Braucot uz daivcentru sapratu, ka man dikti pietrūks tā skata, kas uz Hurgadu un Sarkano jūru braucot lejā no kalna pie „Calypso”. Katru rītu es to esmu redzējusi gandrīz 2 mēnešus. Nu, pieradusi esmu...
Šodien es nirstu tikai ar Irēnu, Sveta rīt lido prom, tā ka viņai relax diena.
Nirstam turpat, kur vakar. Pirmais daivs Abu Ramada S. Tikai šodien nevis siena, bet Snake Garden. Arī te vienmēr īstenībā ir pa smuko. Kā jau parasti – zem bota aizejam līdz kādiem 18-20m, un tad peldam līdz pagriezienam uz Snake Garden. Stingreju te vienmēr daudz, bet tālāk no botiem, nelielajos vergos vienmēr arī murēnas var atrast.
Aizpeldējām līdz Snake Garden, tur parādīju Irēnai, ka notupsimies smiltīs un drusku pavērosim to Čūsku dārzi. Te skatos – Irēnai attaisījusies josta, labi, ka tā bija piespiesta ar BCD, ja ne būtu toč nokritusi un man būtu jāmēģina Irēnu noķert lidojuma augšup laikā... Vai pietiktu tikai ar maniem svina krājumiem – šaubos... Tiešām, labi, ka tā josta viņai ar BCD bija piespiesta. Piepeldēju un palīdzēju sakārtot un tad jau mēs griezāmies atpakaļ un peldējām botu virzienā.
Otrais daivs - Gota Abu Ramada. Haizivs. Straume spēcīga. Zem bota apmetām nelielu līkumu pa koraļļu dārzu un tad peldējām Haizivs virzienā. Dikti daudz introdaiveru šodien tika vesti apskatīt slaveno Hurgadas zemūdens objektu. Mēs pat Haizivij īpaši tuvu klāt nepiepeldējām – tā jau tur neliels bardaks bija izvērsies – izskatījās, ka vairāku daivcentus gidi gaida savu kārtu, kad savējos intro varēs pievest pie Haizivs, lai tur nofotografētu. Mēs pēc tam apskatījām abus blakus esošos vergus – tālāk nepeldējām, pārāk spēcīga pretstraume bija.
Daiva beigās – zem bota izvērsās neliela zemūdens kauja ar Maiklu, kurā drusku iesaistījās arī Hosama un Irēna. Sveta cīniņā piedalījās no augšas, pareizāk jau tā zemūdens kauja sākās tāpēc, ka Maikls ieraudzījis, ka augšā Sveta snorkelē, centās viņai uzklupt – tipa, „dive is fun”. Un to, ka viņš nesas virsū Svetai, lai viņu parautu zem ūdens, pamanīju es... Nu, nācās iesaistīties ;) Finālā bija vairākas atņemtas pleznas – šoreiz ne tikai Maiklam, bet arī man. Mana plezna no bota pat tika iemesta jūrā, bet Maiklam pašam jau arī negāja labāk – viņam nācās glābties pašam ielecot ūdenī, lai tik mēs viņu tur neiegrūstu. Bija jau jautri.
Rīt tā kā final dive... Oj, kā neticas un negribas ar, lai tas tā būtu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru