Svētdienā pirmais daivs bija paredzēts pēc brokastīm. Tipa ček-daivs –
tie, kas bija ieradušies tikai vakar pārbaudīja nepieciešamo svina atsvaru
daudzumu utt. Daivs viegls. Vieta Mangrove Bay. Tā kā tas bija ček-daivs, tad
gidam neviens īpašu vērību nepievērsa – katrs par sevi vairāk domāja, ja tā var
teikt – pārbaudīja atsvarus utt. Mēs ar Ināru peldējām vērojot zilos koraļļus
un daudzās krāsainās zivtiņas – pēc tam secinājām, ka Hurgadas rifi tiešām ar
katru gadu paliek pelēkāki un pelēkāki... skumji....
Otrais daivs – Laguna Abu Dabab. Vieta, kur tika solīti daudz, daudz
bruņurupuču (jums beigās viņi vienkārši apniks!) un iespēja (50 pret 50)
ieraudzīt jūras govi jeb Djugonu. Esot viņas te 2, trešā gājusi bojā. Mūsu
grupa sadalījās divās daļās – daļa ar Eddy un daļa ar Mustafu. Mēs tikām
Mustafas grupā. Sakāpām zodiakos – un aiziet! Ienirām. Zem mums caur ūdens
zilgmei varēja saskatīt tādu kā zaļu zālīti – reāli – zem mums, lejā bija
zemūdens pļava. Koraļļu nekādu. Tikai zaļās ūdenszāles. Un tad mēs ieraudzījām
pirmo bruņurupuci. Milzīgs. Visi, kam bija fotoaparāti, burtiski metās
fotografēt bruņurupuci. Tā kā es biju bez fotoaparāta, tad varēju vienkārši
mierīgi visu vērot :) lai
gan – jāteic, ka pēc šī safari sapratu, ka jāsāk arī man fotografēt zem ūdens...
Nu un tad pirmajam bruņurupucim sekoja otrais, trešais, ceturtais.... un drīz
vairs neviens viņus neskaitīja. Tiešām, kā pirms daiva brīfingā teica Eddy –
beigās jums viņi vienkārši apniks. Salīdzinoši var teikt, ka bruņurupuči tai
zaļajā jūras zāļu pļavā ganījās kā tādas govis. Grauza zālīti, lēnām,
nesteidzoties pārvietojās, iznira virs ūdens un ienira atpakaļ. Un tad – daiva
noteiktais laiks jau tuvojās beigām – mēs ieraudzījām viņu – jūras govi. Es pat
vairs nepateikšu kā un kurā brīdī viņa parādījās – bet te nu viņa bija. Liela,
pelēka. Priekšpusē divas strupas kājas kā nīlzirgam, aizmugurē – liela zivs
aste. Nu un galva gluda, ar tādu kā nocirstu snuķi. Jūras govs apkārt esošo
daiveru baru vienkārši neņēma vērā, mierīgi filtrēja dūņas. Jāteic, ka bez mūsu
grupiņas tur bija arī viena no Kostjas grupām. Atkal daiveri ar fotoaparātiem
vienkārši riņķoja ap jūras govi cenšoties iegūt labāku kadru. Pēc kāda laika
jūras govij mēs vienkārši apnikām un negaidot viņa uzpeldēja - vienkārši
izpeldot caur daiveru – fotogrāfu bariņam, iznira virs ūdens. Nu, aizpeldēja
prom. Pazuda tikpat pēkšņi kā bija parādījusies. Bet mēs, tā kā daiva ieplānotais
laiks jau bija beidzies, patrenējāmies boju palaišanā. Un ar zodiaku devāmies
atpakaļ uz botu. Visi tādi starojošām acīm, laimīgi, iespaidu pārņemti. Te nu
vēl jāpiebilst – ar jūrās govi bija tieši tā kā solīts – 50 pret 50 ieraudzīsi
vai neieraudzīsi – Eddy ar savu grupu tā arī jūras govi šajā safari nesatika.
Mums paveicās.
Svētdienas trešais un noslēdzošais daivs – nakts daivs. Turpat netālu
– Shabrur Abu Dabab. Uz bota es atgriezos nikna.... Kāpēc? Paldies gidam
Mustafa! Tas bija sliktākais nakts daivs manā dzīvē! Nirām mēs 5-atā ar
Mustafu. Puiši regulāri atpalika – fotografējot gandrīz visu, ko vien varēja
pamanīt (hi-hi-hi!!!), Mustafa, uzņēmis vienkārši tādu kā reaktīvās lidmašīnas
ātrumu nez kur nesās uz priekšu, mēs ar Ināru centāmies neatpalikt, vienlaicīgi
čekojot, lai mūsu puiši – fotogrāfi kaut kur nepazustu. Ja godīgi, kaut kur
daiva vidū mums Mustafa izdarības apnika un pārstājām dzīties viņam pakaļ, galu
galā – mēs te bijām lai kaut ko arī ieraudzītu, nevis nopeldētu daivmaratonu –
kurš ātrāk. Paziņojām Musafam, ka griežamies uz riņķi un dodamies pie mūsu
atpalikušajiem grupas biedriem. Mustafa ar griezās atpakaļ. Un tad, kad viņš
atkal bija priekšā – secināju, ka mūsu gidam vairs nedeg lukturis.....
Izrādījās, lukturi viņš ir pielējis ar ūdeni un tas ir nodzisis, bet rezerves
luktura viņam nav.... Atdevu savējo rezervi... Ko citu atlika. Lai gan zem
ūdens diez ko tumšs nebija – atspīdēja ne tikai mēness, bet arī safari botu
gaismas (mēs tur nebijām vienīgais bots). Nu un sasaukušas pārējos mūsējos,
atgriezāmies uz bota. Kā jau teicu, es biju nikna! Eddy bija neizpratnē, bet
Mustafa uzvedās tā it kā viss būtu bijis vienkārši super! Ka tik ne tā!
Jāteic, ka manā neapmierinātībā ar gidu dalījās arī pārējie mūsu night
dive grupas biedri. Gids mūs tiešām neapmierināja... Nu bet slikts gids ir
viens no pamatakmeņiem ceļā uz sabojātu daivu... Bet mēs tak esam devušiem
safari – vesela nedēļa daivu. Nu un kā jau es iepriekš rakstīju – no šī gida
finālā mēs atteicāmies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru