Burvīgi! Šodien atkal Gota Abu Ramada un Aroug Talata!!! Saku Bobam, ka negribu, ka varbūt to Aroug Talata vismaz var nomainīt, bet nekā – šodien pilni abi boti – viens ar franču intodaiveriem, otrs – krievu... Toties Bobs apsolīja, ka ja rīt būs maz cilvēku, tad pēc manas izvēles – kur gribēšu tur varēs braukt! Es daudz nedomājot pasūtīju Umm Gammar!!! :) Ko gan vēl citu! Galu galā laika apstākļi nav tik jauki, lai brauktu uz Carless – joprojām ir vējš un viļņi, bet uz Umm Gammar un Shabruor Umm Gammar gan varētu... :) Vispār stafam jau par manu vēlmi tikt uz Umm Gammar ir radušies jociņu – tipa – kur mēs braucam? Protams, uz Umm Gammar (vienalga, ka tās dienas plānā ir Abu Ramada ;)!)
Nu tā teikt, atliek cerēt, ka rīt tiešām būs Umm Gammar :)
Šodien pirmais daivs – Gota Abu Ramada. Piebraucot pie daivsaita, mēs ar Inci sākam jau laicīgi gatavoties – labāk ātrāk tikt zem ūdens, kamēr intodaiveri nav saskrējuši skatīties, kas notiek uz daivdeka. Ja godīgi, viņus ir grūti saprast – tā ir kaut kāda masveida psihoze – tiklīdz daiveri ir sākuši ģērbties, gandrīz visi introdaiveri ir lejā, maisās pa kājām un satraucas, ka tik viņi netiek aizmirsti...
Tā nu mēs ar Ināru laicīgi sākām ģērbties, skatos – man no manas kastes pazudusi svaru josta... No rīta toč bija, piedevām ekipējumu es nebiju nesusi uz daivcentru, bet atstājusi uz bota, un josta toč bija kastē. Pārbaudīju vietu, kur tiek glabātas visas svaru jostas, ja nu kādam ienācis prātā manu jostu tur pārlikt – nav... Ahmeds pamanījis, ka es ko meklēju – prasa, kas man pazudis. Saku – jostas nav... Nu un viņš ņēma un sāka pārbaudīt visu pārējo daiveru kastes. Mana josta (labi, ka tā ir iezīmēta, tā ka grūti sajaukt) atradās Katjas draudzenes Sašas kastē... Nu, es piemēram, nekad i neiedomātos paņemt jostu no kāda cita daivera kastes... ja nav savas jostas, tad ir vesela kaudze daivcentra jostu. Tā ka dabūju es atpakaļ savu jostu. Ahmeds Sašai, kura tobrīd arī grozījās pa daivdeku saka – tā ir Ingrīdas josta, uz ko Saša – oj, sorry, sorry, ja ne zametila...
Ienirām - lejā bija straume, piedevām mainīga, tā ka īsti nesanāca atpakaļ ceļā palidot, nācās atkal kustināt pleznas ;)
Pašā daiva sākumā, pie botiem ieraudzījām krokodilzivi. Mans fotoaparāts sāka gļučīt – kaut kādu savu režīmu izdomājis – viss tik zils, tik zils vien sanāca. Boksa pogas atkal īsti darboties negribēja... murgi!!! Galvenais, ka tie gļuki pēc kāda brīža pāriet...
Peldot pa coral garden nelielā alā atradām 2 murēnas, pafotografēt tās gan bija pagrūti, straume visu laiku nesa prom, tā nu mēs ar Ināru pēc kārtas murēnas fotografējām, jo tikai vienā koraļļa stūrī bija tāds neliels aizsegs no straumes.
Vispār jau Gotā vienmēr ir forši – koraļļi, zivju daudz, šodien pat – viss ūdens virs coral garden bija pilns ar zilganajām zivīm (nu, nav man šeit līdzi Sarkanās jūras zivju grāmata, kura smagās bagāžas dēļ tika atstāta mājās...) – visu laiku nepamet sajūta – it kā tu peldētu zivju barā. Zivis ir visur. Un vēl kad viņas barā apmet kādu loku – nu skats ir iespaidīgs :)
Peldot atpakaļ zem bota pēkšņi uzradās neliela napoleonzivs. Ināra viņu fotografējot pat nedaudz patrenkāja – napoleons apmeta vairākus lokus un aizpeldēja prom.
Šis atkal bija ilgais daivs – dive time 71 minūte, max deep – 12.3m.
Otrais daivs – Aroug Talata. Mēs ar Ināru jau esam morāli sagatavojušās peldēt ļoti lēnām, lai visi ergi nebūtu vairākas reizes jāappeld, kā arī gribas ieraudzīt šejienes lielo barakudu par kuru vakar Ahmeds mums stāstīja – dzīvojot šeit old, big barracuda. Piedevām dzīvo tepat, kur boti stāv. Tad nu mūsu plānā šodien ir peldēt pa labi no botiem un nevis caur abiem blakus esošajiem rifiem iekšā apsekot rifu otru pusi, bet peldēt zem botiem, gar rifa ārējo malu, apmest tur līkumu un seklumā – apmēram 5-6m dziļumā mēģināt atrast barakudu. Aizpeldējām līdz ergam, apmetām tur nelielu loku un iepeldējām nelielajā koraļļu labirintā. Kamēr es mēģināju nofotografēt kārtējo mikroskopisko zivtiņu – Ināra grabina šeikeri. Pagriežos, viņa ar zīmēm rāda, ka tepat blakus ir ieraudzījusi barakaudu. Peldu atpakaļ – un tiešām – apmēram 4m dziļumā viņa peldēja. Liela. Un skaista. Tiešām skaista. Kādu brīdi mēs viņu vienkārši vērojām no neliela attāluma un fotografējām jau ar. Tad piepeldējām tuvāk, ap stūri bija parādījusies Katja ar savējiem – Ināra viņiem parādīja zīmi, ka te ir barakuda. Tikai Katjas grupā tas diez ko lielu interesi neizraisīja – uzmetuši īsu skatu barakudai viņi aizpeldēja prom...
Pēc barakudas turpinājām lēnām apsekot rifu – meklējot ko interesantu. Zem neliela koraļļa aliņā ieslēpušos atradām nelielu murēnu, kura gan diez ko negribēja līst laukā uz fotografēšanos ;)
Kad ap lielāko no ergiem jau bijām apmetušas otro apli un plānojām peldēt bota virzienā, kādā nelielā koraļļa gabalā, kas mētājās atsevišķi no rifa, pamanīju mikroskopiskas dzeltenīgi oranžīgas garneles – ko līdzīgu Tishina, kad nirām Canyon, man rādīja. Ja vien kamerai baterija nebūtu pirms pāris minūtēm beigusies. Ināra gan mēģināja fotografēt. Bet, kad pasaucu Maiklu, lai viņam parādītu mazās garneles – ko Maikls? Palūrēja tajā koraļļu dobumā un tad fiksi iebāza tur roku... neko noķert gan viņam neizdevās :D
Zem ūdens bijām nodzīvojušās gandrīz 80 minūtes... Nu ja, dziļums jau te neliels – pēc kompjūtera rādītājiem dziļāk par 8.9m šajā daivā nebiju nirusi.
Vakarā bija sarunāts papļāpāt ar BH2 skype – nesanāca, jo nebija interneta. Toties patusējām ar Ināru, Eviju un Sadu restorāniņā netālu no Sadas mājās. Pavārs (tāds večuks, kurš specializējies itāļu virtuvē, piedevām kādus 15 gadus Itālijā strādājis, nu te savu restorāniņu atvēris) šodien bija bijis zivju tirgū un mums ļoti uzstājīgi tika piedāvāta fresh fish, kuru gan mēs neizvēlējāmies, bet kad Ināra painteresējās, kādi deserti ir dabūjami, pavārs uzstājīgi piedāvāja kaut kādu tur banānu kokteili vai ko tur no banāniem. Ināra izvēlējās augļu salātus, bet pēc pavāra aiziešanas mēs bijām pārsmējušās līdz krampjiem vēderā, ka šodien tirgū viņš ir nopircis tikai fresh fish un banānus :D Jāteic, ka augļu salāti tomēr nesastāvēja tikai no banāniem vien ;)
Vispār vakars bija jautrs :))))
2 komentāri:
nju man ar canon boksu bija tiesi tas pats,peec laika udeni atgaja pogas.pielauju ka tas ir deļ saaals.centies izmazgaaat kartiiigi boksu.
zini, nekas vairs nelīdz... tā jau ir zīme, ka drīz būs boksam čau. Reāli es šobrīd jau netā meklēju jaunu boksu.... šito var norakstīt... laikam... ar kameru gan viss ir ok :)))
Ierakstīt komentāru