6.marts, 2010.

Pamodos agri, tas nekas, ka lidmašīna tikai pēcpusdienā – nu 14:30. Aiz loga saulīte, sniegs mirguļo, nu skaisti! Pabrokastoju, vēlreiz pārdomāju, vai kaut ko tomēr no somas nevajag izņemt laukā... tā aizdomīgi smaga tā nododamā bagāža... Noteikti nebūs tikai 20kg... Nu bet finālā neko laukā tomēr neizņēmu, un klāt arī nepieliku :D

Lidostā ieradāmies tūlīt pēc 12, reģistrācijas lodziņi jau bija atvērti, Ira arī bija jau priekšā – viņa uz Hurgadu paciņu paziņām nodeva. Uzliekot uz brīvajiem svariem – 25,5kg.... Bāc! Pārsvars ir... Bet atliek cerēt, ka izdosies nodot bagāžu neko nepiemaksājot... Galu galā es šoreiz ar čarteru lidoju – nu man ir vienvirziena biļete Rīga – Hurghada... Nav tas regulārais reiss, kur noteikti piesietos virssvaram... Noskaidrojusi bagāžas svaru, devos to somu iesaiņot, nu tak lai Hurgadā nebūtu jāsaņem kaut kas saplēsts un dikti nobružāts... Kamēr puisis saiņoja manu koferi, parādījās Žeņa – nu, paguva vakar vakarā viņš mani pārķert un sarunāt vēl pāris atlikušās ābolu tabakas paciņas :) piesolījās pat pakaļ uz lidostu atbraukt. Nu un te nu viņš jau bija. Kamēr saiņoja bagāžu, pažēlojos, ka man soma par smagu, 5 kg vairāk par atļautajiem. Žeņa uz to piedāvājās, ja būs vajadzīgs, parunāt ar meitenēm kas reģistrē lidojumam :)))) Nu, bet zinot Žeņu, fakts, ka bagāža aizlidotu bez problēmām nepārsteidza. Tā nu stāvot rindā uz reģistrāciju parunājām par „Fushion” jaunajiem sausajiem tērpiem, par Mr.Frog ietestēto „Fusion”, par tehnisko daivingu, Hurgadu un vēl daudz ko.

Pienākot manai rindai, meitene pieņēma bagāžu daudz neskatoties uz tās pārsvaru... lai gan, viņai svari sākumā rādīja 22,1kg... hmmm.... vēlāk gan parādījās 25,5kg, bet tas jau bija īsi pirms bagāža aizslīdēja pa lentu prom.

Izrādās, mans reiss kavēšoties, vismaz par 2 stundām... Visiem, kas lidoja uz Hurgadu, tika piešķirti kuponi 5 LVL vērtībā – tā teikt, pusdienām.

Vot tā, tātad es ap 7 vakarā nebūšu Hurgadā, labi, ja tikai 21 ielidošu... Aizsūtīju Lenai sms, ka reiss kavējas, ka viņai ap 19:30 nav jābrauc man pakaļ. Sarunājām – kā ielidošu zvanu viņai, a viņai apmēram 15 minūtes ko no mājām līdz lidostai braukt.

Tā nu izgāju drošības kontroli, pasu kontroli un devos tērēt to pusdienu kuponu :D Tā kā izlidošana no C daļas, tas tur nu nav diži liela izvēle, kur tērēties. „Coffee Nation” un viss ;) Kanēļa latte un sviestmaize, vot i 5 lati bija iztērēti :D Brīvs galdiņš, sēžu un rakstu blogu :))) A ko citu darīt?!

Aizsūtīju sms Oļegam, ka ļoti iespējams satiksimies Hurgadas lidostā, jo man kavējas reiss. Atnāca atbilde, ka viņiem arī kavējoties. Tikai par stundu. A viņi no Tallinas lido. Pēc kāda laika atnāca sms no Svetas, kura šodien no Hurgadas lido uz Kairu un tālāk uz Cīrihi. Tāds viņai šoreiz maršruts, lai finālā atgrieztos savā Milānā. Viņai Hurgadā reiss uz Kairu kavējis stundu, nu stundu kavējot arī reiss Kaira – Cīrihe. Sms beigās Sveta bija uzrakstījusi, ka cerams man viss ar reisiem ir ok, un nekas man nekavē... Hahaha!!! Aizsūtīju atbildi, ka šodien laikam tāda dīvaina diena, kad visi reisi kavē :)))

BH2 starp citu, jau no rīta, kad zvanīja teica, ka lidmašīna kavēšoties. Vot vienmēr viņš pasaka tā kā ir... ;)

..... /pēc kāda laika/

Tās ir vienas vienīgas šausmas un mocības... Ja sākumā lidmašīna kavēja 2 stundas, tad jau tika atcelta līdz 17:40, bet nu jau paziņoja, ka iekāpšana varētu sākties tikai 19:15!!! Bet ja viss notiktu pēc plāna 19 man jau vajadzēja būt Hurgadā... Bāc! Tagad ātrāk par pusnakti mēs tur neielidosim... A man rīt uz darbu...

Sveta atsūtīja ziņu, ka viņai beidzot sākusies reģistrācija uz Cīrihi. Vismaz Kairā lidosta darbojas ;) Vienīgais Sveta uztraucās, kā paspēs uz reisu Cīrihe – Milāna, jo pēc viņas vārdiem, paspēt var tikai tad, ja to reisu aizkavē... A tā, viņu, kā SwissAir patstāvīgo klienti, vismaz dēļ šādas kavēšanās, reisā uz Cīrihi iesēdinājuši biznesklasē, nevis kā biļetē norādīts – ekonomiskajā. Tā teikt, tāda papildus pretimnākšana no aviokompānijas puses.

Man uz tādām ekstrām nav ko cerēt... Jācer, ka „SmartLynx” lidmašīna no Milānas, dēļ kuras tad arī notikusi kavēšanās, vismaz šodien tomēr atlidos... Vēl vairāk atbīdīt mūsu izlidošanu tiešām negribas...

Bez tam BH2 atsūtīja sms, ka Oļegs jau esot izlidojis no Tallinas... Laimīgais... A man vēl sēdēt un sēdēt Rīgas lidostā... Pat īsti nav ko pa logu pavērot... Ne kāds atlido, ne aizlido... Vienīgi viena AirBa;tic lidmašīna pa logu redzama... un viss... Tāds kluss lidlauks šodien....

... /vēl pēc kāda laika/

Nu jau sācies tracis. Impro iesāka un nu laikam arī citi tūristi pievienojušies. Izrādās, pēc līguma, ja ir aizkavēšanās vairāk par 5 stundām, tad aviokompānijai jāmaksā kompensācija no 400-600 eiro. Un tagad uz tablo ir uzlikts laiks, 4 stundas 55 minūtes – tipa pēc tik ilga laika lidmašīna noteikti būs... Nu nu.... Tauta ir sākusi šūmēties... Nu jau izlidošanu sola 19:25.... Kas vēl sekos?

.../kad jau mazāk kā 2 stundas palikušas līdz solītajai izlidošanai/

Saule jau tūlīt būs norietējusi aiz lidostas ēkas, bet mēs joprojām te nīkstam... Tagad vismaz aiz loga ir skatāmas 2 AirBaltic lidmašīnas ;) Savādāk – garlaicīgi... Ja nebūtu datora, toč nebūtu ko darīt... A tā var vismaz šo to parastīt.. nepabeigto blogu pabeigt... ;)

.../drusku pēc 18:00/

Lidosta ir atdzīvojusies, AirBaltic ielido un lido prom... Bet mēs joprojām sēžam un gaidām...

.../pusseptiņi/

Paziņojums pa skaļruņiem – „ pasažieriem, kuri lido uz Hurgadu – jūsu lidmašīna ir piezemējusies. Apmēram pēc 20 minūtēm mēs sāksim iekāpšanu lidmašīnā....” Aplausi C terminālā :)

Apmēram 19 sākās iekāpšana lidmašīnā, es savu rindu izstāvēju un busā iekāpu ap 19:30. Stjuarti atvainojās par kavēšanos, pasažieri šā kā tā šūmējās.

Kad lidmašīna beidzot iedarbināja dzinējus atskanēja baigā rūkoņa... dikti skaļi... Aicinājums piesprādzēties. Un mēs sākām kustēties skrejceļa virzienā. Lidmašīnas aizmugurē stjuarte kādam pasažierim ļoti skaļi izteica atkārtotu aicinājumu piesprādzēties... Un tad sākās rosība... Vecākais stjuarts paziņoja, ka drošības apsvērumu dēļ mēs atgriežamies atpakaļ stāvvietā – tipa tas pasažieris apdraudot lidojumu... Hmmmm.... Neizpratne pārējo pasažieru vidū... It kā tas nabadziņš esot ļoti piedzēries utt... Hmmm.... Tak gandrīz puse lidmašīnas pasažieru bija lietojuši alkoholu... Galu galā tās daudzās stundas C terminālā.... Un tas vīrietis nu nemaz neizskatījās ļoti piedzēries, arī nekāds skandāls un pārējo pasažieru apdraudējums tā kā nebija... Bet lidmašīna jau ripoja stāvvietas virzienā. Par vainīgo uzskatītais pat aizgāja ar stjuartiem runāt, lai tak izbeidz šito, ka viņš sēdēs mierīgi utt. Nekā. Un tad jau pasažieru vidū parādījās viedoklis, ka tas viss tiek darīts speciāli, lai aviokompānijai būtu iespēja nemaksāt kompensāciju par tik ļoti aizkavēto reisu...

Mēs atgriezāmies stāvlaukumā, tika piebraukts traps, apkārt mirgoja daudzu auto uguņi, tai skaitā arī policijas zilās bākugunis...Tika atvērtas durvis un salonā parādījās 2 milzīga auguma policist, tiešām milži, un devās uz salona aizmuguri, kur sēdēja „vainīgais”... Viņš bez iebildumiem sekoja... jo ko nu vairs iebilst tāda pārspēka priekšā. Jāteic, ka „vainīgais” ar nebija maza auguma, bet, ejot starp tiem 2 policistiem, viņš izskatījās maziņš... Kā nokomentēja netālu sēdošais kaiteru grupas pārstāvis – nu, baigie skapji. Tas par policistiem.

Pēc tam vēl tika paziņots, ka tā kā lidošanas noteikumi paredz izņemt arī izsēdinātā pasažiera bagāžu, tas mēs arī to darīsim – tiks meklēta viņa bagāža un izņemta... Sašutums pasažieru vidū.

Un tad 16C pasažiere apkārt sēdošajiem izteica priekšlikumu – izskatās, ka tas viss tiek darīts tikai tāpēc, lai aviokompānijai būtu iemesls, kāpēc lidmašīna tā ir aizkavējusies, lai nevajadzētu maksāt kompensācijas pasažieriem – ir atrasts grēkāzis uz kuru tad visas problēmas arī novelt. Viņas priekšlikums bija vākt parakstus, jo, ja katrs pasažieris individuāli vērsīsies aviokompānijā ar prasību par kompensāciju, nekas var arī neizdoties, bet ja to darīs visi pasažieri kopīgi, tad, nu – vienotībā spēks. Tā sākās parakstu vākšana. Stjuartiem tas nepatika, viņi pat bija pamanījušies atņemt to saraktu. Vēlāk gan, pēc protestiem no pasažieru puses, tas tika atdots atpakaļ.

Apmēram 20:30 mēs vēlreiz devāmies uz skrejceļu. Tā nu bija iesācies mūsu lidojums uz Hurgadu. Lidmašīna laiku pa laikam nonāca turbulences zonā. Parasti es tam nepievēršu īpašu uzmanību, es vispār guļu lidmašīnās :D, bet šoreiz tas bija pagrūtu, īpaši, ja lidmašīna bija pāris stundas atpakaļ noplīsusi un labot Itālijā... Rīgā no Bergamo tā bija ielidojusi tikai ap 18:35... Starp citu, pasažieri jau kāpjot lidmašīnā iebilda – kur ir garants, ka viss ir kā vajag salabots...

Mēģināju pagulēt, bet grūti. Labi, ka bija mūzika, ko paklausīties. :) Kad lidojām jau virs Ēģiptes, aiz iluminatora bija redzams ļoti skaists pusmēness – spilgti oranžā krāsā, nu kā apelsīna šķēlītes puse. Tad jau Kairas ugunis – kā parasti bezgala skaistas. Mēness pamazām ieguva dzeltenu krāsu. Un tad jau parādījās El Gouna un Hurgada. Gaismiņas zem mums. Ne tik daudz kā Kairā, bet arī skaisti.

Apmetuši loku sākām nosēšanos. Ielidojām Hurgadā mēs 1 naktī... Jāteic – visu cieņu pilotam – nosēdās viņš tā, ka var teikt, ka mēs nemaz nepamanījām. Pasažieru aplausi salonā, vēlreiz stjuartu atvainošanās par sagādātajām neērtībām un mēs jau kāpām ārā. Aiz borta +21C. Jauki.

Autobuss mūs aizvizināja līdz ielidošanas terminālam, tur Muhameds no AzurTravel ļoti fiksi savāca Iras sūtīto paciņu :D bet es dabūju ielidošanas kartīti :D Muhameds piedāvāja mani aizvest līdz Kauseram, bet tas nozīmētu gaidīt, kamēr savāksies visi tūristi... Noteikti, ka ilgi... Es labāk taxi ņemšu. Jau izlidojot no Rīgas Lenai biju aizsūtījusi sms, ka Hurgadā ielidosim pēc pusnakts, tā ka es labāk taxi paņemšu, ko nu viņa tik vēlu brauks mani sagaidīt.

Tad 15$ apmaiņā pret vīzu. Vienīgi, tas bankas darbinieks man vīzu ielīmēja tā, ka tika aizlīmēts viens vecs izlidošanas zīmogs (no Ēģiptes). Ceru, ka tas neradīs problēmas. Pasu kontrole un, izrādās, es biju pirmā, kas devās gaidīt bagāžu. Jāteic, ka bagāža atnāca ļoti ātri. Sakrāvu visu ratos un caur muitu devos uz izeju. Tā kā biju pirmā, nācās pārciest ;) kofera apčamdīšanu un jautājumu – kas tur ir iekšā. Atbildēju – diving equipment. Galu galā – 2 hidras un maskas ir niršanas ekipējums :D tas nekas, ka tur arī viss kas cits bija :))))

Izejot no lidostas es biju šokā – te sākusies nopietna pārbūve... Azūra Ismails ar pie izejas gaidīja tūristus. Apsveicinājāmies. Un es devos meklēt taxi. To, ka te ir vienotais taxi serviss, to nu es zināju. Galvenais bija atrast kādu, kas to visu organizē, tipa kasieri. Viņš uzradās pats. Izstāstīju, ka man vajag uz Kauseru, aiz „Abbaza”, pirms „Sindbad” boulinga. Cena 40 LE. Uz 30 paundiem viņš nepiekrita. Nu labi. Somas tika sakrautas mašīnā, man izrakstīta kvīts un es samaksāju. Braucām. Pareizāk līkumojām caur kaut kādiem izrakumiem. Izskatās viņi nu pārbūvē visu ielidošanas – izlidošanas zonu.

Šoferītis nogriezās nepareizajā pagriezienā – par ātru... Tātad brauksim mēs gar „Miramar” coffee shop, gar Egyptian hospital... nu no otras puses... Bez tam tas šoferītis reāli nezināja ceļu, tā ka man vēl nācās viņam rādīt kur jābrauc... Bāc! Pievedis pie manas mājās un izkrāvis somas no bagāžnieka, viņš neizrādīja ne mazāko interesi par to, ka manu koferi vajadzētu arī uznest augšā. Toties paprasīja dzeramnaudu! Ha! Tu ceļu nezināji, koferi nest izskatās arī negribi, par ko tad dzeramnauda. Pateicu, ka nav.

Ne Ahmeda, ne Mazā Riebeklīša protams, nebija. Nu ja – normāli cilvēki jau 2 naktī guļ... Stiepu pati savas somas. Un ja kāds kaimiņš no maniem kofera vilkšanas trokšņiem pamodās – sorry.... Līdz 5 stāvam tiku ar 3 piegājieniem, tas ir – trīs reizes trepēs bija jāiededz gaisma :D

Un tad beidzot es biju dzīvoklī. Pasilti... kondišku ieslēdzu un noregulēju uz +21C – lai paliek vēsāks. Nu putekļi bija, smiltis nedaudz. Daudz vairāk smilšu izrādījās guļamistabā – vajadzēs arī balkona durvīm to birsti apakšā pielīmēt, lai pa turieni smiltis iekšā nenāk.

Ieslēdzu ledusskapi, izdzenāju skudras un sakaisīju šur tur kukaiņu indi. Koferis krāmēšu no rīta. Tagad gulēt... Tā kā 7 jāceļas...