Kompānija atkal ir iepriekšējā sastāvā – nu Iļja šodien nirst. Vova gan šodien izskatās tāds drusku saņurcīts – izrādās, vakar viņš viesnīcā „drusku” patusējis – vecāki viņu par to šodien pat apceļ. Tipa, ja nevar turēt – nevajagot dzert. Bet uz daivu Vova gatavojas.
„El Mina” šodien nebūs. Uz ziemeļu daivsaitiem dēļ vēja un viļņiem boss negrib doties. Ziņa, ka mēs nenirsim uz „El Minu” Iļju drusku satrauc. Bet tas, ko viņš pasaka toties satrauc mani – „Bet es vakar visu dienu tam gatavojos – nu doties uz „El Minu”. Diez kas tā par gatavošanos? Un ko tur vispār gatavoties? Sveta par visu šito nosmej – mož viņš gatavojās kā labāk svaru jostu nomest? Fuuu!!! Ceru, ka nekas tāds nebūs!!!!
Pirmais daivs - Gota Abu Ramada. Coral Garden. Redzamība nu tā. Bet papeldējām mierīgi. Iļja, protams, peld nepievēršot uzmanību gidam, dikti jau savā nodabā, bet neko crazy pagaidām nedara. Varbūt es tikai velti saspringstu? Varbūt mani pārāk ir sabaidījuši ar stāstiem par Iļju, bet nemaz nav tik traki? Varbūt es esmu visu sakrāsojusi pārāk spilgtās krāsās?
Bet tā – bija jau smuki. Zivju daudz. Atkal redzējām 2 krokodilzivis kopā, vēl arī zeltgalvainā murēna, vairākas stingrejas.
Otrais daivs - Abu Ramada S. Maršruts tāds pats kā vakar – peldēt uz Snake garden. Salecām ūdenī, uz Iļju drusku nācās pagaidīt. „OK”, „Dodamies lejā” un uzsākām ieniršanu – Iļja kaut kā dikti ātri krita lejā... Grabināju šeikeri, mēģinot pievērst uzmanību – diez ko uz mani Iļja nereaģēja... Nokrita viņš līdz gultnei – kādi 19-20m tur bija. Piepeldēju klāt, pārjautāju vai viss ir kārtībā – viss esot ok. Parādīju, ka vajag pacelties drusku uz augšu, ka tādā dziļumā mēs nepeldēsim. Kostromieši jau gaidīja ap 15m. Sākām peldēt Snake Garden virzienā...
Pat pusi no turpceļa nebijām nopeldējuši, knapi tikuši līdz rifa stūrim, kad pamanīju, ka Iļja kaut kā dīvaini uzvedas – kaut kā regulatoru groza... Mēģināju pievērst uzmanību – izdevās. Rādu zīmi – vai viss kārtībā. Iļja kādu brīdi padomāja un atbild, ka - ok. To, ka viņš diez ko uz zīmēm nereaģē īpaši atsaucīgi es jau iepriekšējos daivos biju pamanījusi. Bet šoreiz bija kaut kā drusku savādāk. Īsumā – tagad es vairāk peldēju ar skatu pret daiveriem un vēroju Iļju. Un tad sākās.... skatos - viņš izņem regulatoru, gaisu neizelpo, un pēta kas atrodas iekšā regulatorā, nu ar pirkstu bakstot kaut kur regulatorā... Tas atkārtojās. Piepeldēju, pārbaudīju viņa oktopusu, tas darbojās, un ieliku viņam to mutē. Pārbaudīju arī viņa regulatoru – arī tas darbojās... Prasu tagad viņam vai viss ok – Iļjā rāda, ka - ne. Prasu tālāk – vai peldam uz priekšu, vai atpakaļ. Atpakaļ. Ok. Parādīju kostromiešiem, ka plāni mainās un mēs peldam atpakaļ uz botu. Un te Iļja pēkšņi strauji rāvās uz augšu. Tipa – lidoja augšup. Labi, ka es viņam biju blakām, noķēru. Kompis gan pabļāva un iedeva papildus minūtes līdz 3m. Iļju biju sakampusi aiz rokas, nelaidu vaļā un atkal mēģināju noskaidrot, kur problēma. Viņš gribot uz augšu. Nācās viņam ar zīmēm paskaidrot, ka vajag ievērot safety stop un, ka tas viņa lidojums uz augšu arī vēl pierēķinājis papildus minūtes. Parādīju to visu viņam kompī. Saprata. Tā nu, turot viņu pie rokas, peldējām 5m dziļumā atpakaļ bota virzienā. Kad 3min + papildus minūtes bija galā iznirām, galu galā Iļja gribēja tik uz augšu. Pirms izniršanas gan parādīju kostromiešiem, ka mēs iznirstam, bet lai viņi turpina mums sekot zem ūdens. Lai tiktu līdz botam nācās papeldēt garām vienam botam un vēl starp botiem esošo ūdens koridoru pārpeldēt. Peldēju un runājos ar Iļju. Izrādās – pēc Iļjas domām, viņam bijušas problēmas ar regulatoru. Un tad jau bijām pie mūsu bota. Labi, ka puiši no stafa bija pamanījuši mūs peldam virs ūdens un uzreiz steidzās palīgā. Palīdzēja Iļjam tikt augšā.
Kostromieši peldēja visu laiku aiz mums tikai zem ūdens. Kad Iļja bija uz bota ieniru kostromiešiem apjautāties – peldēs viņi augšā, vai gribēs vēl drusku papeldēt zem ūdens. Viņi izvēlējās beigt daivu.
Kopā ar kostromiešiem vēl pasēdēju zem ūdens 5m, viņi iznira, bet es vēl kādas 5 minūtes tur zem ūdens pavadīju. Domāju, ka par sliktu tas nenāca...
Vispār, pēc tam izkāpjot uz bota bija nu tā... Nu, pēc atgadījuma ar Iļju man īstenībā bija šoks. Sveta tā arī uzreiz pateica – es ar tevi šodien neniru tikai tāpēc, ka tev grupā bija Iļja, negribas savu daivu bojāt. Un pareizi arī darīja. Kā izteicās Sveta, ar Iļju vispār būtu kādam no puišiem jānirst...
Atgriežoties daivcentrā pastāstīju Bobam par atgadījumu ar Iļju un pateicu, ka man īstenībā ar viņu nirt ir kaut kā bail.
Pēc daiva atbraucu mājās un apraudājos... Tas atgadījums ar Iļju reāli bija uzdevis pa nerviem... Bet pašā vakarā nosēdēju „Chez Sam” cenšoties tikt vaļā no šoka un domām par dienā notikušo....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru