgriezts krāns... Un tā kā sienas te plānas, visu var dzirdēt. Tātad ūdens ir... Značit Mazais Riebeklītis kaut ko mēģina sakruķīt.. ka tik atkal neplāno naudu par kaut ko nezi ko izspiest ;) Un tad galvā iešāvās doma – kāpņu telpā esošā mana ūdens skaitītāja šahtas durvis šodien visu dienu ir izņemtas... Jāaiziet paskatīties. Palūrēju šahtā – tur bez visa kā cita bija arī krāns, nu un es pamēģināju to atgriezt... Trubās atskanēja šņākoņa. Devos atpakaļ uz dzīvokli pārbaudīt vai krānā ir ūdens – bija!!! Vot Mazais Riebeklītis!!! Ūdens padeves krānu vienkārši bija aizgriezis!!! Un kā tādā gadījumā lai vēl viņu sauc??? Savu iesauku viņš sen ir godam nopelnījis ;)
Lūk, tāda nu bija mana pirmā šī gada diena Hurgadā. Rīt sākšu nirt :))))))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru