Jānis turpina AOWD kursu. Šodien wreck dive un drift dive. Ja jau vraks, tad „El Mina”. Tā teikt, kā saliki ekipējumu, tā arī vari sākt ģērbties, jo no daivcentra līdz „El Mina” vrakam kādas maksimums 10 minūtes ko braukt – tepat vien ostas teritorijā tas vraks ir. Starpcitu, šo karakuģi kādreiz Padomju Savienība uzdāvināja Ēģiptei, vispār dāvināti tika 2 šādi kuģi, otrs joprojām redzams Hurgadas ostā – virs ūdens ;)
„El Mina”, kas starpcitu nav kuģa īstais nosaukums, ir neliels mīnu traleris (70m garš, nogrimis 26m - 31m dziļumā), kuru 1969.gadā Sešu dienu karā (Ēģiptes – Izraēlas konflikts) nogremdēja Izraēlas armijas lidmašīna. Lai gan, var atrast arī informāciju, ka kuģis nogrimis no paša mīnas sprādziena.
Vraka priekšgalā ir redzama sprādziena vieta. Jāatzīmē, ka kuģa vrakā joprojām atrodas nesprāgusi munīcija! Tā ka – daiveri nirstot uz “El Mina” esiet uzmanīgi!!!
Nu lūk, esam mēs jau „kaujas gatavībā” – t.i. gatavi doties zem ūdens. Sems uz daivu paaicina līdzi arī Mašu, tipa tā viņam kāda no bijušajām draudzenēm. Mašai rozā ar spilgti dzeltenu un zaļu hidra – zem ūdens toč nepazudīs un ar nevienu citu viņu nesajauks.
Ieniršana notiek pēc parastā plāna – bots piebrauc tuvāk virvei, pa kuru parasti dodas lejā uz vraku, mēs izleca, bet bots aizbrauc drusku malā – piešvartoties. Apmainījušies ar zīmēm „OK” un „Dodamies lejā”, sākam ieniršanu...
Kaut kas nav tā kā vajag – un pie vainas nav sliktā redzamība, bet gan mana labā auss - kā negrib tā negrib izpūsties, sāp un sāpes ar katru nākamo centimetru tikai palielinās... Dziļāk par 9,6m netieku... Vot i lielo prieku par sataisīto kondicionieri rezultāts...
Tā nu es palieku tajos 9,6m un mēģinu sagrabināt ar šeikeri pārējos. Ņefiga! Sems ir aizņemts ar Mašu, Jānis vēlāk teica, ka dzirdējis gan, ka kāds grabina, bet vairāk neko... A Sems pēc tam uz bota teica, ka domājis, ka es visu laiku turpat vien aiz viņiem esmu... Domāja jau domāja, aha, diez vai laika par mani vispār bija domāt, tipa, ja jau daivmāsters, tad pati tiks galā ;) viņam vairāk ar Mašu noteikti bija jāņemas...
Tā nu es drusku paniknojusies uz Semu, ka neviens no pārējās grupas sākumā nav pievērsis uzmanību manai grabināšanai, bet pēc tam vispār manam trūkumam, mēģinu tikt atpakaļ uz augšu. Tieši tā – mēģinu. Un, jāteic, ka tas bija ļoti lēns process, auss sākumā vispār negribēja pieļaut ne manu tālāku ieniršanu, ne izniršanu. Rezultātā es kādas 15 minūtes ļoti lēnām, centimetru pa centimetram cēlos uz augšu. Pa vidam pafotografēju arī nelielo dzelteno zivtiņu baru, kas tusēja ar virvi, tad patusēju daiveru grupā, kas sava daiva beigās atstāvēja safety stop. Viņi tā druksu pārsteigti uz mani skatījās – ko es te viena pati karājos pie striķa ;) Nu un tad kaut kur starp 4m un 5m sāpošajā ausī beidzot atskanēja čerkstoņa – tāda kā, kad radio staciju mēģina uzregulēt uz pareizā viļņa, un pēc brīža auss jau gandrīz vai bija ok, vēl drusku tāda kā nedzirdīga, līdz galam vēl ne ok, bet uz labo pusi jau gan :) Nu un drīz pēc tam es peldēju uz mūsu botu – galu galā es jau gandrīz visu laiku zem tā biju notusējusi, tikai vajadzēja aizpeldēt vēl līdz trepītēm. 5m zem bota, pie safety balona atradās jau visi pārējie – Sems, Jānis un Maša. Parādīju ar zīmēm, ka man problēmas ar ausi, tad Semam savu datoru, ka dziļāk par 9.6m neesmu tikusi, Jānis un Maša jau kāpa uz bota, kad es beidzot ļoti lēnām paceļoties pārvarēju pēdējos metrus līdz botam.
Otrais daivs mums Aroug Talata. Nezinu, ko Semam te ienāca prātā driftu taisīt, tad jau labāk uz Fanadir būtu braukuši... Jo kāds drifts Aroug Talata – trīs koraļļu ergi kuriem visu laiku peldēt pa riņķi apkārt.. Bet instruktora lēmumus jau neapstrīd. Galu galā – driftu jau var taisīt da jebkur ;) Pārējie daivgidi gan druksu ierēca par to, ka mēs te driftu... :) Drifts bija jautrs – Sems visu laiku peldēja ar striķī piesietu boju, kura laiku pa laikam aizķērās aiz virvēm pie kurām piesieti daivboti. Ko skatīt zem ūdens – nu labi, ka stingreju daudz, varēja tās pavērot. Vēl šādas tādas zivis. Kad bijām appeldējuši apkārt visiem Aroug Talata koraļļiem, daivs arī bija galā.
Ap 16 atgriezāmies daivcentrā, tieši tad, kad ieradies bija arī Delfīns. Viņš šodien atlidoja. Nu un pēc tam kā jau ierasts – pasēdēšana „Mr.Sam”.
Delfīns atveda pasītās naglas, es gan biju palūgusi atvest tikai kādas 10 gabalas, viņš veselu sauju visvisādu naglu un skrūvju atvedis... :) Vot i varēju vakarā dzīvoklī šo to beidzot piekārt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru