Turpinu dzīvoties pa mājām. Šodien ir jau gandrīz labi. Bet šā kā tā no rīta iedzēru vēl „Antinal”. Gan jau par sliktu nebūs ;)
Nu un ja jau pa mājām, tad to arī var izmantot lietderīgi – sarīkoju lielo tīrīšanu, kā arī grīdu mazgāšanu ar „Detol” – tas te tāds universāls brīnumlīdzeklis.
Pēcpusdienā papļāpāju ar Lenu pa telefonu. Viņai ideja šodien aiziet uz boulingu… Nu man jau nav nekas pretī, galu galā varu pieskriet gandrīz jebkurā brīdī, jo tas ta man tepat pie mājām.
Sarunājām sazvanīties, ja viņa galīgi sadomās, ka tieši šodien jāspēlē boulings. Ap puspieciem Lena zvanīja – pēc kādām 40 minūtēm viņas būšot pie boulinga. Nu, ko – tad spēlējam šodien! :)
Kamēr vēl varēju neskriet uz boulingu, jo man ta tikai kādas 5 minūtes ko iet, šo to vēl pa māju padarīju, bet kad gāju taisīt ciet logu, ieraudzīju pretējā korpusa kaimiņa kaķus. Pareizāk, vispirms ieraudzīju pelēko pūkaino, kurš bija izlīdis uz palodzes un pētīja apkārtni. Pat sameklēju fotoaparātu, lai viņu nobildētu – nu dikti smuks tas minka, kad kaķis bija nofoķēts, pamanīju, ka viņu balkonā sēž vēl viens pūkainais – tikai oranžs. Nu nofotografēt vajadzēja arī to :)
Nedaudz pēc pieciem satikāmies boulingā. Aimans uzreiz iemanījās paziņot, ka līdz 18:00 no cilvēka spēle ir par 15 LE, tā, ka lai mēs fiski maksājam un piesakām cik reizes spēlēsim. Nu ja jau par 15 LE... :))) Protams, ka kaut kādu neprātīgu spēļu skaitu nepasūtījām, pieteicām tikai 2 :) Pietiks. Tā ka vēlās pēcpusdienas spēles mums sanāca tikai par 30 LE. Vispār jau būs vien jāpiekrīt Mahmuda piedāvājumam ņemt patstāvīgā klienta karti, tad spēlēt visu laiku sanāk lētāk :)
Boulingā gāja jautri. Pirmo spēli vinnēju es, otro Ļuba. Lenai izdevās nogāzt ar vienu metienu visus ķegļus tieši tad, kad viņa baroja mazo Evu Mariju, un bija pienākusi viņas kārta spēlēt. Ar tekstu: „Poderzhite rebjonka, ja schas!” Lenai ar pirmo metienu visi ķegļi bija nogāzti. Mazā varēja turpināt ēst putru.
Bet otrajā spēlē, kad Ļubai bija jāmet, tika nolikti tikai 9 ķegļi. Nācās saukt puišus, lai novērš problēmu. Mustafa tā kā visu sataisīja, bet jau nākamajam spēlētājam – tā pati problēma. Tad labot gāja Mahmuds. Galu galā, galvenajam menedžerim un kaut kāda tur līmeņa boulinga čempionam vajadzētu prast novērst šādu problēmu. Hahaha!!! Izrādās, tas viņam izdevās ne uz ilgu laiku. Problēma atkal atgriezās, kad atkal bija jāspēlē Ļubai :D Beigu beigās labot devās Aimans un pavecais onkulītis, kurš vienmēr novērš kaut kādas problēmas, kas radušās ar ķegļiem vai bumbām. Tās bija jautrības – mēs pat Ļubu safoķējām, kā viņa taisās mest bumbu sākumā pa kāda kājām, pēc tam Aimans jau tur pie ķegļiem gulēja uz muguras un kaut ko laboja – tā kā bija arī bilde, kur uz viņa pusi taisās lidot Ļubas raidītā bumba :D Tā ka bija jautri. A Mahmuds sēdēja pie pirmā galdiņa, kur viņš parasti ved kaut kādas pārrunas, un smīnēja.
Tā nu izspēlējušas boulingu braucām kaut kur pasēdēt. Nekur jau tālu, tepat ap stūri uz Esplanādi. Aizgājām uz „Chez Sam” un es beidzot pēc ilgiem laikiem tiku pie pīpes ;) Kamēr slimoju, tak pīpēt labāk nepīpēju. „Chez Sam” puišiem bija ko izklaidēt mazo Evu Mariju un viņai tas patika, smaids pa visu seju, kaut ko dudina, māj ar roķelēm – īsumā – koķetē :)
Mājup es devos caur „Metro”, biju sapratusi, ka kaut ko tomēr beidzot gribas ēst, bet uz rīsiem kopš vakarvakara šķiet es vairs nevaru paskatīties ;) Gribējās kaut kādu maizi, šoreiz ledusskapī esošā rupjmaize diez vai derēs. Tā ka jāiet pirkt kaut kāda pārtika ;) Tā arī šo to nopirku un devos mājās.
Beidzot bija parādījies Ahmeds, jo kad gāju prom neviena no mājas pieskatītājiem nebija. Nācās viņam skaidrot, ka man īsti nestrādā kondiška. Uz ko viņš atbildēja, ka bukra (tas ir – rīt) būs Šabans, viņš paskatīšoties. Tātad Mazajam Riebeklītim ir arī vārds! Sauc viņu Šabans. Cerams, ka rīt viņš man nedziedās dziesmiņu „madam, freon finished”... ;)
Tā ka šodien es netiku pie kaut kādiem uzlabojumiem istabas temperatūras pazemināšanā... :(
Kamēr vārīju tēju un grozījos pa virtuvi, pamanījos apdauzīt kāju pret ledusskapja apakšējas malas dzelžiem... Pirksts asinīs. Labi, ka spirts mājās. Tik nevajag domāt, ka es te aiz gara laika spirtu dzeru :D To un vēl veselu masu medikamentu atstāja daiveru pāris no Kostromas, ar kuriem niru pagājušajā gadā. Sieva bija medmāsa, kura pat dodoties atvaļinājumā ņem līdzi pamatīgu medikamentu krājumu. Nu un atpakaļ jau nevedīsi – atdeva man. Un labi ar, ka tas spirts tagad bija, a to es aiz ledusskapja atbraucot skudras indēju ar kaut kādu tur kukaiņu indes pulveri. Vismaz kāju nodezinficēju :) Tā ka viss kārtībā. ;)
Nu un rīt beidzot atkal došos uz daivcentru. Jau sailgoties esmu paguvusi. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru