24.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Esam klāt! Zabargad un Rocky. Braucot gar Zabargad, lielajā kopkajītē pēkšņi mūsu brīfinga laikā ieskrēja Antons (puisis no Kostjas grupas) un pasauca Muhamedu – lai nākot paskatīties. Rezultātā uz klāja izgāja visi, lai noskaidrotu, kas notiek. Kostjas grupa, kurai torīt brīfings notika ārā atpūtas zonā, bija ieraudzījuši pa salu skrienam cilvēku, kurš vicināja kaut kādu zilu auduma gabalu... Muhameds labu laiku viņu vēroja binoklī – komanda sūtīt uz krastu zodiaku netika dota. Salas galā atradās vēl viens safari bots. Bet Muhameds uz salas gar krastu skrejošo vīru nokomentēja – militāristi. Un viss.

Šajā dienā visi dienas daivi bija Rocky Island, bet nakts daivs jau Zabargad.

Rocky nācās saskarties ar ļoti mainīgu un stipru straumi. Īpaši pirmajā daivā – nācās papūlēties, lai tiktu uz priekšu, sevišķi jau pie rifa stūriem. Koraļļi skaisti, daudz mazu, krāsainu zivtiņu. Straumē labi varēja redzēt kā mazās sarkanās zivtiņas cenšas peldēt uz priekšu, bet straume tās nes atpakaļ. Tunči bija un napoleonzivis arī.

Šī bija tā reize, kad neniru ar Ināru – viņa un vispār gandrīz lielākā daļa Eddy grupas ar Eddy aizgāja uz 70m. Priekš kam viņiem tas viss? Nezinu... Mani kaut kā šādas atzīmes savā „dive history” īsti nevilina... Vismaz ne tādā veidā...

Nu un tā kā lielākā daļa daiveru bija devušies sevi iepazīt 70m dziļumā, pārējiem nācās nirt Mustafa pavadībā. Jāteic, ka šoreiz izdevās iztikt bez kaut kādām gida – grupas nesaskaņām.

Un vēl - mans BCD joprojām nedaudz laiž gaisu. It kā ne pārāk daudz, bet tomēr... Un nirt ar kaut arī nedaudz, bet tomēr bojātu ekipējumu nav nemaz tik patīkami.

Otrajā daivā Vova kārtoja Dry Suit kursu. Bija interesanti pavērot kā, piemēram, zem ūdens viņš met kūleņus. :) Par pašu daivu – nu straumes dēļ nācās mainīt iecerēto virzienu. Sākotnēji bija doma niršanu sākt no zodiaka un atgriezties uz botu. Bet straumes dēļ tas nesanāca. Uz botu atgriezāmies arī ar zodiaku.

Niršanas vieta ir laba. Koraļļi skaisti. Sīko zivju daudz. Napoleonzivis peld. Bija barakudas.

Uz trešo daivu atkal notika daiveru pārgrupēšana. Mēs ar Ināru un 4 puiši – topošie Rescue un DM tika iekļauti Eddy grupiņā. Tas viss tāpēc, ka puišiem bija paredzēts veikt dažādus uzdevumus savu kursu ietvaros, bet mēs ar Ināru piekritām labāk nirt ar viņiem un pavērot jautrības, nevis nirt ar nepatīkamu gidu. Pārējiem šai reizē diemžēl nācās vēlreiz tomēr pieciest Mustafu...

Priekšnojautas izrādījās patiesas - šis patiešām bija jautrais daivs – puišiem bija jāveic dažādi vingrinājumi, tai skaitā arī „panikojošais daiveris” – kā darboties situācijā, kad kāds no daivieriem zem ūdens sācis neadekvāti uzvesties.

Mēs ar Ināru peldējām kā noslēdzošās un vērojām visu notiekošo - ne tikai puišu izpildītos vingrinājumus, bet arī zivis. Bija napoleonzivis, to te tiešām ir ļoti daudz. Eddy mēģinājums pievilināt nepoleonzivi ar nelielas bumbiņas palīdzību šoreiz neizdevās - napoleons uz šo joku neuzķērās. Vēl nelielā alā redzējām 2 mazas haizivis. Super! Vispār alas un groti, kas te ir nelielā dziļumā, ir ļoti skaisti!

Nu bet par pašu jautrāko - īsi pirms došanās ūdenī Eddy man uzjautāja – vai negribu nedaudz piepalīdzēt, vai es nevarētu notēlot panikojošo daiveri? Vai tad man grūti! Nekādu problēmu. Tikai Inārai gan nepaguvu to virs ūdens pateikt. Peldot centos viņai parādīt - ja ar mani kas notiek, viss ir ok, tas ir speciāli. Jāteic, ka šī bija tā reize, kad zem ūdens dikti būtu noderējusi piezīmju planšete... Ja godīgi, nebiju īsti pārliecināta vai Ināra, no tā, ko centos viņai ar zīmēm parādīt, visu bija sapratusi... Nu bet ar Eddy mums bija sarunāts, ka viņš dos zīmi, kad man jāsāk panikot.

Daiva sākumā varēja pavērot kā puiši pēc kārtas tēlo panikojošos daiverus un atbilstoši baddy pārim cenšas mierināt panikojošo. Mums ar Ināru tas bija real fun!!! Pārsmieties varēja! Vislabākais bija Koferis. Viņa šī daiva baddy Aleksejs uzsāka panikot, bet Koferis mierīgi peld uz priekšu un neliekas ne zinis. Ļoša tikai paniko un paniko, bet neviens nedodas viņu „glābt”. Beigās jau Koferis, protams, piepeldēja pie „cietušā”, bet ar lielu nokavēšanos gan.

Un tad sākās mans „teātris”. Eddy deva zīmi, ka griežamies apkārt – peldam atpakaļ, un zīmi man – sāc panikot! Norāvu masku un pametu to uz Ināras pusi. Tālāk sekoja nekontrolēta vicināšanās ar rokām, riktīga plivināšanās, tā teikt, raustīju kaut ko pie sava ekipējuma utt. Nu, panikoju. Reāli mani pirmā glābt devās mana baddy – Ināra. Centos parādīt viņai signālu „Ok”, piedevām tā, lai pārējie īsti nepamana. Šķiet, Ināra saprata un laikam tikai tad viņai tā īsti palika skaidrs, ka tas, kas te notiek ir tikai teātris. Jāteic, ka tūlīt pēc tam parādījās arī glābēji. Kuri tad glāba? – abi topošie DM. Koferis atkal esot visus novērojis no malas, Makss tikai atņēmis Inārai manu masku, kuru vēlāk atdevis DM. Nu un es nemaz necentos tik ātri „nomierināties” – dziļa ieelpa un izspļāvu regulatoru. Ja jau panikojam – tad panikojam ;) Vova ar Alekseju reāli bija uzsākuši „panikojošā daivera” mierināšanu. Man fiksi tika mutē iegrūsts regulators. Puiši, tā teikt, noslīkt man neļāva :))) Bez tam abi puiši mani stingri turēja, neļaujot mēģināt strauji uzpeldēt. Maskas man joprojām nebija. Kā pa miglu sapratu, ka Vova prasa – kur mana maska? Paraustīju plecus - nezinu. Rezultātā viņš man atdeva savu masku! Bet pēc kāda brīža klāt jau bija piepeldējis Makss, kurš no Ināras bija paņēmis manu masku un nu to iedeva Vovam. Nu un tad panikojošais daiveris manā personā bija nomierināts un mēs peldējām atpakaļ uz botu. Kā vēlāk Ināra teica – es esot masku uz viņas pusi pametusi diezgan neveiksmīgi – gandrīz aizlaidusi to dzelmē zilajā – nācies viņai drusku dzīties pēc manas maskas.

Iznirstot, atdevu Vovam masku un pateicu paldies, uz ko viņš atbildēja – eta nasha rabota! :) Bet toties Makss ar Koferi sāka bez maz vai korī – mēs visu sapratām, tas bija speciāli, tu biji podstavnoe litco, tas viss bija teātris  utt. Un uz bota visi jau stāstīja kā viņi tur mani glābuši – īpaši jau tie, kuri gandrīz neko nebija darījuši... Tāpat panesās jautrības par tēmu ”bruņinieks izglāba princesi, nu viņam viņa jāprec” :))) Aha! Ko vēl ne!!?? Mani tā kā 2 „bruņinieki” glāba... ko tad tagad – daudzvīrība??? Jautrības par „glābšanas” tēmu turpinājās visu vakaru un arī turpmākajās dienās.

Nakts daivs jau norisinājās Zabargad. Diemžēl ar Mustafu.... Toties šoreiz pēc daiva nikns bija viņš – mēs vienkārši savā starpā sarunājām, ka gidam pakaļ nedzīsimies, peldēsim mierīgi, skatīsimies koraļļus un zivis. Kur mums steigties! Just relax! Un kas tad Mustafam atlika – daiveri nejoņoja viņam pakaļ, bet peldēja tā it kā viņa tur nemaz nebūtu. interesantu Tā ka nācās vien viņam pieskaņoties mums. Nu un mūsu daiveru grupiņa bija dikti saliedējusies – ja gids mums neko nerāda – meklējam paši un pēc tam parādam pārējiem. Tā ka ik pa brīdim kāds no mums nozibināja ar lukturi, pievēršot sev uzmanību – bija atrasta kāda zvaigzne, vai gliemis, vai kāda zem koraļļa guļoša zivs. Tiešām skaista vieta nakts daivam – daudz dažādu nakts dzīvnieciņu, skaisti koraļļi, zvaigznes, gliemji. Rīt te atkal nirsim – jau daily :)

Vēl tāda lieta – mans BCD joprojām laiž gaisu. Un pēc nakts daiva Eddy un Kostja atkal „ķīmiķoja” ap BCD vārstuli. Tā arī neviens īsti nespēja saprast – kur ir problēma. Vārstulis jau n-tās reizes bija izjaukts, iztīrīts un salikts... Bet nirstot, īpaši jau kad dziļums lielāks, burbulīšu virtenes atkal vijas augšup... Beigu beigās abi instruktori vienojās - nobloķēja vārstuli. Tas tāds pagaidu variants. Vismaz kaut kas, jo savādāk daiva laikā gaisa zudums vestē un, protams, arī balonā, ir diezgan manāms. Nirstot nākas laiku pa laikam no jauna piepūst vesti, lai nekristu uz leju... Nu un es to vārstuli galu galā neizmantoju, lai ar to regulētu BCD. Rīt pārbaudīšu, kā būs.