No rīta mums sarunāts, ka iebraukšu „Moon Valley” viesnīcā un kopā ar Ināru un Eviju iesim uz daivcentru. Dēļ Ināras traumētās kājas – no diving, bet tā kā rīt viņas jau lido mājās, tas nav jau tik traki, kā būtu, ja kāja tiktu traumēta pirmajās atpūtas dienās, tad gan visas brīvdienas būtu totāli izbojātas. Lai gan, protams, jebkura trauma vienmēr ir traka lieta...
Ķeru taxi pie mājas un secinu, ka kavēju. Sms – būšu drīz, gaidiet! Beidzot arī kāds taxi parādās, kas te šorīt – lielais tukšums ielās vai?! Aizvizinājos līdz „Moon Valley”, reception sagaidīju Ināru un Eviju un devāmies uz „Frogman”. Vispār visiem ieraugot Ināru ģipsī un lecam uz kruķiem bija tāds „ārprāts, ārprāts” stāvoklis. Tika sakrāmēts Ināras ekipējums, drusku pasēdēts daivcentrā kamēr boti vēl nav devušies jūrā un tad jau mēs domājām doties prom, nu, biju iecerējusi, ka man būs brīvdiena... Bet Sems saka – „Ingrid, i have some fun divers for you...” Ja jau fun tad fun :) Dabūju es 4 puišus un Svetu. Jautra kompānija.
Saša un Žeņa pirms tam nira ar Katju – abi arī piedalījās tajā very deep daivā. Tad vēl ir Sergejs no Krievijas un Antons no Maķedonijas, nu un Sveta. Sergejam līdzi ir puika, kurš tiek uzticēts Katjai... viņai ar viņu jānirst.
Pirmais daivs - Abu Ramada S. Puiši gandrīz visi ir AOWD, izņemot Sergeju, kurš ir Rescue. Sveta ir OWD, tātad max dziļums 18m, puišiem brīfingā tiek pateikts, ka viņi var nolaisties līdz 20m, bet mēs ar Svetu ievērosim 18m robežu. Daivs izvēršas jauks, daudz murēnu un tā kā puiši brīfingā aizrunājās līdz vrakiem – gribot kādu dienu uz El Mina ienirt, tad for fun safety stopu taisām virs nelielā vraka, jeb lūžņu čupas, kuru Sveta sauc par „ribām”.
Biju ieplānojusi uz daivu ņemt līdzi arī kameru... Brīfingā pateicu, ka, kamēr viņi visi ģērbsies – es drusku ieniršu, lai pārbaudītu kameru. Ieniru, skatos – šķiet, ka atkal bokss sāk svīst... :( Izniru un atdevu boksu augšā uz bota. Maikls vēlāk teica, ka boksā drusku esot bijis ūdens.... Uz otro daivu paņēmu tukšu boksu – it kā viss bija ok....
Sergejs bija sarunājis ar Katju, ka viņa nirs ar savējiem un pēc daiva, kad viņš būs atpakaļ, kad būs jānirst viņa puikam (kuram ir 10 gadi), tad viņš ienirs kopā ar viņiem arī vēl drusku. Ok, ok. Atgriežamies uz botu, Sergejs pat drusku ātrāk uzgāja augšā – mēs vēl nedaudz zem bota patusējām – papeldējām gar rifu, jo balonos gaiss vēl bija. Iznirām, jau bijām nomainījuši ekipējumu, kad uz bota atgriezās Katja ar Sergeju un viņa dēlu. Šoreiz Sems, kurš arī bija uz bota, pat nepasauca Katju kaut kur malā lai izteiktu aizrādījumu, bet pateica visu turpat uz daivdeka. Izrādās, viņa ar 10 gadīgo puiku mierīgi bija nonirusi līdz pašai lejai – līdz gultnei, a tur – zem bota - ir kādi 18-19m... Bet ar 10 gadīgiem bērniem dziļāk par 12m nedrīkst... Sems to redzējis stāvot jau safety stop, tāpēc aizsūtījis lejā Maiklu, kurš gaidīja kārtējo intro, lai pasaka Katjai, ka lai peld uz augšu. Bez tam puika tajos 18-19m dabūjis regulatorā ūdeni un sācis rīstīties, pats augšā uzpeldējis. Tad nu Sems Katjai prasa – vai viņa zina, cik dziļi var tāda vecuma bērnus laist zem ūdens? Izrādās viņa nezin... Tas nekas, ka DM....
Tātad – otrais daivs - Gota Abu Ramada. Šodien kapteinis piestāj Coral garden galā. Daudz zivju, atradām arī akmens zivi. Smuki. Vispār jau visiem daiveriem vienmēr patīk Gota Abu Ramada :)
Starp daiviem ar Svetu pārrunājam ko viņai vajadzētu apskatīt Asuānā – izklausās jau traki – vasarā braukt uz Asuānu un Abu Simbel, bet ja gribas... :) Sarunājām, ka rīt abas paņemsim uz botu savis Ēģiptes ceļvežus, lai var normāli ceļojuma pieturas punktus sarakstīt.
Pēc daiva ar Sašu dodamies uz „Mr.Sam”, Ināra ar Eviju arī atnāk. Rezultātā mēs ar Ināru „skalojam” Sašam smadzenes par dziļajiem daiviem, dekompresijas slimību. Pastāstu kā man bija pirms vairāk kā gada, kad biju nirusi 2 safari pēc kārtas, kur bez dziļajiem daiviem nu nekā neiztikt. Par Pēterburgas barokameru pastāstām, par tur iespējamajām pārbaudēm. Saša pēc sarunas paliek domīgs – vakar viņš nenira, bet aizvakar, kad viņiem bija „dziļo daivu diena”, vakarā esot bijis tāds nepierasts nogurums, arī locītavas drusku sāpējušas... Vot, vot!
Bet pašā vakarā mums ir sarunāta meiteņu pasēdēšana Esplanādē - „Mashmesha” coffee shop. Ināra atklibo uz kruķiem... Reāli, traki! Rīt viņas ar Eviju lido mājās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru