Šodien parastā daivu diena. Mums ir nokomplektējusies grupiņa – nirstu kopā ar Jāni un Delfīnu.
El Fanous W. Parasti jau nirst otrā daivsaita malā, šodien pēc Jureka, kā gan cita, lūguma ir Fanous W jeb lagūna. Līdzīgi kā Turtle Bay nākas izpeldēt caur smilšainu lagūnu, lai nonāktu rifa otrā pusē – tur ir tīri smuka siena, ko apskatīt. Nelielu sarkanu jūras zvaigzni redzējām, atkal daudz stingreju, pāris akmens zivis. Atgriežoties atpakaļ lagūnā tikām spēcīgā pret-straumē. Nācās pleznas riktīgi pakustināt ;)
Bet, kad bijām jau uz bota un novilkuši ekipējumu, lagūnā atpeldēja bariņš delfīnu... nu nepaveicās, ka mēs viņus zem ūdens nesatikām... dikti viltīgi viņi – atpeldēja, kad no visiem botiem daiveri jau bija atgriezušies no daiva. Daži gan ķēra maskas un trubiņas un peldēja delfīnu virzienā... :)
Turtle Bay. Cauri lagūnai, pāri koraļļu sienai uz rifa otru pusi. Aizpeldējām līdz nākamajai lagūnai, tur 3 lielus kalmārus redzēju – dikti superīgi. Peldot laukā pārpeldējām koraļļi joslu seklākā vietā, lai nav jāpeld tas gabals līdz izejai. Atkal bijām pie koraļļu sienas. Fuuu, un straume sākās, piedevām nācās peldēt pret straumi. Neilgi pirms bultām, kuras norāda, kur peldēt pāri koraļļiem, lai nonāktu lagūnā, kur stāv daivboti, Jānim manometrs rādīja, ka balonā atlikuši 50 bāri, tā kā man bija vēl drusku virs 100 bāriem, iedevu Jānim oktopusu. Jāteic, ka atgriežoties mājās beidzot tomēr jāpārkonfigurē ekipējums, vajag to regulatoru garajā šlaukā un rezerves gaisa padeves avotu – īsajā. Reāli būtu bijis daudz ērtāk, a to – cik nu oktopusa šlaukas garums atļauj – neko daudz, visērtāk sanāk peldēt virs daivera, kam iedots oktopuss un censties turēties pie viņa balona. Pie pārejas parādīju Delfīnam zīmi, lai turas aiz mums, ka mēs peldēsim nelielā dziļumā, ka Jānis man pēc tam būs atkal uz oktopusa.
Pārpeldējām koraļļu sienu katrs elpojot no sava balona. Otrā pusē – atkal straume, piedevām mūs aiznesa diezgan uz kreiso pusi, pārpeldot sienu, es Jānim atkal iedevu oktopusu, peldam, peldam – kaut kas nav tā kā vajag, sen jau vajadzēja izpeldēt pie botiem, nu un kad virs rifa nelielā dziļumā mani atkal uzmeta augšā – paskatījos kur īsti mēs esam, izrādījās – labu gabalu pa kreisi no botiem. Tā ka Jānim balonā bija vairs tikai pārdesmit bāri, bet man ap 50 bāriem, pieņēmu lēmumu peldēt virs ūdens līdz botam. Nu, kad saule baigi cepina, kad viss ekipējums piedevām vēl ir melnā krāsā – nu ir ko pacensties, karsti tak...
Pēdējo atlikušo nelielo gabaliņu līdz botam nopeldējām. Pie bota secināju, ka Delfīns kaut kur ir pazudis... Bāc!!! Jānis izkāpa uz bota, es ar vēl balonā nedaudz atlikušo gaisu ieniru – skatīties, kur tad Delfīns. Nav! Reāli sāku uztraukties, lai gan Delfīns pat straumē cenšas lēni peldēt, mož ka atpalicis. Pēc kāda brīža, kad jau cenots Delfīnu saskatīt virs ūdens, viņš parādījās, bet pavisam no pretējās puses, kā vēlāk izrādījās – viņu, pārpeldot koraļļu sienu straume bija aiznesusi drusku pa labi. Arī Delfīns uz bota atgriezās peldot virs ūdens.
Šitas daivs toč tagad paliks atmiņā, Jānis pat teica, ka vismaz tagad zinot kā īsti no oktopusa elpot ;)
Un – kad mūsu bots jau iedarbināja motoru, lai dotos Hurgadas virzienā, atkal netālu parādījās bariņš delfīnu... Smuki peldēja, laiku pa laikam parādoties virs ūdens. Diviem citiem botiem paveicās vairāk – mēs jau bijām drusku atbraukuši nost no stāvvietas, bet tie boti joprojām bija pie daivsaita – tad nu arī delfīni ap viņiem peldēja, laiku pa laikam iznirstot virs ūdens, spuras vien saulē nomirdzēja... Ehhh... cik superīgi būtu bijis panirt ar delfīniem.... :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru