Šis rīts ir savādāks kā citi – man pa ceļam uz daivcentru ir jāsavāc Sada – viņa šodien pirmo reizi nirs. Galu galā sen mēs ar Ināru viņai laiku pa laikam pieminējām, ka vajadzētu taču reiz pamēģināt daivingu, a to viņa Hurgadā dzīvo ne pirmo gadu (reāli – 4 gadus), bet nirusi nav ne reizi, tikai šad tad snorkelējusi.
Daivcentrā šodien maz cilvēku. Jūrā dodamies ar „Sun Boat”. Man iedota vāciešu ģimene – māte, tēvs un meita. Nigma daiveri, bet viņam šodien brīvdiena. Vācieši tursē savā starpā un uz baigām pļāpāšanām netiecas. Daivplānā – Turtle Bay un El Fabous. Pirmajā brīfingā izstāstu par daivsaitu, par to kā peldēsim, ko iespējams varēsim redzēt, īpaši pievēršu uzmanību daivsaita specifikai – pēc izpeldēšanas caur lagūnai būs jāšķērso rifa siena – ar tukšiem BCD nāksies pārpeldēt rifu 1,5-2m dziļumā. Un atpakaļ peldot pirms peldēsim pāri rifam būs jāievēro safety stop. Vācieši noklausījās brīfingu, painteresējās par zivīm, kādas te varēs redzēt – es pat jūras zvaigzni viņiem sasolīju... a vai vajadzēja??? Nu un pēc brīfinga viņi devās sauļoties. Lai jau.
Toties mūsu – meiteņu kompānijai bija jautri. Trīs trakās tikušas kopā - garlaicīgi nevar būt. Sada, kura Jureku redzēja pirmo reiz, nosauca viņu par „very sexy man”, Sveta to pateica Jurekam, uz ko viņš gan nedaudz sākumā samulsa, bet pēc tam, pieņēmis jauno titulu, pat tāds pārāk cēls staigāja – nu it kā kāds kroni viņam galvā būtu uzlicis.
Un tad jau mēs bijām pie Turtle Bay. Sveta no pirmā daiva atteicās – nepatīkot viņai Turtle Bay un tāpēc tagad neniršot. Sveta ir Sveta. Viņa dara kā viņai patīk.
Mēs ar vāciešiem devāmies ūdenī. Pat nebijām paguvuši iepeldēt lagūnā, kad māte drusku sapanikoja. Piepeldēju – prasu, kas ir, viņa gribot uz augšu. Iznirām. Augšā, prasu, kas par problēmu? Izrādās, maskā esot sagājis ūdens... Iztīrījām masku, palīdzēju viņai to uzlikt un sakārtot. Tagad viss esot ok, varam nirt. Ienirām atpakaļ. Tālāk bija ok. Ar masku viņai vairāk problēmu nebija.
Izpeldējām caur lagūnai, pie rifa sienas visiem atgādināju, ka jāizlaiž gaiss no BCD un uzsākām rifa pārpeldēšanu. Veiksmīgi. Nevienu diezgan palielie viļņi virs rifa, neizmeta laukā. Peldējām mēs pa parasto maršrutu – pa labi. Redzējām lielu barakudu. Sasniedzot pagriezienu uz ieeju otrajā lagūnā, griezāmies atpakaļ – mātei bija 100 bāri. Griežoties atpakaļ uz nelielā koraļļa, kas ir pretim ieejai lagūnā, ieraudzīju sarkano jūras zvaigzni ar zilajiem punktiņiem. Vāciešiem parādīju. Varēja redzēt, ka viņiem dikti patika :) Nu, vismaz apsolīto biju izpildījusi – jūras zvaigzni viņi bija redzējuši. Lai gan, ja godīgi man nebija plānā to jūras zvaigzni te meklēt... Doma bija atceļā lagūnā – tur uz pāris koraļļiem, ja labi meklē, gandrīz vienmēr var kādu jūras zvaigzni atrast. Gandrīz vienmēr... ;) Kamēr vācieši fotografēja sarkano jūras zvaigzni, skatos, Jureks ar savu daiveri arī peld jau laukā no lagūnas – pasaucu arī viņu, lai parādītu zvaigzni. Pēc tam jau peldējām atpakaļ uz botu. Tā kā bija sanākusi neliela aizkavēšanās fotografējot zvaigzni, lagūnā vēl kādu zvaigzni nemeklējām, bet peldējām uz botu, grupai arī gaiss tuvojās 50 bāru atzīmei.
Kad vācieši bija pēc safety stop palaisti uz botu, man vēl laukā kāpt nesanāca – vajadzēja Sadai intro daivu uztaisīt. Pirms tam viņai visu biju izstāstījusi, parādījusi. Kamēr mēs ar vāciešiem nirām, ar puišiem no stafa bija sarunāts, ka pēc kādām 45 minūtēm viņi Sadu saģērbs ekipējumā. Tā arī bija - fun daivs bija drusku virs 50 min. Nu i Sada, piepalīdzot puišiem no personāla, ieleca ūdenī. Drusku pamēģinājām paelpot no regulatora – viss bija ok. Sākām ieniršanu. Lēnām, jo Sadai bija problēmas ar vienu ausi – problēmas esot vienmēr, kad viņa ar masku un trubiņu nirstot, tad viena auss drusku sāpot. Nonirām – viss ok. Viss kā introdive programmā – max deep 8m, daiva ilgums 20min. Pat pēc daiva pasmējos par šādiem kopmja rādītājiem. Precīzāk jau nu nevarēja :D Ar introdaiveriem maršruts ir – tikai pirmā lagūna līdz rifa sienai. Intro pāri sienai neved. Mēs arī sākumā apskatījām lagūnas kreiso malu, aizpeldējām līdz rifa sienai, tur griezāmies atpakaļ un pa lagūnas otru malu peldējām atpakaļ. Sadai patika. Kā viņa pēc tam teica – beidzot esot tos lielos gliemežvākus tuvumā ieraudzījusi. :)
Pēc tam bija pārtraukums. Pirmā daiva pārrunāšana ar vāciešiem. Pusdienas. Brīfings par otro daivu. Sveta uz otro daivu pieteicās, tā ka būs grupā 4 daiveri.
Nākamā niršanas vieta – El Fanous. Ienirām - redzamība ļoti slikta, pat aiz stūra, kur parasti viss ir ok... Drausmīgi! Nu nav nekāda prieka tā pa miglu peldēt ;) Bet tā kā citu variantu jau nav – atpakaļ pie botiem peldēt vispār nav jēgas – tur ir tikai smilšaina gultne un nekā vairāk, tas peldējām tik uz priekšu. Es reāli visu laiku cerēju, ka nonākot jau gandrīz vai rifa otrā pusē redzamība uzlabosies. Bet – appeldam pirmo stūri, nogriežamies pa kreisi – redzamība joprojām nekāda, nākamajā pagriezienā, kur toč vajadzētu visam būt ok – atkal nekā. Traki. Labi, ka vismaz kaut kādas zivis redzējām ;) Bija 2 murēnas, 3 zaļganpelēkās jūras zvaigznes, 1 akmens zivs. Diezgan daudz lionfish. Zilganpelējais gliemis.
Sveta pēc daiva savā logbook pat ierakstīja, ka es esot visādu mikroskopisku un grūti pamanāmu zemūdens radījumu eksperte. Ha-ha-ha!!!
Toties pašās daiva beigās vācieši mani atkal pārsteidza. Pirms pagrieziena uz botu piestātni es visiem biju paprasījusi – cik gaisa palicis. Svetai, kā vienmēr daudz – vēl 100 bāri, vāciešiem – tēvam un meitai 70 bāri, mātei 60 bāri. Peldēt līdz botam ir atlicis apmēram 5 minūtes, dziļums jau tad bija 5m – nu mēs uz sienas tās jūras zvaigznes meklējām – a viņas parasti tur kādos 4-6m ir atrodamas, tik rūpīgi skatīties vajag. Nu tā ka zem bota pat safety stop taisīt nevajadzētu. Un kad bijām jau gandrīz pie bota – dzeltenā plezna jau bija redzama, pagriežos, lai parādītu grupai, ka bots ir te – un ko es tajā brīdī ieraugu – māte tieši tad ņem no vīra oktopusu... Man, ja godīgi, acis lielas... Tak tikko kā viņai bija 60 bāri! Prasu, vai viss ok – jā, viss esot ok. Nākamais jautājums – cik daudz gaisa viņai palicis – izrādās 50 bāri... Hmmm.... Pēc daiva uz bota pārrunājot šo daivu, prasu – kas notika, kāpēc viņa no vīra ņēma oktopusu, ja jau pašai vēl gaiss bija. Viņa atbildēja – bet mums ir mācīts, ka uz bota jāizkāpj ar 50 bāriem balonā....
Sada uz otro intro daivu negāja, jo viņai bija sākusi sāpēt auss. Tā mēdzot būt, un lai es nesatraucoties. Viss būšot ok. Bet šā kā tā sapilinājām viņai ausīs „Otocalm”.
Pēc daiva ar Svetu un Sadu sarunājām vakarā iet pasēdēt uz „Chez Sam”, tā teikt, Sadas pirmo ieniršanu atzīmēt, papļāpāt utt. „Chez Sam” ar mums atnāca patusēt arī Maikls, kuram šī vieta tā iepatikās, ka teicās, kaut kādus tur ģimenes draugus, kas te brīvdienās drīzumā atbrauks, uz šejieni atvest. Nu bija jau arī vakars labs – mēs sēdējām pie viena no labākajiem galdiņiem – taisni pretī muzikantam – šajā vakarā bija dzīvā mūzika, viens puisis spēlēja mandolīnu un dziedāja senas arābu dziesmas. Dikti skaisti. Vakars pagāja tiešām dikti jauki. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru