Šorīt sarunāts, ka „Planet Divers” tiekamies drusku vēlāk, tā kaut kur bez 15 minūtēm deviņos. Naktī kaut kā drusku slikti gulēju. Laikam pārāk aizsēdējos „Jautrajā mūmijā” :D – pēc daiveru pasēdēšanas „Friends”, vēl man tak bija līdz internetam jātiek, bet kā jau pāris dienu laikā ir noskaidrojies – centrā coffee shopos pārsvarā internets ir par maksu, ja ir free wi-fi, tad tā vieta ir tāda, kur iekšā diez ko iet negribas, galu galā – pierasts pie savām ierastajām vietām – „Friends”, ķīnieši, nu vēl arī „Ali Baba”, tāpēc jau pirmajās dienās skatījos, kur tuvāk viesnīcai var atrast internetu. Internetkafejnīcu te pilna iela, viesnīcā ir internets, bet ne wi-fi. Finālā prasīju viesnīcas īpašniekam, kuru pie sevis esmu jau iedēvējusi par „Mr.Hūti” – tas dēļ mūžīgi galvā esošās cepures. Un tā kā kopš manas atbraukšanas viņš dēļ aizkavētā transfēra joprojām jūtas tāds kā vainīgs – kā tik satiekamies tā atvainojas un nākamo transfēru sola pat 15 minūtes ātrāk :D Tātad, paprasīju viņam kur var dabūt wi-fi internetu, viņš saka – vai tad tu nezini, - pludmalē, kafejnīcā un aizveda mani uz turieni. Nu, ir tas tepat – pāri ielai, caur strojku (hotel „Spinhs” notiek kaut kādi pārbūves darbi) var nonākt „Jautrajā mūmijā” – pludmales coffee shopā. Dīvāniņi, spilveni, skats uz jūru, pārāk jautri apkalpotāji un free wi-fi :) Manas viesnīcas iemītnieki, izrādās, te pa vakariem regulāri tusē. Tā nu es „Jautrajā mūmijā” esmu tikusi pie bezmaksas interneta, un tur tad pašos vakaros arī kādu brīdi tusēju. Vakar, piemēram, vienam no apmeklētājiem tika svinēta dzimšanas diena – atnesa torti, uzlika mūziku – „Happy birthday to you” – angliski un arābiski. Apkalpojošais personāls padejoja, tad dejās iesaistījās viena vācu meitene, kas vietējiem izraisīja lielas ovācijas – visa tā sveikšana un dejošana ilga kādas 15 minūtes. Nu un pēc tam, kad biju atgriezusies numuriņā un gandrīz jau aizmigusi, izdomāju, ka labāk tomēr kondicionieri izslēgt – nospiedu pultī izslēgšanas pogu, a kondicionieris te slēdzas laukā ar tādu palielu troksni, tādu kā būkšķi. Vot, kondicioniera izslēgšanās pārbiedēja, laikam uz tā sēdošo kaķēnu, kurš ar būkšķi novēlās zemē un kādas 5 minūtes ņaudēja. Es jau burtiski biju gatava iet ārā glābt nokritušo ņaudētāju, kad kaķene arī nokāpa no jumta, tā teikt, bērnu savākt. Pēc tam diezgan ilgi kaķi atgriezušies uz jumta pa to prosto staigāja – čabēja vien... Kāda gulēšana... Finālā ieslēdzu atkal kondicionieri, vismaz tā dūkšana noslāpēja kaķu būkšķināšanu pa jumtu. Starp citu, šoreiz kondicieoniera ieslēgšana neizbiedēja nevienu kaķi ;)
Tā nu no rīta pamodos – nu gribējās jau vēl drusku pagulēt, tāpēc pašu celšanos novilku līdz pēdējam, pārliekot modinātāju ik pa 5 minūtēm ilgāk :D
Jāteic, ka rīta pastaiga pa Dahabu no manas viesnīcas „Bishbishi Garden Village” līdz daivcentram ir vienkārši jauka – veikaliņi vēl ir ciet, reti kur kāds pārdevējs jau pamazām krāmē uz ielas lakatiņus, šallītes, blūzes, krellītes un citus niekus. Sarunas vairāk par labrīt – labrīt neizvēršas.
Šorīt daivcentrā ierodos pēdējā – Tishina, Džeina, Ira un abi mazie puikas jau ir priekšā, toties gāzu maisītājs vēl nav ieradies, tā ka nav kas izsniedz balonus. Saliekam kastēs ekipējumu un gaidām, Tishina pielabo Irai regulatoru, a mazais Saša visus cenšas saorganizēt paslēpju spēlēšanā, neviens gan neiesaistās, jo taisni tad arī ierodas puisis no „Planet Divers” reception un gāzu maisītājs. Dabūjuši balonus, pārbaudām Nitrox %, nomarķējam balonus, parakstāmies žurnālā, saliekam visu mašīnā un dodamies uz Canyon.
Tātad pirmais daivs. Izpeldēsim caur kanjonu. Sākumā tiekam caur lagūnu, kur dziļums tiešām ir neliels, tad dodamies kanjona virzienā. Ienirstam iekšā. Burvīgi!!! Žēl, ka pagājušajā rudenī Aita mūs neizveda caur kanjonu, tikai virs tā ļāva papeldēt. Lejā ir skaisti! Un labi, ka vēl nav daudz daiveru. Ir superīgi lejā nogulties uz balona un skatīties augšup!!! Kanjona sienas augšup sašaurinās, radot iespaidīgu skatu :) Padzīvojušās lejā pa kanjonu, dodamies laukā. Peldēt, kad abās pusēs tuvu viena otrai ir kanjona sienas, bet augšā redzama zilgme – nu, superīgi!!! Izpeldam no kanjona un tālāk pēc plāna apsekot teritoriju mazākā dziļumā – meklēsim astoņkājus. Finālā visa daiva laikā atrodam tikai vienu astoņkāji – sēdēja ieslēpies aliņā. Vēl redzējām divus bruņurupučus. Pa smuko :) Akmens zivju daudz. Es joprojām kaifoju par daiviem Dahabā!!!
Iznirstot pamanu, ka kameras bokss drusku aizsvīdis. Ūdens iekšā gan par laimi nav. Iztīru boksu, par jaunu sasmērēju o-ringu ar silikonu, nākamā daiva sākumā būs bokss nopietnāk jāpačeko...
Pēc daiva – atpūta cofee shopā un pēc kādas stundas sākam gatavoties otram daivam. Šoreiz aizbraucam ar džipu nelielu gabalu uz priekšu – peldēsim mazākā dziļumā, turpinot meklēt astoņkājus un beigās atgriezīsimies Canyon lagūnā, kur arī iziesim no ūdens. Maksimālais dziļums – ap 26m. Ir visādas zivis, bet ar astoņkājiem pašvaki. Irina ierauga murēnu un man parādā, kamēr es mēģinu fotografēt murēnu, pēkšņi Džeina sāk mani sparīgi raustīt aiz pleca – burtiski kādu 2-3 metru attālumā no mums garām palido eagle ray – liela, skaista! Skats ir iespaidīgs, kamēr es mēģinu pārregulēt kameru, eagle ray jau gandrīz ir prom... Pāris kadrus gan izdevās noķert... bet... Brīžiem jau sāk šķist, ka varbūt aizmirst par fotografēšanu un vienkārši baudīt daivu :)
Arī šis daivs ir foršs, pat bez visiem astoņkājiem. Akmens zivis, adatzivs, daudz dažādu interesantu sīkumu.
Atkal vairāk kā stunda pavadīta zem ūdens! Saliekam ekipējumu, sakāpjam džipā un braucam atpakaļ uz Dahabu. Mazajam Sašam ir uznākusi spriedelēšana par apkārtējo tīrību – cik beduīni netīri dzīvo, kā visur ir piemētāti atkritumi un kā nesen viņi ar maisiem vākuši atkritumus pludmalē. Nu ielu malās tiešām ir netīrumu vairāk kā vajag. Iebraucot Dahabā atkal pilnas ielu malas ar aitām, kuras atkritumus burtiski grauž, redzēju pat vienu aitu gremojam plastmasas maisiņu!!!
Pēc atgriešanās „Planet Divers” izmazgājam ekipējumu un norunājam tikties 20 – lai gatavotos nakts daivam. Nirsim tepat Lighthouse. Bet parīt ieplānots nakts daivs Canyon. Vēl mēs ar Džeinu ieejam veikalā pameklēt manam lukturim baterijas – lielajā veikalā pa ceļam uz manu viesnīcu D izmēra bateriju nav... A „Vega 2” lukturim nepieciešamas piecas D izmēra baterijas. Te veikaliņā pie Lighthouse vajadzīgās baterijas atrodas. Tā ka nu atliek tikai viesnīcā salikt lukturi :)
Ap pusastoņiem izeju no viesnīcas, lai dotos uz daivcentru. Ielā skan lūgšana, ir vakara lūgšanas laiks. Pat visur ir apklususi mūzika, ir tikai viens vienīgs slavinājums Allaham. Bez tam, lūgšana skan it kā no augšas, nevis kaut kur blakām... Pirms manis iet puisis ar drediem matos un šortos, kuri tūlīt, tūlīt nokritīs – viņš par apstājās un apskatījās apkārt, kur ir tuvākā mošeja no kuras tad varētu arī skanēt lūgšana. Arī es mošeju nekur tuvumā neredzēju. Ejot tālāk centra virzienā, šī lūgšana saplūda ar nākamajā mošejā skanošo un tā līdz pat tiltiņam. Piedevām, visu ceļu neviens pārdevējs nemēģināja iesaukt savā veikaliņā – gandrīz, kā no rītiem ejot uz daivcentru.
Īsi pirms astoņiem esmu jau „Planet Divers”, bez mums uz nakts daivu pošas arī poļu nirēju grupiņa.
Nakts daivs izvēršas superīgs, es jau sāku domāt, ka Dahabā, ja nenirst ar Aitu, tad visi daivi ir superīgi ;) Plāns tāds – ūdenī ejam no Lighthouse ieejas, iznākam – „Planet Divers” platformā. Tik daudz ko zem ūdens redzējām!!! Trīs Spāņu dejotājus!!! Visdažādākās zemūdens lilijas, viena vispār bija milzīga. Dažādi gliemji, astoņkājis, akmens zivis, krabjveidīgie, dažādas zvaigznes, jūras eži... Peldu, spīdinu ar lukturi apkārtni – te pēkšņi gaisā palecas divas nelielas skorpēnas – var teikt, sasitas kopā ar purniem un nokrīt zemē, netālu viena no otras. Kamēr es viņas pētīju, parādījās trešā – daudz lielāka par abām, un nolaidās smiltīs abām pa vidu. Daiva beigās seklumā atradām frog fish. Smukas :) Kā Džeina teica – reti viņas varot atrast, bet Lighthouse un Canyon varot palaimēties. Mums palaimējās :)
Vispār tā vairāk kā stunda zem ūdens pagāja dikti interesanti! Protams, secināju, ka labāk būtu, ja lukturi nevajadzētu turēt rokā, bet tas būtu kaut kur piestiprināts – būtu vieglāk fotografēt... Nu par to nākotnē būs jāpadomā... :)
Tāda nu bija šī diena Dahabā. Pēc daiva pasēdējām „Friends”. Izrādās, te kaķenei ir 2 mazi kaķēni, viens pavisam maziņš oranžs, otrs brūni strīpains, lielāks. Lielākais visu laiku skraida apkārt, bet mazāko kaķene dikti uzpasē, tiklīdz pārāk tālu aizrāpo, tā ņem aiz škvarkas un nes atpakaļ zem dīvāniņa.
Nu jā, un vēl šovakar mani „uzmeta” „Jautrā Mūmija” – viņiem nedarbojās internets!!! Vai nu faraonu lāsts vai nu kas, bet neta nebija :( Piedevām puisis, kurš te galvenais aiz bāra to pateica tikai tad, kad es visādi biju mēģinājusi sakonektēties ar internetu... Tipa, oj, oj, sorry, sorry... un viss....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru