21.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad sākas!

Pēc iesildīšanās daiviem Hurgadā sestdien, 21.aprīlī agrā priekšpusdienā gaidījām transfēru. Rīta "darbi" bija saplānoti tā, ka jāizguļas (jo vakar vakarā pēc Maikla dzimšanas dienas ballītes vēlu aizgājām gulēt), jāsakrāmē somas, jāsavāc izžuvušais ekipējums no "Frogman daiving center" (atstājām iepriekšējā dienā pēc daiva tur visu žūt) un tad jau transfērs būs klāt. 

Rīts sākās drusku ne tā kā ieplānots – pamodāmies, pabrokastojām un jau taisījāmies doties uz daivcentru pēc ekipējuma, kad pienāca sms no Eddy (instruktora ar kuru mēs braucam safari) – tipa, piezvanīs tev Aleksandrs un ienesīs savu somu. Tad nu sēdējām un gaidījām, kad tad Aleksandrs dos par sevi ziņu :) Labi, ka ilgi nebija jāgaida. Sarunājām, ka pēc kādām 10-15 minūtēm viņš piebrauks pie mūsu viesnīcas, atstās somu un tad vēlāk atgriezīsies – nu, kad transfērs paredzēts. Saša ieradās ar MILZĪGU somu. Atstāja to mūsu numuriņā un aizgāja guljatj po gorodu, bet mēs fiksi devāmies uz daivcentru savākt savu ekipējumu. Tālāk viss pēc plāna – somas sakārtotas, transfēra laiks arī tuvojas. Izlēmām, jau laicīgi visas somas aiznest līdz viesnīcas reception, lai Eddy īpaši nav jāgaida. Ar savām somām tikām galā daudz maz ok – nu nebija tās kļuvušas īpaši vieglākas, bet kad mēģināju izkustināt Sašas somu... sapratu, ka bez palīdzības galā netikšu (a pats Saša vēl nebija ieradies), labi, ka parādījās viens no numuriņu uzkopējiem, tad nu viņš – nabadziņš, dabūja ar nomocīties ar to milzīgo smago somu. Un tad, kad soma jau bija pie viesnīcas ieejas, parādījās arī pats Saša. Un dabūja noklausīties mūsu jautājumus – kas tad viņam somā – bez ekipējuma arī baloni katrai dienai un svins? :D

Un tad jau arī klāt bija Eddy. Sakrāvām mantas busiņā, viņš uzjautāja, vai gribam braukt līdzi uz lidostu sagaidīt vēl daļu safari dalībnieku, vai pasēdēt centrā coffee shopā kopā ar daļu nirēju. Izvēlējāmies otro variantu – coffee shop „For You” jau pulcējās daiveru grupiņa – daļa no pirmā safari (viņi tikko kā bija atgriezušies Hurgadā no safari uz St.Johns), daļa nirēju ar kuriem mums kopā būs jāpavada turpmākā nedēļa. Tā ka pirmās iepazīšanās jau sākās. Pēc kāda laika ieradās arī visi pārējie safari dalībnieki no lidostas un tad arī lielais autobuss, ar kuru tad mēs visi tikām nogādāti līdz El Kuseir, kur mūs gaidīja bots – „Shalakamy Explorer II” .

Iekārtojāmies kajītēs, salikām ekipējumu, pavakariņojām un tad jau pirmais kopējais vakars uz bota. Iepazīšanās. Safari devās 2 kompānijas – mūsējā jeb Eddy grupa un Kostjas grupa – var arī teikt PADI un SSI grupas. Konfliktu niršanas sistēmu starpā gan visa safari laikā nebija. Jāteic, ka Kostjas grupā bija arī vairāki Krievijas daivinga foruma "Tetis" dalībnieki. Nu, ir interesanti satikt real life foruma virtuālos daiverus.

Tātad – mūsu grupa – bez instruktora Eddy vēl 10 daiveri. 2 Aleksandri (viens automātiski ieguva iesauku Saša „Usi” (Ūsas), bet otrs – tas, kurš pie mums somu atstāja, mūsu starpā tika saukts par Koferi – nu, meitenēm tak kaut kā jāizklaidējas. Tad Makss, Stass, Sergejs, Aleksejs un Ira, un Vova (kurš te bija jau no pirmā safari – puisis brauca gan uz St. Johns gan Rocky – Zabargad). Nu un mēs ar Ināru. 
Vakara sarunās tika pārrunāts turpmākās nedēļas plāns – brīfingi parasti 6 no rīta, pirmais daivs ap 6:15. Niršana sāksies svētdien ar 3 daiviem (nebūs agrā daiva), tad no pirmdienas līdz ceturtdienai 4 daivi dienā, bet piektdien 2 daivi un sestdien no rīta pēc brokastīm braucam uz Hurgadu. Jāteic, ka safari noslēgsies Hamatā (apdzīvotā vietā, kas atrodas vēl aiz Marsa Alam – tālāk uz dienvidiem, uz Sudānas pusi).

Tika izrunāts arī tas kādus kursus katrs gribētu apgūt. Izrādījās mūsu kompānijā ir 2 topošie Rescue daiveri (Koferis un Makss) un 2 topošie Daivmāsteri (Vova un Aleksejs). Nu un diezgan daudz dažādu specializāciju daiveru. 

Vēl pirmajā vakarā paguvām iepazīties arī ar mūsu gidu – Mustafu. Bija man tā „laime” ar viņu diezgan ilgi nopļāpāt. Sēdējām uz augšējā klāja ar Vovu, kad pievienojās Mustafa. Saruna bija real fun – tipiskie arābu jautājumi. Beigās Vova tikai sēdēja un klusēja, klausoties kā es diskutēju ar gidu. Vispār sarunas laikā Mustafa sevi reāli iegāza – pateica puisis, ka viņam nepatīk nirt, ka tas viņam ir tikai darbs – veids kā pelnīt naudu. Neviens viņu nepiespieda ko tādu pateikt, es tikai uzdevu vienkāršu jautājumu – kā viņš nonācis daivingā.... Nu un frāzi – ka viņam nepatīkot nirt, tik viegli jau neaizmirsīsi. Jāteic – pasteidzoties visiem notikumiem uz priekšu – viņam tiešām nepatika nirt – nākamajā dienā to īpaši pierādīja nakts daivs, arī daily daivi ar viņu nebija diez ko labie. Finālā no Mustafas pakalpojumiem mēs atteicāmies un Eddy veiksmīgi izmantoja abus topošos daivmāsterus.