Pēc daiva un pasēdēšanas „Mr.Sam”, braucot mājās izlēmu tomēr uzreiz iebraukt „Metro” iepirkties, nevis pēc tam vakarā vēl uz veikalu iet.
Augļu nodaļā ieraudzīju plakanos persikus ;) – atmiņā uzreiz uzpeldēja cik superīgus šādus persikus es Pēterburgā esot diezgan regulāri pie tadžikiem pirku... Burrrvīiiigi!!! Vot i nopirku te. Vēl svaigās vīģes paņēmu. Gribējās arī arbūzu, bet izskatījās, ka arbūzi nebūs diez ko forši, vismaz tā pēc pārgrieztajiem varēja spriest, bet cenas uz arbūziem te 1,75 LE (apmēram 0,18 LVL) kg.
Sapirku vēl šo to. Stāvot pie kases, kāds mani sauc vārdā, izrādās, pie blakus kases Sada iepērkas :) Pasmējāmies, ka mēs abas vienlaicīgi pēcpusdienā sadomājušas šopingot un pēc tam vēl turpat pie veikala arī pasēdējām un papļāpājām. Rīt jau šā kā tā taebo tiksimies, bet parunāt tak vienmēr ir par ko ;)
Nu un tad es tos savus, apmēram 4 kvartālus, ar iepirkumu maisiņiem soļoju mājās.
Vakarā vēl aizgāju pasēdēt „Chez Sam”, ūdenspīpe, internets, shai bin nana (tēja ar piparmētrām) utt. Pa ceļam uz Esplanādi – pārsteigums – mūsu ielā parādījušies sētnieki!!! Pa visu ielu vairāki arābi ar lieliem atkritumu maisiem lasīja ielas malās piemētātos atkritumus – plastmasas pudeles, maisiņu, papīrus utt. Vesela brigāde darbojās!!! Varbūt paliks tīrāka iela, jo savādāk pie visām jaunbūvēm vai „iesaldētajām” būvēm to atkritumu ir vairāk kā vajag, rodas pat priekšstats, ka viņi tos gružus te speciāli izmet, ko nu vest līdz kādam atkritumu konteineram...
Tā kā pulkstenis bija ap 7 vakarā, tad pa ceļam uz Esplanādi atkal „satiku” puisi no „Little Buddha” – to, ka viņš tur strādā var noprast pēc krekliņa. Un ja ap 7 vakarā sanāk doties uz Esplanādi, tad arī ap to laiku viņš iet uz darbu. Kāpēc es viņu esmu ievērojusi? Hi-hi-hi!!! Jo viņš ir tā salējies ar odekolonu, ka to nu nevar nesajust!!! Savu mēneša normu ir vienam vakaram ir uzlējis virsū ;) Un tā ik reizi, kad sanāk viņu satikt... Pat kādus 100m aiz viņa vēl gaisā jūtams pārbagātināts odekolona aromāts... Brrrr!!!!
Internetā šodien priecīga ziņa - Tishina ir mājās, tas nozīmē – atgriezies Dahabā! :) Šovakar Skype parunājām – būs viņš nākamnedēļ uz vietas, vot i nirsim kopā, vēl viņš apsolīja palīdzēt man saorganizēties uz ekskursiju uz Petru. Galu galā pats tā braucis. Tā ka Dahaba pamazām nokārtojas. Viesnīca arī ir atradusies, drusku tālāk aiz tiltiņa, bet nekas – toties cenas patīkamas.
Nākot mājās no Esplanādes, aiz German school, kur ir tukšās, pamestās villas (kā runā, īpašnieks nomiris un tā nu tas viss stāv tukšs un pamests...) – bet arī tādas vietas tiek apsargātas – parasti sēž tur kāds pavecs arābs, kurš uzrauga, lai netiku viss galīgi izvazāts, tad nu tur uzraugs sēdēja savā ierastajā vietā un dziedāja – smuki dziedāja. Tāpat, aiz neko darīt. Tu ej pa ielu un klausies... skaisti...
2 komentāri:
es ar tādus persikus gribu...nu bet pie Marutas tantes ēdu cukuriņus- bij saldi un loti garšīgi!
hehehe!!! man jau šķiet, ka man tie persiki bija garšīgāki ;)
Ierakstīt komentāru