18.aprīlis, 2007. Hurgada, Ēģipte

Mēs atkal esam devušās nedaudz crazy ceļojumā :) Atkal uz Ēģipti, šoreiz - pāris dienas daily dive Hurgadā, tad safari uz dienvidiem maršrutā Rocky un Zabargad, pēc tam vēl īsu brīdi būsim Hurgadā un tad Kairā, un tad jau mājup.

Ieradāmies Ēģiptē mēs šorīt no rīta agri, agri - 00:30 ar reisu Maskava - Kaira (tāpat arī lidosim mājup). Neliels comments par Aeroflotu - mēs lidojām ar pilnīgi jaunu lidmašīnu!!! Serviss super - salīdzinot ar tieši tādu pašu lidojumu pirms gada - kardinālas izmaiņas. Vienkārši - prieks bija lidot!!!

Ar ko pārsteidza Ēģipte? Ar to, ka bez rozā ieceļošanas kartītēm (kuras aizpilda visi, kas ielido Ēģiptē) šoreiz izsniedza arī zilas kartītes, tipa muitas deklarācijas veidlapas. Tas bija kas jauns. Laikam viņu ierēdņiem laikam uzlikti kaut kādi papildus darbi ;) Lai gan jāteic, ka tās deklarācijas neviens tā dikti aktīvi no mums pat īsti negribēja ņemt... Tas nu tā.

Nedaudz par mūsu ierašanās plānu - tā kā ielidojām apmēram 1:30 (šādu laiku pēc nosēšanās nosauca pilots) un mēs arī apmēram ar ko tādu bijām rēķinājušās, lai gan biļetēs bija rakstīts 00:30... Plāns vienalga bija – jāpaspēj uz pēdējo El Gouna autobusu, tas 2:15 atiet uz Hurgadu. Tā kā pilots bija paziņojis, ka ir jau pusdivi nakti, tad mēs ar Ināru lieliem tempiem mēģinājām tikt cauri pasu kontrolei... protams, mūsu rindā tieši pirms mums noplīsa zīmogs (pārāk sparīgi kontrolieris bija sitis pasēs zīmogu, kā rezultātā zīmogs sadalījās vairākos gabalos)... mēs fiksi nomainījām rindu, bet tur atkal tieši pirms mums sāka nedaudz čakarēt kaut kādu vietējo, tipa viņam kaut kas ar dokumentiem nebija ok... Tā teikt – panervozējām po polnoj programme!!! Bet tad jau arī mēs beidzot tikām caur kontroli. Bagāža arī tikai uz to brīdi sāka parādīties pa slīdošo lentu, savācām savas, nu jau diezgan netīrās, somas un devāmies uz muitas kontroli.

Atkal nepareizas rindas izvēle!!!! Laikam jāpārstāj izvēlēties īsākās rindas, tās nez kāpēc baigi bremzējas.... Protams, beigu beigas tikām lauka, neviens koferus atvērt nelika, vispār bez jautājumiem palaida.

Salīdzinoši ar, teiksim, Hurgadas lidostu, Kairas lidostā neviens taksists tev virsū nebrūk - izejot no lidostas mēs pat apjukām - kur uz ātro dabūt mašīnu. Bet tad izrādījās, ka te ir sistēma - ar kvītīm un sarakstiem. Dabūjām taxi, un cauri Kairai no lidostas līdz El Gouna buss station, kas atrodas blakus „Ramses Hilton” viesnīcai un Egyptian museum, var teikt aizlidojām dikti ātri. Kaut kāds buss jau stāvēja un ap to drūzmējās liels bars vietējo braucēju... Lielos tempos izmetot (tiešām - izmetot) koferus un ekipējuma somas no taxi, devos pirkt biļetes. Saku, ka man vajag 2 biļetes uz Hurgadu. Kasieris - to buss at 1:30? Es pa to visu bardaku, saku, yes, un tikai pēc tam saku domāt - kāds 1:30, ja mēs knapi paspējam uz 2:15... IZRĀDĪJĀS - Ēģiptē vēl nav pārgriezti pulksteņi - un mums ir atšķirība 1 stundā, bet ar krieviem - 2 stundās.... Pārsteidzoši, ka Aeroflot pilots to nezināja... 70LE (apmēram 7 lati) biļete uz Hurgadu 1.klases autobusā. Autobuss tiešām ērts. Pat nebija pārpildīts. Nakts vidū vēl pamodināja lai iedotu "suhoj pajok" - kastīti ar sulu un cepumiem. Uz rīta pusi gan viņi sāka demonstrēt kādu no "klasiskajām" Egyptian filmām - ar kliegšanu, raudāšanu, dejošanu un dziedāšanu - diezgan skaļi, bet tā kā es klausījos pati savu mūziku austiņās, tad tas kaut kā netraucēja.

Iebraucām Hurgadā nedaudz pēc 7 no rīta. El Gouna busstation dabūjām izdzenāt :) vietējos uzmācīgos taxistus, galu gala mēs pašas varam izvēlēties ar kuru auto tad mēs brauksim, un noteikti ne jau ar balto mikriņu, kuri pie autoostām parasti ir ļoti nepiekāpīgi uz cenu pazemināšanu – nelabprāt padodas uz kaulēšanos, tāpēc mēs izvēlējāmies oranžo pilsētas taxi - pateicām, ka maksāsim pēc skaitītāja, uz ko vadītājs gan nebija diez ko apmierināts. Viņš gribēja par ceļu no autoostas (netālu no DownTown) līdz „El Tabia” hotel 20 LE (skaitītājs mūsu galapunktā rādīja 7.75LE).

Jāteic, ka jau iebraucot Hurgadā un braucot gar jūru nācās secināt, ka jūrā un ne tikai, ir liels vējš. Pierasti gaiši zilā jūra bija pelēka, debesis apmākušās utt... Nu, nepārāk jauks laiks...

Iečekojāmies viesnīcā un, savākušas, visu ekipējumu devāmies uz daivcentru. No rīta, kad zvanīju daivcentra bosam, viņš jau teica, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka boti šodien neies jūrā – laika apstākļi tādi... Tā arī bija. Ļoti slikto laika apstākļu dēļ visi boti bija spiesti palikt krastā.

Tā nu mēs patusējām daivcentrā un devāmies uz viesnīcu izgulēties. Pa to laiku vējš jūrā tā kā nedaudz bija norimis. Rīt nirsim :) 

3.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Diena sākas saulaini, vēja nav.

Bet iesākuma labāk par to kas vēl te tāds notika vakar vakarā. Atgriežoties viesnīcā Inārai nācās iejusties mediķa lomā (tā teikt, no savas profesijas neaizmuksi arī atvaļinājumā) - gandrīz vai nācās sniegt pirmo palīdzību vienam nelaimīgam vietējam, kurš skrienot pa viesnīcas pagalma pakāpieniem bija laikam nolidojis un rezultātā traumējis kāju. Sēdēja uz kāpnēm tāds dikti nelaimīgs ar asarām acis. Bet viens no viesnīcas daivcentra (jā, „El Tabia” teritorijā izrādās ir arī daivcentrs – mēs gan pārbaudīt vel neesam aizgājušas, bet maybe arī tur kādu dienu ieklīdīsim paskatīties kas un kā) darbiniekiem centās cietušā kājai kaut ko darīt - izskatījās, ka viņš nospriedis, ka kāja ir vienkārši jāatmežģī atpakaļ. Ināra paskatījās, pačamdīja tam cietušajam arābam traumēto kāju un aizsūtīja daivcentra staffu (kurš mums visu laiku stāstīja, ka tas ir viņa darbs - glābt cietušos) uz aptieku pēc elastīgās saites - jo diagnoze tā kā bija sarautas saites. No aptiekas tika atnesta saite, celis nosaitēts un arābs aizsūtīts uz slimnīcu taisīt rentgenu. Tāds nu bija mums pirmās dienas noslēgums.

Tagad par šodienu. Kā jau teicu - saule, vēja gandrīz nekāda. Pašas jau vakar "uzprasījāmies" ka gribam uz Abu Ramada... Tad nu arī šodien bots gāja uz Abu Ramada. :) Tautas daudz nebija – tā ka jūrā aizgāja tikai "Rosetta". Mēs tikām iekļautas daiveru grupā, kur bija pāris franču pensionāru un krievs Kostja ar "Hammerhead 120XL" video kameru.

Pirmais saits - Abu Ramada S. Ūdens t +25C, max dziļums 15m, dive time 75 minūtes. Vispār mēs dabūjām pagarināto daivu - visi pārējie tika uzsūtīti augšā uz botu, jo bija sasnieguši 50 bāru atzīmi, bet mēs vēl labu laiku turpinājām Abu Ramada S apsekošanu.

Par zemūdens iemītniekiem - kā jau Abu Ramada - zivju daudz. Ūdens šobrīd gan tāds nedaudz tā kā duļķains (nezinu, kā labāk latviski pateikt...) - nu, redzamība laba, bet ne ideāla. Murēnas, akmens zivis, lionfish, stingrejas - tas no tā, kam gidi parasti cenšas pievērst uzmanību.

Par mūsu daiveru kompāniju - daiveru-pensionāru pāris bija dikti kolorīts – peldēja sadevušies rociņās (nu - tā mīļi), viens otram palīdzēja atgūt neitrālu peldspēju, kad kāds no viņiem pēkšņi bija par daudz augstu uzpeldējis, večukiņš sievai čekoja dziļumu un atlikušā gaisa daudzumu. Lai gan vienu brīdi nez kāpēc viņš apjuka, kad gids prasīja, cik gaisa palicis, viņš parādīja 70, bet tad tā kā apjuka un to septiņdesmit centās uzrakstīt ūdeni ar pirkstu.... izskatījās dikti funny. Nu, bija viņi tādi jauki - forši tak kādos 70 gados aizbraukt atvaļinājumā un vēl arī kaut kur panirt.

Man daiva noslēgums gan bija tāds ne pārāk – vienā ausī apmēram 9m dziļumā nevarēju izlīdzināt spiedienu - sāpes nejaukas, dziļuma maiņa diez ko daudz nelīdzēja – tā kā drusku palika labāk, bet neprijatno vsjo taki... Kādreiz, kas tāds man bija jau bijis, ūdens tika dziļāk ausī nekā vajadzētu :D un - sajūtas nejaukas. Tā kā mēs kādu brīdi vēl peldējām, tā kā ausis praduvaljis, bet tajā "traumētajā" gandrīz visu laiku tāds troksnis, it kā radiostacija novirzījusies no pareiza viļņa - un nu čerkst. Iznirām - es puskurla. Auss naturāli aizkritusi. Sapilināju „Otocalm” pilienus. It kā atgāja. Vismaz dzirdēju es atkal normāli.

Otrais daivs - Akvārijā (Gota Abu Ramada). Kamēr mēs uz bota starp daivieml atpūtāmies, bija izdevība novērot Red Sea police. Izrādās, tagad te visam sākuši pieiet daudz, daudz nopietnāk nekā senāk - kontroles notiek regulāri. Red Sea Police ar laivu apbraukā daivsaitus un čeko kā boti ir nostājušies, vai kāds nav piesējies pie koraļļiem, vai nav kādi pārkāpumi utt. Viss tiek dokumentēts - laivā ir fotogrāfs, kurš visu bildē. Formas viņiem arī ir - tādi sarkani krekli, arī jakas ar uzrakstu uz muguras. Gota Abu Ramada tika apskatītas visas laivas, bet „DivePoint” bots pat nofotografēts.

Par kontroli runājot - kaut kad augusta beigas - septembrī Hurgadā tika slēgti kādi 16 daivcentri - par pārkāpumiem, sliktas kvalitātes pakalpojumu piedāvāšanu. Hurgadā tagad daivinga jautājumiem sākuši pieiet ļoti nopietni. Vai nu tas saistīts ar gubernatora darbu, vai Red Sea Diving asociacijas darbu. Vakar par to visu parunāju ar te strādājošajiem krieviem- viņi teica, ka tas tik uz labu, savādāk bijis (un ir jau arī vēl šur tur) daudz tādu daivcentru, kuriem ekipējums tāds nolietots, nolietots, ka trakāk vairs nekur, personāls ar gandrīz nekādām zināšanām daivingā utt. Viens no iemesliem, kāpēc Hurgadā uzsākta "lielā tīrīšana" bijis arī vasarā 3 bojā gājušie daiveri - dziļais gaiss - niriens ar 1 balonu uz 80+ metriem.

Tas nu tā - atkāpei. Otrais daivs tātad Gota Abu Ramada. Ūdens joprojām +25C, max dziļums 13m, divetime 72 minūtes. Akvārijs, kā jau akvārijs - nosaukums visu pasaka - zivju ka biezs. Te nu jāteic, ka visām nosaukumus es nezinu un zivju grāmatiņa šoreiz palika mājās. Aiz slavenajiem Gotas diviem koraļļu ergiem, kuru attēli tiek tiražēti uz bezgala daudzām Red Sea, Hurghada pastkartēm, sākās straume... piedevām - nācās peldēt pa straumi sākuma, bet atpakaļ pret straumi. Krokodilzivs joprojām bija sava vecaja vieta - gulēja starp koraļļiem. Pārsteidzoši, bet cik vien nācies nirt Akvārija, tā krokodilzivs tur vienmēr ir bijusi, dažreiz nedaudz pamainījusi atrašanās vietu, bet savādāk - turpat vien. Šoreiz tajos pat „krokodilzivs koraļļos” bija ieslēpies milzu grupers. Viņam bija pilnībā vienalga, ka apkārt ik pa laikam nopeld kāds bariņš daiveru - šis tik mierīgi gulēja. Kostja ar savu "Hammerheadu" tur diezgan ilgi uzturējās - tuvplāns tā un tuvplāns šitā :) Mums ar Ināru atkal bija garāks daivs kā citiem, papeldējām vēl arī uz otru pusi. Balta mazā murēna sēdēja ieslēpusies alā. Vēl daivā redzējām lielu tunci, kurš dzenāja milzīgu baru ar zilām, mazām zivtiņām. Izskatījās funny.

Tāda nu bija mūsu pirmā daivdiena. Rīt izskatās, ka nāksies atkal iet uz Abu Ramadu - tā kā profesionālo nirēju ir maz, nesanāk mums atsevišķs bots (labi, ka 5.12. atbrauc lietuvieši - "Oktopuss"), bet rīt būšot ap 25 francūžu uz introdive. Pilni abi boti. Atliks vienīgi izdīkt Semam (daivcentra bosam), lai vismaz ir Abu Ramada N, deep drift varētu uztaisīt... Alu ar glasfish apskatīt.

Runājot par laika apstākļiem - šovakar nav tāda vēja, kā tas bija vakar, kad diezgan nosalām sēžot un shishu coffee shopā pīpējot.

Tūristu baigi daudz. Pilnas ielas. 

Ak, vēl - šodien uz bota bija 2 latvieši - nira ar Sergeju (kurš, starp citu, arī ir mūsējais - no Liepājas). 

2.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte.

Tad nu tā - šodien atlidojām. Un te joprojām tomēr ir vasara, lai arī kā paziņas brīdināja - sācies aukstais laiks - tipa ziema klāt, tāpēc neaizmirstiet siltās jaciņas. Padomi labi, īsi pirms izlidošanas pat koferus pārkrāmējām - ja jau ziema, tad ziema - ņemsim siltākas drēbes. Īpaši, ja atceras, kā pārsalu janvāri, kad nācās te uz vietas pirkt jakas, džemperus utt., lai nesaltu.... A toreiz bija pretēja situācija - visi tik ziņoja kāds te netipiski silts laiks, cik superīgi utt. pietika atbraukt, lai nākamajā diena arī laiks nomainītos uz aukstu un vējainu. Bet tas nu tā - just memories.

Labāk par to kā te ir tagad. Tātad - no Rīgas izlidojām ar pāris minušu kavēšanos uzreiz pēc 5 no rīta. 4:30 gaisā un pelēkās Latvijas debesis jau bija nomainījušas saulainās Ēģiptes debesis. Lidojot virs Kairas kārtējo reizi secinājām, ka Kaira no augšas ir miljons reižu skaistāka tieši naktī - visi izgaismotie minareti ar zaļajām spuldzīšu virtenēm, un pati pilsēta - gaiša, gaiša. Dienas laika nekā tāda nav, ja nu vienīgi var paskatīties no augšas uz televīzijas torni, piramīdām, Nīlu ar visām salām....
Jāteic, ka Hurgadā ielidojām ļoti neizdevīgā laikā - pirms 10 no rīta - vienkārši šajā laikā lidostā lejā laidās vēl kādas 5 lidmašīnas - bez mūsu lidmašīnas vēl 2 reisi no Krievijas, ukraiņi un laikam arī vācieši. Drausmīgais bardaks.... nesaprotu, kāda bija jēga lidostas piebūvju celtniecībai, ielidošanas - izlidošanas telpu paplašināšanai, ja nekas no tā visa normāli nedarbojas... Protams - just relax, it's egyptian time.... Rindā pēc vīzas mēs stāvējām apmēram stundu (un būtu stāvējušas vēl ilgāk, ja vietējie neiedomātos atvērt vēl vienu bankas lodziņu...) Pēc tam bija tik pat briesmīga rinda uz pasu kontroli. Karsti, gaisa nav, ūdens nav.... varētu ģībt, bet mazas cerības, ka kāds tevi noķers ;) Tā stāvot un gaidot, kad beigu beigas mūsu rinda tomēr sāks kustēties uz priekšu, atcerējāmies Ginta story par „zaķiem” Bangkokas lidosta. Pietika tik to ieminēties, kad kā no zemes izlīdis mums blakām parādījās viens mazs, nošņurcis arābs un aicināja viņam sekot - tipa tiksim cauri ātrak. Labi, ka Ināra aizgāja paskatīties, kur ta īsti viņš mūs grib vest - iejucis turpat pūli, sīkais uzreiz saka prasīt bakshish - tā teikt naudu dod!!!! Bet tā kā viņš izskatījās diezgan neuzticami, un mūsu rinda šā vai tā tūlīt, tūlīt būtu pienākusi, kaut ka neuzķērāmies, toties sarosījās paši pasu kontroles darbinieki, nez no kurienes tika atvilkta milzīga lete un rindas sadalījās vēl sīkāk - sākās jalla, jalla - nu ātrāk, ātrāk!!! Un fiksi tika spiesti zīmogi pasēs, savāktas iebraukšanas kartītes - un čau! - varat iet tālāk! Jā, tālāk - meklēt savu bagāžu. Rīgā vēl daudz maz izskatīgās somas nu bija paguvušas iegūt ļoti nolietotu un netīru somu paskatu...
Tad vel kārtējais nelielais bardaciņš sagaidot parējos cilvēkus, kurus Azur Travel jānogādā pa viesnīcām, gaidot bija iespēja pavērot ļoooti kolorītos krievus no Maskavas reisa un tad mēs jau bijām sasēdinātas mikrobusā, kas tad arī mūs aizveda uz mūsējo hoteli. 

Tātad – „El Tabia”, 2* gandrīz pats centrs, piedevām līdz mūsējam daivcentram labi ja 3 minūtes ar ko iet. Ko vairāk vajag! :)

Iekārtojāmies, aizgājām uzpīpēt shishu, sazvanījām visus savējos šeit emigrācijā ;) dzīvojošos draugus - tipa esam klāt, kad tiekamies?! Un tad bija jāaiziet apsveicināties uz daivcentru. Patusējām tur, sarunājām (lai gan ko nu tur sarunājām - tikai noprecizējām), ka rīt 9 no rīta jābūt klāt, un aizgājām ar savējo Rescue instruktori Ļenu pasēdēt coffee shopā.

"Mr.X" reāli nošokēja - kādreizējās āra terases un nojumes vietā - gruvešu kaudze, palikuši tik galdiņi, kas bija ēkas daļā. Izrādās, pirms 2 dienām te noticis grautiņš – kā runā, "Mr.X" īpašnieks neesot nomaksājis kaut kādu tur nodokli un pilsētas pārvalde atsūtījusi buldozeru, lai nolīdzina tad šo coffee shopu... nu ļoti vienkāršs risinājums... Prot, ēģiptieši pārsteigt. Tagad gan viss lēnam tiek tā kā atjaunots, bet gruveši ir joprojām. Bija tirī prikolīgi sēdēt un pīpēt shishu skatoties uz gandrīz klaju vietu.... piedevām, buldozera uzbrukuma cietuši arī apkārtējie - pie reizes nojaukta arī daļa blakus esošā coffee shopa, nolauztas pāris palmas.... bardaks. 
18 vakarā mums viesnīcā bija tikšanās ar gidu - sapratis, ka mēs ekskursijās nebrauksim, atlaida mūs abas pēc 5 minūtēm. Tā ka tagad sēžam internetā, pēc tam iesim poguljat po gorodu, vēl pāris šejienes krievi jāsatiek un tad jau laikam - gulēt, savādāk, ja nedabū kārtīgu turkish coffee, tad sākam jau līdzināties zombijiem. Negulētās naktis dara savu. Un rīt taču jānirst. Tā ka tādas nopietnākas niršanas piezīmes gaidāmas rīt.