Visiem citiem atlidojušajiem – kā normāliem cilvēkiem – transfērs jau gaidīja pie izejas, tikai ne man... Nav neviena ar šiltīti, kur rakstīts manas viesnīcas nosaukums... Meklēju viesnīcas numuru un zvanīju prasīt, kas par lietu. Puisis apsolījās noskaidrot „One minute, please!!! I’ll call you back!”. Atzvanīja – taxi drusku kavēšot, lai es uzgaidot, taxi esot aizbraucis mani sagaidīt uz otru lidostu... hmmm....
Pēc kāda brīža pieskrien pie manis viens taxi vadītājs ar telefonu rokā – pajautā vai man uz Dahabu, noskaidrojis, ka jā, saka, ka man Ahmeds zvanot, tipa mans taxi drivers. Ahmeds kaut ko jauktā angļu arābu valodā man skaidroja par to, ka pēc 10 minūtēm būšot klāt, ka kavējot. Pēc tam tam otram vadītājam pateica, lai mani aizved līdz benzīntankam, ka tā būšot ātrāk. Tas nabadziņš pēc tam vēl dabūja skaidrot citiem lidostas taksistiem, ka viņš palīdzot Ahmedam, un tāpēc izbraukšot ārpus savas rindas, ka es neesot kliente ;) hi-hi-hi!!!
Aizvizināja mani līdz benzīntankam. „Mr.Ahmed be 10 minutes!” Ok, ok. Pagaidīšu. Starpcitu, Šarmā par iekāpšanu taxi izrādās jāmaksā 5 LE nevis 3 LE kā Hurgadā. Dārgāks te viss, arī skaitītāji taksometros daudz krutāki ;)
Nu un pēc kāda brīža Ahmeds jau bija klāt. Tad arī man vēlreiz piezvanīja puisis no viesnīcas un dikti, dikti atvainojās, ka tā sanācis ar viņa taxi draiveru. No problem! Ka tik mani līdz Dahabas viesnīcai aizved :)
Pārkrāvām manas mantas uz Ahmeda taxi un braucām. Līdz Dahabai nepilni 100km.
Pie izbraukšanas no Šarm el Šeikhas policijas postenī šoferim bija jāuzrāda apliecība, kā arī paprasīja no kurienes es esmu. Saku – no Latvijas. Ko tādu viņš ne nu bija dzirdējis, ne nu spēja izrunāt, finālā militāristiem nācās parādīt pasi :)
Braucām tālāk, ceļš tuksnešains, kalnaina, tie nedaudzie koki, kas aug ceļmalās un pagājušajā novembrī bija zaļi, nu ir bez lapām, dažam tik kādas mikroskopiskas lapiņas redzamas... Sausums.
Šoreiz ceļš kaut kā pagāja ātrāk, var jau būt, ka šoferīts ātrāk brauca, spidometrā mazāk par 120km/h nerādīja.
Pēc lielā ceļmalas uzraksta „Welcome to Dahab” esošajā policijas postenī atkal mūs apturēja. Un sākās jautrība!!!
Šoferim paprasīja ne tikai apliecības uzrādīt, bet arī ugunsdzēšamo aparātu!!! Es viņus šoreiz neinteresēju. Un tad sākās cirks ar ugunsdzēšamo aparātu! Policistiem vajadzēja pārliecināties, ka tas arī darbojas!!! Tas nekas, ka šoferis tipa teica, ka darbojas gan!!! Nekā – nodemonstrē. Vobšem, šoferīts mēģināja to aparātu iedarbināt – nekā. Plomba jālauž vaļā. Visi policisti un militāristi, kas sēdēja aiz galdiņa – smejas... viens beigās aizdeva taksistam nazi, plomba tika dabūta nost un ugunsdzēšamais aparāts tiešām darbojās – izpūta baltu putu strūklu. Prasītais tika pierādīts. Man to visu vērojot bija reāli jautri, šoferim gan ne. Iekāpa atpakaļ mašīnā nikns, nolamāja visus policistus un militāristus par stulbeņiem :) Un braucām mēs tālāk – tad jau redzama bija jūra, atkal policijas pārbaude – šoferīts šoreiz uzreiz ar apliecībām rādīja ugunsdzēšamo aparātu, šoreiz nelika nodemonstrēt vai tas strādā :D
Un tad jau mēs nogriezāmies Dahabas ieliņās. Izrādās, mana viesnīca „Bisbisha village hotel” nav īpaši tuvu tiltiņam, kurš te izskatās, ka kalpo kā tāds orientieris, bet arī baigi tālu nav, caur veikaliņu ieliņai jāiziet un esmu jau coffee shopu un restorāniņu rajonā. Īstenībā jau viss tepat.
Viesnīca izskatās ok, numuriņš normāls – kondiška darbojas, gulta ir, vannas istaba arī. Ko vairāk. Jāteic, ka ierodoties viesnīcā, puisis no reception atkal dikti atvainojās par aizkavēto transfēru. Bez maz - njizkij poklon, sorry, sorry, sorry. ;)
Noliku mantas un devos uz „centru”. Tās ir īpašas sajūtas – atkal nonākt Dahabā. It kā nekur nebūtu braukusi prom, it kā visu laiku te vien būtu bijusi. Tuksneša meitenes portrets joprojām karājas pie tā veikaliņa netālu no tiltiņa.
Aizgāju paēst uz „Ali Baba” – vai nu viņiem ir nomainījies pavārs, vai nu kas, bet nav vairs tik garšīgi kā novembrī. Varbūt arī lielās reklāmas izkārtnes iebraucot Dahabā ir darījušas savu – reklāma ir, tūristi nāks, ko vairs vairāk...
Nu un pēc tam devos uz „Friends”, te gan nekas nav mainījies – Sabry joprojām ir uz vietas un taisa burvīgas šišas. Te arī satikos ar Tishina. Rīt sāksim nirt. Šoreiz nirsim no „Planet Divers”. Papļāpājām par šo un to, par daivingu te, par daivingu Bali, par rītdienas plāniem un tad devāmies aizpildīt man papīrus uz „Planet Divers”. Rīt 8:30 man jābūt daivcentrā. Daivings Dahabā sāksies!!! :))))
2 komentāri:
vai Dahaba plosās ugunsgrēki, ka tos aparātus pārbauda? jeb ir tik karsts, ka mašīnas neiztur?
domāju, ka ir tik karsts :D Te līdz +40C dienā aiziet, a braucot pa tuksnesi un kalniem ta sakarst vēl vairāk...
Ierakstīt komentāru