Pirmdiena. Pirmais daivs – Elphinstone. Ja godīgi, šis saits man
uzdzina tādu kā satraukumu – visi tak vēl atceras traģiskos notikumus šeit
janvāra sākumā, kad bez vēsts pazuda 4 daiveri. Bez tam šis bija ieplānots arī kā
dziļais daivs – izpeldēt Arku. 57m. Iepriekšējā vakarā noklausījies mūsu
viedokli par Mustafu, Eddy kā gidu uz Elphinstone mūsu grupiņai paņēma bota
īpašnieku Muhamedu. Jāteic – daivs bija super, nekādu problēmu, iznirām visu,
kā brīfingā bija ieplānots!
Vieta vienkārši skaista. Pats rifs krāšņs, koši koraļļi, daudz sīku
krāsainu zivtiņu. Piedevām, gandrīz vai nebija straumes. Jāteic, ka tieši
iespējamā straume bija tas, kas visvairāk baidīja gatavojoties daivam. Tā
teikt, ja nu straume nežēlīgi stipra, ja nu mūs aiznes jūrā... Nu jā, stāsti
par Elphinstone bija darījuši savu, nu – bija tā drusku bailīgi. Bet viss
izrādījās super, bezgala forši. Un Arka arī bija ļoti skaista. Lejā Arkā tiešām
bija kaut kādas tā kā akmens plāksnes, gan apaugušas ar koraļļiem. Saka, ka tās
no faraonu laikiem :))) Gan jau ka kārtējās daivinga „leģendas”.
Jāteic, ka SPB Barokameras apmeklējums noderēja - bija vieglāk saprast
kas un kā. Kādas ir sajūtas nirstot tādā dziļumā. Protams, sajūtas nebija 1:1
kā barokamerā, bet bija līdzīgi. Vismaz bija skaidrs, ka, piemēram, palielinoties
dziļumam elpot ir drusku savādāk nekā nelielā dziļumā utt. Izpeldot Arku viss
bija ok, nekādu dīvainu sajūtu, nekādu gļuku, azotkas nebija.
Otrais daivs Habil Marsa Alam. Logbook man ir ierakstīts – vienkārši
skaista vieta.
Man BCD vārstulis uz labā pleca sāka laist gaisu. Sajūta pasūdīga - it
kā uz pleca būtu mazs propellerītis. Piedevām BCD nācās regulāri piepūst,
savādāk krītu uz leju. Jau pēc daiva uz bota abi instruktori - Eddy un Kostja –
„ķīmiķoja” ap manu BCD. Sākumā Eddy mēģināja tika galā ar manu problēmu, pēc
tam tika pieaicināts Kostja un jau kopīgiem spēkiem mans BCD šķiet tika savests
kārtībā. Nākamajā daivā varēs pārbaudīt kas un kā :)
Trešais daivs – Habil El Ghadrr – pēc šī daiva mēs tad arī tā pa visam
atteicāmies no Mustafa kā gida. Šis saits man ļoti patika – īsts akvārijs (nu,
ne tuvu Hurgadas Akvārijam jeb Gota Abu Ramada). Zivju daudz, daudz. Tikai gids
tām visām atkal nesas raķetes ātrumā garām... Te bija arī tā saucamais snake
garden – līdzīgi kā Hurgadā Abu Ramada S. Un ko Mustafa – peld tik garām. Es
pagrabinu ar šeikeri un rādu šim – skaties, snake garden. Uz ko Mustafa – rāda
– kas tad tur tāds ir, kam būtu jāpievērš uzmanība... ja es nebūtu pārējiem
pievērsusi uzmanību snake garden, tad ļoti ticams tam pārējie arī papeldētu
garām... Vēl redzējām elektrisko raju. Tad beidzot ieraudzījām murēnu :))) Vispār
šajā saitā tās bija vairākas :) Daiva noslēgumā, kad jau sākām uzniršanu, lai
atstāvētu safety stop un dotu zodiakam zīmi, ka mūs jau var savākt – virs rifa
peldēja mazs bruņurupucītis. Skaisti :)
Pēc šī daiva visa mūsu kompānija pateica, ka ar Mustafu vairs nirt
negrib. Galu galā – ja jau tu esi gids, tad tev arī jābūt gidam nevis
pavadošajai raķetei.... Turpmāk zaļā gaisma tika dota topošajiem daivmāsteriem
– tālāk safari laikā viņi uz maiņām būs grupu gidi. Pasteidzoties visiem
notikumiem uz priekšu jāteic, ka viss bija ok - nekādas vainas. Topošie daivmāsteri
gaidingā izrādījās labi :)
Kā man šajā daivā bija ar BCD? Sākumā šķita, ka viss ir ok, ka ar vārstuli
viss kārtībā, bet tomēr lielākā dziļumā atkal no vārstuļa sāka plūst sīku
burbulīšu virtene.... Un tas tā tikai dziļumā zem 15m. Mazākā dziļumā atkal
viss ok... Un atkal pēc daiva instruktori „ķīmiķoja” ap manu BCD. Redzēs kā būs.
Ceturtais daivs Gota el Sharm – ne īsti dienas, ne nakts daivs –
nosaucām mēs to par krēslas daivu. Vienkārši botam bija paredzms lielais
pārbrauciens, un šīs dienas noslēdzošo daivu nācās uzsākt agrāk nekā paredzēts.
Sākām tā kā vēlā pēcpusdienā, bet uz bota atgriezāmies jau diezgan lielā krēslā.
Bet nekāda vaina. Daivs bija ok, lai gan dienā, kad saulīte apspīd koraļļus
rifs, protams, būtu bijis daudz košāks un skaistāks. Bija cerība ieraudzīt
haizivis – te viņas mēdzot būt, bet nekā – šoreiz to nebija. Toties bija
Napoleonzivs.
Atpakaļ uz botu mēs atgriezāmies ar vienu zodiaku, tā teikt, gaidīt
otru zodiaku, kurš veda atpakaļ Kostjas grupu, negribējās un visi mēs dikti
draudzīgi saspiedāmies vienā zodiakā. Parasti zodiakā bija 6 daiveri un stūres
vīrs, bet šoreiz sasēdāmies mēs visi deviņi (bez stūrētāja). Brauciens atpakaļ
uz botu izvērsās ļoti jautrs :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru