Aizbraucām līdz Blue Hole, pie tiltiņa saģērbāmies, salikām visu ekipējumu, atkal sakāpām pikapā un braucām līdz piemiņas plāksnīšu sienai. Sāksim mēs daivu Bells un beigsim Blue Hole. Uz šo daivu mums balonos ir gaiss, jo „Planet Divers” rekreacionālajiem daiveriem uz Blue Hole nedod Nitrox. Un mums jau nevajag ar. Dziļāk par 30m šā kā tā nenirsim.
Pagājām garām sienai ar plāksnītēm, kur pieminēti šeit bojā gājušie daiveru, jāteic, ka ne visi, tad tai būtu jābūt pamatīgi lielai sienai...
Ieniršana Bells notiek, var teikt, ka ir tā kā jāienirst tādā kā akā, tu laidies uz leju, pats interesantākais ir izpeldēt tādu kā nelielu arku, protams, var arī viņai pārpeldēt pa virsu, nepanirstot zem arkas, kas ir apmēram 26m dziļumā, bet izpeldēt to nelielo arku ir dikti interesanti.
Pēc tam mēs peldējām kādu laiku apmēram 28m dziļumā. Forši, mēs te bijām vienīgās, lielie daiveru bari jau bija devušies krastā. Daudz gruperu, arī lieli eksemplāri, atradām pāris mazās murēnas, tad arī zuti, kuru daudzi uzskata par čūsku. Liela, zaļa akmens zivs bija iesmaskējusies koraļļos. Smuki.
Jāteic, ka dziļumā no 30m līdz kādiem 23m manam fotoaparātam uznāca gļuki - darbojās tikai iespēgšanas - izslēgšanas poga, fotografēšanas poga, bet pārējās pogas - spied kuru gribi notiek fotofrafēšana ar zibspuldzi... Un nekā šo funkciju neatslēgt, nekādīgi nevar pāriet no normālā režīma uz makro vai noņemt zibspuldzi pavisam... Tā arī es tajā dziļumā tik zibināju zibspuldzi :D Kaut kur ap 23m fotoaparātam niķi pārgāja un tas atkal strādāja normālā režīmā....
Un tad jau mēs iepeldējām Blue Hole, brīdi pavērojām frīdaiveru treniņus un devāmies safety stop. Stundu garš foršs daivs :)
No Blue Hole braucām uz Canyon, tur arī vienā no restorāniņiem pavadījām vairākas stundas līdz saulrietam. Izpļāpājāmies par visu ko, par niršanu, tehnisko daivingu (Džeina ir TDI/SDI instruktore), par mūsu niršanu Dahabā aizvadītajā novembrī, par Alīnu, par visu ko. Ap astoņiem vakara saule pazuda aiz kalniem, pamazām sāka satumst, Saudi Arābijas pusē krastā sāka iedegties ugunis un mēs sākām gatavoties daivam. Plānā – ienirt, peldēt uz Kanjonu, ienirt tur un tad nolaisties uz gultnes, nolikt lukturus zemē un tumsā pavētot, kā kanjona sienas iedegās tādās kā zaļās uguntiņās – glasefish acis tā spīdot. Pie 120 bāriem iznirstam no kanjona un līdz 60 bāriem peldam pa koraļļu dārzu, meklējot visādas interesantas zemūdens radības. Šīs daivs mums būs ar Nitrox 32.
Jūrā atspoguļojās pilnmēness un mēs devāmies nirt. Kad bijām jau ūdenī, uz nakts daivu atbrauca vēl viena nirēju kompānija. Mēs vēl nobrīnījāmies, ko tik maz tautas...
Daivs noritēja pēc iepriekšējā plāna. Ienirām kanjonā, atradām tur pāris interesantas jūras zvaigznes – es tādas vēl nebiju redzējusi – krēmkrāsas ar brūnām svītrām. Un tad nolaidāmies smiltīs, nolikām lukturus un pēc kādas minūtes uz kanjona sienām tiešām sāka parādīties zaļas gaismiņa, kuras pārvietojās. Skats bija daudz iespaidīgāks, kā nakts daivos vērot planktona mirguļošanu. Tas bija kā vērot zaļas zvaigznītes, kuras pārvietojoties veido dažādus rakstus. Nezaizmirstami smuki!!!
Ar 120 bāriem pametām kanjonu, tad arī tā otra nirēju grupa bija pietuvojusies kanjonam. Peldot pa daivsaitu atradām dažādas jūras zvaigznes, sarkanu krabi, akmens zivis utt. Bet kad jau bijām iepeldējušas lagūnā, lai dotos krastā, ieraudzījām kalmāru, kurš lukturu gaismā burtiski mirguļoja varavīksnes krāsās. Kamēr es mēģināju to kalmāru nofotografēt, Džeina mani sauc tālāk – lai parādītu kādu zivi (zivju grāmatiņā krievu valodā tā nodēvēta par „zvaigžņuskaitītāju” un ir reti sastopama) – pēc purna tā drusku atgādināja akmens zivi, tikai tā bija gluda un baltā krāsā, uz muguras melna, neliela spura, bet uz galvas tādi kā divi nelieli radziņi. Dikti interesanta zivs, slēpjoties no mums mēģināja ierušināties smiltīs. Jāteic, ka sanāca man viņu tikai 2 reizes nofotografēt un kameras baterija beidzās... Kā vienmēr...
Ejot laukā no ūdens, krastā pavērās pavisam savādāks skats nekā tad, kad mēs devāmies ūdenī – visa krastmala bija pilna ar mašīnām, bet ūdens mirguļoja vien no daiveru lukturiem... Mums paveicās pirms lielās drūzmas izpeldēt naksnīgo kanjonu!!! Superīgs nakts daivs!!!! :))))
Pēc tam jau atpakaļ uz Dahabu. Rīt noslēdzošā niršanas diena Dahabā. Es tikšu pievienota Tishina grupai. Nirsim atkal Canyon. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru