Šodien man grupā izmaiņas – vāciešus nomainījuši francūži :D Renāte un Manfreds ir paņēmuši pāris dienas atpūtu. No „vecajiem” daiveriem palicis tikai Vladimirs. Grupa atkal neliela – 3 cilvēki. Un šodien mums cits bots – „Tarek”. Kāpēc? Nu „Sun Boat” joprojām ir zem lietuviešu karoga, bet „Rosetta” šodien ir pārbāzta ar ungāriem. Visi pārējie introdaiveri un manējā grupa tiek pārcelta uz noīrēto botu „Tarek”.
Nonākot uz ne sava daivcentra bota vienmēr pārsteidz dažu tik elementāru lietu trūkums, kā, piemēram, tualetes durvis pat īsti aizvērt nevar, kur nu vēl aizkrampēt, tējai krūzīšu vietā noliktas plastmasas glāzītes utt. Komanda arī šāda tāda, nu ne tā, kā pierasts.
Šodien uz bota nav Mari, tā ka man pašai kaut kā jātiek galā ar french people... Angliski viņi runā ļoti slikti... Bet vismaz visas daivinga zīmes saprot ļoti labi :) Nu, jā – brīfings kā ierasts 2 valodās – Vladimiram krieviski, francūžiem - angliski.
Pirmais daivs Abu Ramada S. Peldam Snake Garden virzienā.
Vispār daivs izvēršas „jautrs”. Francūži ir interesanti. Uz jautājumu – cik bāru? – viņi apskata manometru un parāda „Ok”. Man uz ko tādu – lielas acis, arī Vladimirs uz mani, redzot ko tādu, skatās ļoti izbrīnīti – ko viņi tur rāda??? Nekas cits jau man neatliek, kā peldēt klāt un skatīties ko rāda viņu manometri. Elpo viņi labi.
Tā kā daivs norit pēc Vadimira gaisa patēriņa, tad jau apmēram nojaušu, kad būs jāgriežas atpakaļ.
Nonākot Snake Garden vietā es reāli apstulbstu – tur ir tukšums... Nekā nav... Neviena smilšu zuša... Kā? Kāpēc? Kur viņi ir palikuši? Un nav tā – kad kāds pārpeld pār Snake Garden – tad parasti viņi gan ielien savās aliņās, bet vienmēr kāds paliek vai nu druksu vairāk ārā, vai kādā attālākā malā vispār nepazūd alā.. Nu bet šoreiz te ir tāds kā izmiris tuksnesis – tukšums, tikai caurumi smiltīs...
Pie Snake Garden es vienmēr grupai prasu cik gaisa palicis balonos. Vladimiram ir 100 bāri, tātad jāgriežas atpakaļ, bet tas ko parāda viens no francūžiem, mani nošokē... Viņš man rāda, ka balonā esot atlikuši 70bāri!!! Caur galvu jau izskrēja doma, ka būs viņš man uz oktopusa jāņem... Nu, bet kaut kā dikti nereāls tas viņa parādītais gaisa daudzums... Piepeldēju pārbaudīt – manometrs rādīja.... 120 bārus.... Normāli!!! Izrādās, tie 50 bāri, kas līdz tukšam balonam, laikam neskaitās! Nomierinājos. Un sev atzīmēju, ka uz bota de-brīfingā par manometra rādītājiem būs jāparunā vairāk.
Bet savādāk – ja ne francūžu dīvainā zemūdens zīmju izpratne un tuksnešainais Snake Garden, daivs bija labs – redzējām murēnas, lionfish, krokodīlzivis, pat sarkano zvaigzni ar zilajiem punktiņiem atradu. Vienīgi redzamība gan varēja būt labāka – nu, nav saulītes... Diena apmākusies, vot i zem ūdens arī patumši.
Otrais daivs Aroug Talata.
Appeldējām visus iespējamos koraļļus. Francūži pēc iepriekšējā daiva de-brīfinga nu gaisa atlikumu balonos rāda, tā kā mēs te esam pieraduši. Redzējām 2 plankumainie zušus, stingrejas, lionfish. Vairāk tāda būtiska – nekā. Toties snorkelētāju daudz. :D
Pēc daiva „Mr.Sam” satiku Lenu un viņas studentus. Vot i padalījos neizpratnē par francūžu zemūdens zīmju izpratni. Lena teica, ka viņiem tā esot pierast, viņai ar tā esot bijis. Nu, bet kā, tu, vienkāršs daivgids, kas pirmo reizi strādā ar francūžiem, vari zināt ko tādu? Īsumā – tā nu tā pieredze rodas. Nu zināšu, ka turpmāk francūžiem rūpīgi jāskaidro, ka mums te pieņemts rādīt visu gaisa daudzumu balonos, nevis tikai to, kas ir līdz „neaizskaramajām rezervēm” – 50 bāriem. Vakarā Līga skype arī teica, ka Šarmā daudzi tā atlikušo gaisa daudzumu rādot... Hmmm....
Atbraucu mājās, a tur atkal kāpnēs mazais, melnais kaķis... Jau kuro dienu tusē pa mūsu kāpņu telpu. Šodien atkal sagaidīja mani lejā pie ieejas kāpnēs un ņaudēdams skrēja līdzi... Izskatās, ka viņš ir no 2.stāva, jo visu laiku nonākot 2.stāvā skrien uz kādu no turienes dzīvokļiem. Bet tā kā es neeju viņam tur līdzi, tad nesas pakaļ uz manu 5.stāvu... un ļoti grib tikt dzīvoklī. Vot nākas visādi lavierēt, lai tik viņš neiespruktu iekšā. A viņš vēl pēc tam kādu laiku sēž aiz durvīm un ņaud...
Nu bet kaķis smuks – melns ar dzeltenām acīm. Ņemt pie sevis tak nevaru, pēc pāris mēnešiem braukšu prom, a kur kaķi likt? Un izskatās, ka viņš kādam tā kā pieder, ļoti iespējams saimnieks kaut kur aizbraucis... Tikai kaķis tagad neēdis... Vispār izdomāju stratēģiju – kaķis ir jāpabaro, bet tā, lai Ahmeds nenojauš, ka es kaķus te baroju, a to vēl varbūt sāks iebilst. Tātad stratēģija ;) – ielēju pienu nelielā trauciņā un nonesu stāvu zemāk – nu, lai Ahmeds domā, ka kāds no tā stāva kaķi baro :D Kaķis palika 4.stāvā pie piena trauciņa... :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru