/bildē redzama filmas galvenā varone, Ēģiptiešu aktrise Mona Zaki/
Pēc daiviem, vakarā man sarunāts satikties ar družkām. Papļāpāt. Finālā pēc kārtējās pasēdēšanas coffee shop, dodamies uz kino. Esmu jau pietiekoši sen kā runājusi, ka dikti gribētu te uz kādu vietējo filmu aiziet, tipa eksotiku sagribējies ;) Nu tad beidzot arī dodos uz kino. Var teikt, ka tas bija īsts piedzīvojums.
Vispirms aizbraucām uz centru, uz „Sea Gull Cinema”, bet tur seansa sākums 22:00, a pulkstenis tobrīd vēl nebija 9 vakarā. Neko darīt braucām uz Dahar - uz Vecpilsētas kino. Tur vismaz filma sākās 21. Nopirkām biļetes – cena 15 LE no cilvēka, filma vietējā, arābu valodā, protams.
Lai nonāktu kinozālē nācās nedaudz palīkumot pa tādiem kā koridoru un kāpņu labirintiem – zāle izrādījās nepārāk liela, vairāk atgādināja dziļu lauku kluba zāli. Iesākumā mēs bijām vienīgie apmeklētāji, es pat nodomāju – vai tiešām dažu cilvēku dēļ rādīs filmu, bet pēc pāris minūtēm saradās vēl kāds desmits vietējo – veselām ģimenēm, ar maziem bērniem.
Filma sākās... pirmais, kas šķita – vai mēs uz kādu šausmu filmu esam atnākuši???!!! Izrādījās ne, tie tikai sākuma kadri tādi – nakts, ļoti lēnām kamera pārvietojās pa kādu dzīvokli, viss redzams tādā vājā mēnessgaismā. Filma sākās ar to, ka galvenā varone pamodās.
Par ko tad bija story – galvenā varone – tv sarunu šova vadītāja dzīvo kopā ar savu draugu, bet viņiem ir kaut kādas problēmas. It kā filma par mīlestību, bet ne romantiskais kino, drīzāk – par mīlestības problēmām, filmā ietverti trīs sieviešu stāsti par mīlestību un tie nu nebija nekādi splashnaja romantjika stāsti. Šie trīs stāsti tika izstāstīti kā galvenās varones sarunu šova trīs raidījumi, kuriem pa vidu drusku tika stāstīts arī par viņas privātās dzīves problēmām. Viņa - moderna sieviete, kas nenēsā lakatus, staigā īsos svārkos un augstpapēžu kurpēs, sieviete ar moderni īsi apgrieztiem matiem un spilgtu grimu.
Pirmais stāsts – nu to es īsti nesapratu, bet tā varone bija veco ļaužu pansionātā strādājoša sieviete, viņai bija kaut kāds skandāls ar savu vīrieti restorānā.
Otrais stāsts – trīs māsas, māte ir tikko kā nomirusi, bet tēvs aiz bēdām sācis lietot narkotikas un ģimeni pametis. Viņas visas trīs ir noskatījušas kādas bodītes pārdevēju Saidu un izlēmušas, ka viņš varētu ieņemt ģimenes galvas vietu. Tikai kādai no māsām ir ar viņu jāapprecas. Vot i visas pēc kārtas piestaigā uz to veikaliņu, bet Saids izrādās riebeklis, kurš pamanās salaist ar visām trim māsām. Kad vecākā ir ar Saidu pārgulējusi (jā, ko tādu arī rāda arābu filmās, vispār ar manu iepriekšējo egyptian kino pieredzi braucot Kairas autobusos, kur vienmēr rāda visādas filmas, nu neko tādu es vēl nebiju redzējusi!!!), noskaidrojas, ka viņš ir bučojies (!!!) arī ar pārējām māsām. Vot i vecākā māsa abas jaunākās padzen no mājām, bet pati dodas pie Saida, kurš sadomājies, ka nu būs jauka dzīve, bet kas notiek – viņa to veci nogalina. Ar lāpstu vai ko tādu (īsti nepiefiksēju) iebelž viņam pa galvu pāris reizes, Saids guļ asinīs – reālā asiņu peļķē, viņa vēl sagāž veikalā plauktus, izlaista benzīnu un pielaiž visam uguni. Mmm...jaaaa....
Un trešais stāsts – sieviete dentiste iepazīstas ar savu pacientu – pavecu, bet ļoti bagātu biznesmeni, tas viņu visādi aplido, tad notiek kāzas – mulla viņus salaulā, pēc tam viņa paliek stāvoklī, nu un tad es drusku nesapratu kāpēc – dialogi ta arābiski, bet vecis to bērnu negribēja un viņu piespieda izdarīt abortu. To arī tā uzskatāmi rādīja – slimnīca, ginekologa krēsls, asinis. Pēc tam veci ne ta ievēlēja deputātos, ne ta ko, bet tā sieviete gāja piketēt ar kaut kādu plakātu.
Visu šo stāstu starplaikā galvenā varone – tv šova vadītāja pašķīrās no sava puiša. Filmas beigās viņa it kā gribēja atjaunot attiecības, zvanīja viņam, tad viņš ieradās, viņi sastrīdējās, pamatīgi sakāvās – tā reāli vecis to sievieti dauzīja – ar galvu pa grīdu, asinis vien šķīda – īsumā – piekāva un aizbēga, bet viņai vakarā vēl bija tv jābūt. Nu i ieradās tv uz savu šovu, šovs sākās, viņa parādījās kadrā saulesbrillēs, kaut ko pateica, tad noņēma saulesbrilles un visi ieraudzīja viņu ar uzdauzītām zilām acīm, pārsistu uzaci utt. Vēl kaut kāds viņas teksts un filma beidzās...
Ja godīgi, es biju šokā, ko tādu es nebiju cerējusi skatīties... Kaut kāds netipisks arābu kino...
Bet runājot par ēģiptiešu kino skatīšanās specifiku – filmai bija 2 pārtraukumi, kad visi varēja iet pēc kārtējiem našķiem, uzpīpēt, uz tualeti utt. Visu filmas laiku čaukstēja čipsu paku papīri, knakšķēja riekstiņi, taisījās vaļā dzērienu skārdenes... Pat pie mums tik traka ēšana un dzeršana kino laikā nenotiek...
Atpakaļ uz mājām (viens un tas pats rajons mums) braucām mikriņā. Arī tas bija piedzīvojums – sēdējām mikriņā, kura grīda bija slapja no benzīna. Man tik prātā bija viena doma – nedod dievs, kāds izdomās špicku uzraut!!!
Bet viss beidzās laimīgi, izkāpu savas Bouling Road pieturā :)
Vot tāda bija mana pirmā pieredze ar vietējo kino... Starpcitu, es joprojām vēlreiz gribu aiziet te uz kino, tagad mož ka uz „Sea Gull Cinema” paskatīties beidzot kādu viņu jauno action filmu...
Pameklēju netā, izrādās filma, ko skatījos ir pavisam jauna – 2009.gada. Saucās „Ehky ya Scheherazade” (.. aka Scheherazade Tell Me a Story (International: English title)).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru