Vajadzēja jau arī ar Ahmedu parunāt, nu lai nav pa logu jābļauj, ka nav ūdens. Viņš, kā parasti, sēdēja pagalmā. Padevu labrītu un teicu, ka nav ūdens. Uz ko Ahmeds atbildēja, ka gaida mašīnu, kas ūdeni atvedīs – drīz jābūt. Vispār jau sācis viņš šķiet ka drusku tā kā halturēt – parasti, ja ūdens tuvojās beigām, tad jau laicīgi klāt bija ūdens cisterna un ūdens krājumi mājai tika papildināti... Šoreiz viņš ir sagaidījis brīdi, kad māja palikusi bez ūdens... Un to, ka ne es viena bez ūdens es jau no rīta sapratu – kad blakus dzīvokļa kaimiņi aiz sienas skaļi paziņoja, ka „net vodi”.
Ārā jauks laiks, vējš gandrīz pierimis, ielās parādījušies sētnieki – manā ielā cītīgi slaucīja un raka smiltis no brauktuves, papīri, maisiņi un citas drazas, kas lielā vēja laikā lidoja pa gaisu, nu jau pazudušas – savāktas. Sētniekiem pilni atkritumu maisi.
Laikam uz pārējo fona uz ielas es izskatījos pietiekoši dīvaini – džemperis ar garām rokām, šallīte ap kaklu... a cilvēki uz ielas tādi topiņos, šortos... a es tā kā no citas planētas :D
Aizstaigāju līdz Esplanādes „Abu Ashara”. Bez ūdens vēl arī mazos citroniņus un apelsīnus nopirku. Apelsīniem tagad vispār kaut kāda akcija – kilograms maksā 15 santīmus.
Mājās devos pa tā saucamo – īso ceļu, domāju pa ceļam ieiet vāciešu maiznīcā, maizi nopirkt, mož arī kafiju padzert... Nācās vilties – izrādās, šodien viņi Hadabā atver otru ceptuvi un tāpēc šī šodien slēgta... Uz Hadabu gan nebraukšu, kaut arī kā vēstīja izkārtne – šodien tur visam 50% atlaide.
Pārējo dienu pavadīju pa māju. Tā ka nekā interesanta.... Vienīgi labi, ka paliek labāk, nav vairs tik traki kā vakar :) Tātad – veseļojos :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru