Turpinu sēdēt mājās. Vienīgais labums – šodien ir daudz labāk. Vairs nejūtos tā it kā kādi pāris vilcieni būtu pārbraukuši man pāri ;)
Rīta pusē papļāpāju ar Sadu – viņa vakar pēcpusdienā aizbrauca uz Kairu, Aleksandriju. Ne bez piedzīvojumiem. Knapi paspējusi uz pēdējo vilcienu, kas atiet uz Aleksandriju. Šodien viņai tur vēstniecībā jābūt pasi mainīt... A viņa jau visu pa minūtēm bez maz saplānojusi – ar domu, ka ap 14 jāpaspēj uz Kairas vilcienu, lai 16:30 brauktu ar autobusu atpakaļ uz Hurgadu. Vēstniecībā kaut kas ievilcies, gribējuši pat lai viņa pēc nedēļas vēlreiz atbrauc – bet Sadai laika nav. Finālā piekrituši dokumentus izskatīt pēc pāris stundām. Vot i viņa nervozēja – paspēs uz to vilcienu divos vai nepaspēs...
Vēl Skype parunāju ar Thishina par Dahabu. Tur viss esot ok, arī taxi uz lidostu man pakaļ atsūtīšot. Burvīgi! Nu, dikti man gribas "Friends" sēdēt uz kāda no dīvāniņiem un skatīties uz jūru... Un ne tikai to vien :))))
Bija man vēl zvanījusi Lera, bet es nebiju dzirdējusi zvanu. Mēģināju atzvanīt – nācās secināt, ka beidzies telefona kredīts. Nu i posos ārā – līdz Esplanādes „Radioshock” – tā šķiet ir tuvākā vieta kur var nopirkt Vodafone priekšapmaksas kartes.
Ārā šodien tāds patīkami silts, nelies vējiņš vēl. Telefonā naudu ieliku, atzvanīju Lerai, papļāpājām par to kā iet daivcentrā. Esot pēc manis jau paguvuši noilgoties... Tas, laikam, nozīmē, ka darba daudz ;)))
Uz māju uzreiz atpakaļ iet negribējās – aizgāju pasēdēt „Chez Sam”. Tēju padzert, tā teikt.
Zvanīja Sada – viņa esot vilcienā Aleksandrija – Kaira, bet tas kavējoties. Uztraucās vai paspēs no Ramses Station (dzelzceļa stacijas) laicīgi tikt līdz Tahrir – kur „El Gouna” autobusi atiet. Labi, ka viņa brauca ar ātrvilcienu, tad jau jācer, ka pagūs, kaut arī drusku vēlāk no Aleksandrijas tas vilciens izbraucis. Starp citu, Aleksandrijā esot auksti un vējš...
Tā arī kādu laiku pasēdēju „Chez Sam”, Remarku palasīju un tad devos mājup. Jāteic, ka nācās secināt, ka diez ko vesela vēl gan neesmu... Tā ka mājup vilkos...
Pa ceļam vēl gan iegāju „Deutsche Bakery” maizi nopirkt. Laikam pēc vakardienas otrās ceptuves atklāšanas svētki te turpinājās arī šodien – visai produkcijai bija atlaides :)
Uz savas ielas ieraudzīju ārzemnieku pāri, par kuriem, šķiet, runā visa Hurgada – viņi ar maziem trīnīšiem ir pārcēlušies uz šejieni dzīvot. Bērniem gada vēl nav. Un bērnu ratiņi tiešām atgādina mazu vilcieniņu ar trīs nodalījumiem. Izrādās, viņi dzīvo gandrīz man kaimiņos – „Desert Rose” kompleksā.
Nu un pēc tam vakars pa mājām :) Kino skatījos... 3 filmas pa vienu vakaru... Daudz laikam...
Un vēl parunāju ar Sadu, kura tomēr bija paspējusi uz Hurgadas autobusu. Paspējusi gan pateicoties taxi vadītājam, kurš no Ramses Station līdz „El Gouna” busu pieturai braucis ar 1.formulas cienīgu ātrumu, piedevām, autobuss jau braucis laukā no pieturas – taksists vienkārši aizšķērsojis tam ceļu un Sada laimīgi tikusi autobusā.
A, un vēl zvanīja tas freelancers, kurš piektdien bija daivcentrā paņemts palīdzēt ar intro. Neatbildēju. Ceru, ka saprata, ka negribu ar viņu runāt :D A par ko man ar viņu runāt? Un kaut kur vēl iet ar viņu pasēdēt kādā coffee shop es toč negribu...
Nu un turpināju skatīties „Vilcienu uz Dardžilingu” :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru