Jau vakar vakarā paziņas tūrlīderi žēlojās, ka jāapziņo tūristi un jāinformē, ka ceturtdien nekādas jūras ekskursijas – daivings, snorkelēšana, makšķerēšana un vienkārši izbraukumi pa jūru – ka nekas tāds nenotiks. Jau vakarā izziņots aizliegums doties jūrā dēļ stiprā vēja. Vakarā tiešām vējš bija pamatīgs, bet apskatoties Windguru lapā – ceturtdiena bija sarkanā krāsā... Brrr... Nu ja – arī mēs neiesim jūrā... Atkal pa māju... :(
Visu nakti vējš ne tikai grabināja durvis un logus, bet arī centās apgāzt un aiznest visu ko vien iespējams. Izrādās, dzīvot pēdējā stāvā nav tas jaukākais – tā teikt virs manis vairs nav kaimiņu tikai jumts... un tur augšā nu gāzās, grabēja, vēlas un krita... Arī pagalmā no jumta kaut kas tika nomests ar lielu būkšķi... Ahmeds un Mazais Riebeklītis pēc tam kādu laiku pa jumtu kaut ko darījās – centās laikam visu, kas nav tomēr pietiekoši labi nostiprināts – nostiprināt...
No rīta pamodos – vējš joprojām turpināja dauzīt logus un durvis. Guļamistabā pie balkona durvīm sapūsta čupa smilšu... Aiz loga saules nav, debesis bez maz vai smilšu krāsā... Izgāju uz balkona palūkoties, kas notiek – vējš nežēlīgi raustīja palmas un kokus. Paskatoties jūras virzienā – parasti redzamais zilais ūdens bija pazudis, viss horizonts gaišā smilšu krāsā... Baltie boti, kas redzami no balkona, izskatījās, ka stāv nevis ūdenī bet smiltīs... Jūra bija ieguvusi smilšu krāsu... Pa ielām turpināja lidot papīri un plastmasas maisiņi. Brauca tikai reta mašīna, cilvēkus neredz...
Iet laukā no mājas tiešām negribējās. Tā ka sēdēju un skatījos kino, jo internets arī diez ko negāja – īslaicīgi parādās signāls, tad pazūd, atkal parādās un tā visu laiku...
Ap kādiem 1 pēcpusdienā parādījās saule, vējš arī tā kā sāka drusku pierimt... Jācer, ka norims pavisam...
Piezvanīja Lena, lai apjautātos kā iet un vai negribu iziet kaut kur tēju iedzert. Mājās sēdēt diez ko negribējās, sarunājām, ka viņa pēc kādām 10 minūtēm piebrauks un tad dosimies kaut kur uz Esplanādi.
Izejot no dzīvokļa sapratu, kāpēc pāris stundas atpakaļ, izejot no sava dzīvokļa nolamājās kaimiņš – viss koridors smiltīs... Trepēs bija vēl trakāk. Var teikt, mēs drusku bijām ieputināti ;)
Lena jau gaidīja uz ielas. Izrādās, viņa ar mazo bija kaut kādu paziņu vedusi uz „Senzo” – kā nācies secināt, bezmaz vai puse Hurgadas bijusi „Senzo”. Tā teikt, ko tad citu sliktā laikā padarīsi – atliek braukt uz šopingcentru ;)
Aizbraucām uz Esplanādi un pasēdējām „Chez Sam”. Jāteic, dēļ sliktā laika, arī pēcpusdienā ielās bija ļoti maz cilvēku.
Un tad jau pa mājām. Izkāpu uz Bouling Road stūra un ejot līdz mājām vējš diezgan izpurināja :D Smiltis oj kā lidoja pa gaisu. Un pārejot ielu pirms biju mājās, nācās izturēt pamatīgu vēja triecienu – no paralēlās ielas vienkārši pūta nežēlīgi...
Laiks tiešām tāds, ka īpaši iet ārā no mājām negribējās. Visu vakaru turpināja pūst. Tā logu un durvju grabināšanās jau sāk tracināt...
Ko citu darīt, kad nav ko darīt – jāskatās kino :) Vēl drusku papļāpājām ar družkām pa telefonu. Piezvanīja arī no daivcentra – rīt tā kā iesim jūrā. Oj, kā es uz to ceru... Tās smiltis... nu ir jau drusku par daudz... Ienirt gribas... :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru