Šodien plāni tādi – sacept pankūkās atlikušo ķirbi, jo rīt galu galā braucu prom :D Pēc tam lidostā sagaidīt Jonjonu un tikt pie no mājām atsūtītā fotoaparāta. Bet vakarā ar daivcentra kolēģiem spēlējam boulingu...
Kamēr cepu pankūkas, zvana Lena – mums sarunāts, ka viņa aizvedīs mani uz lidostu, lai taxi nav jāņem. Papļāpājām, finālā Lena ar Evu Mariju atbrauca uz pankūkām :) Nu bet īsi pirms trijiem braucām uz lidostu. Izrādās, lidmašīna drusku kavējās. Lena aizbrauca uz stāvvietu, bet es devos gaidīt pie atlidošanas. Tūristu bari plūda no lidostas, tikai pēc kādām 20 minūtēm parādījās „Novators” pārstāvji, tas viesa cerību, ka lidmašīna no Rīgas nu jau ir nosēdusies. Un tad uzradās Hanny – viens no tūrkompānijas gidiem, kas šad tad brauc arī ar mums uz bota. Tāds dikti pļāpīgs tips. Tā nu man bija izklaide, nebija vienai garlaicīgi saulē jāstāv. Bez tam tiku pārējiem gidiem stādīta priekšā kā „nash instruktor” :D Hanny arī ieziņoja, kam lidmašīna tiešām ir nosēdusies, ka drīz tūristiem jāparādās. Finālā gan izrādījās, ka Jonjonam uzņemošā puse ir nevis „Novatours”, bet „Azur Travel”. Izrādījās, arī Ismails turpat netālu bija stāvējis. Un tad jau parādījās Jonjons. Parādīju viņiem Ismailu, kurš piereģistrēja savā lapā, ka šie tūristi jau ir iznākuši. Papļāpājām.
Lena pa to laiku bija mainījusi mašīnai riepu, kura braucot uz stāvlaukumu bija pārsprāgusi... Labi, ka taksisti bija izpalīdzējuši ar nomaiņu :D
Kad jau biju mājās zvanīja Lera, lai noprecizētu cikos tad šovakar īsti tiekamies – sarunājām 18:00 „Chez Sam”, lai pēc tam ap 19 dotos uz boulingu.
Kad ierados „Chez Sam” Lera, Maikls un Mustafa jau bija priekšā, arī Ļoša Deep Diver tikko kā bija ieradies. Tā nu mēs drusku patusējām coffee shop. Tad Lerai savajadzējās aizbraukt uz „Western Union” – tēvs naudu bija atsūtījis, vot i Maikls mūs visus savā jaunajā mašīnā izvizināja. Nu un pēc tam jau uz boulingu. Kā izrādījās Mustafa tēvocim ir kaut kāds sakars ar „Sindbad” kompleksu, tā ka mūsu Mustafa boulingā izrādās ir bezmaz vip statusā – tai skaitā ar 50% atlaidi uz spēlēm. Tā ka atkal izskatījās būs ilgs vakars boulingā.
Spēlējām mēs tikai četri – Maikls, Mustafa, Ļoša un es, Lera nespēlēja – viņai manikīrs ;)
Pirmā spēle bija vislabākā – mēs ar Ļošu bijām vadībā, sākumā vinnēja Ļoša, bet spēli beigās uzvarēju es. Maiklam par lielām sirdssāpēm, jo to, ka es esmu viņu vinnējusi viņam vienmēr ir grūti pārdzīvot :D Kā spēles laikā viņš tik laiku pa laikam izmeta – labāk, lai vinnē Ļoša, nevis tu! A mums par to jautri. Pārējās spēles vinnēja Mustafa, tā ka šajā vakarā Maikls tā arī netika pie uzvaras.
Jāteic, ka, lai arī kā Maiklam nepatīk, ja es viņu šad tad vinnēju, mums ir tāda sava veida komanda boulingam. Ir ar ko uzspēlēt. Tā ka, ja dikti gribas uz boulingu mēs parasti viens otram zvanam un jautājam – kā ar boulingu šovakar. Parasti jau laiki sakrīt. Jo ko te tādu īpaši vēl darīt. Maiklam pat ir ideja, ka mums uz pusēm jāpaņem boulinga Zelta karte – tur uz spēlēm sanāk tā 50% atlaide. Un tad mēs varētu tā pa riktīgo uzspēlēt :D Es gan šodien Maiklam, kurš atkal atgādināja ideju par Zelta karti, teicu – kāda jēga ņemt Zelta karti, ja mums ir Mustafa ;)
Nu bet boulinga puiši šodien bija vienkārši jauki. Mahmudam sākumā bija mācībstunda – viņš māca citiem spēlēt boulingu. Šovakar tie bija 2 vietējie puiši. Nu bet Aymans atkal bija vecais, labais Aymans, nevis Mr.Zlo :D
Kad jau gatavojāmies iet prom, es pie letes gaidīju Maiklu un Mustafa, kuri bija aizgājuši maksāt. Netālu stāvēja Mahmuds, kurš skatījās uz mani, neko gan neteica, bet izskatījās, ka grib parunāt. Nu a es ņēmu un pajautāju „How are you?” Uz ko Mahmuds sapriecājies, ka ir iespēja sarunai, pienāca klāt un sāka stāstīt, ka ir kā ir, ka jācer, ka būs labi utt. Diez ko daudz jau mēs parunāt nepaguvām, Maikls un Mustafa bija klāt, bet Ļoša jau ārā gaidīja. Bet izskatījās, ka Mahmuds grib parunāt par Sadu. Kā vēlāk, kad Sadai to stāstīju, viņa teica: „Nu, ja, tagad tev grib raznesti mozg.” Hehehe!! Nu tad ar Aymanu mums būs daudz kā kopīga, būsim abi apkārtējās problēmas saklausījušies, tik tad Sadkai vēl jāaiziet Aymanam sirdi izkratīt. Nu, tad toč būs pilns komplekts :D
Izejot no boulinga saku puišiem - čau, tiksimies tad pēc 2 nedēļām. Maikls tāds – kur tu tagad? Nu uz mājām, protams. Īsumā, tos „5metrus”, kas ir no boulinga līdz manām mājām, tiku aizvizināta ar auto :D Vajag jau pazīmēties. Visus vajag pa mājām izvadāt. Nu, labi, tur Ļoša, kuru uz „El Samaka”, un Mustafa, kuram uz Sakkalu. A es ta toč ar kājām varēju aiziet. Bet nekā – sēdies vien auto, aizvedīsim :D
Nu bet mājās vēl vajadzēja somu priekš Dahabas sakārtot. Tā ka līdz vēlai naktj... Galvenais neko neaizmirst :)))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru