19.aprīlis, 2007. Hurgada, Ēģipte

Vakar vakarā bija tāds funny gadījums. Sēdējām internetā un pie blakus datora izrādās sēdēja daiveri no Latvijas. Oļegs un Inga. Arī no daivinga foruma :) Mēs jau Latvijā bijām sarunājuši satikties te – Hurgadā, tajā pat vakarā coffee shopā "Mr.X", bet sanāca satikties ātrāk - internetā. Vēlāk tusiņš turpinājās nevis "Mr.X", ber "Mr.Sam" - turpat blakus X, tikai jauna un labāka vieta. „Mr.X” laikam tomēr ir zaudējis sākotnējo foršumu un tagad visi daiveri no turienes ir pārcēlušies uz „Mr.Sam” – vienkārši „Mr.X” īpašnieki sadalījuši biznesu un viens no viņiem atvēris "Mr.Sam". Vieta forša (blakus viesnīcai "Roma") – tā ka, ja kāds dodas uz Hurgadu - rekomendējam :)

Par niršanu. Šodien vēja nav. Vismaz ne tik liela lai nirējiem neļautu iet jūra. Diena ar 3 daiviem - 2 daily un 1 night. Jauki :)

Pirmajā daivā mierīgi un lēnām piemeklējām atsvarus - pareizāk pārbaudījām, vai viss ir kā parasti. Un tā arī bija.

Otrkārt - tika notestēts „Seac Sub” jaunais BCD „P2K Lady”. Vispār BCD ir ok. Ērts, horizontāla peldspēja ideāla, nekādu problēmu. Lences ērtas - dizaineri tiešām ir domājuši par sievietēm, kas šajā BCD nirs - to es saku tāpēc, ka ir nācies izmēģinājuma kārtā panirt vairākos sieviešu BCD modeļos. Tā teikt - bez mēģināšanas jau grūti atrast savējo – pareizo :) Vienīgi, kas man personīgi ne pārāk patika „P2K Lady” - integrētā svaru sistēma. Lieta tāda, ka svaru kabatas un BCD siksnas sprādzes atrodas tik ļoti tuvu blakām, un ja uzvelkot BCD diezgan ātri ir jāsavelk visas sprādzes, tad mierīgi sprādzes vietā var sanākt izraut svaru kabatu.... Bet varbūt tā ir tikai mana problēma... Nu un šodien 2 reizes sanāca izraut to kabatu... Un tas nu nozīmē - vilkt nost BCD, ielikt kabatu vieta, vilkt vesti atkal, tikai jau rūpīgāk piedomājot, lai sprādzējot jostu, rokā atkal nepaliktu integrētās svaru sistēmas kabata :)

Par daiviem - pirmais - El Sakhwa. 14,5m, ūdens t +23C, viļņi nelieli, straume - vietām, bet arī ne pārāk stipra. Redzamība ok. Zivis šādas tādas - visādas. :) Grandiozu gan neko tādu neredzējām. Ja nu vienīgi gandrīz vai zem paša bota elektriskā raja tā forši peldēja - dikti fun izskatījās, Lena (mūsu gide - instruktore) safilmēja veselu rajas video sēriju - līdz pat tam, kā elektriskā raja ierušinājās smiltīs un palika neredzama.
Otrais daivs - El Fanadir.... drūmi, redzamība slikta. Bet toties vairākas akmenszivis - lielas un mazas, gliemji, milzīgs astoņkājis, lionfishi utt. Murēnas bērniņu redzējām :) tā mēs to murēnu nosaucām, jo brūnā murēna tiešām bija ļoti maza.

Nakts daivs - no beach. Devāmies kopā ar igauņu daivklubu „Maxstar”. Šoreiz - nevis gar krastu uz „Sun and Sea” hoteļa pusi, bet pa taisno jūrā. Man jau nakts daivi patīk, tā ka grūti kaut ko sliktu pateikt. Krabji, lielas un mazas jūras zvaigznes, aizmigušas un neaizmigušas zivis. Bruņurupuci, kuru gandrīz vienmēr izdodas šeit nakts daivos satikt, šoreiz nesanāca atrast, laikam bija pamainījis atrašanas vietu, jeb arī mēs ne tur peldējām. :)

Nakts daivā tika iemēģināts arī forumā laimētais lukturis. Bija jau ok. Lai gan jāteic, ka ir šādas tādas lietas, kas lukturim nav diez ko parocīgas, piemēram, bateriju ievietošana ir ļoti neērta un nepieciešama diezgan liela piepūle, lai atvērtu bateriju ievietošanas vietu.

Par daiveriem, kas te sabraukuši - kā jau pieminēju - klāt ir igauņu "Maxstar", tad forša, neliela daiveru grupiņa no Čehijas, protams, arī daiveri no Krievijas. Rīt vai parīt vajadzētu parādīties lietuviešu "Octopusam" - viņi no safari no Brothers atgriežas. Redzēs, vai sanāks satikties, jo mēs, redz, sestdien pašas dodamies safari.

Kas vēl tāds - tā nemanot šodien paguvām nedaudz apdegt. Pa kuru laiku - pašas nepamanījām, it kā saulē gulēt pat nebija laika... Tā ka saules aizsargkremi – obligāti!

5.novembris, 2009.

Šodien man ir izmaiņas grupā – Aldis un Egils sāk AOWD kursu, bet Anita vakar ir pabeigusi OWD un šodien tad nu nirst ar mani. Vēl man grupā ir Aleksejs. Tā kā mēs šodien nirstam nelielā skaitā.

Pirmais daivs El Fanadir N.

Fanadir siena man vienmēr ir patikusi, kaut vai tādēļ, ka te visu ko var atrast – ne tikai mazos gliemjus, bet arī ļoti labi nomaskējušās skorpēnas un akmens zivis, šeit arī es vienīgo reizi Sarkanajā jūrā esmu redzējusi murēnu zebru.

Šodien redzējām 2 lielās murēnas, milzīgu violetu skorpēnu, stingrejas, oranži strīpainos gliemjus, daudzas lionfish.

Anitai daiva sākumā no manometra nelielā strūkliņā nāca gaiss – pēc daiva nomainījām viņai regulatoru.

Bija arī straume, bet labi, ka atpakaļ nācās peldēt ar straumi :) Kā arī ļoti varēja just ūdens maiņas – silts, auksts, silts, auksts...

Ja jau Fanadir, tad otrais daivs Fanadir S. Uz šo daivu mums pievienojas arī Sveta.

Šis bija dažādām zemūdens radībām ļoti bagāts daivs. Ļoti daudz akmens zivju, atradām 3 oranži strīpainos gliemjus, vairākas murēnas, stingrejas, lionfish. Kad atgriezāmies pie bota, gandrīz turpat zem botiem tusēja astoņkājis. Vēl arī to pavērojām un tad jau safety stop un kāpām uz bota.

Šajā daivā vienā brīdī Anitu gandrīz izmeta virs ūdens. Noķēru :)

Vakarā skrienot uz taebo treniņu bija tik skaistas zvaigžņotas debesis un mēness tik liels un tik tuvu. Tas nekas, ka pilnmēness lēnām sāk dilt, vienalga šovakar tas bija liels, liels un tuvu, tuvu. Skaisti!!!

Pēc taebo gribējām pasēdēt kā ierasts „KarKar”. Nesanāca... Pēdējā laikā ceturtdienu vakaros Esplanādē, var teikt, nav ko darīt – vietējo ir vairāk kā tūristu un visi tusē pa coffee šopiem vai vienkārši pastaigājas pa promenādi... Šodien pie McDonalda vispār bija tāds bars jauniešu, visi tur vienkārši tusēja. Piedevām, viņi visi ta arī sarunājas – tāds troksnis!!!

Mums, var teikt, paveicās – „Chez Sam” dabūjām brīvu galdiņu :))) Lai gan – tur puiši, ja arī viss ir pilns, mums vienmēr brīvu galdiņu atradīs un trūkstošos krēslus atnesīs :)

24.oktobris, 2009.

Rīts sākās agri. Pamodos drusku ātrāk, ja nu gadījumā Ahmeds sadomā ierasties negaidīti ar to gāzes balonu. Ar vietējiem tak kā ar bitēm neko nevar zināt, ka nu sadomā bez saukšanas parādīties :P Vobšem sataisījos, lai uzreiz var doties uz darbu un atvēru logu – pasaukt Ahmedu. Nobļāvos no sava 4.stāva: „Ahmed!!!” Nekādas reakcijas – Ahmeda nav... Hmmm.... Nu nav – nav. Značit var pabrokastot. Pēc kādām 5 minūtēm sadomāju, ka jāpaskatās pa logu vēlreiz – izrādās Ahmeds stāv lejā ar milzīgu nu to mehāniķu atslēgu rokās. Nobļāvos vēlreiz: „Ahmed!!!” Šis pamāja ar roku, pateica, ka tūlīt būs un paķēris gāzes balonu pazuda. Pēc kādām 2 minūtēm viņš jau parādījās pie manām durvīm... šitāds ātrums, lai pa tām trepēm tiktu augšā... nu gan!!! Lai saprastu labāk – Ahmeds ir maziņš vīriņš, tāds jau gandrīz mūmijā pārvērties un kā Līga teica viņš to ledusskapi arī dikti fiksi uznesis augšā.... Vobšem dikti nasks vīriņš :D Ahmeds nomainīja gāzes balonu. Paprasīja man sērkociņus, lai pārbaudītu vai viss darbojas un gāzes noplūde nav gaidāma – viss bija ok. :))) Gāzes galons tika nomainīts 5 minūtēs un tas viss, nu balons, man maksāja 20 LE (ap 2 latiem). Nu un pēc tam mierīgi varēju doties uz darbu. :)

Šodien nirstu tikai ar Kseniju. Tā ka pa mierīgo būs :)

Pirmais daivs El Fanadir N. Taisīsim driftu. Tātad peldēsim tikai vienā virzienā – pēc bots :D Ielecot gan Ksenija drusku sapanikoja – tipa maskā ūdens. Iztīrījām masku, drusku parunājām – viss bija ok. Puiši no bota gan māja jautājumu – vai viss ir ok. Atbildēju, ka ok un bots aizbrauca. Ienirām. Un tālāk jau viss bija ok. Forši papeldējām tā teikt. Redzējām 2 lielas murēnas, 2 skorpēnas – zaļgano un violetīgo, aliņā ieslēpušos astoņkāji atradām. Vēl liels tuncis papeldēja garām. Ļoti skaists mazs ergs ar glasefish bariem bija, kā arī nelielā dziļumā ala ar lionfish un glasefish. Pa smuko tā teikt :)

Otrais daivs - El Fanadir S. Aizpeldējām tālu, laikam jāsāk brīfingos drusku plāni mainīt – nevis 100 bāri un peldam atpakaļ, bet gan vai nu 100 bāri vai 30 minūtes vienā virzienā ;) Ko redzējām? 3 akmenszivis, 2 zeltainās murēnas, 2 oranži strīpainos gliemjus, 2 baltās butes. Bet visforšākais bija viens astoņkājis kurš atgaiņājās no zivīm. Pats palicis gaiši zaļš, izpletis taustekļus dzenāja tās zivis prom. Izskatījās dikti labi, mēs pat kādas 5 minūtes, ja ne vairāk, to astoņkāji vērojām. Ko tādu es vēl nebiju redzējusi :)

Pēc daiva ar Kseniju sēdējā „Mr. Sam”, kad parādījās Serjoga. Var teikt, ka tikko kā atbraucis pēc piedzīvojumiem Vācijā, kur viņam bagāža uz pāris dienām bija pazudusi, nācies aizkavēties. Lidojis viņš no Rīgas uz Frankfurti ar Ryanair un bagāža neatlidoja, tā tika sameklēta tikai pēc 3 dienām. Izrādās izceļojusi Londonu, Brēmeni un Frankfurti Hānu līdz nonāca līdz Frankfurtei International. Serjožka pa to laiku tusējis pa Frankfurti. Nu un tad, kad bagāža tomēr bijusi klāt lidojis uz Hurgadu.

Nu un tā kā Serjožka nebija 100 gadus redzēts :D tad bija dubults prieks viņu atkal satikt. Bez tam pastāstīja viņš ļoti noderīgu info – kā dabūt labu internetu, tādu lai būtu visu laiku jebkurā vietā. Izrādās vajag nopirkt EtiSalat (tā te ir vēl viena mobilo kompānija, tipa tāpat kā Vodafone un MobiNil) modēmu, kurš izskatās pēc mazas fleškas un viss :) Prieks kur tu rodies! Jāiet to sīko štruntiņu pirkt. Paša modēma cena 99 LE, pēc tam sākot no nākamā mēneša katru mēnesi jāmaksā 149 LE. Tā ka šovakar jāiet nopirkt :)

Pasēdējuši kādu laiku „Mr. Sam” mēs ar Kseniju nolēmām aizbraukt uz New Marina poguljatj, bet Serjožka aizgāja uz daivcentru ieinformēt, ka rīt viņš būs uz bota un ka Arunas ar savējiem arī būs klāt.

Uz New Marina mēs braucām ar busu, pa 1 LE ;). Nu un tad mēs i fotografējām botus un jauno piestātni, gan piesēdām itāļu saldējuma kafejnīcā – nu te ir baigi labais saldējums, citur Hurgadā tik labu vēl nav nācies atrast. Tā nu mēs tur arī palikām uz visu vakaru :D Nopļāpājām. Pēc tam vēl vafeles pasūtījām, nu dikti garšīgi smaržoja. Tā teikt, atteikties bija grūti ;) Tā nu mēs taj kafejnīcā dikti ilgi nosēdējām. Vēl prom ejot satiku Džekiju ar mazo – 10 dienas veco bēbi. Viņa gan ir drusku cazy – pēc nedēļas plāno jau uz taebo atsākt iet...

Nu bet mēs mājup ejot vēl pie lielās baltā cilvēka figūras pafoķējāmies, un pēc tam vēl kādas 40 minūtes nosēdējām EtiSalat ofisā – kamēr noformēja man to interneta modēmu. Un vakarā aizgāja nets!!! Esmu internetā! Varu tur būt jebkurā laikā un jebkurā vietā! Kas var būt labāks par šo :))))

2.septembris, 2009.

Šodien es tak nenirstu, tā ka var pagulēt ilgāk. Vismaz es tā domāju. Līdz brīdim, kad 8:20 mani pamodināja telefona zvans. Bobs. Vai es nevarot atbraukt šorīt uz daivcentru – esot ļoti daudz cilvēku un vajagot palīdzību, nu un man tak lidmašīna tikai piektdien. Nu, nemāku es atteikt, tikai pateicu, ka man vajag vismaz pusstundu laika, ka ātrāk par 9 daivcentrā nebūšu. Bobs tik pateica – „Mēs tevi gaidīsim”. Un es ieslēdzot nez kuru tur ātrumu ļoti ātri sataisījos, izskrēju no dzīvokļa un pat taxi izejot uz ielas uzreiz izdevās noķert.

Daivcentrā tiešām tautas bija daudz. Fiksi savācu savu ekipējumu, puiši no stafa gan daļu jau bija paguvuši man kastē salikt. Noskaidroju uz kura bota man jābūt, ar ko niršu un kur brauksim.

Trīs boti – divi daivcentra un viens noīrētais. Bez manis palīgos izsaukti vēl pāris vietējie daivmāsteri – tie gan uz introdaiviem. Man toties nodoti visi fun daiveri. Un mani fun daiveri ir... Oļegs un.... Iļja. Un šodien pirmais daivs būs uz „El Mina”, jo redz Dimam ir AOWD kurss – jauna krievu ģimenīte, vakar viņi taisīja deep un navigāciju, šodien vraks un kaut ko veļ tur Dima viņiem ieplānojis. Tātad uz „El Mina” mēs iesim 2 nelielās grupiņās...

Iļja jau staro, jo šodien viņam final dive un piedevām vēl viņam izdevies tikt uz „El Mina”... Es gan tik ļoti nepriecājos, jo prātā vēl joprojām stāv stāsts kā Iļja niris uz „El Mina” iepriekšējo reizi – ar mēģinājumu nomest jostu, kā arī mans nesenais daivs ar Iļju, kad arī viņam sagribējās lidot uz augšu... Kaut nu viss būtu labi!!!

Jau esot daivcentrā sākām ģērbties, galu galā – vraks ta tepat blakām... Bots piestāja – kā jau ierasts, mēs izlecām, aizpeldējām līdz virvei, kas piesieta pie „El Mina” un tad bots devās piešvartoties drusku tālāk. Ienirām. Brīfingā Iļjam un Oļegam biju pateikusi, ka iesim lejā turoties pie virves, nekāda peldēšana gar virvi neturoties pie tās nebūs. Un ka appeldēsim mēs vraku, visu apskatīsimies un lēnām sāksim izniršanu. Ka neko vrakā aiztikt nevar – tur vēl joprojām ir nesprāguši lādiņi.

Mēs lejā devāmies pirmie, Dima ar saviem studentiem pēc tam. Jāteic, ka zem ūdens straume un slikta redzamība... Nu galīgi neideāli apstākļi... Nonirām bez kādas aizķeršanās. Oļegs bija paņēmis līdzi fotoaparātu un cītīgi centās iemūžināt „El Mina” vraku. Appeldējām apkārt – sākām ar dzenskrūvēm, tad gar podu uz kuģa priekšgalu un pēc tam apskatījām visus dzelžus, lion fish un glase fish barus, munīcijas un ielūkojāmies lūkās un tad jau peldējām virves virzienā, Oļegam balonā bija 70 bāri, jāsāk izniršana. Iļja gan izskatījās neapmierināts, viņam redz esot vēl 110, a cik neapmierinātai tad vajadzētu būt man ar 150 bāriem balonā??? ;) Visu daivu biju pastiprināti vērojusi un uzmanījusi Iļju. Tā kā viss bija ok, nekādus „jokus” viņš nemēģināja taisīt. Sākām pacelšanos – atkal turoties pie virves. Oļegs ar Iļju nedaudz virs manis, es viņiem sekoju un vēroju. Un tad... sākās... Iļja pēkšņi sāka taustīties gar savu svaru jostu... ak, tu šausmas!!! Sagrabināju šeikeri, fuu.... Iļja paskatījās uz mani!!!! Prasu vai viss ok? Viņš – it kā esot problēma ar jostu... Bet ar jostu viss ir kārtībā... Es pārbaudīju viņa jostas sprādzi – ir ciet, tiešām viss kārtībā. Un tā arī pateicu – viss ir kārtībā, labāk turies pie virves, jo straume ir liela. Tas kaut kā novērsa Iļjas uzmanību no jostas un mēs veiksmīgi sasniedzām 5m atzīmi – safety stop. To mēs atstāvējām turpat pie virves, straume bija pārāk liela, lai peldētu līdz botam un zem mūsu bota tas mēģināju noturēties 3min/5m. Kad kompis rādīja, ka var sākt uzniršanu, peldējām uz botu, nācās papeldēt garām vienam botam, jo mūsējais bija piešvartojies otrajā rindā. Straume spēcīga... reāli nesa prom no bota. Labi, ka iznirstot izdevās noķert puišu mesto boju ar virvi un iedot to Oļegam un Iļjam, a to viņi tur dikti cīnījās ar straumi, kas viņus nesa arvien tālāk no bota. Visi veiksmīgi izkāpām uz bota. Izrādās, Dima nemaz nebija ticis līdz „El Mina” vrakam – students bija sapanikojis, tipa dziļums liels, nevaru lejā tikt, bail un dziļāk par 10m viņi nebija bijuši. Vakar arī viņiem esot bijušas šādas tādas problēmas dziļajā daivā – puisis, kā ieraudzījis kompī atzīmi 30m sācis dikti prasīties uz augšu, tipa bail. Vismaz labi, ka nesadomāja fiksi lidot uz augšu...

Tā nu viņi tur bija kādu laiku pie virves tusējuši un tad niruši laukā.

Pēc daiva Dima man prasa - vai es nevarētu uztaisīt tagad vēl vienu daivu, tipa to, kuru es plānoju izlaist, jo redz, viņam uz bota ar OWD, ar kuriem tagad jātaisa vingrinājumi atklātos ūdeņos, bet tie AOWD studenti ta iepriekšējā daivā neko nav redzējuši. Padomāju, parēķināju tabulas un teicu – ok, tikai dziļums būs neliels un daivs nebūs ilgs, galu galā jaunus balonu viņiem nedos – jānirst ar tiem pašiem, kas bija uz pirmo daivu. Labi, ka tur viņiem pa 100 bāriem bija palicis. Man bija nedaudz vairāk.

Otrais daivs – El Fanadir N. Tā kā daivs bija ieplānots nelielā dziļumā, tad mēs mierīgi varējām nodarboties ar visādu sīku zemūdens dzīvnieciņu meklēšanu, īpaši jau dažādu gliemju. Fanadir siena viņiem patīk, te vienmēr var ko atrast. Daiva statistikā – 5 oranži strīpainie gliemji, 1 zilganpelēkais ar dzeltenajiem punktiņiem, vairākas akmens zivis, 3 murēnas, daudz lion fish. Un bijām zem ūdens mēs gandrīz 40 minūtes. Vismaz tie Dimas studenti elpoja labi.

Nu un trešais daivs – El Fanadir S. Dimu un viņa AOWD mēs „izmetām” ātrāk – viņiem drifts. Man pa telefonu tika paziņots, ka no „Sun Boat” man tiks iedoti 2 franči, jo Mustafa, lai ietu ātrāk, piepalīdzēšot ar intro daiveriem. Tā ka mums būs normal dive. Grupa paliela ;) – Iļja un Oļegs un 2 franči. Vienīgais daiva mīnuss – atpakaļ nācās peldēt pret straumi. Savādāk bija smuki – pat strīpaino murēnu, kas bija ieslēpusies aliņā, atradām. Bija arī oranži strīpainie gliemji, akmens zivis, lion fish. Un gandrīz 50 minūtes zem ūdens.

Tagad gan tas bija man final dive šajā reizē.

Atgriežoties daivcentrā atkal mazgāju ekipējumu, liku žāvēties – rīt pēcpusdienā braukšu pakaļ.

Nu un pēc tam braucu uz dzīvokli krāmēt koferi – šodien pārvācos uz viesnīcu. Sākumā jau bija doma, ka es tur ieradīšos jau 12 dienā – tas tajā gadījumā, ja nebūtu braukusi uz daivcentru nirt. Sakrāmēju mantas, rīt vēl tik jāatbrauc grīdas izmazgāt un tad jau viss ok.

Prom ejot Ahmeda palīgam pateicu, ka rīt būšu, lai līdz tam laikam sarēķina cik man jāmaksā par elektrību. Apsolīja izdarīt.

Aizbraucu līdz hotel „Arabella” – nākamās 2 dienas, līdz pat lidošanai mājās, es te dzīvošu. Iečekojos, numuriņi tiešām austrumu stilā. Un tā kā bija jau vakars un vakariņu laiks, izpētījusi reģistratūrā iedoto karti, nolēmu vispirms apskatīt viesnīcas teritoriju – tas nekas, ka jau tumšs, un pēc tam iet vakariņās. Teritorija izrādījās pietiekoši liela, lai bez kartes varētu arī tumsā apmaldīties ;) Bet ejot uz vienu no restorāniem, nācās šķērsot tādu kā nelielu ieliņu, kur viens vietējais bija izlicis savus tepiķus – pārdošanai. Jāteic, ka mierīgi tiem tepiķiem paiet garām nevarēja... Vai nu es izskatījos kā vispār pirmo reizi uz Ēģipti atbraukusi, vai vienkārši tas pārdevējs bija ieraudzījis jaunu seju – bet „uzklupa” viņš man – vai nevajag tepiķi, dikti labi tepiķi utt. Pateicu, ka nevajag un gribēju iet prom, a šis nostājas ceļam priekšā – tipa nelaiž garām – vai varētu parunāties. Atrunas, ka nav laika, nelīdzēja. Beigās viņš vēl piedāvājās mani vakarā uz pilsētu aizvest!!! Bāc!!! Ko viņš iedomājas!!! Kas es kāda muļķe, kas pirmo dienu Ēģiptē un nezina kā vietējie mēdz uzmākties??? Un finālā es izrādīju man tik reti uznākošo neiecietību pret vietējiem – un pateicu atklātā textā, lai liek mierā, ka mani neinteresē ne viņa tepiķi, ne viņš pats!

Par vakariņām – biju izvēlējusies itāļu restorānu – varu teikt, ka bija garšīgi. Bet pašā vakarā vairs uz pilsētu braukt negribējās, pasēdēju turpat viesnīcas bārā, rakstīju textus blogam un vēroju viesnīcas iemītniekus. Ļoti daudz vāciešu un itāļu, krievu gandrīz vai nav (bet – gandrīz – jo staigājot pa viesnīcas teritoriju nācās novērot vairākus krievu pārus, kuri fotografējās gandrīz pie katras palmas vai ziedošā krūma, tas nekas, ka jau tumšs un ka „ziepju trauka” zibspuldze diez vai pietiekami izgaismos to palmu un pašu fotografējamo). Vēl jāteic, ka iemītnieki vairāk cilvēki gados, pensionāru daudz. Un ļoti daudzi no viņiem sēdēja bārā dzēra kokteilīšus vai alu. Galu galā – viesnīca ir ar ALL ;)

29.augusts, 2009.

Šodien daivcentrā parādījušās jaunas sejas – atbraukusi Irēna ar draudzeni, vispār jau abas krievietes, bet jau diezgan sen ieprecējušās Vācijā. Irēnai ir AOWD sertifikāts, draudzene gan tikai uz intro daivu.

Tā ka mums ir meiteņu kompānija :) Sveta uz pirmo daivu iešot, par otro – vēl redzēs. Šodien arī driftu diena – abos daivos taisīsim driftus.

Pirmais daivs - El Sakhwa. Smuki. Apskatījām ergu ar glasefish bariem, atradām mazu oranži zili strīpaino gliemi. Vēl redzējām arī to bušveidīgo – balto, pērļaino plakano zivi, arī balto mazo murēnu, tad bija vēl 2 zaļganpelēkās zvaigznes, neliela akmens zivs, lionfish, stingrejas. Daudz kā tā teikt :) Atgriežoties pie bota – safery stop un Irēna beidza daivu – balonā bija 40 bāri palikuši. Mums ar Svetu vēl gaisa pietika, tā ka papeldējām vēl pa lagūnu – nav jau tur nekā baigi ko redzēt, smalkās smiltis un botu piestātne neveicina labu redzamību, bet šo to jau arī tur atradām – zaļganpelēkās zvaigznes, akmens zivs bija, kā arī vairākas stingrejas. Jau peldot bota virzienā, pie izejas no lagūnas satikām Maiklu – viņš tikko kā bija beidzis introdaivu.

Daiva beigās papeldējām vēl ar Svetu pa lagūnu. Vēl pāris jūras zvaigznes atradām. Lagūnā satikām Maiklu un jautrības sākās. Nu viņi abi ar Svetu jau uz bota ir ieguvuši Mr. Un Mrs. Smit iesauku. Tur brīžiem iet vaļā īsts kariņš. Un brīžiem tajā tieku iesaistīta arī es. Jautrākais ir tas, ka Maiklam vienmēr šķiet, ka pie visa vainīga ir Sveta, jo es jau nu nevaru būt tik nejauka. Un finālā vienmēr tiek Svetai, lai gan – viņai tas patīk un Svetas frāze „Dive is fun” jau kļuvusi par sava veida saukli. Un kā viņiem tas kariņš sācies – Sveta pēc daiva nolikusi žāvēties savus zābaciņus tur, kur parasti savējos žāvē Maikls. Maikls viņas zābaciņus aizmetis un nolicis tur savējos... Un tā bez gala un bez malas :D

Nu un satikušas Maiklu lagūnā pie botiem – nu tak vajadzēja ko jautru pasākt. Izrādās Maikls nebija gaidījis uzbrukumu, bet bija nolēmis mums nodemonstrēt gaisa riņķu pūšanas mākslu. Kamēr viņš uz balona gulēja uz gultnes, mēs saskatījušās, piepeldējām un reizē noņēmām viņam pleznas. Nu, ko tādu Maikls tiešām nebija gaidījis. Tā nu Maiklam nācās nirt vien augšā bez pleznām. Uz bota viņš izkāpa dikti pikts, bet mēs iznirām pārsmējušās, piedevām, Sveta vēl iemanījās pleznas piesprādzēt pie trapa. Tā ka - dive is fun. Nabaga Maiklam nācās vēlreiz lekt ūdenī, lai tiktu pie savām pleznām. Un šoreiz es ar biju tikusi melnajā sarakstā, jāteic gan, ka īslaicīgi – uz šo pēcpusdienu :D

Otrais daivs - El Fanadir N. Drifts. Sveta jau bija paguvusi salīgt ar Maiklu mieru paziņojot, ka viņa šo daivu grib nirt ar Maiklu. Visi tagad gatavojās driftam. Jureks ar saviem, Nigms ar vāciešiem, Mustafa ar Iļju un Oļegu, Maikls paziņoja Svetai, ka viņš piekritīs tikai uz īsu daivu, jo viņam vēl intro pēc tam. Nu un es ar Irēnu.

Vispār jau daivs bija foršs – mēs ar Irēnu ielecām ūdenī pēdējās – lai varētu mierīgi pepeldēt, lai nav pa lielo daiveru baru jāmaisās. Nigms ar saviem aizgāja uz dziļo (uz kādiem 25m), Mustafa ar Iļju un Oļegu arī jau pirms botu piestātnes iegrieza drusku uz dziļo. Maikls ar Svetu pazuda jau pašā sākumā – kā pēc tam teica drusku neapmierināta Sveta – peldējuši viņi tā, it kā bars haizivju dzītos pakaļ, nu baigi ātri. Mēs ar Irēnu vairāk peldējām gar rifu, daudz nelielas akmens zivis atradām, pāris gliemjus, murēnas, lionfish. Smuki jau. Tikai kādu gabaliņu līdz botam Irēna gan peldēja uz mana oktopusa – a ko – viņai palikuši 40 bāri, a man vēl 100... Tālu jau nebija jāpeld. Bet to, ka viņa tik ātri izelpos balonu, nu to es nebiju gaidījusi. Nebija mums ne liels dziļums, ne kas tāds...

Pēc pirmā daiva Maikls bija piesolījis, ka nu mēs norausimies, tipa par tām viņa pleznām... Diemžēl šoreiz atkal norāvās viņš :D

Kādas mums atkal bija jautrības? Šoreiz Maikls paķēris spaini ar ūdeni nesās man pakaļ, a es pamanījos iesprukt lielajā kajītē, kur – slapjiem nedrīkst ;) Vot i Maikls (pats vainīgs) to spaini ar ūdeni atstāja pie durvīm... Nevajadzēja viņam tā darīt, jo galu galā pats pameta ideju – uzgāzt ūdeni. Nu bet, ja uz skatuves ir parādījies spainis ar ūdeni, tad tas noteikti tiks izliets, tāpat kā teātrī uz skatuves parādījusies bise noteikti izšaus. Kamēr Maikls grozījās pa daivplatformu, viņam uz galvas negaidīti uzgāzās vesela ūdens spaiņa saturs. Nu, vispār jau – cik nu tur negaidīti citiem, vairāk jau viņa. Puiši no personāla jau vienkārši smējās, Svetai vispār bija vēderā krampji iemetušies. Un tad – nākamā jautrība – Ahmeds priekš tualetes tieši tajā brīdī bija atnesis vēl vienu spaini ar ūdeni, tā teikt, tikko kā aiz borta pasmēlis. Nu.... arī šī spaiņa saturs uzgāzās virsū Maiklam... Bet pēc tam es līdz pat krastam sēdēju lielajā kajītē :D A ko, neiešu jau riskēt pati saņemt kādu ūdens šalti uz galvas. Jāteic, ka Maikls līdz krastam visu bija aizmirsis. Pabļaustījās uz bota drusku un viss. A kamēr mēs braucām uz daivcentru, Sveta iemanījās pa kluso savākt Maikla zābaciņus. Īsumā – zābaciņus viņa aizveda uz mājām, a Maikls visu vakaru tos bija meklējis, pat Svetai pāris reizes zvanījis. Tādas nu tās Mr. un Mrs. Smitu jautrības :D

A vakaros jau par tradīciju ir kļuvusi pasēdēšana „Chez Sam”.