Atkal ik rīta taxi uz daivcentru.
Šodien man grupa no 4 daiveriem. Jau ierastie – Renāte, Manfreds un Vladimirs, klāt nācis vēl tikai viens francūzis Tirē. Brīfingā, tā kā mums grupā ir arī francūzis, par bāru rādīšanu stāstīju izmantojot uzskaites materiālu – manometru. Tā teikt, lai visi saprastu kas un kā :)
Pirmais daivs Gota Abu Ramada.
Traks daivs... un viss dēļ francūža...
Ienirām, maršrutā šodien Coral Garden. Zem bota francūzim tika uztaisīts čekdaivs, jo viņš vairāk kā pusgadu nebija niris.
Tad peldam, pat nekur tālu neaizpeldējām – līdz 2 lielajiem ergiem pat netikām. Kā ierasts 10 minūtē grupai pajautāju – cik gaisa viņiem ir balonos. Visiem normāli, izņemto francūzi, kurš jau rāda 100 bārus!!!! Tas ir kā!!! Pārjautāju vēlreiz – viņš atkal rāda 100 bārus... Ienirām tak tikko kā... Nu un ko man tagad darīt??? Pārējiem visiem no 150-170 bāriem... Labi, ka grupa normāla – parādīju, lai peld viņi mani gaida apmēram šajā pašā vietā – galu galā visi viņi fotografēja un man griezties atpakaļ nācās vietā, kur skatāms lielais dzelteno zivju bars – tā ka ko fotografēt tur bija. Vācieši un Vladimirs piekrita. Bet es pati ar Tirē griezos atpakaļ. Un zem bota, nejauši ieraugot viņa manometru, mani pārņēma šoks... Manometrs rādīja 100 bārus... Tātad atliek vēl 50 bāri, ko varētu mierīgi nopeldēt, zivtiņas un koraļļus paskatīties....
Atpakaļ tak vairs nepeldēsi, cits nekas neatlika kā drusku vēl bota apkārtnē papeldēt, tad vēlreiz atkārtot čekdaiva vingrinājumus, nevar tak uzreiz cilvēku raut ārā no ūdens... Bet 3 citi daiveri mani tak gaida netālu no ergiem... Reāli muļķīga situācija...
Tirē daivs ilga kādas 25 minūtes, atstāvēju ar viņu safety stop, pagaidīju, kamēr viņš iznirs un peldēju meklēt pārējo grupu. Viņi visi bija apmēram tur, kur atstāju. Manfreds atkal bija „pielipis” kādam korallim un kaut ko tur cītīgi fotografēja. Aizpeldējām līdz ergiem, un drusku aiz tiem jau Vladimiram balonā bija 70 bāri. Griezāmies atpakaļ, pat Vladimiram uz īsu brīdi iedevu savu oktopusu. Kad bijām zem bota – man vēl viens safety stop – šoreiz ar Vladimiru. Renāte un Manfreds gaidīja lejā. Pēc tam ar viņiem vēl kādu brīdi papeldējām uz Haizivs pusi. Un tad jau trešais safety stop... un izkāpām uz bota.
Nepaguvām ne ekipējumu nomainīt, kad Mari klāt un skaidro, kas noticis ar Tirē – viņš esot zem ūdens sanervozējis, jo sen neesot niris un sajaucis visas zīmes... Tāpēc arī parādījis 100 bārus, kaut arī balonā bijis daudz vairāk... Nu, jā... mana kļūda arī taj visā, ka nepiepeldēju klāt un neapskatījos viņa manometru...
Otrais daivs Shaab Ishta. Smuks daivsaits, zivju daudz. Francūzim šoreiz viss ok, pēc otrā daiva brīfinga es viņam vēlreiz individuāli par manometra rādītājiem un zīmēm atgādināju. Daivsaits vienkāršs, dziļums neliels. Tā pa mierīgo, pa smuko var panirt. Fotogrāfiem arī ir ko fotografēt. Arī šoreiz bija mazie gliemji, smukas lionfish, akmens zivis, zeltainās murēnas. Pļaviņā, kur var palaimēties satikt bruņurupuci, šoreiz gan bruņurupuča nebija, bet šā kā tā bija jauki papeldēt virs zaļās zāles, kur rotaļājās mazas, zaļgani dzeltenīgas zivtiņas. Arī mazie ergi, kas ir aiz pļavas bija dikti smuki.
Tā ka dienas noslēgums bija jauks. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru