Kamēr gaidām, kamēr puiši sakrāmē introdaiveriem paredzētā ekipējuma kastes uz bota, kamēr ierodas pats boss, var pavērot kas norisinās uz otrā bota, kā tur lietuviešiem. Viņiem uz bota šodien ierodas interesants tipiņš, no viņu kompānijas, protams, bet jau nesot pa piestātni savu ekipējuma kasti viņš izskatās diezgan sabijies, pa laipiņu, kas jāpāriet, lai nonāktu uz bota iet tik bailīgi – nu tiešām tūlīt vēl ar visu kasti iekritīs ūdenī... Toties beibe, kas viņam seko, ļoti svinīgi nesot rokā viņa zemūdens kompjūteru, izskatās ļoti svarīga. Veiksmīgi nonācis uz bota vīriņš samulst – kur tālāk ar to kasti doties? Arī pārējie lietuvieši, kas jau liek ekipējumu, viņam nepievērš uzmanību. Un tad, vīriņam par laimi ierodas Arunas un nokomandē parādi – vīriņam tiek norādīts kur nolikt kasti un pateikts, lai tik ņem balonu un saliek ekipējumu. Un tad jau „Sun Boat” dodas jūrā – viņi kaut kur uz ziemeļiem. Mēs vēl drusku pagaidām un tad arī mūsu bota dzinēji tiek iedarbināti. Brauksim šodien uz Gota Abu Ramada un Aroug Talata. Nu, labi, vācieši vēl šajā reizē uz Haizivi nav niruši un boss piekrīt, ka šodien švartosimies Haizivs galā.
Brīfings vāciešiem – angliski, Sergejam – krieviski. Izstāstīts kā peldēsim – vispirms apskatīsim Haizivi, tad abus lielos ergus un pēc tam pēc apstākļiem – ja būs straume, tas peldēsim gar rifu, ja straumes nebūs – tad pa turpat esošo koraļļu dārzu. Atpakaļ – jebkurā gadījumā gar rifu. Tā kā vācieši fotografē, tad daivs būs ļoti lēns – viss tiks pakārtots viņiem, bet Sergeju es pavērošu kā viņš peld.
Gota Abu Ramada. Kapteinis piešvartojas pirmajā rindā – taisni blakus Haizivij. Tas priecē. Salecam ūdenī, Sergejs gan drusku pakavējas un ūdenī ielec dikti dīvaini – ja nebūtu viņam pirms lēciena vēl uzsaukusi, ka regulators tā kā jāieliek mutē un masku arī ar roku vajadzētu pieturēt, tad vēl nezi kā viņš būtu ielecis... Lai gan – šā kā tā lēciens ir drusku dīvains – nu nav tas liels solis ūdenī, bet kaut kas starp palēcienu uz augšu un roku un kāju noplivināšanu. Tomēr ūdenī Sergejs nonāk veiksmīgi – maska nav nolidojusi un ūdeni viņš nav sarijies. Piepalīdzu sakārtot masku – lai tā tomēr nenokristu no galvas – siksniņa izskatās ir tuvu tam, ka varētu noslīdēt... Ok – ok. Ejam lejā. Redzamība zem botiem nav pati labākā, bet Haizivi jau var caur dūmaku redzēt. Apskatam Haizivi, Sergejs gan vairāk peld pozīcijā stāvus un uz aizrādījumu, ka vajadzētu tomēr pieņemt horizontālu pozīciju, nu diez ko nenoreaģē – šā kā tā paliek tādā jūrās zirdziņa pozā. Straume ir niecīga, lēnām appeldam ergus – Manfreds un Renāte fotografē visu, brīžiem pat nav īsti skaidrs – ko ;) Pie ergiem ir daudz lionfish, atrodam arī akmens zivi. Kad ergi ir apskatīti un gaiss visiem vēl pietiekoši – peldam tālāk. Nelielie koraļļi ir smuki un fotografēt tur ir ko. Sergejam gan drīz ir 100 bāri, tā ka apmetuši loku griežamies apkārt un gar rifa sienu dodamies botu virzienā. Brīžiem gan Sergejs pārsteidz – ieraudzījis kādu interesantu zivi vai koralli viņš var nostāties vai vienkārši nosēsties uz balona un to visu vērot. Tas jau nebūtu nekas, ja vien viņš paskatītos, kas viņam ir apakšā – brīžiem sanāk, ka tā viņš apsēžas vai nostājas uz kāda cita koraļļa. Tā ka atliek tikai laiku pa laikam grabināt šeikeri un atgādināt, ka uz koraļļiem kāpt nedrīkst...
Pie botiem vēl pavērojam dzelteno zivju baru un turpat zem kāda koraļļa atrodu arī akmens zivi – Sergejs to apskatījis aizpeld malā, bet Manfreds tur aizķeras uz labu brīdi mēģinot dabūt labāko kadru. Nu un tad jau safety stop un esam augšā.
Atpūta, pusdienas, vēl drusku atpūta un bots dodas uz nākamo niršanas vietu – Aroug Talata. Manā karšu blokā Aroug Talata kartes nav, tā ka nākas vien zīmēt pašai. Piešvartojamies. Brīfingu novadu rādot gan kartē kā peldēsim, gan rādot uz pašu rifu – no bota zem ūdens esošie ergi ir labi redzami, tā ka tas ir arī kā tāds papildus uzskates materiāls ;)
Salecam ūdenī. Sāksim maršrutu ar Barakudas māju – varbūt izdosies arī pašu lielo barakudu ieraudzīt. Diemžēl šoreiz nebija tā laime. Vācieši fotografē, tā ka mēs peldam ļoti, ļoti lēnām. Pāris akmens zivis, parādu viņiem jūras adatas, kuru te ir ļoti daudz. Aliņā ieraugu raibo zuti, bet tas ļoti fiski ielien dziļāk korallī, par mēģinājums pabakstīt viņu aiz astes izrādās neveiksmīgs, laukā nelien, bet pazūd tik dziļāk korallī. Manfredam gan izdodas to vēlreiz ieraudzīt, kad plankumainā lenta parādās pavisam citā vietā – drusku tālāk no vietas, kur es to ieraudzīju. Bilde, gan noteikti sanāk nekāda – jo redzams tikai zuša vidus – ne galva vai aste. Divus no trim lielajiem ergiem esam appeldējuši, Sergejam jau manometra rādītāji tuvojas 50 bāru atzīmei – tā ka peldam uz botu. Vāciešiem parādu, lai gaida lejā un kopā ar Sergeju nostāvam safety stop – viņam it kā ir kompjūters, bet izskatās, ka tas neko nerāda, jo safety stop viņš skatās pēc manis, savā kompī nemaz neieskatoties... Viņam dive time ir apmēram 47 minūtes. Kad Sergejs ir izniris, pievienojos vāciešiem, viņiem balonos vēl ap 110 bāriem. Peldēsim apkārt trešajam un lielākajam ergam. Izdodas ieraudzīt tiešām ļoti mazu akmens zivi – mazāku pat par plaukstu. Pēc tam ieraugam arī lielu murēnu. Man tas ir pārsteigums, jo šeit nekad murēnas es neesmu redzējusi. Jau peldot botu virzienā parādu vāciešiem arī smalko jūras zvaigzni – tādu kas vairāk atgādina nedaudz spalvainus diedziņus, nevis klasisko zvaigzni. Esam zem ūdens jau 70 minūtes un man, kaut arī ūdens temperatūra ir +28C sāk palikt drusku vēsi. Tā kā esam labu laiku peldējuši 5m dziļumā safety stop zem bota netaisām, bet iznirstam. Izrādās, „Rosettai” blakus tikko kā ir piešvartojies „Sun Boat” – arī lietuvieši ir tepat. Viņi gan vēl tikai gatavojas daivam. Serjožka pamāj ar roku, es pajautāju vai viņi tik tagad te nirs – jā tikko esot atbraukuši. Laikam lietuvieši atkal taisījuši lielo pārtraukumu ar pagulēšanu starp daiviem un pēc pusdienām ;)
Serjožkas grupa pirmā dodas ūdenī, bet Arunas ar savējiem vēlāk. Mēs jau esam paguvuši ekipējumu kastēs salikt un varu pavērot kā no rīta ievērotais vīriņš dodas nirt. Ielec viņš ūdenī noplivinot rokas. Labi, ka Arunas ir turpat blakus ūdenī un viņu uzķer. Zem ūdens arī viņš tiek ar Arunas palīdzību, kurš izlaiž gaisu no viņa BCD. Drusku jau smieklīgi tas izskatās...
Un tad jau mēs braucam prom – uz daivcentru. Vācieši rīt nenirs, un ja no rīta neparādīsies kāds sertificētais daivers – man būs brīvdiena :)
Pēc daiva pasēžam „Mr.Sam” – tur ir Lena ar mazo Evu Mariju un savu nitrox studentu. Viņi šodien niruši Fanous un vienu daivu peldējuši ar trīs delfīniem. Skatāmies bildes – nu dikti superīgi tie delfīni, tā iepozējuši :) Atkal mani pārņem nostalģija par fotoaparāta trūkumu zem ūdens...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru