Šodien plānā Gota Abu Ramada un Aroug Talata. Laikam par šo „prieku” jāpateicas Jurekam ;) Viņš visu laiku kaut kādus šādus daivsaitus prasa... Nu bet nekas, Gotā vienmēr ir ko redzēt.
Tātad – pirmais daivs – Gota Abu Ramada. Kapteinis piešvartojās gandrīz vai virs Haizivs, tā ka varēsim arī Normunda lūgumu – pafotografēt Hurgadas haizivis iekšas – izpildīt. Ienirām – atkal esam tajā pašā vietā, kur ar Jāni un Delfīnu mums pakaļ dzinās trakie trigeri. Un trigeri te ir joprojām – turpina savas „ligzdas” apsargāt. Ināra laikam nebija šādu uzbrukumu gaidījusi – sākumā trigers uzklupa manām pleznām – tagad pat viņa zobu nospiedumi uz tām ir palikuši (brīnums, ka viņam pēc kā tāda vispār zobi palika vietā, jo jetfins jau nu nav no tā mīkstākā materiāla ;) ). Kamēr es mēģināju trako trigeru fotografēt un pie reizes arī ar pleznām atvairīt viņa uzbrukumus, Ināra fotografēja mani un trigeru, bet pēc tam trigers mainīja virzienu uz peldēja virsū Inārai. Piedevām – uzbrūk ne jau tā izmēros lielākā zivs, bet gan mazākā. Lielākā mierīgi rušina bedres – „ligzdas” smiltis. Tā nu nedaudz pagaiņājušās no trigeriem, peldējām uz Haizivi. Tā kā nirēji vēl nebija bariem metušies fotografēties pie Haizivs, mēs mierīgi varējām tur pafotografēt. Pāris Haizivs „iekšu” bildes arī sanāca. Lionfish, kas pirms kāda laika dzīvojās pa Haizivs iekšpusi nu bija kaut kur aizpeldējusi. Tā ka roku tajā caurumā mierīgi varēja bāzt iekšā nebaidoties no indīgajiem lionfish dzeloņiem.
Pēc Haizivs apmeklējuma, peldējām tālāk – apskatījām tuvumā esošos lielos vergus un tad tālāk – gar Gota Abu Ramada – pats rifs bija „pie labās rokas” :) Zivju daudz, fotografēt kā vienmēr bija ko.
Atceļā zem bota atkal „padzenājām” trigerus. It kā jau drusku bail, ka iekamps ne tikai pleznā, bet tomēr – nu gribas. Kā jau parasti – ja nedrīkst, tad toč vajag ;)
Pēc pusdienām uz bota, nonācu Katjas nemīlamo cilvēku sarakstā. Kā? Ļoti vienkārši – aizrādīju, ka nedrīkst zivis barot. A Katja, savākusi no pusdienu galda maizi, mierīgi sēdēja uz bota malas un baroja zivis. Precizēšu uzreiz – zivis barot te ir aizliegts – HEPCA likums, kas aizliedz barot un medīt zivis, lauzt koraļļus, iesārņot jūru utt. Piedevām, ja šādu rīcību piefiksētu no kāda cita bota, tad daivcentram būtu reālas nepatikšanas. Pasaku vienreiz Katjai, ka zivis barot nedrīkst – ignorē manis teikto un mierīgi turpina mest tik maizi ūdenī, a ap bota trepītēm jau sapeldējis liels pelēki svītraino zivtiņu bars, par viens trigers uzpeldējis pēc maizes... Saku otrreiz, ka nedrīkst. Šoreiz i Katja, i viņas brālis Vova paskatījās uz mani un Katja prasa, kāpēc nedrīkt? Nu vispār!!! Tu tak esi daivmāsters, tādas lietas, ja gribi te strādāt, ir vienkārši jāzin. Tas tā kā zināt cik ir 2x2. Paskaidroju viņai par Sarkanās jūras likumiem, bez tam – uz abiem daivcentra botiem ļoti redzamā vietā ir šī HEPCA likuma uzlīme, kur ar attēliem vienkārši un skaidri ir parādīts ko nedrīkst darīt. Katja to visu noklausījās, zivis ta barot pārtrauca, bet turpināja sēdēt uz bota malas ar maizi rokā. A es turpat netālu dzēru tēju... Pēc kāda brīža viņa paskatās uz manu pusi, laikam bija cerējusi, ka es esmu aizgājusi un viņa varēs atlikušo maizi izbarot zivīm... Dura! Šitas gājiens viņai nesanāca! Un tad maizi un ap botu savākušās zivis pamanīja Ahmeds – puisis no personāla. Arī viņš piegāja pie Katjas un saka, ka barot nedrīkst, var tik skatīties. Katja vēl vairāk sapūtās. Bet Ahmeds man pēc tam saka – kas viņa par daivmāsteru, ja nezin, ka ko tādu darīt nedrīkst...
Vispār Katja ar savējiem ir dikti „īpaša”. Cik var saprast, viņa kaut kad nākotnē tā kā gribētu te dabūt darbu, bet reāli viņa dara visu, lai boss viņu darbā nepaņemtu... Pat ekipējumu – un visu, ne tikai regulatoru, bet pat pleznas un svaru jostas – nu, visu – visu mazgā uz bota. Bet noteikums ta te ir – ekipējumu mazgājam krastā, kur tam ir atvēlēta speciāla vieta. Un to dara visi – viņa, viņas brālis, pārējie no viņas kompānijas... Bet, kad kādi 5 cilvēki dienā uz bota mazgā visu savu ekipējumu, tad ūdens rezerves reāli krītas ļoti ātri...
Otrais daivs Aroug Talata. Riņķojām mēs ar Ināru te apkārt rifam ļoti lēnām, lai nebūtu vairākas reizes tas aplis jāveic. Vismaz bija krokodilzivs, kurai varēja sarīkot fotosesiju :) Tā jau zivju diezgan, bet gribētos jau ko vairāk, ko īpašāku.... ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru