28.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Sestdienas rīts sākās ar brokastīm, pēc tam mūsu somas un arī mēs paši ar zodiakiem tikām nogādāti krastā, kur piekrastes smiltīs pastaigājās pāris kamieļi, bija kaut kādas dēļu būdiņas, kas vairāk līdzinājās nelielām "slotu glabātavām". Nu, infrastruktūra gandrīz nekāda.
Kamēr gaidījām līdz visa mūsu grupa būs nogādāta krastā, paspējām pafotografēt apkārt klīstošos kamieļus - šī bija tā reize, kad neviens par kamieļu bildēšanu neprasīja bakshish. :))) Pēc tam sasēdāmies autobusā un devāmies uz Hurgadu. Apmēram 5 stundas ceļā un gandrīz lielākā daļa grupas tika izsēdināti lidostā. Pamājām viņiem atvadu sveicienus - mēr ar Ināru vēl pāris dienas panirsim tepat Hurgadā.
Par ko es vēl neuzrakstīju? Par to, ka mums bija vienkārši superīga kompānija. Es esmu ar mieru arī nākamajā safari braukt ar šiem pašiem cilvēkiem. Nu bet šajā safari laiks bija labs, vakara pasēdēšanas jautras, cilvēki forši.
Tāds nu bija safari uz Rocky un Zabargad. Sākam jau pamazām plānot nākamo safari. Visticamāk, ka rudenī... Bet jau tagad dikti gribas atpakaļ... Atpakaļ uz safari bota jūrā... :)

22.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Svētdienā pirmais daivs bija paredzēts pēc brokastīm. Tipa ček-daivs – tie, kas bija ieradušies tikai vakar pārbaudīja nepieciešamo svina atsvaru daudzumu utt. Daivs viegls. Vieta Mangrove Bay. Tā kā tas bija ček-daivs, tad gidam neviens īpašu vērību nepievērsa – katrs par sevi vairāk domāja, ja tā var teikt – pārbaudīja atsvarus utt. Mēs ar Ināru peldējām vērojot zilos koraļļus un daudzās krāsainās zivtiņas – pēc tam secinājām, ka Hurgadas rifi tiešām ar katru gadu paliek pelēkāki un pelēkāki... skumji.... 

Otrais daivs – Laguna Abu Dabab. Vieta, kur tika solīti daudz, daudz bruņurupuču (jums beigās viņi vienkārši apniks!) un iespēja (50 pret 50) ieraudzīt jūras govi jeb Djugonu. Esot viņas te 2, trešā gājusi bojā. Mūsu grupa sadalījās divās daļās – daļa ar Eddy un daļa ar Mustafu. Mēs tikām Mustafas grupā. Sakāpām zodiakos – un aiziet! Ienirām. Zem mums caur ūdens zilgmei varēja saskatīt tādu kā zaļu zālīti – reāli – zem mums, lejā bija zemūdens pļava. Koraļļu nekādu. Tikai zaļās ūdenszāles. Un tad mēs ieraudzījām pirmo bruņurupuci. Milzīgs. Visi, kam bija fotoaparāti, burtiski metās fotografēt bruņurupuci. Tā kā es biju bez fotoaparāta, tad varēju vienkārši mierīgi visu vērot :) lai gan – jāteic, ka pēc šī safari sapratu, ka jāsāk arī man fotografēt zem ūdens... Nu un tad pirmajam bruņurupucim sekoja otrais, trešais, ceturtais.... un drīz vairs neviens viņus neskaitīja. Tiešām, kā pirms daiva brīfingā teica Eddy – beigās jums viņi vienkārši apniks. Salīdzinoši var teikt, ka bruņurupuči tai zaļajā jūras zāļu pļavā ganījās kā tādas govis. Grauza zālīti, lēnām, nesteidzoties pārvietojās, iznira virs ūdens un ienira atpakaļ. Un tad – daiva noteiktais laiks jau tuvojās beigām – mēs ieraudzījām viņu – jūras govi. Es pat vairs nepateikšu kā un kurā brīdī viņa parādījās – bet te nu viņa bija. Liela, pelēka. Priekšpusē divas strupas kājas kā nīlzirgam, aizmugurē – liela zivs aste. Nu un galva gluda, ar tādu kā nocirstu snuķi. Jūras govs apkārt esošo daiveru baru vienkārši neņēma vērā, mierīgi filtrēja dūņas. Jāteic, ka bez mūsu grupiņas tur bija arī viena no Kostjas grupām. Atkal daiveri ar fotoaparātiem vienkārši riņķoja ap jūras govi cenšoties iegūt labāku kadru. Pēc kāda laika jūras govij mēs vienkārši apnikām un negaidot viņa uzpeldēja - vienkārši izpeldot caur daiveru – fotogrāfu bariņam, iznira virs ūdens. Nu, aizpeldēja prom. Pazuda tikpat pēkšņi kā bija parādījusies. Bet mēs, tā kā daiva ieplānotais laiks jau bija beidzies, patrenējāmies boju palaišanā. Un ar zodiaku devāmies atpakaļ uz botu. Visi tādi starojošām acīm, laimīgi, iespaidu pārņemti. Te nu vēl jāpiebilst – ar jūrās govi bija tieši tā kā solīts – 50 pret 50 ieraudzīsi vai neieraudzīsi – Eddy ar savu grupu tā arī jūras govi šajā safari nesatika. Mums paveicās.

Svētdienas trešais un noslēdzošais daivs – nakts daivs. Turpat netālu – Shabrur Abu Dabab. Uz bota es atgriezos nikna.... Kāpēc? Paldies gidam Mustafa! Tas bija sliktākais nakts daivs manā dzīvē! Nirām mēs 5-atā ar Mustafu. Puiši regulāri atpalika – fotografējot gandrīz visu, ko vien varēja pamanīt (hi-hi-hi!!!), Mustafa, uzņēmis vienkārši tādu kā reaktīvās lidmašīnas ātrumu nez kur nesās uz priekšu, mēs ar Ināru centāmies neatpalikt, vienlaicīgi čekojot, lai mūsu puiši – fotogrāfi kaut kur nepazustu. Ja godīgi, kaut kur daiva vidū mums Mustafa izdarības apnika un pārstājām dzīties viņam pakaļ, galu galā – mēs te bijām lai kaut ko arī ieraudzītu, nevis nopeldētu daivmaratonu – kurš ātrāk. Paziņojām Musafam, ka griežamies uz riņķi un dodamies pie mūsu atpalikušajiem grupas biedriem. Mustafa ar griezās atpakaļ. Un tad, kad viņš atkal bija priekšā – secināju, ka mūsu gidam vairs nedeg lukturis..... Izrādījās, lukturi viņš ir pielējis ar ūdeni un tas ir nodzisis, bet rezerves luktura viņam nav.... Atdevu savējo rezervi... Ko citu atlika. Lai gan zem ūdens diez ko tumšs nebija – atspīdēja ne tikai mēness, bet arī safari botu gaismas (mēs tur nebijām vienīgais bots). Nu un sasaukušas pārējos mūsējos, atgriezāmies uz bota. Kā jau teicu, es biju nikna! Eddy bija neizpratnē, bet Mustafa uzvedās tā it kā viss būtu bijis vienkārši super! Ka tik ne tā!

Jāteic, ka manā neapmierinātībā ar gidu dalījās arī pārējie mūsu night dive grupas biedri. Gids mūs tiešām neapmierināja... Nu bet slikts gids ir viens no pamatakmeņiem ceļā uz sabojātu daivu... Bet mēs tak esam devušiem safari – vesela nedēļa daivu. Nu un kā jau es iepriekš rakstīju – no šī gida finālā mēs atteicāmies.

21.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad sākas!

Pēc iesildīšanās daiviem Hurgadā sestdien, 21.aprīlī agrā priekšpusdienā gaidījām transfēru. Rīta "darbi" bija saplānoti tā, ka jāizguļas (jo vakar vakarā pēc Maikla dzimšanas dienas ballītes vēlu aizgājām gulēt), jāsakrāmē somas, jāsavāc izžuvušais ekipējums no "Frogman daiving center" (atstājām iepriekšējā dienā pēc daiva tur visu žūt) un tad jau transfērs būs klāt. 

Rīts sākās drusku ne tā kā ieplānots – pamodāmies, pabrokastojām un jau taisījāmies doties uz daivcentru pēc ekipējuma, kad pienāca sms no Eddy (instruktora ar kuru mēs braucam safari) – tipa, piezvanīs tev Aleksandrs un ienesīs savu somu. Tad nu sēdējām un gaidījām, kad tad Aleksandrs dos par sevi ziņu :) Labi, ka ilgi nebija jāgaida. Sarunājām, ka pēc kādām 10-15 minūtēm viņš piebrauks pie mūsu viesnīcas, atstās somu un tad vēlāk atgriezīsies – nu, kad transfērs paredzēts. Saša ieradās ar MILZĪGU somu. Atstāja to mūsu numuriņā un aizgāja guljatj po gorodu, bet mēs fiksi devāmies uz daivcentru savākt savu ekipējumu. Tālāk viss pēc plāna – somas sakārtotas, transfēra laiks arī tuvojas. Izlēmām, jau laicīgi visas somas aiznest līdz viesnīcas reception, lai Eddy īpaši nav jāgaida. Ar savām somām tikām galā daudz maz ok – nu nebija tās kļuvušas īpaši vieglākas, bet kad mēģināju izkustināt Sašas somu... sapratu, ka bez palīdzības galā netikšu (a pats Saša vēl nebija ieradies), labi, ka parādījās viens no numuriņu uzkopējiem, tad nu viņš – nabadziņš, dabūja ar nomocīties ar to milzīgo smago somu. Un tad, kad soma jau bija pie viesnīcas ieejas, parādījās arī pats Saša. Un dabūja noklausīties mūsu jautājumus – kas tad viņam somā – bez ekipējuma arī baloni katrai dienai un svins? :D

Un tad jau arī klāt bija Eddy. Sakrāvām mantas busiņā, viņš uzjautāja, vai gribam braukt līdzi uz lidostu sagaidīt vēl daļu safari dalībnieku, vai pasēdēt centrā coffee shopā kopā ar daļu nirēju. Izvēlējāmies otro variantu – coffee shop „For You” jau pulcējās daiveru grupiņa – daļa no pirmā safari (viņi tikko kā bija atgriezušies Hurgadā no safari uz St.Johns), daļa nirēju ar kuriem mums kopā būs jāpavada turpmākā nedēļa. Tā ka pirmās iepazīšanās jau sākās. Pēc kāda laika ieradās arī visi pārējie safari dalībnieki no lidostas un tad arī lielais autobuss, ar kuru tad mēs visi tikām nogādāti līdz El Kuseir, kur mūs gaidīja bots – „Shalakamy Explorer II” .

Iekārtojāmies kajītēs, salikām ekipējumu, pavakariņojām un tad jau pirmais kopējais vakars uz bota. Iepazīšanās. Safari devās 2 kompānijas – mūsējā jeb Eddy grupa un Kostjas grupa – var arī teikt PADI un SSI grupas. Konfliktu niršanas sistēmu starpā gan visa safari laikā nebija. Jāteic, ka Kostjas grupā bija arī vairāki Krievijas daivinga foruma "Tetis" dalībnieki. Nu, ir interesanti satikt real life foruma virtuālos daiverus.

Tātad – mūsu grupa – bez instruktora Eddy vēl 10 daiveri. 2 Aleksandri (viens automātiski ieguva iesauku Saša „Usi” (Ūsas), bet otrs – tas, kurš pie mums somu atstāja, mūsu starpā tika saukts par Koferi – nu, meitenēm tak kaut kā jāizklaidējas. Tad Makss, Stass, Sergejs, Aleksejs un Ira, un Vova (kurš te bija jau no pirmā safari – puisis brauca gan uz St. Johns gan Rocky – Zabargad). Nu un mēs ar Ināru. 
Vakara sarunās tika pārrunāts turpmākās nedēļas plāns – brīfingi parasti 6 no rīta, pirmais daivs ap 6:15. Niršana sāksies svētdien ar 3 daiviem (nebūs agrā daiva), tad no pirmdienas līdz ceturtdienai 4 daivi dienā, bet piektdien 2 daivi un sestdien no rīta pēc brokastīm braucam uz Hurgadu. Jāteic, ka safari noslēgsies Hamatā (apdzīvotā vietā, kas atrodas vēl aiz Marsa Alam – tālāk uz dienvidiem, uz Sudānas pusi).

Tika izrunāts arī tas kādus kursus katrs gribētu apgūt. Izrādījās mūsu kompānijā ir 2 topošie Rescue daiveri (Koferis un Makss) un 2 topošie Daivmāsteri (Vova un Aleksejs). Nu un diezgan daudz dažādu specializāciju daiveru. 

Vēl pirmajā vakarā paguvām iepazīties arī ar mūsu gidu – Mustafu. Bija man tā „laime” ar viņu diezgan ilgi nopļāpāt. Sēdējām uz augšējā klāja ar Vovu, kad pievienojās Mustafa. Saruna bija real fun – tipiskie arābu jautājumi. Beigās Vova tikai sēdēja un klusēja, klausoties kā es diskutēju ar gidu. Vispār sarunas laikā Mustafa sevi reāli iegāza – pateica puisis, ka viņam nepatīk nirt, ka tas viņam ir tikai darbs – veids kā pelnīt naudu. Neviens viņu nepiespieda ko tādu pateikt, es tikai uzdevu vienkāršu jautājumu – kā viņš nonācis daivingā.... Nu un frāzi – ka viņam nepatīkot nirt, tik viegli jau neaizmirsīsi. Jāteic – pasteidzoties visiem notikumiem uz priekšu – viņam tiešām nepatika nirt – nākamajā dienā to īpaši pierādīja nakts daivs, arī daily daivi ar viņu nebija diez ko labie. Finālā no Mustafas pakalpojumiem mēs atteicāmies un Eddy veiksmīgi izmantoja abus topošos daivmāsterus.

20.aprīlis, 2007. Hurgada, Ēģipte

Šodien tā īsi - daivi bija ok, kaut arī "vecās, labās" vietas - Abu Ramada N un Gota Abu Ramada. Nevar taču atbraukt uz Hurgadu un nepanirt šajos saitos :)

Redzamība ir manāmi pasliktinājusies - kā mās te smējāmies – barība peld. Visādas sīkas drazas, ko zemūdens iemītnieki ēd.

Abu Ramada N bija dziļais drifts. Ienirām līdz Cave, paskatījāmies uz milzīgo baru glasfihs un peldējām tālāk. Pārsteidza fakts, ka pazudušas murēnas - parasti šajos saitos par to trūkumu sūdzēties nevarēja - a tagad tā arī nevienu lielo murēnu vēl neesam redzējuši.

Pirmā daiva laika nošokēja mans dziļummērītājs - kā "iesēdās" uz atzīmes 20m, tā arī to nemainīja.... Max deep 20m, reālais dziļums - arī 20m, tas pie visa tā, ka Cave ir 27m.. un arī pēc tam peldot 8-9m dziļumā un pat safety stop - visu laiku real deep - nemainīgi 20m. Es jau manāmā šoka izkāpu no ūdens - rīt dodamies safari, bet man ekipējums sāk nobrukt... traki!!! virs ūdens real deep aizgāja pa nullēm. Daivcentra boss apsolīja pārbaudīt manu dziļummērītāju, kad būsim krastā, bet otrajā daiva es tomēr nolēmu to vēlreiz pati pārbaudīt - viss bija ok... bez jebkādiem gļukiem... šā vai tā esmu nedaudz satraukusies. Sems solīja rīt iedot uz safari līdzi rezervei daivcentra ekipējumu. Ja nu kas. Lai gan ceru, ka iztikšu ar savējo.

Otrais daivs - Gota Abu Ramada jeb Akvārijs. Ievērības cienīgs šoreiz bija tikai milzu Napoleons. Savādāk - kā parasti - sīko zivju daudz.

Šodien no safari ir atgriezušies lietuvieši - tādi pārlaimīgi, starojoši. Esot bijis ideāls laiks - ūdens kā spogulis, daudz zivju, super niršana.

Vēl tāda skumja ziņa - vakar tepat Hurgadā vienā no vienkāršajiem saitiem, kur it kā pat neesot liels dziļums (bez drop off) noslīcis viens vietējais instruktors. Rescue bots atbraucis par vēlu - vairāk neko glābt nav varējuši. Kāpēc nelaime notikusi vēl info nav. Bet esot atrasts viņš viens pats guļam virs ūdens - nirēji vispirms ieraudzījuši balonu. Mēģinājuši reanimēt - bez rezultātiem.

Tas tā kā īsumā par šo dienu būtu viss. Mums vēl somas jāsakrāmē - rīt mūs transferēs uz Marsa Galeb. No turienes dodamies safari uz Rocky & Zabargad. Nākamsestdien būsim atpakaļ. Uzreiz pēc safari vēl mājās nelidosim - vēl biški panirsim Hurgadā.

19.aprīlis, 2007. Hurgada, Ēģipte

Vakar vakarā bija tāds funny gadījums. Sēdējām internetā un pie blakus datora izrādās sēdēja daiveri no Latvijas. Oļegs un Inga. Arī no daivinga foruma :) Mēs jau Latvijā bijām sarunājuši satikties te – Hurgadā, tajā pat vakarā coffee shopā "Mr.X", bet sanāca satikties ātrāk - internetā. Vēlāk tusiņš turpinājās nevis "Mr.X", ber "Mr.Sam" - turpat blakus X, tikai jauna un labāka vieta. „Mr.X” laikam tomēr ir zaudējis sākotnējo foršumu un tagad visi daiveri no turienes ir pārcēlušies uz „Mr.Sam” – vienkārši „Mr.X” īpašnieki sadalījuši biznesu un viens no viņiem atvēris "Mr.Sam". Vieta forša (blakus viesnīcai "Roma") – tā ka, ja kāds dodas uz Hurgadu - rekomendējam :)

Par niršanu. Šodien vēja nav. Vismaz ne tik liela lai nirējiem neļautu iet jūra. Diena ar 3 daiviem - 2 daily un 1 night. Jauki :)

Pirmajā daivā mierīgi un lēnām piemeklējām atsvarus - pareizāk pārbaudījām, vai viss ir kā parasti. Un tā arī bija.

Otrkārt - tika notestēts „Seac Sub” jaunais BCD „P2K Lady”. Vispār BCD ir ok. Ērts, horizontāla peldspēja ideāla, nekādu problēmu. Lences ērtas - dizaineri tiešām ir domājuši par sievietēm, kas šajā BCD nirs - to es saku tāpēc, ka ir nācies izmēģinājuma kārtā panirt vairākos sieviešu BCD modeļos. Tā teikt - bez mēģināšanas jau grūti atrast savējo – pareizo :) Vienīgi, kas man personīgi ne pārāk patika „P2K Lady” - integrētā svaru sistēma. Lieta tāda, ka svaru kabatas un BCD siksnas sprādzes atrodas tik ļoti tuvu blakām, un ja uzvelkot BCD diezgan ātri ir jāsavelk visas sprādzes, tad mierīgi sprādzes vietā var sanākt izraut svaru kabatu.... Bet varbūt tā ir tikai mana problēma... Nu un šodien 2 reizes sanāca izraut to kabatu... Un tas nu nozīmē - vilkt nost BCD, ielikt kabatu vieta, vilkt vesti atkal, tikai jau rūpīgāk piedomājot, lai sprādzējot jostu, rokā atkal nepaliktu integrētās svaru sistēmas kabata :)

Par daiviem - pirmais - El Sakhwa. 14,5m, ūdens t +23C, viļņi nelieli, straume - vietām, bet arī ne pārāk stipra. Redzamība ok. Zivis šādas tādas - visādas. :) Grandiozu gan neko tādu neredzējām. Ja nu vienīgi gandrīz vai zem paša bota elektriskā raja tā forši peldēja - dikti fun izskatījās, Lena (mūsu gide - instruktore) safilmēja veselu rajas video sēriju - līdz pat tam, kā elektriskā raja ierušinājās smiltīs un palika neredzama.
Otrais daivs - El Fanadir.... drūmi, redzamība slikta. Bet toties vairākas akmenszivis - lielas un mazas, gliemji, milzīgs astoņkājis, lionfishi utt. Murēnas bērniņu redzējām :) tā mēs to murēnu nosaucām, jo brūnā murēna tiešām bija ļoti maza.

Nakts daivs - no beach. Devāmies kopā ar igauņu daivklubu „Maxstar”. Šoreiz - nevis gar krastu uz „Sun and Sea” hoteļa pusi, bet pa taisno jūrā. Man jau nakts daivi patīk, tā ka grūti kaut ko sliktu pateikt. Krabji, lielas un mazas jūras zvaigznes, aizmigušas un neaizmigušas zivis. Bruņurupuci, kuru gandrīz vienmēr izdodas šeit nakts daivos satikt, šoreiz nesanāca atrast, laikam bija pamainījis atrašanas vietu, jeb arī mēs ne tur peldējām. :)

Nakts daivā tika iemēģināts arī forumā laimētais lukturis. Bija jau ok. Lai gan jāteic, ka ir šādas tādas lietas, kas lukturim nav diez ko parocīgas, piemēram, bateriju ievietošana ir ļoti neērta un nepieciešama diezgan liela piepūle, lai atvērtu bateriju ievietošanas vietu.

Par daiveriem, kas te sabraukuši - kā jau pieminēju - klāt ir igauņu "Maxstar", tad forša, neliela daiveru grupiņa no Čehijas, protams, arī daiveri no Krievijas. Rīt vai parīt vajadzētu parādīties lietuviešu "Octopusam" - viņi no safari no Brothers atgriežas. Redzēs, vai sanāks satikties, jo mēs, redz, sestdien pašas dodamies safari.

Kas vēl tāds - tā nemanot šodien paguvām nedaudz apdegt. Pa kuru laiku - pašas nepamanījām, it kā saulē gulēt pat nebija laika... Tā ka saules aizsargkremi – obligāti!

18.aprīlis, 2007. Hurgada, Ēģipte

Mēs atkal esam devušās nedaudz crazy ceļojumā :) Atkal uz Ēģipti, šoreiz - pāris dienas daily dive Hurgadā, tad safari uz dienvidiem maršrutā Rocky un Zabargad, pēc tam vēl īsu brīdi būsim Hurgadā un tad Kairā, un tad jau mājup.

Ieradāmies Ēģiptē mēs šorīt no rīta agri, agri - 00:30 ar reisu Maskava - Kaira (tāpat arī lidosim mājup). Neliels comments par Aeroflotu - mēs lidojām ar pilnīgi jaunu lidmašīnu!!! Serviss super - salīdzinot ar tieši tādu pašu lidojumu pirms gada - kardinālas izmaiņas. Vienkārši - prieks bija lidot!!!

Ar ko pārsteidza Ēģipte? Ar to, ka bez rozā ieceļošanas kartītēm (kuras aizpilda visi, kas ielido Ēģiptē) šoreiz izsniedza arī zilas kartītes, tipa muitas deklarācijas veidlapas. Tas bija kas jauns. Laikam viņu ierēdņiem laikam uzlikti kaut kādi papildus darbi ;) Lai gan jāteic, ka tās deklarācijas neviens tā dikti aktīvi no mums pat īsti negribēja ņemt... Tas nu tā.

Nedaudz par mūsu ierašanās plānu - tā kā ielidojām apmēram 1:30 (šādu laiku pēc nosēšanās nosauca pilots) un mēs arī apmēram ar ko tādu bijām rēķinājušās, lai gan biļetēs bija rakstīts 00:30... Plāns vienalga bija – jāpaspēj uz pēdējo El Gouna autobusu, tas 2:15 atiet uz Hurgadu. Tā kā pilots bija paziņojis, ka ir jau pusdivi nakti, tad mēs ar Ināru lieliem tempiem mēģinājām tikt cauri pasu kontrolei... protams, mūsu rindā tieši pirms mums noplīsa zīmogs (pārāk sparīgi kontrolieris bija sitis pasēs zīmogu, kā rezultātā zīmogs sadalījās vairākos gabalos)... mēs fiksi nomainījām rindu, bet tur atkal tieši pirms mums sāka nedaudz čakarēt kaut kādu vietējo, tipa viņam kaut kas ar dokumentiem nebija ok... Tā teikt – panervozējām po polnoj programme!!! Bet tad jau arī mēs beidzot tikām caur kontroli. Bagāža arī tikai uz to brīdi sāka parādīties pa slīdošo lentu, savācām savas, nu jau diezgan netīrās, somas un devāmies uz muitas kontroli.

Atkal nepareizas rindas izvēle!!!! Laikam jāpārstāj izvēlēties īsākās rindas, tās nez kāpēc baigi bremzējas.... Protams, beigu beigas tikām lauka, neviens koferus atvērt nelika, vispār bez jautājumiem palaida.

Salīdzinoši ar, teiksim, Hurgadas lidostu, Kairas lidostā neviens taksists tev virsū nebrūk - izejot no lidostas mēs pat apjukām - kur uz ātro dabūt mašīnu. Bet tad izrādījās, ka te ir sistēma - ar kvītīm un sarakstiem. Dabūjām taxi, un cauri Kairai no lidostas līdz El Gouna buss station, kas atrodas blakus „Ramses Hilton” viesnīcai un Egyptian museum, var teikt aizlidojām dikti ātri. Kaut kāds buss jau stāvēja un ap to drūzmējās liels bars vietējo braucēju... Lielos tempos izmetot (tiešām - izmetot) koferus un ekipējuma somas no taxi, devos pirkt biļetes. Saku, ka man vajag 2 biļetes uz Hurgadu. Kasieris - to buss at 1:30? Es pa to visu bardaku, saku, yes, un tikai pēc tam saku domāt - kāds 1:30, ja mēs knapi paspējam uz 2:15... IZRĀDĪJĀS - Ēģiptē vēl nav pārgriezti pulksteņi - un mums ir atšķirība 1 stundā, bet ar krieviem - 2 stundās.... Pārsteidzoši, ka Aeroflot pilots to nezināja... 70LE (apmēram 7 lati) biļete uz Hurgadu 1.klases autobusā. Autobuss tiešām ērts. Pat nebija pārpildīts. Nakts vidū vēl pamodināja lai iedotu "suhoj pajok" - kastīti ar sulu un cepumiem. Uz rīta pusi gan viņi sāka demonstrēt kādu no "klasiskajām" Egyptian filmām - ar kliegšanu, raudāšanu, dejošanu un dziedāšanu - diezgan skaļi, bet tā kā es klausījos pati savu mūziku austiņās, tad tas kaut kā netraucēja.

Iebraucām Hurgadā nedaudz pēc 7 no rīta. El Gouna busstation dabūjām izdzenāt :) vietējos uzmācīgos taxistus, galu gala mēs pašas varam izvēlēties ar kuru auto tad mēs brauksim, un noteikti ne jau ar balto mikriņu, kuri pie autoostām parasti ir ļoti nepiekāpīgi uz cenu pazemināšanu – nelabprāt padodas uz kaulēšanos, tāpēc mēs izvēlējāmies oranžo pilsētas taxi - pateicām, ka maksāsim pēc skaitītāja, uz ko vadītājs gan nebija diez ko apmierināts. Viņš gribēja par ceļu no autoostas (netālu no DownTown) līdz „El Tabia” hotel 20 LE (skaitītājs mūsu galapunktā rādīja 7.75LE).

Jāteic, ka jau iebraucot Hurgadā un braucot gar jūru nācās secināt, ka jūrā un ne tikai, ir liels vējš. Pierasti gaiši zilā jūra bija pelēka, debesis apmākušās utt... Nu, nepārāk jauks laiks...

Iečekojāmies viesnīcā un, savākušas, visu ekipējumu devāmies uz daivcentru. No rīta, kad zvanīju daivcentra bosam, viņš jau teica, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka boti šodien neies jūrā – laika apstākļi tādi... Tā arī bija. Ļoti slikto laika apstākļu dēļ visi boti bija spiesti palikt krastā.

Tā nu mēs patusējām daivcentrā un devāmies uz viesnīcu izgulēties. Pa to laiku vējš jūrā tā kā nedaudz bija norimis. Rīt nirsim :) 

11.-12. decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Noslēgumam tā kā būtu jābūt, ne :)

Vispār mēs jau esam atpakaļ, šo pēcpusdien ielidojām Rīgā.
Bet ja jau noslēgums, tad noslēgums - tātad par visu pēc kārtas.
Brīvdienas tiešām atkal bija paskrējušas nežēlīgi ātri. Klāt jau bija pirmdiena - un mēs vairs nenirām - 24 stundu pārtraukums pirms lidojuma. Lai nebūtu jānīkst pilsētā, vai viesnīcas pludmalē, mēs ar Ināru no rīta atkal devāmies uz daivcentru. Tā jau tāda kā tradīcija - dienā, kad vairs nirt nevar, vienkārši atpūsties uz bota. Mūsējo bija maz - mēs abas, tad Anatolijs, Džokija un Kriss. Lietuviešu daiveri bija aizdevušies uz Luksoru ekskursijā, Židrunas laikam atpūtās viesnīcā vai sēdēja internetā. Pārējie - intro. Nira tikai Kriss ar Džokiju (nu neskaitot intro), mēs pārējie vienkārši peldējām. Diena kā jau diena uz intro bota - Abu Ramada S un Gota Abu Ramada. 

Kamēr intro katrs uzturējās instruktora-gida pavadībā pa 20 min. zem ūdens, mēs ar Anatoliju peldējām, bet Ināra pasnorkelēja. Nu, man snorkelēšana vienkārši nepatīk.... Za to, es nedaudz atsvaidzināju iemaņas freedaivingā. Mēnesis bez treniņiem - un jūtams, ka jau tā kā drusku neiet tik labi... 

Starp intro izcēlās viens pāris - vīrs un sieva. Sieva visu laiku staigāja satinusies sporta jakā un drebinājās, bet vīrs bija tāds šustrijs - visu laiku skraidelēja pa botu - nu tāds nemiera gars. Un ne tikai ar to viņi "iekrita" mums acīs. Es pirmo reizi redzēju, kā kāds dodas snorkelēt ar baseina cepurīti galvā... :))) Lieta tāda, ka vīram bija sākuši izkrist mati, nu aiz vecuma (diez ko jauns jau nu viņš nebija), bet tā kā laikam plikais pakausis viņam radīja kompleksus, tad tam pāri - no vienas puses uz otru - viņš bija pārķemmējis matus, bet lai peldot, "frizūra" neizjuktu, viņš galvā lika zilu, puķainu baseina peldcepuri (kas, starp citu, krāsās bija saskaņota ar peldbiksēm, masku un trubiņu). Un tad viņš tā ļoti naski, sparīgi peldēja ap botu. Nu jā, tas bija jāredz.

Nu īsumā - mēs visu dienu pavadījām atkal jūrā. Atgriežoties krastā kaut kā īpaši uzmanība pievērsās botiem, kas no daivsaitiem atgriežas mājās... Tu tā sēdi uz augšējā sun deka, skaties jūrā un domā, ka atkal kādu laiku to visu neredzēsi, jā - šoreiz es tiešām ievēroju cik daudz botu atgriežas no izbraukumiem.... Ļoti, ļoti daudz....

Nu un atgriežoties uz sauszemes vēl īsas un sirsnīgas atvadas daivcentrā, un tad iesākumā ierastā pēc-daiva programma - shisha un piparmētru tēja "Mr.X", bet pēc tam ļoti fiksos tempos viesnīcā sakrāmējām šeit atstājamās mantas (dvieļus, fēnus utt.) un braucām uz Mubarak-2 pie vienas no draudzenēm, kas te ieprecējusies - pie viņas mēs vienmēr atstājam daļu mantu, nu, lai nav vienmēr jāvadā līdzi vai jāpērk katru reizi, kad atbrauc - tas par pludmales dvieļiem. Mani laikam, no mājas izrakstītu, ja es atkal pēc kārtējā brauciena uz Ēģipti atvestu kādu milzīgo pludmales dvieli :))) Tagad jau kādi tādi 8 gabali mājās mētājas...

Pēc tam vēl bija papļāpāšana pie vakariņām ar Lenu un Židrunas un tad jau - jalla, jalla (ātri, ātri) - kā jau ierasts uz pēdējo brīdi atliktā iepirkšanās. Lai kā man nepatīk tā kaulēšanās un iepirkšanās - ko padarīsi, ja katru reizi, kad braucu uz Ēģipti radi, draugi, paziņas sataisa tādu pasūtījumu sarakstu.... Tad nu mēs ar Ināru, kā jau ierasts secinājušas, ka esam aizsēdējušās pļāpājot ar Lenu, rikšiem metāmies meklēt visus nepieciešanos pasūtījumus. Tas tā ap pusnakti jau bija. Paveicās, kaut kā visu paguvām sapirkt. Un paguvām ar vēl "El Arabi" coffee shopā šoreiz pēdējo shishu uzpīpēt.

Te atkal viens story - ir "El Arabi" viens apkalpotājus (jauniņais), kurš, kad mēs viņam kaut ko pasūtījām, nekad nevarēja saprast vai viņš ir sapratis, ko mums vajag - varēja viņam jautāt vai nu angliski, vai arābiski - reakcijas nekādas, kaut ko noņurdēja zem deguna un viss. Tad nu vakar vakarā - mēs pasūtījām shishu un sulu kokteiļus, pasūtījumu mums atnesa minētais puisis. Un mums par pārsteigumu pēkšņi viņš pajautā "How are you?" Es tā apstulbu, ka spēju tikai pateikt "Ok", uz ko viņš atbildēja "Allah Akbar" un aizgāja. Bet Ināra toties sāka ķiķināt sulas glāzē. Sēžu es un nesaprotu, kas te notiek. A Ināra saka, atceries, to anekdoti, ko Miša stāstīja? Tipa "Lidosta. Kāds jaunietis iet prom atstājis somu. Drošības dienests to pamanījis viņam seko un saka - "Jaunais cilvēk, jūs aizmirsāt somu!" uz ko ir atbilde: "Allah Akbar!"" Nu un tad jau arī es sāku ķiķināt - ko mums saprast ar šo "Allah Akbar"?! Kā Ināra teica - a es jau to sulu kokteili paguvu iedzert :)))

Un tad jau vēl atlika pats grūtākais darbs - somu sakrāmēšana... Transfērs šorīt 7:30, lidostā mēs iebraucām vieni no pirmajiem, vismaz pie reģistrācijas mēs bijām pirmie (visi 6 no mūsu viesnīcas). Tur atkal sākās nelielas jautrības - vismaz mēs ar Ināru visam tam sen jau pieejam ar humoru, savādāk - sanāk vien nervu bojāšana. Lieta tāda, ka vietējie, kas sēdēja pie iečekošanas letēm paziņoja, ka mūsu vārdu nav sarakstā. Tipa mums tā kā biļete ir, bet pasažieru sarakstā mūsu tomēr nav. Kamēr lidostas darbinieki skraidelēja viens pie otra ar jautājumiem, mēs ar Ināru sākām jau apspriest iespēju palikt te ilgāk - nekādu problēmu. Un tad atklājās, ka mūsu iečekotājs prosto skatījies nepareizajā sarakstā - pavisam uz citu reisu. Gadās arī tā. Nodevām bagāžu, iedeva mums iekāpšanas talonus un devāmies mēs uz pasu kontroli un tālāk uz tax free zonu gaidīt paziņojumu ar uzaicinājumu doties uz mūsu geitu. Laika bija dikti daudz. Izpētījušas visu suvenīru bodīšu sortimentu (a ko citu tur darīs) mēs sēdējām un gaidījām savējo reisu, kad pienāca tie paši lidostas darbinieki, kas mūs reģistrēja reisam (kuru viņi sākumā nevarēja atrast). Un ko viņi mums jautāja - lai parādot savus iekāpšanas talonus. Mēs pabrīnījāmies aiz ko ta tā un uzrādījām prasīto. Un ko šie - dod mums jaunus iekāpšanas talonus, kuros mums nomainītās vietās - no 28E un F un 18 E un F. Bez jebkādiem paskaidrojumiem... Nu nekas, sēdējām nevis, kā pašas smējāmies "bagāžas nodalījumā", bet lidmašīnai pa vidu.

Un tad nepilnas 5 stundas gaisā un mēs jau bijām Rīgā. Te lija....

10.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Nu tad šoreiz niršanas holideji ir galā... Šodien noslēdzām šī gada laikam jau pēdējo daivturi uz siltajiem ūdeņiem. Rīt paredzēta relax diena, bet parīt no rīta jau lidojam mājās. 

Šodien nirām Giftun dabas parka teritorijā. Kas tāds jau vispār bija iepriekš paredzams - jo ja sanāk nirt kopā ar lietuviešu "Oktopusu", tad viņi parasti noslēguma daivus taisa Giftun dabas parkā.

Pirmais daivs Small Giftun. Deep drift. Max deep 35,5m (sarunātais maximums bija 40m), dive time 42 minūtes. Nirām pirmo daivu mēs ar lietuviešiem, jo mūsu gidei-instruktorei Lenai bija grupā ielikti divi OWD (starp citu - latvieši), kuri iet uz dziļo driftu, protams, nevarēja. Tad nu mūs ari pievienoja Zhidrunas grupai. Pēc izsmeļoša brīfinga, ar info, ka iesim līdz 40m un tad novērojot savus datorus lēnām celsimies uz augšu, tauta fiksi saģērbās un kapteinim atlika tikai mūs pēc signāla "izmest" drifta sākuma vietā - netālu aiz Giftun bākas. Kad visi bija ūdenī - apmainīšanās ar signāliem "OK" un "ejam lejā". Sākās lidojums lejup. Inārai gan bija problēmas ar ausīm, tikai pēc diezgan ilgas piepūles viņai izdevās panākt spiediena izlīdzināšanos ausīs un nirt tālāk. Tad nu kamēr lietuvieši draudzīgā bariņā sasniedza 40m atzīmi un fotografējās ar Lietuvas karogu, mēs plivinājāmies nedaudz mazākā dziļuma.

Un tad jau sākās izniršana no dziļuma un arī mēs normāli varējām pievienoties lietuviešu pulciņam. Ap 30m dziļumā pa gabalu redzējām nelielu haizivi - lietuvieši uz bota gan teica, ka tā esot bijusi kādus 2m gara... nezinu, nezinu... man tik liela viņa noteikti nelikās. Vēl ceļā uz botu mums pretim peldēja Napoleonzivs - ieraudzījusi tādu baru daiveru, tā centās aizslēpties aiz koraļlu pudura, bet tur jau klāt bija Zhidrunas ar kameru un vismaz pāris bildēs Napoleons tika iemūžināts. Pēc tam gan zivs fiksi aizmuka prom :) 

Jo vairāk tuvojāmies botam un samazinājās dziļums, jo vairāk varēja just straumi, labi, ka tā bija ar mums nevis pret mums. Tā ka nevajadzēja pat daudz darboties ar pleznām - mierīgi varēja lidot uz priekšu.
Otrais daivs - Shaab Sabrina. Atkal drifts, bet šoreiz jau kopa ar Lenu. Salīdzinoši viegls daivs. Max deep 14,3m, dive time 64 minūtes. Pirmā gāja lietuviešu grupa, tad mēs. Man gan sanāca izlekt nedaudz par ātru, tā ka nācās kādu brīdi pacīnīties ar viļņiem gaidot pārējos. Daivi dabas parkā, protams, ir skaistāki nekā parastos daivsaitos. Daudz vairāk dzīvo koraļļu utt.

Bez tam, šis daivs bija noslēdzošais ne tikai mums, bet arī lietuviešiem un pārējiem no mūsu nirēju kompānijas - kaut kā šoreiz visiem sanācis beigt niršanu vienā dienā. Jā, tātad galvenais, jeb pareizāk jaukākais šajā noslēdzošajā daivā - mēs atkal satikām delfīnu :))) Šoreiz gan tikai 1 lielo delfīnu. Viņš parādījās diezgan pēkšņi, apmeta gar mums līkumu, paskatījās, kas te atpeldējuši, nedaudz paspēlējās, uznira augšā un pazuda skatam. Mēs kādu brīdi pagaidījām, cerībā, ka delfīns atgriezīsies, bet nekā. Tad nu peldējām tālāk - un te - pēkšņi atkal delfīns bija klāt un peldēja jau blakus Lenai - rokas stiepiena attālumā. Tad tuvu-tuvu nopeldēja mums visiem garām, Inārai pat sanāca pāris bildes kur redzama tikai vai nu delfīna aste, vai vidus, vai acs. Bet ir arī bildes, kur delfīns redzams pilnībā :))) Tad viņš uzsāka tādu kā spēli ar Lenu - abi peldēja līkločus. Un tad atkal delfīns bija prom. Bet ar to spēles ar delfīnu vēl nebeidzās – viņš parādījās vēl trešo reizi – gandrīz vai pie paša bota. Atkal tuvu-tuvu pariņķoja ap mums, nopeldēja tik tuvu garam, ka varējām viens otram ieskatīties acīs un, ja pastieptu roku, tad varētu arī noglāstīt viņam sānu. Nedaudz atkal ar mums paspēlējies viņš pazuda - šoreiz pavisam. Bet toties pēc kāda laika parādījās starojošu lietuviešu daiveru grupa - kuri sparīgi ar zīmēm rādīja - "vai jūs redzējāt delfīnu?!!!" Nu un tad visi priecīgi un laimīgi iznirām uz botu. 

Daivtūres noslēgums bija bezgala jauks. Paldies, Shaab Sabrina satiktajam delfīnam! :)))

Mēs ar Ināru vēl šodien bijām ieplānojušas night dive, bet dēļ liela vēja un ne pārāk jaukajiem laika apstākļiem to nācās atcelt. Next time. :)

Tā kā visi uz bota bija beiguši niršanu sākās nelielas svinības - ar lietuviešu uzlikto viskiju un latviešu "Laimas" šokolādes konfektēm. Pasākums no bota turpinājās "Mr.X" coffee shopā - uzkodas, shishas un sarunas. Lietuviešu vairākums rīt brauc ekskursijā uz Luksoru, mēs ar Ināru brauksim jūra - just relax - tāpat papeldēt, paskatīties kā citi nirst (tas gan ir tā pabēdīgi, kad pašas vairs nevaram, bet ko citu pa dienu darīsi), Anatolijs arī taisās būt uz bota ar tādu pašu programmu kā mums. Redzēs, kas vēl rīt pievienosies relax izbraucienam jūrā.

Tāda nu bija tā noslēdzošā niršanas diena. Man te jautāja - kā ar no eža cietušo kāju. Viss ir ok. Kājā bija tikusi tikai neliela daļiņa vienas adatas (jāpērk tomēr biezāki zābaciņi, 3mm nav diez ko droši pret ežiem). Piedevām, tā adata bija iedūrusies tā, ka staigāšanai tas absolūti netraucē, tā ka viss ir ok. 

Kā šodien visi secinājām - brīvdienas dikti ātri ir paskrējušas. Kā parasti....

9.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Nu un par šodienu ar :)

Pēc ne pārāk daudz gulētas nakts, uz bota šodien visi bija tādi miegaini. Pirms daiva, starp daiviem un pēc daiva lielākā daļa kaut kur uz bota snauda.

Pirmais daivs Abu Ramada N. Max deep 29,5m, dive time 66 minūtes. Lejā atradām milzīgu, milzīgu murēnu. Turpat netālu bija arī maza balta murēna. Dažādas lielākas un mazākas zivis. Kad jau devāmies atpakaļ bota virzienā pie mums piepeldēja Napoleonzivs. Pagrozījās un aizpeldēja dziļumā.

Otrais daivs. Gota Abu Ramada (Akvārijs) - Drifts. Max deep 13m, dive time 55 minūtes. Tikām straumē. Kā viens no lietuviešiem pēc tam sacīja – „nevarēju saprast, vai es pēc vakarnakts dejām tā knapi, knapi lēnām kustos zem ūdens vai kas cits, tik vēlāk pamanīju, ka arī pārējie tā lēnām peld uz priekšu un sparīgi pleznas kustina.”

Tā arī bija - labu gabalu nācās diezgan sparīgi strādāt ar pleznām, lai tā normāli tiktu uz priekšu. Satikām veco, labo krokodilzivi - šoreiz viņa bija mājās :)) Izpeldējām caur milzīgam baram dzeltenu zivju (arī tās te ir vienmēr), bet zem bota, kad daļa grupas jau bija uzsūtīta augšā, jo balonos atlikuši tik 50 bāri, mēs ar Ināru vēl kādu gabalu papeldējām (gaisa mums bija vēl gana daudz) - zem botiem bija atpeldējusi Napoleonzivs (pēc tam gan uz bota teica, ka esot bijuši 2 Napoleoni - liels un mazs, bet mēs redzējām tikai vienu), Ināra tā nesās ar kameru pakaļ Napoleonam, ka pleznas vien zibēja. Jācer, ka bildes sanāks.

Un bija mums šodien arī vēl trešais daivs - nakts daivs no krasta. Max deep 11,6m, dive time 71 minūte. Maršruts bija "Sun and Sea" hotel virziens, pēc tam nedaudz no krasta zonas iekšā jūra. Pašā daiva sākumā, gan sanāca nedaudz iepeldēt piekrastes koraļļos, kamēr ķepurojāmies no tiem ārā, es atdauzīju pleznai sprādzes aiztaisāmo (pati nezinu kā, gan jau visticamāk slikti biju aiztaisījusi). Plezna gandrīz aizlidoja, bet kamēr es to mēģināju fiksi uzvilkt, tā, lai pati vienlaicīgi neuzsēstos uz koraļļiem, ar kāju (to kura bija bez pleznas) uzsitu uz jūras eža.... sajūta bija dīvaina, tas nekas ka kājā bija zābaciņš (3mm) - tad, kad laimīgi biju tikusi nost no koraļļiem, ar pleznu rokās atpeldēju malā pie pārējiem – Ināras un mūsu šī daiva gida – un mēs lukturu gaismā apskatījām manu kāju - skats bija smieklīgs - zābakā sadūrušās daudzas eža adatas. Sākumā mēs par šādu skatu izsmējāmies, tad gids izlasīja adatas no mana zābaka, es uzvilku atpakaļ pleznu, uz jautājumu, vai kāja nav sadurta neko skaidru atbildēt nevarēju - tobrīd šķita ka viss ir ok. Bet pēc tam peldot tālāk jau sāku just, ka kaut kas tomēr nav tā kā vajag, nedaudz bija sajūta, ka kaut kas durtos kājā. A atgriežoties atpakaļ negribējās, peldējām tik tālāk. (Pēc daiva secināju, ka viena adata tikusi cauri zābakam, tā ka es tagad esmu pieskaitāma pie "no jūras ežiem cietušo klubiņam" :D

Bet savādāk nakts daivs bija vienkārši super!!! Var jau teikt, ka gar krastu peldot neko, izņemot miskasti, neredzēsi. Tā nemaz nav. Ir gan dažādi koraļļi, gan zemūdens dzīvnieciņi. Zvaigznes, eži, krabji, tārpi, gliemji, zivis utt. Bet pats foršākais šajā night dive bija mūsu galamērķis – viesnīcas „SunRise Holidays” platforma – metāla un betona konstrukcija, tādi stabi, kas zem ūdens apauguši ar sarkanajiem soft koraļļiem un kad tas viss tiek apgaismots ar lukturiem - izskatās dikti nereāli skaisti. Vispār tas ir jāredz.

Tāda nu bija mūsu daiva diena, rīt noslēgsim niršanu - ceram atkal uz 3 daiviem - 2 no bota - daily un 1 nakts - no krasta. 

Bet vispār jāvelkas uz viesnīcu, jāpaskatās kas ar to ezi kājā notiek :D Varbūt tomēr var kaut kā dabūt ārā....

8.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Nu tā... jāsāk bezmaz vai lamāties.... gandrīz jau biju visu uzrakstījusi, kad uz klaviatūras nospiedu pogu "Power".... un dators atslēdzās... :( Nāksies vien visu tagad klabināt pa šito nejauko klaviatūru no jauna...

Tātad. Mums te sākušas pārņemt Ziemassvētku noskaņas. Brokastīs galds nodekorēts jau ar izrotātām mākslīgajām eglītēm, bet pie suvenīru veikaliņiem pat parādījušies dejojoši salavecīši :D Funny!!!

Šī bija diena ar 3 daivem. Kā no rīta aizgājām jūrā tā tikai vakarā vēlu bijām atpakaļ.

Pirmais daivs vraks "El Mina". Max deep tur it kā esot 30m, mēs bijām 28m uz dziļāku vietu tā kā arī neatradām, bet īstenība nemeklējām jau ar. Dive time 37 minūtes. Tika solīta paliela straume, tāpēc lejā gājām pa virvi. Bet tik traki nemaz nebija, straume bija tikai pašā augšā. Daivs sākās ar to ka laižoties lejā, apakšā bija tikai zila dūmaka, no kuras lēnām iznira vraka aprises. "El Mina" atrodas netālu nu Hurgadas ostas, ļoti tuvu, tā teikt. Pirmais apskates objekts - tualetes pods. Kurš gan bija gana daudz cietis no laika apstākļiem un biežajām ekskursantu vizītēm :D Jāteic, pods bija sadauzīts vairākos gabalos.

"El Mina" guļ uz viena sāna, peldot var apskatīt arī nesprāgušos lādiņus. Lietuvieši pat nedaudz ielīda iekšā. Večiem jau visādas tur tehniskās lietas interesē. ;)

Kuģa priekšgalu bija apsēdušas lionfish. Viņas tur karājās kā Ziemassvētku puzuri, piedevām apkārt ņirbēja glasfish mākonis. Dikti skaisti izskatījās. Kad jau bijām uzsākuši pacelšanos, virs vraka caur daiveru baram izpeldēja paliels grupers, pazīmējās un pazuda. Atpakaļceļš atkal pa virvi. Pusceļā uz augšu satikām Mishu ar daiveru bariņu - izrādās mums šajā diena līdzīga niršanas programma.

Otrais daivs - El Fanous East. Max deep 16m, dive time 53 minūtes. Drifts. Cerējām atkal satikt delfīnus, šodien viņi bija aizpeldējuši kaut kur citur. Toties garām papeldēja elektriskā raja. Pirmie foto / video sesiju tai uztaisīja lietuvieši, tad arī mēs. Bet rajai tas drīz vien apnika un viņa ļoti fiksi ierušinājās smiltīs - tā ka pat vairs nepateikt, ka te kāds maz ir noslēpies. Centieni viņu nedaudz patramdīt arī izrādījās neveiksmīgi - kā apgūlusies, tā arī palika, nekur prom peldēt netaisījās. Pēc tam vēl bija murēnas, krāšņi koraļļu puduri, daudz krāsainu zivju utt.

Pēc otrā daiva bija pusdienas un daudz laika atpūtai, gaidot kad satumsīs, lai varētu doties nakts daivā.

Nakts daivs - El Fanadir. Max deep 13m, dive time 48 minūtes. Sagaidījām saulrietu un sākām gatavošanos uz ieniršanu. Lietuvieši aizgāja pirmie, tad arī mēs. Man jau ļoti patīk nakts daivi - viss ir pilnībā savādāks, ne tā kā pa dienu, citas krāsas, citi jūras iemītnieki - daudz dažādu jūras zvaigžņu, dažādu ežu, lielākā daļa zivju pārsvarā guļ un uz gaisumu īpaši nereaģē. Bija viena tāda papagaiļzivs - nolīdusi aliņā gulēt - no malas izskatījās it kā viņa gulētu vilciena kupejā :)

Bija daudz lionfish. Varētu pat teikt, ka bariem vien :) Bet galvenais, ka satikām bruņurupuci. Pirmie to ieraudzīja lietuvieši - galu gala viņi tak pirmie ienira, un pirmie arī devās atpakaļ. Mēs, to, ka lietuvieši ir atraduši kaut ko ļoti īpašu pamanījām jau pa gabalu - tāda lukturu zibināšana vienviet vien kaut ko nozīmēja. Vispār pa gabalu izskatījās, it kā tur būtu sākusies kāda ballīte. Bruņurupucis kādu brīdi patusēja ar daiveriem, iegrauza nedaudz no kaut kāda koraļļa un tad aizpeldēja prom dziļumā. Tā teikt, pazuda mūsu skatieniem. Bet mēs drīz atgriezāmies uz bota un devāmies Hurgadas virzienā. 

Uz bota iesāktais latviešu-lietuviešu tusiņš turpinājās ar vakariņām zivju restorānā "El Minya", tad pārcēlāmies uz viesnīcu "Roma", kur norisinājās dienas laikā uz bota un zem ūdens safilmētā pirmizrāde, bet jau vēlu naktī – hotel "Roma" nightclub tūrfirmas "Novatours" rīkotās vecherinkas apmeklēšana. Dejas, kam pa vidu bija arī pāris priekšnesumu - derviša griešanās uz riņķi un āfrikāņu mūzikas "pusstunda" - briesmīgs šovs ar tipa āfrikāņu ritmiem un dejām. Tas viss gan bija baigā garlaicība. Nu, bet pēc tam jau atkal diskotēka (lai gan kā rakstīts pie ieejas "Deskatika Roma"). Tā ka pasākums bija lietuviešu "Novatours" organizēts, tad ik pa laikam tika uzlikta arī kāda lietuviešu dziesma, kas publikā izraisīja lielas ovācijas. Nodejojāmies līdz 2 rīta un gan jau tusiņš būtu turpinājies, ja vien ne niršana no rīta...

7.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Piektā diena, kad nirstam. Vēl palikušas trīs daivu dienas.
Vakar vakarā es stabili beidzos nost - galva kā spainis, deguns ciet... Šodienas daiva iespējas pat tika ļoti nopietni apšaubītas. Bet paldies līdzpaņemtajai aptieciņai, vietējiem citroniem un dakterim mana baddy personā - pamodos gandrīz vesela :) Un ja godīgi - ja uz bota vēl ir kā ir - zem ūdens nekādu problēmu, ausis "izpūšās". 

Vakar vakarā gan vēl aizvilkāmies uz tuvāko daivveikalu un nopirkām kapuces, tipa lai galva nesalst. Hidras ir ok, otrā daļa nav jāvelk, pietiek ar tiem pašiem 6,5mm - pietiekoši silti, bet pēc kapuces gan dikti prasījās. Tad nu arī gājām pirkt. Un nopirkām ar. Samaksājām 17 eiro.
Pirmais daivs Umm Gamar. Max deep 24,5m, dive time 60 minūtes. Ūdens šodien stabili +24C. Murēnu daudz. Divas pat bija satusējušas kopa, bet parādoties daiveru baram :D katra aizpeldēja uz savu pusi un centās nolīst zem kāda koraļļa. Umm Gamar ir skaista vieta. Vismaz man patīk. Daivs notiek gar koraļļu sienu.

Tas noteikti ir individuāli - kādam patīk, kādam - ne, bet man, piemēram, patīk peldēt, kad leja zem tevis vēl ir drop off - peldi virs zilas nekurienes, ja tā var teikt. Un vēl superīgi izskatījās koraļļi no kuriem nāca gaisa burbulīši. Dikti funny izskatās - varētu padomēt, ka aiz tā koraļļa aizslēpies kāds bariņš daiveru un to tik dara ka cītīgi laiž burbuļus. :)

Otrais daivs - Shabrur Umm Gamar. Max deep 16m, dive time 75 minūtes. No botu piestātnes aizgājām pa labi, labāk jau būtu bijis peldēt uz kreiso pusi - vienkārši saule būtu ilgāk, bet tad nāktos atpakaļ peldēt pret straumi. Gids izlēma, ka jāiet uz labo pusi, tā ka niriens bija gar koraļļu sienu, tiešām lejā jau gaisma zuda, zem mums dūmakaini zila dzelme. Ik pa laikam kaut kur aizlidinājās kāda lion fish. Murēnas mainīja savas slēptuves. Atradām arī vienu mazo gliemi - šoreiz tā svītrojums bija balts-gaiši zils- tumši zils- balts. Kostja centās filmēt visu ko vien varēja (vismaz man tā šķita), jo šodien bija viņa final dive - rīt relax un tad viņš lido uz mājām, uz Pēterburgu. Atkal mūsu kompānija iet mazumā...

Rīt paredzēti 3 daivi - insh allah (ja Allaham labpatiks) - pirmais būs uz El Mina vreku (netālu no Hurgadas ostas), tad iespējams El Sakhwa un night dive uz Fanadir. Tā ka atpakaļ būsim pavēlu, ne tā kā ierasts jau ap 16 atgriezties daivcentrā.

Ko vēl varētu pastāstīt.... Nu Hurgadā jau no vasaras (ja nemaldos) ir parādījušies jauni taksometri oranži-tumši zili krāsotas vieglās auto. Iekāpšana 3,-LE un tālāk kaut kādas pāris piastras par km. Piemēram, no viesnīcas "Roma" līdz DownTown (piemēram, viesnīcas "Sand Beach" rajons) maksā ne vairāk kā 7,-LE. Tai pašā laikā, ja brauktu ar busu-taxi (nu to balto mikriņu paņemtu kā taksi), tad būtu jāmaksā ne mazāk kā 10,-LE. Protams, pazuduši nav basi par 1,-LE (tūristiem) un 25 piastrām vietējiem (jeb tādiem, kas izskatās, ka te strādātu un dzīvotu). 
Te ir neliels story, kā es janvārī no viesnīcas "Beiruta" braukāju uz daivcentru. Jāteic, ka viesnīca atrodas jūras krastā tādā kā gandrīz tuksnesīgā vietā, apmēram pa vidu starp centru un DownTown. Tuvākajā apkārtnē ir tikai strojka un daudzdzīvokļu mājas. Tad nu es, atteikusies no transfēra, katru rītu netālu no viesnīcas ķēru mikriņu, bez tam tur basā parasti sakāpa arī pāris vietējie no dzīvojamajām mājām. Un tā kā laiks bija tāds, kad tauta parasti dodas uz darbu, tad laikam jau arī mani noturēja par tādu, kas te strādā. Jāatzīme arī tas, ka lai no "Beirutas" aizbrauktu līdz daivcentram ir jāveic pārsēšanās - sākumā bass no viesnīcas līdz "El Joker" zivju restorānam, tad tur jāpārsēžas citā mikriņā un līdz "Abu Ashara" supermārketam vai viesnīcai "Roma". Tad nu vienu dienu es kāpju laukā no mikriņa pie "El Joker", dodu sīkajam, kas vāc naudu 1,-LE, un tipa eju jau prom, a šis man sauc pakaļ "Madam, money!" un izdod 75 piastras. Ja godīgi man uz ko tādu bija lielas acis. Pēc tam daivcentrā, kad Ļubai stāstīju, ka braucu par 25 piastrām, viņa smējās un teica, ka nu es esot pieskaitīta pie Hurgadas darbaļaudīm. Nu un pēc šī brauciena es vairāk par 50 piastrām principā nemaksāju. Protams, noder arī pāris arābu frāžu zināšana, un galvenais ne-tūristīgs izskats :D nu nevajag braukāt apkārt īsos lencīšu topiņos un minibrunčos, ak, jā un, protams, augstpapēžu kurpēs!!! - vot tas mani parasti ļoti pārsteidz - sabrauc te liela daļa tādu krievu meiteņu, kuras visur, pat uz botu ierodas ar augstpapēžu kurpēm....

Nu bet vakar mūsu viesnīcā uz vakariņām "iepeldēja" tāds kolorītais pārītis, no Krievijas atlidojuši. Vecis ieradās treniņtērpā, a sieva (vai draudzene) melnā mini kleitā un augstpapēžu kurpēs. Tā dikti svinīgi. Mēs pat nedaudz ilgāk vakariņās aizsēdējāmies, lai viņus pavērotu :)

6.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Es joprojām kaut kā nevaru pierast, ka logbook daiva datums jāraksta - decembris....

Nu bet šīsdienas stāsts ir par to kā slimā Shofja tomēr devās nirt. Instruktorus un pārējos profus ļoti lūdzu nebļaut un nelamāties. Zinu, ka tas viss nav diez ko labi, bet ko nu tur man padarīsi... Un cik tad nu daudz vēl daivam atvēlēto dienu palicis, laist garām neko tā īsti negribas un tik slima jau es tomēr vēl neesmu. Vakar vakarā iegāza manī devu tailenola, šorīt aptiekā nopirku "Otrivin" deguna pilienus, bet augļu tirgotavā - maisu mazo citroniņu - un aiziet, uz botu.

Prieks, par lietuviešu ierašanos. Tagad intro iet ar savu botu, mēs ar savu. Intro kā jau ierasts tika aizvesti uz Abu Ramada, bet mēs aizgājām uz ziemeļiem. El Sahwa un Gota abu Galawa.
Divas daiveru grupas - lietuvieši par sevi un mēs 4-ata - Ināra un es, ka ari 2 veči no Krievijas - Anatolijs (Maskava) un Kostja (Pēterburga, piedevām, viņš izrādījās no daivkluba, kuru es pazīstu - "Kapteinis Kuks"). Kompānija mums vienkārši ir the best!!! Patīkamāk taču nirt kopā ar cilvēkiem kurus pazīsti, ar kuriem jau ir nirts, no kuriem zini ko sagaidīt. Īpaši prieks par Anatoliju - ar viņu mums sanāk diezgan bieži saskrieties tai paša Hurgadā. Tagad pat sarunājām turpmāk vēl precīzāk saplānot, kad kurš šurp brauks, lai uzreiz ir kompānija. A Kostja - ar viņu jau mēs te vienu dienu nirām (vīrs ar "Hammerhead 120XL"), bet šodien tā vairāk ietusējām, atradām kopējos paziņas un tad jau - aiziet! Bija mums jautri ne tikai uz bota, bet arī underwater.

Jāteic vēl - mēs visi tagad ejam zem lietuviešu karoga :)

Bet nu par pašiem daiviem.

Pirmais - El Sahwa. Max deep 15,5m, dive time 73 minūtes, ūdens +24C. Par redzamību jāteic - nu tā... Gints šo saitu noteikti nokomentētu par diezgan lielo daudzumu mirušo koraļļu. Bet šī ir arī tā vieta, kur var atrast (ja labi meklē) daudz dažādu gliemju - oranži ar zilām strīpiņām, melni ar ziliem punktiņiem, dzeltenīgi melni utt. Te ir arī astoņkāji.

Atgriežoties jau uz botu mums pēkšņi klāt piepeldēja 3 delfīni!!! Klusu un nemanāmi. Šie nebija tik spēlīgi kā vakardienas, šoreiz 3 lielie delfīni - viņi tā kā parādījās, tā kā atzīmējās – mēs te esam - un aizpeldēja. Kostja pat filmējot tā aizmirsās, ka gandrīz kopā ar delfīniem iznira āra no ūdens. "Sagrabinājām" mēs viņu atpakaļ tad, kad viņš jau bija kādu pusotru metru līdz izniršanai. Bet delfīni iznira, tad atkal ienira turpat atpakaļ pie mums, nopeldēja garām un pazuda zilajā dūmakā. Pēc kādām 5-10 minūtēm viņi atkal parādījās, apmeta nelielu loku un tad jau aizpeldēja pavisam prom. Bet šā vai tā bija super!!! 
Par to kāds bija mans daivs - es jau mūsu kompāniju uz bota brīdināju - nevarēšu izpūst ausis - neniršu, atgriezīšos atpakaļ uz botu. Bet viss bija ok, ausis izpūtās, bija gan viens brīdis kaut kur 7 metros – sajūta, ka nedaudz ir spiediens deguna rajonā, bet viss izlīdzinājās. Zem ūdens pat nejutu, ka man pirms tam uz bota bija tā so-so. Starp daiviem es pat iemanījos uz bota pagulēt, lai gan lietuvieši ar Zhidrunas priekšgalā diezgan skaļi apsprieda kādas funkcijas utt. ir jaunajos niršanas kompjos. Viņi redz atbraukuši grupā ar diezgan daudz jauniņajiem - tādiem, kas tikko kā nesen sertifikātus nolikuši. Bija jau no rīta dikti funny skatīties, kā viens salicis savu ekipējumu (viss pilnīgi jauns, bcd pat ne parastais, bet spārns nopirkts) - tagad pārbaudīs cik viņam bāru balonā. Atvēra balona ventili, konsole uzrādās 210 bari, a ko šis - ņēma un piepūta savu "spārnu" pilnībā, tad izpūta visu gaisu, tad atkal piepūta un tā vairākas reizes (nu laikam jau kaut ko dikti gribēja pārbaudīt...) - balonā finālā bija kritiens par kādiem 15 bāriem.... baigi ta vajadzēja (un ja vēl pieņem, ka tos atlikušos 195 bārus viņš noteikti arī diezgan ātri zem ūdens izelpos...)
Ko es vēl sākumā nepieminēju - diena ta saulaina, bet arī vējaina.

Otrais daivs - Gota Abu Galawa. Saulainā dienā, kad redzamība zem ūdens ir ļoti laba, te tiesām ir skaisti - koraļļu klājiens, vietām ar tādām kā nelielām aizām, ieplakām. Max deep 14,6m, dive time 61 minūte. Es te reāli nosalu. Un ūdens temperatūra bija kritusies tikai par 1 grādu - nu jau tikai +23C. Un te bija ne tikai auksti, bet redzamība arī sākot no kādiem 7m pilnībā nekāda. Visi mēs te ātri atgriezāmies uz botu. Zivju gandrīz nekādu, tikai vietām, toties redzējām 2 čūskveidīgos. Un dikti forša bija mikroskopiskā akmens zivtele tieši zem mūsu bota. Kostjam gan kā par nelaimi tieši tajā brīdī "nosprāga" kamerai bača.

Iznirām, diezgan stipri viļņojās. Piedevām, pie rifa bija piestājuši 3 boti ar snorkelētājiem - pie rifa pilns ūdens ar tautu maskās+turbiņās un oranžās "glābšanas" vestītēs. Nu ļoti jautrs paskats - nabaga cilvēki, nopirkt ekskursiju "izbraukums jūrā ar snorkelēšanu" - un nonākt tādos viļņos. Vispār izskatījās tur kā pēc kuģa katastrofas - tās oranžās vestītes radīja tādu iespaidu. Bet tauta no tiem snorkelētāju botiem varonīgi snorkelēja, savu botu komandas un filmētāju uzmundrināti. Mani gan uz kaut ko tādu nu tiešām neizdotos pierunāt....

Braucot atpakaļ apskatījāmies Kostjas safilmētos delfīnus - nu dikti foršs video bija :)

Ko vēl par Hurgadu pastāstīt....? Nu kaut kad te ar Lenu aizrunājāmies par slēgtajiem daivcentriem, par negadījumiem, kas te nesen bijuši – piemēram, par to kā Krievijas daivforumos diezgan zināmā (un ne jau tajā labākajā nozīme) Aleksandra daivcentrā viens Pēterburgas daiveris gandrīz pakļuva zem bota dzenskrūves - tika cauri, var teikt, ka laimīgi - tikai ar traumētu kāju.

Bija mana dzīvē arī tāda "laime" kontaktēties ar šo "slaveno" Aleksandru. Ieteica viņu man paziņas, kuri ar viņu plānoja nirt - tipa šim daivcentram kapteinis labs, bots katru dienu iet uz citiem saitiem, visu var saplānot utt. Iedeva man Aleksandra e-pastu - ja sadomāsi pie viņa panirt – sakontaktē. Uzrakstīju es ar - vai tad grūti. Aleksandrs atbildēja - tā un tā, cenas tādas utt. Uzrakstīju, ka tad kad būšu Hurgadā tad varbūt arī kādu dienu aiziešu pie viņa panirt. Jāteic, ka tā sarakste bija vasaras beigas. Uzzinājis, ka es visu laiku nemaz netaisos pie viņa nirt, Aleksandrs uzsaka naturālus "uzbraucienus" ne tikai arābu daivcentriem, bet vispār visiem daivcentriem, informējot, ka visi pārējie Hurgadas daivcentri cenšoties viņu izstumt no biznesa, cik visi esot slikti un cik viņš labs. Nolikts, nozākāts tika viss iespējamais, finālā es arī dabūju noklausīties cik es esot stulba, ka nirstot citur (tas par Hurgadu). Tad es arī sabesījos un pateicu visu ko domāju par viņa pieeju iespējamajiem klientiem, par viņa attieksmi utt. Un sev piezīmēju - pie Aleksandra es jau nu noteikti nirt negribētu, lai vai kādus labumus viņš solītu. Tad nu kāpēc es par to visu - vienkārši vienu vakaru es viņu te internetā satiku - sēdējām pie blakus kompjem. Ieraugot viņu real life sapratu, ka tiešām ar tādu es nirt negribētu – viņam bija tāds paskats kā cilvēkam, kurš ar visu ir neapmierināts, kuram viss ir slikti.

Tāda nu bija šī diena :)

5.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Ziema arī te mūs ir panākusi. Saules šodien nav. Apmācies. Un nu jau atkal vakarā ir vējš. Salstam. Es pat esmu tā kā paguvusi saķert arī iesnas. Drūmi :( Ceru, ka tas daudzums citronu + karstas tējas, kas šovakar tika manī saliets būs devis kādus rezultātus (vismaz janvārī tas viss man ļoti palīdzēja).

Bet savādāk šodien bija vienkārši superīgākā diena!!!!

Dabūjām mēs "Sun Boat" - 3 instruktori ar saviem studentiem vai vienkārši daiveriem - mēs ar Ināru un vēl 2 krievi ar Lenu, Serjožka ar latviešu pāri (mani gan pārsteidz tā latviešu meitene, kura bija atbraukusi te nirt ar tropical suit - auksti taču...) un Eddy ar 3 savējiem. + vēl uz bota kādi 6 intro, kas gāja ar daivcentra gidu.

Pirmais daivs El Fanous East. Max deep 11m (tie 2 kas nira mūsu grupā nebija paris mēnešus niruši, tā ka viņi gribēja pirmo daivu tādu vieglo), dive time 58 minūtes, ūdens +24C. Būtu saule, El Fanous E būtu vēl skaistāk, bet tagad tāds apmācies, redzamība nu tā. Zivju daudz. Mazo krāsaino gliemju ar. Vispār te peldot man vienmēr galvā iešaujas doma, ka varētu pievērsties makro foto (kad beidzot nopirkšu tādu kameru, kurai ir uzražots arī bokss :D)

Kad peldējām jau atpakaļ uz botu parādījās delfīni - vesela ģimene - 2 lielie un 1 mazais. Labu laiku peldējām kopā ar delfīniem, viņi spēlējās, riņķoja apkārt, te kaut kur aizpeldēja, te tikpat pēkšņi atkal parādījās. Bija vienkārši super!!! Pēc tam, kad bijām jau uz bota, delfīni turpināja turpat vien apkārt peldēt.

Otrais daivs - El Fanous West. Drifts. Max deep 17m (nav jau pareizi, ka otrais daivs dziļāks, bet...) Dive time 57 minūtes. Sākumā peldējām kopa ar gruperu, pēc tam - jau tuvāk botam - atkal parādījās tie paši 3 delfīni. Nu jāteic, ka šī niršana kopā ar delfīniem pārspēja visus Klaipēdas delfinārijus :) Tas bija riktīgs kaifs!!!! Jāteic, ka šeit gan bija i straume, i ūdens temperatūras maiņas - silts, auksts, silts.... Bet vienkārši sakot - lai vai kā, bet BURVĪGI!!!!

Vispār - jāvelkas uz viesnīcu izgulēties, jācer, ka no rīta būs labāk, kaut kā negribas niršanu tā pārtraukt saslimstot. Piedevām, tagad sabraukuši gan lietuvieši, gan arī paziņas no Krievijas. Kompānija ir klāt! :) 

4.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Saule ir joprojām, tikai vakarā laiks atkal totāli sabojājās - vējš - brrrr!!!!

Bija jāmeklē siltās jaciņas. Igauņu "Maxstar" uz sms, ka te tagad pogoda poholodala, atbildēja ar textu - nevajadzēja jums tagad braukt, bet gan reize ar mums - uz Ziemassvētkiem! Ha, ka tik tad nebūs vēl sliktāks laiks!

Par šīsdienas daiviem - kā jau prognozēts - Abu Ramada. Nu ko padarīsi, dēļ 5 sertificētiem daiveriem jau bots maršrutu nemainīs, piedevām, ja daudz intro saradies (tūristu pieplūdums Hurgadā ir vienkārši briesmīgs - pilns tautas). Šodien vispār boss bija paņēmis trešo botu, 1 bots gāja ar francūžiem, „Sun Boat” bija nofraktējuši 4 krievi un devās nirt privāti, un mums pārējiem bija trešais bots. Tautas baigi daudz nebija, tā ka varēja mierīgi izvērsties.

Tātad - pirmais daivs - Abu Ramada S. Dive time 74 minūtes, max deep 15,5m. Ūdens joprojām +25C, šodien bija straume. Un vispār Abu Ramada zivju bija vēl vairāk kā vakar. Redzamība gan bija so-so. Zem ūdens apkārt lidoja barība un franču pensionāru pāra saceltie putekļi... Šodien viņi mūs jau paguva izbesīt - vakar tas viss šķita tā romantiski - 2 vecīši peld rociņās saķērušies, viens otram palīdz... šodien peldējām aiz viņiem – jāteic, viņi vairāk rāpoja no viena koraļļu pudura uz otru nekā peldēja. Smiltis lidoja pa gaisu, atlauzti koraļļu gabaliņi utt... drūmi... par tādu lietu kā neitrāla peldspēja viņi vismaz šodien tiešām nebija dzirdējuši...

Skorpēnu vesela kolekcija - brūnas, rozā, sarkanīgas un violetas. Un tad vēl mazie krāsainie gliemji :) Murēnas, stingreja - nu viss kā parasti.
Otrais daivs - Gota Abu Ramada. Tur jau pa gabalu varēja redzēt ka gaidāma "daiveru zupa" - kādi 30 boti....Bet zem ūdens kaut kā tomēr nebija tik traki - zivju tomēr bija vairāk kā daiveru. Tātad - dive time 69 minūtes, max deep 13m. Atkal vietām straume. Un ūdens temperatūra kritusies par grādu, nu jau +24C. Vispār šodien spriedu, ka vajadzētu nopirkt vēl atsevišķi kapuci - hidras otro daļu kaut kā vilkt negribas, tik auksti vēl nav, bet kapuce gan noderētu.

No rīta ar Ināru spriedām, ka grupers noteikti vairs tur nebūs (vakar Ināra nepaņēma fotoaparātu, un tad jau - kā likums - viss kas fotografēšanas vērts parādās). Pasmējāmies, ka grupers tur būs tikai tad, ja būs nobeidzies. Bet viņš tur bija!!! un dzīvs arī :) tikai vietu nedaudz pamainījis. Tas, ka tauta viņam virs galvas plivinājās ar pleznām, bet franču pensionāriem bezmaz vajadzēja viņam zobus pārskaitīt – tas viss gruperu absolūti neinteresēja un netraucēja.

Lielais krokodils kaut kur bija nolīdis, toties bija 3 mazie krokodiliņi - 2 pat tusēja blakus. Un tad eagle ray aizlidoja garam. Tā skaisti.... kaut kā vienmēr, kad redzu eagle ray, nez kāpēc tajā brīdī vairs nešķiet, ka esmu zem ūdens - skaisti viņas lido :)

Otrajā daiva es nomainīju masku - jaunais „Cressi Focus” bija tā teikt jāiemēģina. Un vienkāršā saitā to darīt vieglāk. Negribējās kaut kā pirmajā daiva jau iet ar Fokusu, ja nu svīdīs ciet, tad nekāda prieka. Tā teikt, ko var zināt – dažreiz arī zobu pasta jaunām maskām nelīdz... Bet viss bija ok, ne svīda ciet, ne kā savādāk traucēja. Sākumā gan bija nedaudz dīvaini. Kā nekā pierasts pie „Mares Vison X” plašā skata, a Fokusam tas maskas apjoms mazāks (vispār jau es to masku vairāk priekš freedive pirku). Un tad man vēl ienirstot šķita, ka mans regulators nav mans :D - nu maska ta sagula kopā ar regulatoru savādāk nekā Mares maska. Es pat izņēmu regulatoru lai paskatītos, vai tas tiešām ir mans :D

Rīt atlido lietuvieši no daivkluba "Oktopuss", tā ka parīt jau būs citi saiti, vairs ne Abu Ramada. Par to, kur brauksim rīt, vēl nezinu, bet varbūt jau rīt kaut kas tiks pamainīts. Bija ideja arī par night dive rītvakar - bet tas nu no laika apstākļiem būs atkarīgs. Ja būs liels vējš, tad no krasta toč iet nekur negribēsies. Lai gan tepat netālu no mūsu daivcentra - uz "Sun and sea" viesnīcas pusi ir ļoti superīga vieta. Tas vienkārši ir jāredz - tur ir metāla - betona konstrukcijas, tādi kā stabi un tas viss apaudzis ar sarkanajiem soft koraļļiem. Ļoti skaista vieta. Kostja (tas kurš te filmē) ar tā kā uz turieni grib night dive doties. Tā ka neliela kompānija jau ir savāksies.

3.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Diena sākas saulaini, vēja nav.

Bet iesākuma labāk par to kas vēl te tāds notika vakar vakarā. Atgriežoties viesnīcā Inārai nācās iejusties mediķa lomā (tā teikt, no savas profesijas neaizmuksi arī atvaļinājumā) - gandrīz vai nācās sniegt pirmo palīdzību vienam nelaimīgam vietējam, kurš skrienot pa viesnīcas pagalma pakāpieniem bija laikam nolidojis un rezultātā traumējis kāju. Sēdēja uz kāpnēm tāds dikti nelaimīgs ar asarām acis. Bet viens no viesnīcas daivcentra (jā, „El Tabia” teritorijā izrādās ir arī daivcentrs – mēs gan pārbaudīt vel neesam aizgājušas, bet maybe arī tur kādu dienu ieklīdīsim paskatīties kas un kā) darbiniekiem centās cietušā kājai kaut ko darīt - izskatījās, ka viņš nospriedis, ka kāja ir vienkārši jāatmežģī atpakaļ. Ināra paskatījās, pačamdīja tam cietušajam arābam traumēto kāju un aizsūtīja daivcentra staffu (kurš mums visu laiku stāstīja, ka tas ir viņa darbs - glābt cietušos) uz aptieku pēc elastīgās saites - jo diagnoze tā kā bija sarautas saites. No aptiekas tika atnesta saite, celis nosaitēts un arābs aizsūtīts uz slimnīcu taisīt rentgenu. Tāds nu bija mums pirmās dienas noslēgums.

Tagad par šodienu. Kā jau teicu - saule, vēja gandrīz nekāda. Pašas jau vakar "uzprasījāmies" ka gribam uz Abu Ramada... Tad nu arī šodien bots gāja uz Abu Ramada. :) Tautas daudz nebija – tā ka jūrā aizgāja tikai "Rosetta". Mēs tikām iekļautas daiveru grupā, kur bija pāris franču pensionāru un krievs Kostja ar "Hammerhead 120XL" video kameru.

Pirmais saits - Abu Ramada S. Ūdens t +25C, max dziļums 15m, dive time 75 minūtes. Vispār mēs dabūjām pagarināto daivu - visi pārējie tika uzsūtīti augšā uz botu, jo bija sasnieguši 50 bāru atzīmi, bet mēs vēl labu laiku turpinājām Abu Ramada S apsekošanu.

Par zemūdens iemītniekiem - kā jau Abu Ramada - zivju daudz. Ūdens šobrīd gan tāds nedaudz tā kā duļķains (nezinu, kā labāk latviski pateikt...) - nu, redzamība laba, bet ne ideāla. Murēnas, akmens zivis, lionfish, stingrejas - tas no tā, kam gidi parasti cenšas pievērst uzmanību.

Par mūsu daiveru kompāniju - daiveru-pensionāru pāris bija dikti kolorīts – peldēja sadevušies rociņās (nu - tā mīļi), viens otram palīdzēja atgūt neitrālu peldspēju, kad kāds no viņiem pēkšņi bija par daudz augstu uzpeldējis, večukiņš sievai čekoja dziļumu un atlikušā gaisa daudzumu. Lai gan vienu brīdi nez kāpēc viņš apjuka, kad gids prasīja, cik gaisa palicis, viņš parādīja 70, bet tad tā kā apjuka un to septiņdesmit centās uzrakstīt ūdeni ar pirkstu.... izskatījās dikti funny. Nu, bija viņi tādi jauki - forši tak kādos 70 gados aizbraukt atvaļinājumā un vēl arī kaut kur panirt.

Man daiva noslēgums gan bija tāds ne pārāk – vienā ausī apmēram 9m dziļumā nevarēju izlīdzināt spiedienu - sāpes nejaukas, dziļuma maiņa diez ko daudz nelīdzēja – tā kā drusku palika labāk, bet neprijatno vsjo taki... Kādreiz, kas tāds man bija jau bijis, ūdens tika dziļāk ausī nekā vajadzētu :D un - sajūtas nejaukas. Tā kā mēs kādu brīdi vēl peldējām, tā kā ausis praduvaljis, bet tajā "traumētajā" gandrīz visu laiku tāds troksnis, it kā radiostacija novirzījusies no pareiza viļņa - un nu čerkst. Iznirām - es puskurla. Auss naturāli aizkritusi. Sapilināju „Otocalm” pilienus. It kā atgāja. Vismaz dzirdēju es atkal normāli.

Otrais daivs - Akvārijā (Gota Abu Ramada). Kamēr mēs uz bota starp daivieml atpūtāmies, bija izdevība novērot Red Sea police. Izrādās, tagad te visam sākuši pieiet daudz, daudz nopietnāk nekā senāk - kontroles notiek regulāri. Red Sea Police ar laivu apbraukā daivsaitus un čeko kā boti ir nostājušies, vai kāds nav piesējies pie koraļļiem, vai nav kādi pārkāpumi utt. Viss tiek dokumentēts - laivā ir fotogrāfs, kurš visu bildē. Formas viņiem arī ir - tādi sarkani krekli, arī jakas ar uzrakstu uz muguras. Gota Abu Ramada tika apskatītas visas laivas, bet „DivePoint” bots pat nofotografēts.

Par kontroli runājot - kaut kad augusta beigas - septembrī Hurgadā tika slēgti kādi 16 daivcentri - par pārkāpumiem, sliktas kvalitātes pakalpojumu piedāvāšanu. Hurgadā tagad daivinga jautājumiem sākuši pieiet ļoti nopietni. Vai nu tas saistīts ar gubernatora darbu, vai Red Sea Diving asociacijas darbu. Vakar par to visu parunāju ar te strādājošajiem krieviem- viņi teica, ka tas tik uz labu, savādāk bijis (un ir jau arī vēl šur tur) daudz tādu daivcentru, kuriem ekipējums tāds nolietots, nolietots, ka trakāk vairs nekur, personāls ar gandrīz nekādām zināšanām daivingā utt. Viens no iemesliem, kāpēc Hurgadā uzsākta "lielā tīrīšana" bijis arī vasarā 3 bojā gājušie daiveri - dziļais gaiss - niriens ar 1 balonu uz 80+ metriem.

Tas nu tā - atkāpei. Otrais daivs tātad Gota Abu Ramada. Ūdens joprojām +25C, max dziļums 13m, divetime 72 minūtes. Akvārijs, kā jau akvārijs - nosaukums visu pasaka - zivju ka biezs. Te nu jāteic, ka visām nosaukumus es nezinu un zivju grāmatiņa šoreiz palika mājās. Aiz slavenajiem Gotas diviem koraļļu ergiem, kuru attēli tiek tiražēti uz bezgala daudzām Red Sea, Hurghada pastkartēm, sākās straume... piedevām - nācās peldēt pa straumi sākuma, bet atpakaļ pret straumi. Krokodilzivs joprojām bija sava vecaja vieta - gulēja starp koraļļiem. Pārsteidzoši, bet cik vien nācies nirt Akvārija, tā krokodilzivs tur vienmēr ir bijusi, dažreiz nedaudz pamainījusi atrašanās vietu, bet savādāk - turpat vien. Šoreiz tajos pat „krokodilzivs koraļļos” bija ieslēpies milzu grupers. Viņam bija pilnībā vienalga, ka apkārt ik pa laikam nopeld kāds bariņš daiveru - šis tik mierīgi gulēja. Kostja ar savu "Hammerheadu" tur diezgan ilgi uzturējās - tuvplāns tā un tuvplāns šitā :) Mums ar Ināru atkal bija garāks daivs kā citiem, papeldējām vēl arī uz otru pusi. Balta mazā murēna sēdēja ieslēpusies alā. Vēl daivā redzējām lielu tunci, kurš dzenāja milzīgu baru ar zilām, mazām zivtiņām. Izskatījās funny.

Tāda nu bija mūsu pirmā daivdiena. Rīt izskatās, ka nāksies atkal iet uz Abu Ramadu - tā kā profesionālo nirēju ir maz, nesanāk mums atsevišķs bots (labi, ka 5.12. atbrauc lietuvieši - "Oktopuss"), bet rīt būšot ap 25 francūžu uz introdive. Pilni abi boti. Atliks vienīgi izdīkt Semam (daivcentra bosam), lai vismaz ir Abu Ramada N, deep drift varētu uztaisīt... Alu ar glasfish apskatīt.

Runājot par laika apstākļiem - šovakar nav tāda vēja, kā tas bija vakar, kad diezgan nosalām sēžot un shishu coffee shopā pīpējot.

Tūristu baigi daudz. Pilnas ielas. 

Ak, vēl - šodien uz bota bija 2 latvieši - nira ar Sergeju (kurš, starp citu, arī ir mūsējais - no Liepājas).