4.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Saule ir joprojām, tikai vakarā laiks atkal totāli sabojājās - vējš - brrrr!!!!

Bija jāmeklē siltās jaciņas. Igauņu "Maxstar" uz sms, ka te tagad pogoda poholodala, atbildēja ar textu - nevajadzēja jums tagad braukt, bet gan reize ar mums - uz Ziemassvētkiem! Ha, ka tik tad nebūs vēl sliktāks laiks!

Par šīsdienas daiviem - kā jau prognozēts - Abu Ramada. Nu ko padarīsi, dēļ 5 sertificētiem daiveriem jau bots maršrutu nemainīs, piedevām, ja daudz intro saradies (tūristu pieplūdums Hurgadā ir vienkārši briesmīgs - pilns tautas). Šodien vispār boss bija paņēmis trešo botu, 1 bots gāja ar francūžiem, „Sun Boat” bija nofraktējuši 4 krievi un devās nirt privāti, un mums pārējiem bija trešais bots. Tautas baigi daudz nebija, tā ka varēja mierīgi izvērsties.

Tātad - pirmais daivs - Abu Ramada S. Dive time 74 minūtes, max deep 15,5m. Ūdens joprojām +25C, šodien bija straume. Un vispār Abu Ramada zivju bija vēl vairāk kā vakar. Redzamība gan bija so-so. Zem ūdens apkārt lidoja barība un franču pensionāru pāra saceltie putekļi... Šodien viņi mūs jau paguva izbesīt - vakar tas viss šķita tā romantiski - 2 vecīši peld rociņās saķērušies, viens otram palīdz... šodien peldējām aiz viņiem – jāteic, viņi vairāk rāpoja no viena koraļļu pudura uz otru nekā peldēja. Smiltis lidoja pa gaisu, atlauzti koraļļu gabaliņi utt... drūmi... par tādu lietu kā neitrāla peldspēja viņi vismaz šodien tiešām nebija dzirdējuši...

Skorpēnu vesela kolekcija - brūnas, rozā, sarkanīgas un violetas. Un tad vēl mazie krāsainie gliemji :) Murēnas, stingreja - nu viss kā parasti.
Otrais daivs - Gota Abu Ramada. Tur jau pa gabalu varēja redzēt ka gaidāma "daiveru zupa" - kādi 30 boti....Bet zem ūdens kaut kā tomēr nebija tik traki - zivju tomēr bija vairāk kā daiveru. Tātad - dive time 69 minūtes, max deep 13m. Atkal vietām straume. Un ūdens temperatūra kritusies par grādu, nu jau +24C. Vispār šodien spriedu, ka vajadzētu nopirkt vēl atsevišķi kapuci - hidras otro daļu kaut kā vilkt negribas, tik auksti vēl nav, bet kapuce gan noderētu.

No rīta ar Ināru spriedām, ka grupers noteikti vairs tur nebūs (vakar Ināra nepaņēma fotoaparātu, un tad jau - kā likums - viss kas fotografēšanas vērts parādās). Pasmējāmies, ka grupers tur būs tikai tad, ja būs nobeidzies. Bet viņš tur bija!!! un dzīvs arī :) tikai vietu nedaudz pamainījis. Tas, ka tauta viņam virs galvas plivinājās ar pleznām, bet franču pensionāriem bezmaz vajadzēja viņam zobus pārskaitīt – tas viss gruperu absolūti neinteresēja un netraucēja.

Lielais krokodils kaut kur bija nolīdis, toties bija 3 mazie krokodiliņi - 2 pat tusēja blakus. Un tad eagle ray aizlidoja garam. Tā skaisti.... kaut kā vienmēr, kad redzu eagle ray, nez kāpēc tajā brīdī vairs nešķiet, ka esmu zem ūdens - skaisti viņas lido :)

Otrajā daiva es nomainīju masku - jaunais „Cressi Focus” bija tā teikt jāiemēģina. Un vienkāršā saitā to darīt vieglāk. Negribējās kaut kā pirmajā daiva jau iet ar Fokusu, ja nu svīdīs ciet, tad nekāda prieka. Tā teikt, ko var zināt – dažreiz arī zobu pasta jaunām maskām nelīdz... Bet viss bija ok, ne svīda ciet, ne kā savādāk traucēja. Sākumā gan bija nedaudz dīvaini. Kā nekā pierasts pie „Mares Vison X” plašā skata, a Fokusam tas maskas apjoms mazāks (vispār jau es to masku vairāk priekš freedive pirku). Un tad man vēl ienirstot šķita, ka mans regulators nav mans :D - nu maska ta sagula kopā ar regulatoru savādāk nekā Mares maska. Es pat izņēmu regulatoru lai paskatītos, vai tas tiešām ir mans :D

Rīt atlido lietuvieši no daivkluba "Oktopuss", tā ka parīt jau būs citi saiti, vairs ne Abu Ramada. Par to, kur brauksim rīt, vēl nezinu, bet varbūt jau rīt kaut kas tiks pamainīts. Bija ideja arī par night dive rītvakar - bet tas nu no laika apstākļiem būs atkarīgs. Ja būs liels vējš, tad no krasta toč iet nekur negribēsies. Lai gan tepat netālu no mūsu daivcentra - uz "Sun and sea" viesnīcas pusi ir ļoti superīga vieta. Tas vienkārši ir jāredz - tur ir metāla - betona konstrukcijas, tādi kā stabi un tas viss apaudzis ar sarkanajiem soft koraļļiem. Ļoti skaista vieta. Kostja (tas kurš te filmē) ar tā kā uz turieni grib night dive doties. Tā ka neliela kompānija jau ir savāksies.

3.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Diena sākas saulaini, vēja nav.

Bet iesākuma labāk par to kas vēl te tāds notika vakar vakarā. Atgriežoties viesnīcā Inārai nācās iejusties mediķa lomā (tā teikt, no savas profesijas neaizmuksi arī atvaļinājumā) - gandrīz vai nācās sniegt pirmo palīdzību vienam nelaimīgam vietējam, kurš skrienot pa viesnīcas pagalma pakāpieniem bija laikam nolidojis un rezultātā traumējis kāju. Sēdēja uz kāpnēm tāds dikti nelaimīgs ar asarām acis. Bet viens no viesnīcas daivcentra (jā, „El Tabia” teritorijā izrādās ir arī daivcentrs – mēs gan pārbaudīt vel neesam aizgājušas, bet maybe arī tur kādu dienu ieklīdīsim paskatīties kas un kā) darbiniekiem centās cietušā kājai kaut ko darīt - izskatījās, ka viņš nospriedis, ka kāja ir vienkārši jāatmežģī atpakaļ. Ināra paskatījās, pačamdīja tam cietušajam arābam traumēto kāju un aizsūtīja daivcentra staffu (kurš mums visu laiku stāstīja, ka tas ir viņa darbs - glābt cietušos) uz aptieku pēc elastīgās saites - jo diagnoze tā kā bija sarautas saites. No aptiekas tika atnesta saite, celis nosaitēts un arābs aizsūtīts uz slimnīcu taisīt rentgenu. Tāds nu bija mums pirmās dienas noslēgums.

Tagad par šodienu. Kā jau teicu - saule, vēja gandrīz nekāda. Pašas jau vakar "uzprasījāmies" ka gribam uz Abu Ramada... Tad nu arī šodien bots gāja uz Abu Ramada. :) Tautas daudz nebija – tā ka jūrā aizgāja tikai "Rosetta". Mēs tikām iekļautas daiveru grupā, kur bija pāris franču pensionāru un krievs Kostja ar "Hammerhead 120XL" video kameru.

Pirmais saits - Abu Ramada S. Ūdens t +25C, max dziļums 15m, dive time 75 minūtes. Vispār mēs dabūjām pagarināto daivu - visi pārējie tika uzsūtīti augšā uz botu, jo bija sasnieguši 50 bāru atzīmi, bet mēs vēl labu laiku turpinājām Abu Ramada S apsekošanu.

Par zemūdens iemītniekiem - kā jau Abu Ramada - zivju daudz. Ūdens šobrīd gan tāds nedaudz tā kā duļķains (nezinu, kā labāk latviski pateikt...) - nu, redzamība laba, bet ne ideāla. Murēnas, akmens zivis, lionfish, stingrejas - tas no tā, kam gidi parasti cenšas pievērst uzmanību.

Par mūsu daiveru kompāniju - daiveru-pensionāru pāris bija dikti kolorīts – peldēja sadevušies rociņās (nu - tā mīļi), viens otram palīdzēja atgūt neitrālu peldspēju, kad kāds no viņiem pēkšņi bija par daudz augstu uzpeldējis, večukiņš sievai čekoja dziļumu un atlikušā gaisa daudzumu. Lai gan vienu brīdi nez kāpēc viņš apjuka, kad gids prasīja, cik gaisa palicis, viņš parādīja 70, bet tad tā kā apjuka un to septiņdesmit centās uzrakstīt ūdeni ar pirkstu.... izskatījās dikti funny. Nu, bija viņi tādi jauki - forši tak kādos 70 gados aizbraukt atvaļinājumā un vēl arī kaut kur panirt.

Man daiva noslēgums gan bija tāds ne pārāk – vienā ausī apmēram 9m dziļumā nevarēju izlīdzināt spiedienu - sāpes nejaukas, dziļuma maiņa diez ko daudz nelīdzēja – tā kā drusku palika labāk, bet neprijatno vsjo taki... Kādreiz, kas tāds man bija jau bijis, ūdens tika dziļāk ausī nekā vajadzētu :D un - sajūtas nejaukas. Tā kā mēs kādu brīdi vēl peldējām, tā kā ausis praduvaljis, bet tajā "traumētajā" gandrīz visu laiku tāds troksnis, it kā radiostacija novirzījusies no pareiza viļņa - un nu čerkst. Iznirām - es puskurla. Auss naturāli aizkritusi. Sapilināju „Otocalm” pilienus. It kā atgāja. Vismaz dzirdēju es atkal normāli.

Otrais daivs - Akvārijā (Gota Abu Ramada). Kamēr mēs uz bota starp daivieml atpūtāmies, bija izdevība novērot Red Sea police. Izrādās, tagad te visam sākuši pieiet daudz, daudz nopietnāk nekā senāk - kontroles notiek regulāri. Red Sea Police ar laivu apbraukā daivsaitus un čeko kā boti ir nostājušies, vai kāds nav piesējies pie koraļļiem, vai nav kādi pārkāpumi utt. Viss tiek dokumentēts - laivā ir fotogrāfs, kurš visu bildē. Formas viņiem arī ir - tādi sarkani krekli, arī jakas ar uzrakstu uz muguras. Gota Abu Ramada tika apskatītas visas laivas, bet „DivePoint” bots pat nofotografēts.

Par kontroli runājot - kaut kad augusta beigas - septembrī Hurgadā tika slēgti kādi 16 daivcentri - par pārkāpumiem, sliktas kvalitātes pakalpojumu piedāvāšanu. Hurgadā tagad daivinga jautājumiem sākuši pieiet ļoti nopietni. Vai nu tas saistīts ar gubernatora darbu, vai Red Sea Diving asociacijas darbu. Vakar par to visu parunāju ar te strādājošajiem krieviem- viņi teica, ka tas tik uz labu, savādāk bijis (un ir jau arī vēl šur tur) daudz tādu daivcentru, kuriem ekipējums tāds nolietots, nolietots, ka trakāk vairs nekur, personāls ar gandrīz nekādām zināšanām daivingā utt. Viens no iemesliem, kāpēc Hurgadā uzsākta "lielā tīrīšana" bijis arī vasarā 3 bojā gājušie daiveri - dziļais gaiss - niriens ar 1 balonu uz 80+ metriem.

Tas nu tā - atkāpei. Otrais daivs tātad Gota Abu Ramada. Ūdens joprojām +25C, max dziļums 13m, divetime 72 minūtes. Akvārijs, kā jau akvārijs - nosaukums visu pasaka - zivju ka biezs. Te nu jāteic, ka visām nosaukumus es nezinu un zivju grāmatiņa šoreiz palika mājās. Aiz slavenajiem Gotas diviem koraļļu ergiem, kuru attēli tiek tiražēti uz bezgala daudzām Red Sea, Hurghada pastkartēm, sākās straume... piedevām - nācās peldēt pa straumi sākuma, bet atpakaļ pret straumi. Krokodilzivs joprojām bija sava vecaja vieta - gulēja starp koraļļiem. Pārsteidzoši, bet cik vien nācies nirt Akvārija, tā krokodilzivs tur vienmēr ir bijusi, dažreiz nedaudz pamainījusi atrašanās vietu, bet savādāk - turpat vien. Šoreiz tajos pat „krokodilzivs koraļļos” bija ieslēpies milzu grupers. Viņam bija pilnībā vienalga, ka apkārt ik pa laikam nopeld kāds bariņš daiveru - šis tik mierīgi gulēja. Kostja ar savu "Hammerheadu" tur diezgan ilgi uzturējās - tuvplāns tā un tuvplāns šitā :) Mums ar Ināru atkal bija garāks daivs kā citiem, papeldējām vēl arī uz otru pusi. Balta mazā murēna sēdēja ieslēpusies alā. Vēl daivā redzējām lielu tunci, kurš dzenāja milzīgu baru ar zilām, mazām zivtiņām. Izskatījās funny.

Tāda nu bija mūsu pirmā daivdiena. Rīt izskatās, ka nāksies atkal iet uz Abu Ramadu - tā kā profesionālo nirēju ir maz, nesanāk mums atsevišķs bots (labi, ka 5.12. atbrauc lietuvieši - "Oktopuss"), bet rīt būšot ap 25 francūžu uz introdive. Pilni abi boti. Atliks vienīgi izdīkt Semam (daivcentra bosam), lai vismaz ir Abu Ramada N, deep drift varētu uztaisīt... Alu ar glasfish apskatīt.

Runājot par laika apstākļiem - šovakar nav tāda vēja, kā tas bija vakar, kad diezgan nosalām sēžot un shishu coffee shopā pīpējot.

Tūristu baigi daudz. Pilnas ielas. 

Ak, vēl - šodien uz bota bija 2 latvieši - nira ar Sergeju (kurš, starp citu, arī ir mūsējais - no Liepājas). 

19.marts, 2010.

Kaut kāda melnā strīpa manā dzīvē... Izskatās, ka pateicoties vējam esmu pamanījusies kaut kā arī apaukstēties... Pamodos var teikt, ka nekāda :( Degums tek, vienu ausi vispār nevar izpūst, kakls ar drusku sāp... Bez maz vai jāraud ;( Termojadjernās ;) antibiotikas arī mājās nav – bija man tāds pagājušajā rudenī, kad arī pamanījos apaukstēties. Aptiekā iedeva 2 veidu medikamentus – „Power Caps” un „Zisrocin”. Tās pirmās 3 reizes dienā pa 1 vai 2 kapsulām, a otrās – tur vispār iepakojumā tikai 3 tabletes – tā teikt 3 dienas pēc kārtas pa tabletei. Nu kaut kāda tipa milzonīga antibiotiku deva... Gribēju nopirkt no rīta aptiekā, kas pretim daivcentram – kaut arī izkārtne vēstīja „Open” – aptieka bija ciet. Tā ka nācās vien doties uz daivcentru īsti nezinot kā būs ar niršanu. Bija jau tāda klusā cerība, ka varbūt neviens tūrists ar daivera sertifikātu nebūs ieradies... Tad tā kā varētu braukt mājās – sadzerties zāles un izgulēties... Bet nekā! Veseli divi sertificētie daiveri. Un kā par nelaimi nevar arī puišiem viņus nodot – šodien ap 30 intro, pat viens freelance daivmāsters paņemts palīgos. Tā ka jānirst vien būs. Jāteic, ka gribās jau arī ienirt, a to veselu nedēļu esmu dzīvojusies pa krastu...

Sēdēju daivcentrā un vēroju kā tūristi aizpilda anketas. Un domāju, ko darīt, lai varētu normāli ienirt... Kā par nelaimi arī deguna pilieni nebija paņēmušies no mājām... Un tad atcerējos, ka rudenī Zaķis iedeva kaut kādas igauņu tabletes – tipa palīdzot. Un tas man toč somā bija. Šķiet, ka toreiz viņš arī minēja cik un kā tās jālieto, bet... nu neatceros es :( Nācās sūtīt sms ar jautājumu – kā tās tabletes lietojamas. Atbildi gan nācās gaidīt apmēram pusotru stundu – nu ko var gribēt tādus jautājumus tādā agrumā uzdodot... ;) Finālā atbildi saņēmu tad, kad mēs jau tuvojāmies Abu Ramada S. 2 tabletes stundu pirms daiva. A mēs jau tūlīt švartosimies pie daivsaita... Tātad jāiztiek kaut kā pirmajā daivā būs bez medikamentu palīdzības...

Par niršanu runājot – to, ka vējš sācis drusku pierimt ļoti labi varēja redzēt šodien jūrā – boti strīpām vien devās dienvidu daivsaitu virzienā – tipa Abu Ramada, Small Giftun – tie šodien visticamāk bija populārākie daivsaiti. Un tas nekas, ka šodien, kaut arī aizliegums doties jūrā bija noņemts, tomēr bija palikusi rekomendācija – neiet jūrā. Un tas nozīmē, ja daivbots dodas jūrā, tad tas ir uz viņu pašu atbildību – tipa laika apstākļi vēl nav ideāli un ja kaut kas notiek, tad visa atbildība uz daivcentru. Šodien šos papīrus par atbildības uzņemšanos bija parakstījuši gandrīz visi. Nevar tak bizness tik ilgi stāvēt bezdarbībā, nauda kaut kā jāpelna.

Jāteic gan ka visi pārsvarā, kā izrādās, devās uz Small Giftun, šķiet, ka tur brīvu vietu kur piestāt nebija, bet otrs populārākais daivsaits izrādījās Gota Abu Ramada – daudzi tur taisīja abus daivus.

Nu bet mēs, kā jau teicu, braucām uz Abu Ramada S. Kad piebraucām, mēs tur bijām ceturtais bots, a parasti tur nekad nav mazāk par desmit botiem...

Brīfings, saģērbāmies un aiziet, ūdenī. Man šodien grupā Kostja un Maksims. Maksims visu ceļu lasīja grāmatu, bet Kostja ar mani par Latviju, Krieviju un ko tik ne vēl pļāpāja. Ielecot un pārbaidot svaru daudzumu, abiem vajadzēja paņemt no bota vēl pa papildus 2kg. Tad „ok” un „dodamies lejā”.

Jāteic, ka nebija tā, ka ienirt nevarētu – kaut arī kreiso ausi es īsti nevarēju izpūst, tā tomēr nesāpēja. Vienīgi visu daivu man bija svjaz s kosmosom :D Nu tā čerkstēja ausī, tipa tā kā, kad radio nevar dabūt uz pareizā viļņa. Dēļ savas auss es arī daivu dziļāku par 13m netaisīju. Ir jau, protams, tur arī ap 17m smuki ergi, bet – ne šoreiz. Vēl kas – visgrūtāk īstenībā bija pašā daiva sākumā, bija pat moments, kad pagriežoties pret grupu drusku tā kā sareiba galva, bet varbūt es vienkārši pārāk strauji pagriezos... Kaut kur daiva vidū uznāca drusku bailes, a ko – ja gadījumā atgriezeniskais bloks aiziet – tipa auss sāk sāpēt pie pacelšanās, augstāk netieku, nākas palikt kaut kādā dziļumā... Bet tās bija tikai bailes. Par laimi. Secināju arī, ka dziļāk par 10m labāk nepeldēt – bijām tos pēc kompja 12.7m sasnieguši – pietiek, bet tālāk – pārsvarā peldējām ap 10m dziļumā. Vienkārši, es dziļāk īsti nevarēju – sāka auss drusku sāpēt.

Par pašu daivu – kā ienirām, tā zem bota ieraudzījām napoleonzivi – viņa tā arī gandrīz visu laiku kaut kur mums tuvumā peldēja. Maksimam bija ko fotografēt. Bija arī stingrejas, murēna, uz rifa stūra puišiem parādīju jūras adatas, bet alā, kas pie rifa stūra apmēram 5-6m bija pāris lionfish. Var teikt, ka īpaši tālāk par rifa stūri arī neaizpeldējām. Puiši, īpaši Kostja, elpoja tā, ka 20 min. balonā bija palikuši 100 bāri, tā ka jāgriežas atpakaļ :)

Safety stopu taisījām virs tā saucamā vraka, tur trīs krokodilzivis atradām. Viena gulēja starp vraka dzelžiem, bet divas – viena liela, viena maziņa – tradicionālajā vietā – zem nedaudz nost no vraka esošajām metāla trepītēm. Vot, tas bija labs kadrs... Būtu vien fotoaparāts... Ehhh...

Jau pie pašiem botiem, īsi pirms uzsākām izniršanu, ieraudzīju vēl arī nelielu tumši violeto skorpēnu. Tā ka, var teikt, biju parādījusi gandrīz visu, ko brīfingā biju solījusi. Vienīgi nācās iztikt bez jūraszvaigznes. Uz attālāko smuko ergu, kas ir ap 16m neaizpeldējām.

Vēl kas – ūdenī silti. +24C. Ja pirms nedēļas tie +24C šķita pavēsi, tad šodien tiešām zem ūdens nebija vēsi. Vienīgi redzamība gan bija ne pārāk.

Uzreiz pēc daiva iedzēru tās igauņu tabletes. Kamēr pusdienas un pēcdaiva atpūtā, tikmēr tā stunda arī paies. Jāteic, ka tabletes tiešām super. Pēc kādām 40 minūtēm jau sāku just iedarbību, deguns vairs nebija ciet, ar ausīm arī labāk, vispār vieglāk palika.

Otrais daivs mums Gota Abu Ramada. Kapteinis piešvartojās pie Coral Garden stūra. Mēs devāmies ūdenī pirmie, lai nebūtu jātraucē introdaiva konveijeram ;)

Ienirām – zem mums atkal peldēja napoleonzivs. Cita. Šitā bija mazāka, nekā Abu Ramada S redzētā. Bet bez napoleonzivs lejā bija arī straume. Un nelaime tāda, ka nācās peldēt Coral Garden virzienā pa straumi. Bija jau patīkami, bet ja padomā, kā būs atpakaļ peldot...

Pie dzelteno zivju bara apstāties bija pagrūti, reāli nesa garām :D Bija arī diezgan liels mazu barakudu bars, kuras saules staros vizuļoja kā sudraba lietus. Apskatījām abus blakus esošos ergus, tad vēl drusku virs brain corals papeldējām, pavērojām bariņu lielu tunču un tad jau bija jāgriežas atpakaļ. Atpakaļ peldējām starp koraļļiem apmēram 6-7m. Nu, bija drusku aizsegs no straumes ;) Bet ne pārāk liels. To nelielo gabaliņu, kuru bija jānopeld pēc tam gar rifa sienu līdz botam, nu tur gan bija pamatīgi pleznas jākustina... Apskatīt lejā guļošo krokodilzivi vai uz koraļļa sēdošo murēnu bija kā bija – piestāt nekādi, nes uzreiz atpakaļ, tā ka cik nu cīnoties ar straumi sanāca apskatīt, tik sanāca ;)

Kā man bija daivā? Salīdzinot ar pirmo daivu – šis bija burvīgs. Vismaz „kosmosa trokšņi” ausī netraucēja niršanu. Tikai pašā daiva sākumā ar tādu kā trrrrr skaņu auss izpūtās un bija tā kā ok. Protams, ne ideāli, ne tā, kā tad, kad esi vesela... Bet nirt tiešām varēja normāli. Reāli labas tās tabletes... :))) Piedevām arī pēc daiva vēl pāris stundas bija labi, nekādu deguna vai ausu problēmu :)

Atpakaļ braucot sēdēju aiz kapteiņa krēsla – tā bija vienīgā daudz maz sausā vieta uz augšējā klāja, kur laiku pa laikam neuzšļācās kāds vilnis. Piesēdās blakus man tas freelancers – Našids viņu saucot. Papļāpājām par šo un to, vairāk jau par daivingu. Viņš vairāk uz safari strādājot, arī ar organizāciju nodarbojoties. Tad uzradās Maikls, ar kuru vajadzēja apspriest :D tēmu „Kad mēs iesim uzspēlēt boulingu”. Un tad jau bijām pie daivcentra.

Dodoties prom Kostja paziņoja, ka rīt arī niršot. Tā ka rīt būs atkal darbiņš. :)

Pēc daivcentra mēs ar Leru iegājām pretim esošajā aptiekā. Man tās „termojadjernās” antibiotikas tak bija jānopērk. Izrādījās viņiem „Zisrocin” nebija, bija tādas pašas zāles, tikai citas firmas un ar citu nosaukumu – „Xithrone”. Arī 3 tabletes. 18 paundi. Bija arī vēl tieši tādas pašas antibiotikas, tikai ne vietējā ražojuma, bet importa – daudz dārgākas. Bet tā kā Ēģiptē medikamenti ir ļoti labi, tad kāda jēga pirkt importa, ja arī vietējās ir labas :)

Tālāk es devos „Abu Ashara” virzienā – ķert taxi vai busu uz mājām. Līdz veikalam netiku, pārķēra mani tas mūsu freelancers Našids – piedāvāja aizvest. Ja jau viņam pa ceļam, tad no problem. Braucot līdz Kauseram vēl parunājām par safari, par maršrutiem, botiem. Nu tā – parastas sarunas. Piebraucot pie manas mājas, Našids uzprasīja manu telefonu – ja nu kāds labs safari piedāvājums parādās. Un es (dura tāda!!!) iedevu!!! A parasti es te savu vietējo mobilo vispār nevienam svešam nedodu – zina to tikai draugi LV, Hurgadas družkas, daži krievu daiveri un daivcentrā. Laikam es Našidu biju pieskaitījusi pie daivcentra... Bet laikam nevajadzēja... Jo nākamais jautājums pēc telefona numura saņemšanas bija – kad mēs varētu satikties? Bāc!!! Es ar vietējiem uz randiņiem neeju!!!! Uz piedāvājumu kaut kur aiziet šovakar, pateicu, ka eju kaut kur vakarā ar draugiem (tas nekas, ka nekādu plānu nebija :D). Bet jautājumā par rītdienu paziņoju, ka neko nezinu, redzēs cikos no daiva atgriezīsimies. Pateicu paldies, ka atvedis, un devos prom. Pa ceļam sparīgi domājot – kā varētu viņa numuru nobloķēt, lai mani nevar sazvanīt...

Kad biju tikusi līdz savam 5.stāvam (Ahmeds, malacis, bija trepes no smiltīm izslaucījis – viss tīrs :) ) un iegājusi dzīvoklī – zvana telefons. Pat satrūkos – dikti ātri gan tas Našids zvana! Par laimi tā bija Sada, kura teica, ka esot netālu no mana darba – ejot uz „Kodak” fotografēties pasei... Vot, kur viņa bija kādas 10-15 minūtes ātrāk!!! Būtu izpalikusi man vizināšanās ar vietējiem :D Sadai bija ideja, ka varētu aiziet uz Shery paēst kebabus... Hmmm... Ideja nebija slikta, tā kā gaļu es te gandrīz vai neēdu, bet šodien vot tieši ko tādu bija sagribējies, tad kāpēc gan ne. Sarunājām pēc kādām 15minūtēm satikties pie „Abu Ashara”, kas uz Sheraton Road, nu centrā.

Izrādās, ap pieciem pēcpusdienā pie manas mājas noķert taxi vai busu ir diezgan problemātiski. Nācās aizstaigāt gandrīz līdz „Sindbad” līdz kāds busiņš parādījās.

Ejot uz Shery pusi, secinājām, ka pretim „Sea Gull” beidzot ir atvēries jaunais „Metro” veikals. Būs kaut kad jāieiet. Samājāmies ar mūsu daivcentra Mustafa, kurš sēdēja „4YOU” coffee shopā. Un tad jau mēs bijām uz Shery. Labākie kababi un koftas te ir „Shef Ramadan” restorānā. Un cenas ar normālas. Tā arī mēs tur diezgan ilgi nosēdējām. Beigās vēl aizstaigājām uz Shery viņu galu – pasēdējām kaut kādā coffee shop. Pasūtījām ūdenspīpes un piparmētru tēju. Ar tēju bija vesela jautrība – pasūtīta tika shai kosheri bin nana – nu, melnā tēja, ne paciņu, bet izberamā, ar svaigām piparmētrām. Mums tika atnestas glāzes ar shai kosheri un uz tasītes tējas maisiņi – tipa piparmētru tēja :D Viņiem nebija svaigu piparmētru!!! Nu gan!!! Bet no situācijas vietējie vienmēr izies :D Nav piparmētru – būs piparmētru tējas maisiņš :D Hehehe!!!

Vakarā sēžot mājās jau pie kompja atkal nācās klausīties kā vējš logus un durvis grabina... To vēju tā kā līdz otrdienai sola... Piedevām – pa dienu drusku pierimst, bet vakaros atkal sāk pūst stiprāk... Vot tāds tas pavasaris Ēģiptē...

4.novembris, 2009.

Atkal plānā Abu Ramada S. Tā kā daļa grupas – Aldis un Egils – te jau bija vakar, tad Snake Garden maršruts šodien neder. Peldēsim uz otru pusi – tur siena, nav jau tik skaisti kā Snake Garden pusē, bet te, piemēram, var lielās murēnas ieraudzīt. Nu, šī puse rifam ir tā saucamā dziļā puse – te deep var taisīt.

Nu un mūsu grupā šodien ir papildinājums – divi krievi Vladimirs un Vlads.

Atpakaļ peldot vēl izmetām loku virs vraka – safety stop tur nopeldējām. Šoreiz pie vraka atradām 4 krokodilzivis, divas no tām gulēja blakām zem vraka dzelžiem. Smuki jau :)

Otrais daivs Gota Abu Ramada. Coral Garden. Kapteinis piešvartojās tieši blakus dr.Aladina botam, tā ka bija iespēja arī drusku ar smuko kapteini pakomunicēt :D hehehe!!!!

Zivju bija daudz – i stingrejas, i lionfish bija. Vienīgi neatradām ne vienu akmens zivi... Kaut kur pazudušas, jeb arī ļoti labi maskējās ;)

Atpakaļ peldējām nelielā dziļumā virs koraļļiem – pa tiem labirintiņiem. Nelielu baru mazu barakudu redzējām, kuras tusēja virs koraļļiem.

Īstenībā jau arī uz Abu Ramadām var braukt arī katru dienu – smuki te ir, ir arī ko redzēt :))))

3.novembris, 2009.

Diena daivcentrā sākas ar ziņu, ka man rīta pirmā daļa būs jāpavada uz cita bota – atkal privātais bots. Šoreiz „Maximiliano” - no lielum lielās daļas Hurdadas daivsaitos skatāmo botu, šis atšķiras ar to, ka ir nokrāsots sarkanā krāsā. Bots nav liels, bet nelielai cilvēku grupiņai ērts un jauks. Uz privātā bota man būs tikai jānovada brīfings introdaivam, jo Lerai jābūt uz „Rosetta” un tur jāvada brīfings krieviski, bet vairāk neviena cita, kas varētu krieviski pastāstīt par to, kas tas ir introdive un kā tas norisināsies – nav.

Šodien privat boat ir paņēmis miljonāru pāris no Ukrainas. Kas pārsteidz – super jauki cilvēki, ne druskas no parasti ierastajām jaunbagātnieku augstprātībām.

Izstāstīju viņiem, kā norisināsies introdaivs, kā jāizpūš ausis, visu ko nedrīkst darīt zem ūdens utt. Viņi, izrādās, pirms tam jau bija niruši gan Kubā ar haizivīm, gan Taizemē un kur tik vēl ne. Bet tas viņiem visur kā introdaivs bijis. Tā, ka par to kā notiks introdaivs viņi zināja. Pēc brīfinga, kamēr braucām līdz pirmajam daivsaitam, papļāpājām par šo un to. Aleksejs pastāstīja par to kā niris ar haizivīm Kubā, tad par golfu, kuru spēlējot arī te, Ēģiptē – viņu viesnīcai esot arī savs lielais golfa laukums. Pastāstīja par Ukrainas golfa laukumu, kā laukumu dienu pirms atklāšanas iznīcinājušas govis – kāda sieviete palaidusi pa golfa laukumu govis paganīties, jo žoga ta nav bijis apkārt – finālā laukums bijis sabojāts, atklāšanu nācies atlikt, nu bet tagad viņiem esot golfa laukums ap kuru esot žogs ar dzeloņdrātīm, pastāstīja arī to, kā Kijevas golfa klubā pāris stundu laikā izpārdotas mūža biedra kartes, kuras maksājušas 250 000 dolāru gabalā – tā teikt – Ukraina esot riktīga kontrastu zeme :D

Tas brīdis, kad viņi bija Ēģiptē, bija tad, kad Ukrainā bija sākusies plosīties gripa no kuras nomira daudzi cilvēki – Svetlana teica, ka viņi pat pagarinājuši savu atpūtu Ēģiptē vēl uz 2 nedēļām – visa ģimene ar abiem bērniem un auklīti palikšot labāk te, nekā braukšot mājās, kur plosoties gripa.

Tā runājoties mēs bijām aizbraukuši līdz pirmajai niršanas vietai – Abu Ramada S. Nu man viņi bija jāpamet un jādodas pie savējās grupas. Ar Alekseju un Svetlanu tālāk nirs Maikls. Nu, bet mani uz „Rosetta” jau gaidīja Aldis un Egils.

„Maximiliano”, „Sun Boat” un „Rosetta” – visi stāvēja blakām, rindiņā. Varēju jau es mierīgi pārkāpt no „Maksimiliano” uz „Sun Boat” un pēc tam uz „Rosetta”, bet tā kā todien „Sun Boat” bija arī zodiaks, tad kapteinis Ahmeds pasmējies paziņoja, ka mani uz „Rosettu” aizvizinās ar zodiaku :))) Tā nu atlika tikai ielekt laivā un apmetot vēl arī nelielu loku tiku pievesta pie „Rosettas”.

Brīfings puišiem un ģērbāmies, lai dotos nirt. Starp citu, šis man būs 500. daivs :)

Maršrutā Snake Garden – jāpārliecinās tak, vai Snake Garden ir savā vietā ;) Iepriekšējā reizē, kad tur niru, tur bija tukšums. Lena gan pēc tam teica, ka dažreiz pilnmēness laikā varot tā būt – ka Snake Garden vienkārši kaut kur pazūdot :D

Šoreiz viss bija ok – Snake Garden bija savā vietā :) Pavērojām kā čūskveidīgie izlīduši no smiltīm snaiksta galvas. Parādīju savējiem arī sarkano jūras zvaigzni, mazo, balto murēnu, krokodilzivis, arī pērļaino buti. Smuks daivs bija :)

Otrais daivs Aroug Talata. Riņķojām ap ergiem - divus plankumainos zušus redzējām, mazu violetīgu skorpēnu. Un vēl – redzējām ko tādu, ko es te vēl nebiju redzējusi, ko tādu – ko es vispār nirstot Sarkanajā jūrā vēl nebiju redzējusi, dzirdējusi gan biju. Pie viena no ergiem smiltīs guļam ieraudzījām milzīgu gruperu – reāli apmēram 1,5m garu. Mēs pat viņam piepeldējām pavisam tuvu klāt, pavērojām gruperu un viņš pavēroja mūs – pabolīja acis, bet prom nepeldēja. Mēs kādu brīdi viņu vienkārši vērojām, šķiet mans smaids bija līdz ausīm :D vienkārši, ko tādu es vēl nebiju redzējusi un tas, ko mēs redzējām, bija tiešām skaisti. Pavērojuši gruperu, pamāju viņam atvadu sveicienus un peldējām prom. Apmetām loku ap to ergu pie kura viņš smiltiņās gulēja, kad peldējām atpakaļ grupera tur vairs nebija. Laikam uzmācīgie skatītāji viņam bija apnikuši un viņš bija aizpeldējis prom. Tomēr, kā vēlāk izrādījās – puiši uz bota pastāstīja – grupers esot izpeldējis virs rifa, virs tā paša erga ap kuru mēs peldējām, un kādu brīdi dzīvojies pa 0,5-1m dziļumu. Tā ka viņu redzējuši ne tikai daiveri, bet arī snorkelētāji.

Tā kā arī mans 501.daivs bija superīgs :))))

1.novembris, 2009.

Šodien man diena uz privat boat – introdaivs biezajiem tā teikt. Ja jau privāts bots, tātad ne mūsu daivcentra. Šoreiz paņemts „Dorado”. Viss bots trīs cilvēku rīcībā – Jurijs, Natālija un pusaudze Darja.

Bots paņemts uz intro dive un fishing... Labi, ka daivings ir sākumā, tā ka man paveiksies un nebūs krastā jāatgriežas vēlu – pēc otrā daiva es pārkāpšu uz mūsu „Rozetu”.

Uz introdaivu ir pieteikušies abi – gan Natālija, gan Jurijs. Bet jau pirms brīfinga Jurijs paziņo, ka viņš īsti nemaz negrib nirt, viņš šodien labāk gribot tikai pamakšķerēt. Natālija gan uzstāja, lai vīrs vismaz pamēģina, kas un kā...

Pirmā pieturvieta mums Abu Ramada S.

Pirmā nira Natālija. Viņai patika, bija lielā sajūsmā par oranžajām zivtiņām, kas vienmēr atrodamas pie viena no ergiem botu piestātnes labajā malā. Pārpeldējām par tā saucamo, Abu Ramada vraku, parādīju Natālijai krokodīlzivis, arī murēnu redzējām. Viņa bija sajūsmā. Zem ūdens bijām pabijušas gandrīz pusstundu. Galu galā tas ir privat boat, ne parastais introdaivs ;)

Kad iznirstam, Jurijs jau ir saģērbts un gaida savu kārtu. Jurijs gan ieleca ūdenī, bet pamēģinājis elpot caur regulatoru, nolaižot tikai galvu ūdenī, paziņoja, ka nevēlas nirt. Sievas mēģinājumi pārliecināt, ka lai pamēģina, ka tur apakšā ir tik skaisti, nelīdzēja. Un ja cilvēks nevēlas, nevajag viņu uz ko tādu piespiest. Natālija uzjautā, vai, ja vīrs nenirst, viņa vietā var pamēģināt daivingu meita. Mēs neiebilstam. Tā, ka „Rosetta” stāv mums blakām, puiši no stafa sameklē maza izmēra BCD. Bet arī Darjai nesanāk – viņa gan zem ūdens tiek, bet pēc tam nevar izpūst ausis.

Tālāk seko pusdienas, atpūta un pārbrauciens uz nākamo niršanas vietu. Otrais daivs Gota Abu Ramada.

Bijām piešvartojušies Coral Garden pusē. Tā ka visi zemūdens smukumi turpat pa rokai :)))

Tā kā nirt gribētāju loks bija sarucis līdz vienam cilvēkam – nirs tikai Natālija, tad izvadāju viņu virs Coral Garden koraļļiem pēc pilnas programmas – ir šajā Gota Abu Ramada malā tāda forša vieta, kur sertificētie daiveri diemžēl iegriežas tikai daiva beigās – 5-6m dziļumā var peldēt virs un ap rifa koraļļiem. Ļoti skaista vieta. Īsts koraļļu labirints. Ja labi meklē, tur vienmēr var atrast gan krokodilzivis, gan akmens zivis. Bez tam pie Coral Garden vienmēr ir arī lielie dzelteno zivju bari. Bet zem paša bota redzējām arī vēl lielu murēnu.

Vienmēr ir prieks pēc tādiem introdaiviem, kad atgriežoties uz bota introdaiverim acis vienkārši mirdz, viņš ir sajūsmā par redzēto. Tā bija arī ar Natāliju. Viņa pat painteresējās kā ir ar niršanas kursiem – cik laika tie aizņem, kas jāmācās utt.

Nu bet vakarā dabūju dzīties ar taxi uz „Hotel Arabella” – vajadzēja uz Latviju nosūtīt smēri pret koraļļu apdegumiem. Bija paveicies – Hurgadā atpūtās cilvēki, kas varēja to smēri aizvest :)

Tā nu pēc taebo treniņa uzsaukusi družkām, ka pievienošos viņām coffee shop pēc kādām 20 minūtēm, devos ķert taxi turpat pie „Marlin Inn”. Paveicās, ka šoferītis bija normāls, nu un es jau arī piedāvāju summu, kas stipri pārsniedz normālu cenu braucot no Esplanādes līdz „Arabella” un atpakaļ. 20 Le taksistu apmierināja un viņš, sapratis, ka man vajag ātri, aizvizināja pa visātrāko ceļu – gar lidostu, nemaz nebraucot caur Sakkala. Kamēr „Arabella” reception gaidīju to latviešu pāri, kas bija piekrituši aizvest uz Rīgu mazo paciņu, satiku tur Muhamedu no „AzurTravel”. Tā ka vēl sanāca arī ar viņu papļāpāt pat tūristiem, par daivingu, par to kā strādājas utt. :D

Nu bet pēc tam šoferītis ļoti ātri mani aizvizināja atpakaļ uz Esplanādi. Un ierastā vakara pasēdēšana turpinājās „KarKar” :)))

29.oktobris, 2009.

Šodien man grupā izmaiņas – vāciešus nomainījuši francūži :D Renāte un Manfreds ir paņēmuši pāris dienas atpūtu. No „vecajiem” daiveriem palicis tikai Vladimirs. Grupa atkal neliela – 3 cilvēki. Un šodien mums cits bots – „Tarek”. Kāpēc? Nu „Sun Boat” joprojām ir zem lietuviešu karoga, bet „Rosetta” šodien ir pārbāzta ar ungāriem. Visi pārējie introdaiveri un manējā grupa tiek pārcelta uz noīrēto botu „Tarek”.

Nonākot uz ne sava daivcentra bota vienmēr pārsteidz dažu tik elementāru lietu trūkums, kā, piemēram, tualetes durvis pat īsti aizvērt nevar, kur nu vēl aizkrampēt, tējai krūzīšu vietā noliktas plastmasas glāzītes utt. Komanda arī šāda tāda, nu ne tā, kā pierasts.

Šodien uz bota nav Mari, tā ka man pašai kaut kā jātiek galā ar french people... Angliski viņi runā ļoti slikti... Bet vismaz visas daivinga zīmes saprot ļoti labi :) Nu, jā – brīfings kā ierasts 2 valodās – Vladimiram krieviski, francūžiem - angliski.

Pirmais daivs Abu Ramada S. Peldam Snake Garden virzienā.

Vispār daivs izvēršas „jautrs”. Francūži ir interesanti. Uz jautājumu – cik bāru? – viņi apskata manometru un parāda „Ok”. Man uz ko tādu – lielas acis, arī Vladimirs uz mani, redzot ko tādu, skatās ļoti izbrīnīti – ko viņi tur rāda??? Nekas cits jau man neatliek, kā peldēt klāt un skatīties ko rāda viņu manometri. Elpo viņi labi.

Tā kā daivs norit pēc Vadimira gaisa patēriņa, tad jau apmēram nojaušu, kad būs jāgriežas atpakaļ.

Nonākot Snake Garden vietā es reāli apstulbstu – tur ir tukšums... Nekā nav... Neviena smilšu zuša... Kā? Kāpēc? Kur viņi ir palikuši? Un nav tā – kad kāds pārpeld pār Snake Garden – tad parasti viņi gan ielien savās aliņās, bet vienmēr kāds paliek vai nu druksu vairāk ārā, vai kādā attālākā malā vispār nepazūd alā.. Nu bet šoreiz te ir tāds kā izmiris tuksnesis – tukšums, tikai caurumi smiltīs...

Pie Snake Garden es vienmēr grupai prasu cik gaisa palicis balonos. Vladimiram ir 100 bāri, tātad jāgriežas atpakaļ, bet tas ko parāda viens no francūžiem, mani nošokē... Viņš man rāda, ka balonā esot atlikuši 70bāri!!! Caur galvu jau izskrēja doma, ka būs viņš man uz oktopusa jāņem... Nu, bet kaut kā dikti nereāls tas viņa parādītais gaisa daudzums... Piepeldēju pārbaudīt – manometrs rādīja.... 120 bārus.... Normāli!!! Izrādās, tie 50 bāri, kas līdz tukšam balonam, laikam neskaitās! Nomierinājos. Un sev atzīmēju, ka uz bota de-brīfingā par manometra rādītājiem būs jāparunā vairāk.

Bet savādāk – ja ne francūžu dīvainā zemūdens zīmju izpratne un tuksnešainais Snake Garden, daivs bija labs – redzējām murēnas, lionfish, krokodīlzivis, pat sarkano zvaigzni ar zilajiem punktiņiem atradu. Vienīgi redzamība gan varēja būt labāka – nu, nav saulītes... Diena apmākusies, vot i zem ūdens arī patumši.

Otrais daivs Aroug Talata.

Appeldējām visus iespējamos koraļļus. Francūži pēc iepriekšējā daiva de-brīfinga nu gaisa atlikumu balonos rāda, tā kā mēs te esam pieraduši. Redzējām 2 plankumainie zušus, stingrejas, lionfish. Vairāk tāda būtiska – nekā. Toties snorkelētāju daudz. :D

Pēc daiva „Mr.Sam” satiku Lenu un viņas studentus. Vot i padalījos neizpratnē par francūžu zemūdens zīmju izpratni. Lena teica, ka viņiem tā esot pierast, viņai ar tā esot bijis. Nu, bet kā, tu, vienkāršs daivgids, kas pirmo reizi strādā ar francūžiem, vari zināt ko tādu? Īsumā – tā nu tā pieredze rodas. Nu zināšu, ka turpmāk francūžiem rūpīgi jāskaidro, ka mums te pieņemts rādīt visu gaisa daudzumu balonos, nevis tikai to, kas ir līdz „neaizskaramajām rezervēm” – 50 bāriem. Vakarā Līga skype arī teica, ka Šarmā daudzi tā atlikušo gaisa daudzumu rādot... Hmmm....

Atbraucu mājās, a tur atkal kāpnēs mazais, melnais kaķis... Jau kuro dienu tusē pa mūsu kāpņu telpu. Šodien atkal sagaidīja mani lejā pie ieejas kāpnēs un ņaudēdams skrēja līdzi... Izskatās, ka viņš ir no 2.stāva, jo visu laiku nonākot 2.stāvā skrien uz kādu no turienes dzīvokļiem. Bet tā kā es neeju viņam tur līdzi, tad nesas pakaļ uz manu 5.stāvu... un ļoti grib tikt dzīvoklī. Vot nākas visādi lavierēt, lai tik viņš neiespruktu iekšā. A viņš vēl pēc tam kādu laiku sēž aiz durvīm un ņaud...

Nu bet kaķis smuks – melns ar dzeltenām acīm. Ņemt pie sevis tak nevaru, pēc pāris mēnešiem braukšu prom, a kur kaķi likt? Un izskatās, ka viņš kādam tā kā pieder, ļoti iespējams saimnieks kaut kur aizbraucis... Tikai kaķis tagad neēdis... Vispār izdomāju stratēģiju – kaķis ir jāpabaro, bet tā, lai Ahmeds nenojauš, ka es kaķus te baroju, a to vēl varbūt sāks iebilst. Tātad stratēģija ;) – ielēju pienu nelielā trauciņā un nonesu stāvu zemāk – nu, lai Ahmeds domā, ka kāds no tā stāva kaķi baro :D Kaķis palika 4.stāvā pie piena trauciņa... :)

26.oktobris, 2009.

Aizgulējos... Pareizāk, pamodos bija 6:45 un secināju, ka vēl gandrīz stundu var gulēt. Pēc tam pamodos, paskatījos pulkstenī – 8:20!!! A es tak mostos parasti 7:40, 8:20 man jau gandrīz būtu no mājās jāiet ārā... Modinātājs 7:40 nav zvanījis... Kāpēc? Izrādās, es vakar esmu uzlikusi modinātāju uz 8:40.... Nu gan... Fiksi sataisījos, izskrēju uz ielas, pat taxi tūlīt brauca un biju daivcentrā gandrīz bez 5 minūtēm 9 :)

Ksenija šodien nenirst, rīt viņai lidmašīna. Šodien man grupā Vladimirs un 2 vācieši – Renāte un Manfreds. Vladimirs ir tūrkompānijas cilvēks – tas nozīmē, ka viņš nopircis daivinga ekskursiju pie tūrkompānijas, nevis atnācis pa tiešo uz daivcentru. Tāds omulīgais krievs, ar OWD sertifikātu, pavisam nedaudz daiviem un piedevām šodien pirmo reizi zem ūdens paņēmis fotoaparātu. Būs man šodien jātaisa dubultais brīfings – t.i. – viens brīfings angliski vāciešiem (par laimi viņi ļoti labi runā angliski!) un otrs brīfings krieviski Vladimiram.

Pirmais daivs Abu Ramada S. Kapteinis botu piešvartoja gandrīz vai pie paša rifa stūra – tas nozīmē – līdz snake garden nav tālu. Ienirām... diemžēl tālāk par to rifa stūri netikām – straume aiz stūra nežēlīgā... Vot atkal neveicas! Peldējām vien ap turpat „aizvējā” esošajiem ergiem. Vladimiram atsprādzējās balonu stiprinošā sprādze, viņš sāka drusku panikot un kamēr problēmu ar uz augšu pacelto balonu likvidējām, viņš bija paguvis izelpot daudz gaisa – manometra rādītājs jau bija pietuvojies 50 bāru atzīmei. Labi, ka tā bija jau daiva otrā daļa, nevis sākums. Iedevu viņam savu oktopusu un peldējām bota virzienā. Kad Vadimirs bija uzsūtīts augšā uz botu, mēs ar vāciešiem papeldējām vēl drusku gar rifu. Pašās beigās safety stop taisījām virs Abu Ramada vraka – nu tās dzelžu čupas, kas apmēram 5m.

Ko mēs šajā daivā redzējām? Murēnas, stingrejas, lionfish, krokodilzivis, 2 skorpēnas un arī mazo, oranži strīpaino gliemi. Redzamība gan šodien bija diezgan slikta.

Otrais daivs – Gota Abu Ramada – Coral Garden. Zivju kā vienmēr te daudz. Vissuperīgākā bija viena krokodilzivs, kas neierasti sēdēja uz neliela koraļļa, parasti tak viņas vairāk pa smiltīm dzīvojas, nekur augstu nelien, bet šī bija uzlīdusi uz tā koraļļa un piedevām tā superīgi žāvājās – cik plati vien varēja, tik arī muti atplēta. Eh, nebija fotoaparāta.... Tālāk brain koraļļos sēdēja violetīgās skorpēnas. Vāciešiem bija ko fotografēt :) Vēl atradām arī astoņkājus, tos fotografējot Vladimiram arī aizgāja diezgan daudz gaisa... Un apmēram pēc 20 minūtēm viņš jau bija pietuvojies 100 bāru atzīmei balonā. Griezāmies atpakaļ un virs koraļļiem peldējām bota virzienā. Bija straume un atpakaļ nācās peldēt tieši pret straumi... Kad Vladimiram jau bija 50 bāri, paņēmu uz oktopusa.

Vispār kopumā abi daivi bija forši :)

Pēc daiva sa-sms-kojām ar Kseniju – sarunājām vakarā satikties pie Esplanada Mall un tad izlemt, kur dosimies tālāk.

Satikāmies ar Kseniju un nolēmām braukt uz New Marina.

Izstaigājām visu New Marina no viena gala līdz otram un finālā izdomājām palikt restorāniņā, kura ieeju rotāja ziloņu skulptūras un kur bija vismaz vizuāli smuki balti, zemi dīvāniņi. Un te bija dabūjama arī ūdenspīpe. Ksenija gribēja alu un arī tas te bija dabūjams.

Tā teikt, viss sākās pietiekoši skaisti un turpinājās līdz brīdim, kad parādījās oficiants. Lai gan arī viņa parādīšanās vēl nenorādīja uz kādām problēmām – tas tak varbūt nekas, ka viņiem nebija citronu tabakas, arī meloņu tabakas nebija... No tās niecīgās tabaku izvēles piekritu ķiršu pīpei... Lai gan – īstenībā vajadzēja jau uzreiz saprast, ja tabakas gandrīz vai nekādas nav, tas nu tā nav īstā vieta, kur pīpēt... Nu, bet no kļūdām mācās ;)

Ksenijai atnesa alu (kuru oficiants pat īsti neprata ieliet – iegāza glāzē tā, ka finālā bija milzīgs putu kalns), man fresh lemon (arī nekas īpaši labs, piedevām vēl ņemot vērā cenas). Un tad parādījās pīpe.... Un tad arī sākās šovs :D

Pirmais, kas uzkrita – ogles. Nevis normālas ogles, bet tablešogle... Pīpe nebija aizpīpēta. Tas gan vēl būtu nekas, nu ne tā lielākā problēma, bet tad, kad beidzot parādījās pirmie normālie dūmi, nācās secināt, ka tā nu nav ķiršu tabaka, tas ir v-v-z kas... Saucu oficiantu un tā arī pateicu, ka šī nu nav ķiršu tabaka. Viņš uztaisījis lielas acis iepīpēja, lai pārbaudītu, un paziņoja, ka ir gan tā ķiršu tabaka... Nākamais mans aizrādījums bija par ogli, kura knapi dega un pīpe vilkās ļoti slikti. Ignorējis manus protestus par neesošo ķiršu tabaku, oficiants aizskrēja pēc oglēm, pareizāk – pēc vēl vienas tabletes... :( Brrr.... Nomainītā ogle uzlaboja tikai to, kā pīpe vilkās, ķirši tā arī neparādījās :D Nu un kamēr tas nelaimīgais oficiants krāmējās ar tām oglēm, vēlreiz paziņoju, ka tā nu nav ķiršu tabaka, viņš – vairs nemēģinot iepīpēt, paziņoja, ka esot gan... Labi, ka nez no kādiem restorāniņa dziļumiem parādījās vīrs, kurš tā kā tika pozicionēts, kā vietas menedžeris. Nu un viņš tad arī iejaucās mūsu strīdā – ir tā ķiršu tabaka vai nav. Paņēmis no manis pīpi un iepīpējis viņš sāka nelabi klepot, savilka seju nepatīkamā grimasē un oficiantam paziņoja, ka tā nu tiešām nav ķiršu tabaka. Pēc tam pievērsies man paziņoja, ka tūlīt pīpe tiks nomainīta pret jaunu. Oficiants uz mani pikti lūrēja – tipa, tā tūriste pati nezin ko grib! Tika atsaukta kaut kāda meitene, kura kā izrādās, atbildēja par pīpju sagatavošanu. Viņa uztaisīja jaunu pīpi... Nu tur vismaz ķiršu tabaka bija drusku, drusku klāt pie nenosakāmas garšas tabakas... Pāris dūmiem bija ļoti minimāla ķiršu garša. Tā kā visi trīs – oficiants, menedžeris un meitene stāvēja pie mūsu galdiņa gaidot manu verdiktu pat šo pīpi, paziņoju, ka tagad būs labi, ka viss ir ok, bet pie sevis nodomāju, ka tas laikam ir labākais uz ko viņi ir spējīgi... Personāls laimīgi izklīda... :D Oficiants gan izskatījās joprojām uz mani pikts, nu bet.... Jāteic, ka to pīpi es tā arī neizpīpēju, pietika ar kādiem 3-4 dūmiem, lai saprastu, ka pīpe īstenībā ir sūds... Bet ar to jau viss vēl nebeidzās – vēl jau bija noslēgums – nu, rēķins. To, ka fresh lemon te maksā 20 Le, to nu es zināju no dzērienu kartes, bet kad par pīpi (kura bija galīgi sūdīga) paprasīs 25 Le, nu kam tādam es nebiju gatava!!! Es vispār te par pīpi vairāk par 10 Le neesmu maksājusi, un 10 Le tad arī jau ir par īpašām pīpēm, piemēram, „Chez Sam” 10 Le maksā vīnogu pīpe un dažādu sajauktu tabaku pīpe, „Miramar” 10 Le ir par īpašo citronu pīpi (kura manuprāt gan īpaši neatšķiras no parastās citronu pīpes ;)), nu bet visas šīs pīpes ir ļoti, ļoti labas. Protams, te vēl ir New Marina faktors – galu galā tā ir tāda riktīgi tūristīga iela, nu bet 25 Le par galīgi nepīpējamu pīpi – nu tas ir perebors!!!

Jāteic, ka rēķinu mēs gan neapstrīdējām, samaksājām, bet oficiantu gan atstājām bez dzeramnaudas. Vispār jau mēs tajā restorāniņā – coffee shop bijām ļoti ilgi nosēdējušas. Izpļāpājāmies par visu ko. Izrādās Ksenijas māsai ir minipejs, tipa šarpejs, tikai mazāks. Tika man tā suņuka bilde mobilajā parādīta- vispār smuks. Tāds, kā suns Garnier kosmētikas reklāmā, tikai drusku mazāks. Nu un pēc tam vēl pastaigājām pa piestātni un lēnām devāmies centra virzienā. Tā arī aizstaigājām līdz Abu Ashara veikalam, kur paņēmām taxi, lai brauktu pa mājām.

Ksenija rīt no rīta lido mājās. Ar viņu bija jautri nirt, bija forša kompānija. :)

25.oktobris, 2009.

Jau vakar klīstot pa New Marina ar Kseniju spriedām, ko varētu Semam uzdāvināt dzimšanas dienā. Un dzimšanas diena ir šodien... Būtu zinājusi to esot Latvijā, būtu dāvanu atvedusi, bet nu ir kaut kas jādomā... Finālā izdomāju, ka varu tak uzdāvināt bosam Daivings.lv „Baltās haizivs projekta” krekliņu. Tas nu tiek iesaiņots un es varu braukt uz darbu. Šodien solās būt daudz cilvēku – kaļiņingradiešu grupa, kā arī būšot Arunas ar lielu lietuviešu grupu. Bet vispār – man mierīga diena, niršu šodien tikai ar Kseniju, tā ka būs tāds relax daivs :)

Jūrā dosies abi boti – „Sun Boat” pilnībā ir nodots lietuviešu rīcībā. Tur Arunas, piepalīdzot arī Serjožkam, komandē parādi. Arunas mani ieraudzījis „pavelk uz zoba” par to, ka laikam jau citur nekur mums neizdodas satikties :D Tas tā kā mājiens par to, ka es joprojām neesmu aizbraukusi panirt uz Plateliai. Un tad jau ierodas boss - daivcentrā sākas vēl lielāka rosība. Sabučoju Semu, novēlu daudz laimes dzimšanas dienā un uzdāvinu Daivings.lv krekliņu. Pa to laiku lietuvieši ir jau sakrāmējuši ekipējumu kastēs un dodas ieņemt „Sun Boat”. Mēs dodamies uz „Rosetta Flower”.

Pirmais daivs - Abu Ramada S. Snake garden. Paveicās – šodien nebija straumes un tikām līdz Snake garden. Pavērojām kā tās „čūskas” snaikstās no smiltīm – daža izlīdusi vairāk, citai tikai galva izbāzta. Tā kā gaisa balonos bija pietiekoši papeldējām vēl drusku tālāk. Šo to interesantu arī redzējām – pat 2 jūras zvaigznes atradu – tās sarkanās ar zilajiem punktiņiem. Arī melno gliemi ar zaļganajiem punktiņiem un 2 oranži strīpainos gliemjus, piedevām viens bija ļoti, ļoti maziņš. Jau atceļā uz botu ieraudzījām balto pērļaino tipa buti – pat atļāvāmies to drusku patrenkāt. Butei apnika mūsu trenkāšana un viņa fiksi ierušinājās smiltīs. Piedevām, ierušinoties noteikti padomāja, ka nu gan neviens viņu neatradīs ;) Atceros, kaut kad pa Discovery kanālu skatījos raidījumu par haizivīm – tur puisim bija teorija, ka, ja haizivi sāk glāstīt, tā sastingst un uz brīdi nekustās, ieejot tādā kā eiforijā. Izrādās, kas līdzīgs notika arī ar balto buti, kuru paglāstot tā sastinga un nekustējās ne no vietas. Ksenija par iespēju paglāstīt buti bija sajūsmā. Vēl – jau gandrīz pie pašiem botiem pavērojām pāris murēnas. Smuks daivs bija. :)

Otrais daivs - Gota Abu Ramada. Bots piešvartojās tuvāk Haizivij. Tātad peldēsim tajā virzienā. Pašu Haizivi gan apskatījām daiva beigās. Sākām ar to, ka appeldējām ap rifa stūri un papeldējām pa koraļļu pļavu, pētot dažādos koraļļu pudurus. Pēc tam appeldējām ap lielāko ergu un gar Haizivi devāmies uz botu. No interesantām lietām – redzējām lielu krokodilzivi un zeltaino murēnu. Bet savādāk – tie koraļļu puduri paši par sevi ir ļoti skaisti, šķiet, ka stundām varētu vērot gaiši zilo zivtiņu dzīvošanos pa koraļļiem – te tās kā mākonis plivinās ap koralli, te pēkšņi visas reizē metas korallim tuvu klāt. Vai arī sarkanīgo zivtiņu mākoņi ap koraļļiem. Un ne tikai tas. Daudz kā burvīga ir zemūdens pasaulē :)

Pēc botu atgriešanās krastā, daivcentrā boss cienāja ar dzimšanas dienas torti. Bija viss personāls, Jureks, Aleksejs no Kaļiņingradas (viņiem šodien pēdējā diena niršanai), Sergejs, Sukkers arī bija ieradies. Nodziedājām „Happy birthday”. Tie, kas no rīta nebija sadāvinājuši dāvanas, nu tās pasniedza. Vispār bija ļoti jauks un sirsnīgs pasākums.

Tā kā vakarā kaļiņingradieši plānoja nakts daivu, boss uzjautāja vai es ar Kseniju arī negribētu šodien nakts daivu uztaisīt. Uz "Susana" vraku. Protams, ka gribētu. Tikai man lukturi mājās... Nu neesmu uz daivcentru atnesusi... Boss uz to teica, lai neuztraucoties, viņš kādu no saviem lukturiem man iedošot. Ja jau tā, tad gan mierīgi varu gatavoties nakts daivam. Tā kā te satumst jau ap 17, tad bija norunāts, ka 17:30 visi sāk pulcēties daivcentrā un ap kādiem 18 tad jau varētu doties nirt. Piedevām daivs būs no zodiaka – aizvedīs mūs līdz „Susana” vrakam (tas ir tepat netālu, piekrastē), mēs ienirsim un pēc vraka apskates gar krastu peldēsim daivcentra virzienā. Braucēju ir diezgan daudz – Aleksejs un vēl 3 kaļiņingradieši, Ksenija, es un Maikls, kurš vadīs visu šo pasākumu. Nu un vēl „Sun Boat” kapteinis Ahmeds, kurš stūrē zodiaku. Man zodiakā pretim sēž viens puisis no kaļiņingradiešu kompānijas. Zodiakam uzsākot braukt, visi sadodas rokās – satverot pretim sēdošā labo roku, bet ar kreiso roku turoties pie zodiaka virves. Jūtu pretim sēdētāja pulsu. Strauji sitas. Viņš, starp citu, vēl mēģina safotografēt grupu. Tas līdz brīdim, kad kāds no viņējiem sāk protestēt. Un tad jau Ahmeds ir iestūrējis „Susana” atrašanās zonā. Plāns ir tāds – pirmais ielec ūdenī Maikls un sameklē kur tieši vraks ir, tad dod mums zīmi un ūdenī dodamies mēs. Maikls ir zem ūdens, zodiaks turpina riņķot, līdz parādās luktura signāls – vraks ir atrasts. Ahmeds piestūrē zodiaku pie norādītās vietas un „Viens, divi, trīs!” un ar atmugurisku kūleni mēs ieveļamies melnajā ūdenī. Virs ūdens apmainījušies ar signāliem „Ok” un „Dodamies lejā” sākam ieniršanu. Es vēl pirms pazust zem ūdens pamāju sveicienus Ahmedam. Tālāk – kaļiņingradieši nirst kā atsevišķa grupa un mēs ar Kseniju – arī atsevišķi, bet mūs visus šā kā tā vada Maikls.

Ienirstot kaut kur dziļi lejā mirguļo Maikla lukturis. Drīz parādās arī vraka kontūras. Nolaižamies apmēram 22m dziļumā – mēs ar Kseniju vraku apskatam tikai no ārpuses, kaļiņingradieši, kā jau „morskie kotiki” iepeld vrakā iekšā. Pat naktī „Susana” izskatās jauki – lukturu gaismā lūkās mirguļo glase fish bari. Atcerējos, kā es te niru pirmo reizi – kad kārtoju AOWD kursu. Toreiz mēs arī vrakā iekšā iepeldējām. Bet tas bija pa dienu.

Drīz atskan Maikla šeikeris – jāpeld tālāk. Kā jau naktīs – ir parādījušies visādi zemūdens iemītnieki, kuri pa dienu slēpjas aliņās. Var pavērot visādas zvaigznes, tārpus, viens pat bija izstiepies uz augšu un kaut ko mēģināja satvert ar taustekļiem. Kādu brīdi Maikls peld mums līdzās – tad arī ieraugam pufikzivi jeb mazo bandītu ar melno masku ;) Laikam asinīs ir izveidojies slāpekļa uzkrājums :D un pufikzivs tiek piepūsta. Daudz jau tam arī nevajag – tikai uzspīdināt lukturi un drusku zivi paglāstīt. Finālā starp mums plivinās tāds kā neliels baloniņš. Pajautrojies mūsu kompānijā, Maikls aizpeld uz lielās grupas priekšgalu. Esam iepeldējuši pludmaļu un botu piestātņu zonā... Zem ūdens, var teikt, ir liela miskaste. Tukšas pudeles, papīri, kedas un pat kāds šortu pāris, sadauzītas glāzes, kartona kastes u.c. nevienam nevajadzīgas lietas... Brrr.... Un tajā visā netīrībā mēs ar Kseniju atrodam milzīgu krokodilzivi. Tā guļ starp kolas pudelēm un nedaudz izšķīdušu kartona kasti... Krokodilzivs un mūsu parādīšanos nobola tikai acis. Un tad mēs atradām retumu – vienu no Sarkanās jūras reģiona visretāk sastopamajām lionfish sugām - Zebra dwarf lionfish.

Jau gandrīz pie mūsu piestātnes kādu gabaliņu nācās papeldēt gandrīz zem „Seawolf” botiem – dziļums neliels, gandrīz, ja botus laicīgi nepamanītu, sanāktu ar balonu vai galvu pret botiem apdauzīties. Bet, lai vai kāds arī bija daiva noslēgums, visi iznira tādi smaidīgi un apmierināti. Kaļiņingradieši, ātri pārģērbušies un pārkrāmējuši savu ekipējumu no „Sun Boat” uz „Rosetta”, devās prom. Mēs kaut kā nekur nesteidzāmies, jo Maikls galu galā bija mūs piedāvājis līdz Esplanādei aizvest, jo mēs bijām sataisījušās uz „Chez Sam”, bet viņam uz „Sultan Beach” bija jāaizved kādiem tur introdaiveriem pa dienu sabildētās zemūdens bildes.

Bet lai tiktu nost no bota sākās jautrības. Lai no „Sun Boat” nokāptu piestātnē ir jāpāriet pāri nelielai laipiņai. Uz piestātnes jau stāvēja kapteinis Ahmeds, un man mēģinot uzkāpt uz laipas, tā pēkšņi sāka celties uz augšu. Izdomājuši uzjautrināties!!!! Nu tad ar spiedzieniem un brēcieniem es atrados atpakaļ uz „Sun Boat” – neiešu tak mēģināt tikt uz piestātnes, ja laipiņa šūpojas. Nu ūdenī ievelties man diez ko negribējās. Ahmeds tik smīnēja par visu ūsās. Nākamais mēģinājums izrādījās vēl trakāks – es biju jau pa vidu laipiņai, kad tā pēkšņi sāka celties augšup – no otras puses bija piesteidzies Hosama un nu kopā ar Ahmedu, katrs aiz sava gala pacēluši to laipu uz augšu. Un es biju uz tās laipas... Bāc!!! Nekas cits tak neatlika kā drusku paspiegt ;) Hosama tik smējās, kā „me and my father” nelaiž Ingrīdu krastā. Vot ta jokus atraduši :D

Finālā es, protams, tiku krastā. Un pēc tam vēl kādu brīdi ar Kseniju ofisā gaidījām Maiklu. Un tad jau braucām uz Esplanādi. Mūs izlaidis netālu no „Esplanada Mall”, Maikls atgādināja, lai viņam piezvanot, kad būsim „Chez Sam” – viņš ar atbraukšot tur uzpīpēt. Ok,ok.

Izrādās, šovakar Esplanādē notiek kaut kāds koncerts. Tā kā mums viss vakars brīvs, varam darīt ko gribam, izdomājām drusku to koncertu paklausīties. Esplanādē netālu no Mall bija uzslieta skatuve un pat vairākās rindās salikti krēsli, pat „sarkanais” paklājs izklāts ;)

Kamēr gaidījām koncerta sākumu, noskaidrojām, ka te šovakar sākas Krievijas kultūras dienas, kuru ietvaros līdz pat 30.oktobrim te norisināsies Starptautiskais muzikālais art festivāls „Mamakabo”. Koncertam it kā bija jāsākas 20:00, bet te tak ir Ēģipte un citas laika mērvienības ;) Astoņos vēl tikai tika skaņoti mikrofoni utt. Tā nu gaidot sākumu, mēs satikām mūsu daivcentra Ibrahimu (viņš ir no Dagestānas). Tā nu mēs tur trijatā tusējām, kamēr koncerts, pēc atklāšanas uzrunām, beidzot sākās. Pa to laiku mazais Ibrahims bija paguvis mums izstāstīt kā viņš te nonācis kalabush jeb cietumā. Sakāvies ar vienu vietējo, kurš viņa paziņu bija aizvainojis. Un kamēr kāvušies, uzradusies policija, un viņus savākusi, pareizāk – savākusi Ibrahimu, bet to otru aizveduši uz slimnīcu... Vot sīkais dajot! Un cietumā neviens nelicies ne zinis par to, ka viņš prasījis pēc konsula un iespējas piezvanīt uz mājām mātei... Izrādās, dažreiz runāt arābu valodā nemaz nav tik izdevīgi. Tā nu viņš diennakti nosēdējis cietuma kamerā, kas bijusi ļoti neliela, bet tur ap 20 cilvēkiem iekšā. Starp citu, cietumā mierīgi varējis nopirkt i tēju, i cigaretes... No rīta, kad ieradies priekšnieks, Ibrahims tikai dabūjis piezvanīt mātei. Un labi, ka viņas tagadējais vīrs ir kaut kāds izbijis Ēģiptes militārists. Sīkais ātri ticis uz tiesu, kur viņu attaisnojuši. Vot tādas lietas arī te notiek!

Un tad sākās koncerts, ko atklāja Donas kazahi, kas rāva vaļā uz nebēdu. Pēc tam bija klauni un mēs ar Kseniju notināmies – aizgājām uz „Chez Sam” pasēdēt. Tur ar bija jautri – es kopš kā vasarā aizbraucu te vēl nebiju bijusi, nu nebija sanācis laika. Tak ieraudzījuši mani, viss personāls atnāca roku paspiest, pateikt hello un pajautāt kā iet. Sākot no bosa, menedžera un personāla puišiem. Ksenija sēdēja ar lielām acīm. Smieklīgi jau no malas toč izskatījās. Pēc tam atnāca Maikls un mēs vēl kādu laiku ar viņu tur nopļāpājām, paklausījāmies kā dzied un mandolīnu spēlē šejienes vakaru muzikants. Maikls pat mums pāris dziesmas patulkoja – visas par nelaimīgu mīlestību. Bet kā Maikls teica – tās esot ļoti vecas dziesmas un vietējiem tās ļoti patīkot.

Kad ūdenspīpes bija izpīpētas atvadījāmies no Maikla, kurš nedēļu dzīvo „Sinbad Aquapark” – vecāki laiku pa laikam viņam tur izkārto atpūtu, tas nekas, ka dzīvoklis turpat gandrīz ap stūri. Nu un Maiklam uz diskotēku bija jāsteidzas :D Bet mēs ar Kseniju aizgājām vēl to koncertu Esplanādē paklausīties. Tagad spēlēja „Jukebox Trio”, kaut kas līdzīgs mūsu „Cosmos”, tikai no Krievijas.

Nu bet vakara noslēgumā Ksenija atcerējās, ka visi viņai parasti atbraucot mājās jautājot, kāpēc tik maz bilžu, kurās redzama viņa pati – nu tad mēs arī piestrādājām pie šīs problēmas – Ksenija fotografējās gandrīz pie katras palmas, bet kad bildējāmies pie dzeltenās zemūdenes, uzradās kaut kādi 2 vietējie no kuriem viens par visām varītēm gribēja nobildēties kopā ar Kseniju.

Tā kā Ksenija šodien beidza nirt, rīt day off un parīt lido mājās – tātad ekipējumu daivcentrā jau bija paņēmusi, nu un lai bildes pie zemūdenes būtu jautrākas – fotografējās ar pleznām kājās. Tā ka bija jautri :)

Tā arī vakars noslēdzās. Ksenija aizbrauca uz „Grand Palace Hotel”, es devos mājās. Sarunājām, ka rīt vakarā sazvanīsimies un iesim kaut kur patusēt.

22.oktobris, 2009.

Šodien atkal uz Abu Ramada. Tā ka ir cerība varbūt šoreiz tikt līdz Snake Garden :)

Grupā ir notikušas izmaiņas – Larisa un Ksenija turpina nirt, šodien mums ir pievienojušies divi puiši Sergejs un Dmitrijs, kā arī instruktors Dima veiksmīgi „iesmērē” man savu OWD, jo redz, viņam šodien neesot laika ar to puisi nirt, jo jāvada AOWD kurss... Boss neiebilst, tā ka Pāvels nonāk arī manā grupā.

Pirmais daivs tātad – Abu Ramada S. Bet arī šoreiz zemūdens „laika apstākļi” nav mums labvēlīgi – atkal tālāk par stūri netiekam – priekšā atkal spēcīga straume. Un nav jēgas tērēt gaisu, lai mēģinātu aizkulties līdz tam Snake Garden. Finālā lielākajai daļai grupas daivs beigtos apmēram pēc 20 minūtēm... Tā ka griežamies apkārt un pētām, kas labs mitinās uz rifa sienas. Turpat netālu no mūsu bota, pie paliela erga, trīs tehniskie daiveri, nokārušies ar daudziem baloniem, veic kaut kādus vingrinājumus – kvadrātā ir nostieptas auklas un viņi tur peld šurpu turpu. Nav gan daudz laika viņus vērot, jāpeld tālāk. Pārpeldot lūžņu čupu, kas tiek dēvēta par vraku, atrodam krokodilzivi, bet Ksenija tiek izmesta augšā. Labi, ka tas „vraks” ir 5m dziļumā un peldot virs tā safety stop 3min ir pagājušas. Vispār ar Kseniju ir nelielas problēmas – augumā neliela, tieva, bet nirst uzkārusi uz sevis 10kg. Pati saka, ka grūti esot peldēt, bet bail, ka daiva beigās neizmet laukā no ūdens... vot i stiepjot tos visus svarus... Vispār jau izskatās, ka problēma ir iekš tā, ka nonākot nelielā dziļumā Ksenija sāk satraukties par iespēju tikt izmestai, rezultātā straujāk elpot, un finālā celties augšup. Un gaisu no BCD šajā brīdī viņa izlaiž ļoti, ļoti nedaudz... Pēc daiva de-brīfingā norunājam mēģināt pamazām šo problēmu likvidēt.

Vispār pirmais daivs šodien ir kā ir – straume patraucēja aizpeldēt līdz Snake Garden, Ksenija „uzlidoja” augšā, bet tas vēl nav viss – aiz „vraka” Sergejam uzdod regulators – aiziet free flow... Tā kā līdz botam netālu un balonā gaisa pietiekoši, viņš pārgāja uz savu oktopusu un mēs visi peldējām atpakaļ uz botu. Sergejs un Pāvels daivu beidza – viens dēļ problēmām ar ekipējumu, otrs jau bija pietuvojies 50 bāru atzīmei balonā. Mēs ar Larisu, Kseniju un Dmitriju vēl pēc tam drusku papeldējām.

Otrais daivs – Gota Abu Ramada. Bots ir piešvartojies tuvu Coral Garden... Bija runāts par Haizivi... Bet boss piedāvā risinājumu šai situācijai – brīfings pat par maršrutu „Haizivs” jau ir novadīts, bet ko padarīsi, ka tajā daivsaita galā šodien visi grib nirt – tur botu pa pilnam, nav vietas kur piešvartoties. Risinājums – mums tiek piedāvāts līdz Haizivij aizbraukt ar zodiaku :) Protams, ka piekrītu. Grupai tiek izstāstīts kā nirsim – tipa, ieniršanas no zodiaka specifika. Sakāpjam zodiakā, „Sun Boat” kapteinis Ahmeds, kurš arī stūrē zodiaku, nez kāpēc izdomājis, ka mūs uz Coral Garden vajag aizvizināt :D Atliek tikai nospiegties, ka mēs tak uz Shark gribam. Apmetuši loku, lidojam Haizivs virzienā.

Zodiaks nostājas un viens-divi-trīs ar kūleni atmuguriski visi sagāžamies ūdenī. Ahmeds mūs ir „izmetis” ideālā vietā – tieši virs pašas Haizivs. Skats uz leju ir superīgs. Apmainījušies ar zīmēm „ok” un „uz leju” – ienirstam.

Apskatījām Haizivi, appeldējām abus lielos egrus, vēl nelielu loku pār turpat esošajiem koraļļiem un tad jau griezām atpakaļ bota virzienā. Zivju jau arī daudz dažādu, pat 2 jūras zvaigznes atradu – vienu sarkano ar oranžīgajiem punktiņiem, otru – sarkano ar zilajiem punktiņiem. Arī mazo, balto murēnu redzējām. Vēl jau bija arī krokodilzivs, liela murēna, lionfish utt.

Pārrunājot visu de-brīfingā, izrādās, visiem dikti paticis brauciens ar zodiaku :)

Nu bet pēc daiva šodien mēs dodamies uz „Mr.Sam”. Larisa ar Kseniju pēc pasēdēšanas coffee shop dodas šopingot pa Sheraton, bet es braucu mājās – man šovakar taebo treniņš.

Ir ceturtdienas vakars – musulmaņiem tā ir kā mums sestdiena. Visa Esplanāde pilna ar vietējo ģimenēm. Pat pēc taebo tradicionālā pasēdēšana „Karkar” coffee shop nobrūk, tur vienkārši nav vietu. Un Nastja ar izmet, ka te nu viņa šovakar negribētu sēdēt – pārāk drūmi, ļoti daudz vietējo sieviešu melnos lakatos un galabejās. Alīna ierosina doties līdz pirmajam coffee šopam, kur būs kāda brīva vieta. Jāteic, ka tās brīvās vietas atrast nemaz nav tik viegli, beigu beigās pie Esplanada Mall coffee shop „Romantica” taisni atbrīvojas viens no šūpoļu galdiņiem. Nu ir te tāda fiška – galdiņi ir ierīkoti tādās kā lielās šūpolēs, sasēsties var apkārt līdz 6 cilvēkiem. Tā nu mēs tur šūpojamies, uzpīpējam ūdenspīpi, Sada pažēlojas, ka uzsākusi kaut kādu tur datorspēli, kurā „iesprūdusi” kaut kādā posmā – netiekot uz priekšu. Finālā izpļāpājamies par datorspēlēm, tad par vēl šo un to, līdz jādodas jau mājup – vēls.