10.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Nu tad šoreiz niršanas holideji ir galā... Šodien noslēdzām šī gada laikam jau pēdējo daivturi uz siltajiem ūdeņiem. Rīt paredzēta relax diena, bet parīt no rīta jau lidojam mājās. 

Šodien nirām Giftun dabas parka teritorijā. Kas tāds jau vispār bija iepriekš paredzams - jo ja sanāk nirt kopā ar lietuviešu "Oktopusu", tad viņi parasti noslēguma daivus taisa Giftun dabas parkā.

Pirmais daivs Small Giftun. Deep drift. Max deep 35,5m (sarunātais maximums bija 40m), dive time 42 minūtes. Nirām pirmo daivu mēs ar lietuviešiem, jo mūsu gidei-instruktorei Lenai bija grupā ielikti divi OWD (starp citu - latvieši), kuri iet uz dziļo driftu, protams, nevarēja. Tad nu mūs ari pievienoja Zhidrunas grupai. Pēc izsmeļoša brīfinga, ar info, ka iesim līdz 40m un tad novērojot savus datorus lēnām celsimies uz augšu, tauta fiksi saģērbās un kapteinim atlika tikai mūs pēc signāla "izmest" drifta sākuma vietā - netālu aiz Giftun bākas. Kad visi bija ūdenī - apmainīšanās ar signāliem "OK" un "ejam lejā". Sākās lidojums lejup. Inārai gan bija problēmas ar ausīm, tikai pēc diezgan ilgas piepūles viņai izdevās panākt spiediena izlīdzināšanos ausīs un nirt tālāk. Tad nu kamēr lietuvieši draudzīgā bariņā sasniedza 40m atzīmi un fotografējās ar Lietuvas karogu, mēs plivinājāmies nedaudz mazākā dziļuma.

Un tad jau sākās izniršana no dziļuma un arī mēs normāli varējām pievienoties lietuviešu pulciņam. Ap 30m dziļumā pa gabalu redzējām nelielu haizivi - lietuvieši uz bota gan teica, ka tā esot bijusi kādus 2m gara... nezinu, nezinu... man tik liela viņa noteikti nelikās. Vēl ceļā uz botu mums pretim peldēja Napoleonzivs - ieraudzījusi tādu baru daiveru, tā centās aizslēpties aiz koraļlu pudura, bet tur jau klāt bija Zhidrunas ar kameru un vismaz pāris bildēs Napoleons tika iemūžināts. Pēc tam gan zivs fiksi aizmuka prom :) 

Jo vairāk tuvojāmies botam un samazinājās dziļums, jo vairāk varēja just straumi, labi, ka tā bija ar mums nevis pret mums. Tā ka nevajadzēja pat daudz darboties ar pleznām - mierīgi varēja lidot uz priekšu.
Otrais daivs - Shaab Sabrina. Atkal drifts, bet šoreiz jau kopa ar Lenu. Salīdzinoši viegls daivs. Max deep 14,3m, dive time 64 minūtes. Pirmā gāja lietuviešu grupa, tad mēs. Man gan sanāca izlekt nedaudz par ātru, tā ka nācās kādu brīdi pacīnīties ar viļņiem gaidot pārējos. Daivi dabas parkā, protams, ir skaistāki nekā parastos daivsaitos. Daudz vairāk dzīvo koraļļu utt.

Bez tam, šis daivs bija noslēdzošais ne tikai mums, bet arī lietuviešiem un pārējiem no mūsu nirēju kompānijas - kaut kā šoreiz visiem sanācis beigt niršanu vienā dienā. Jā, tātad galvenais, jeb pareizāk jaukākais šajā noslēdzošajā daivā - mēs atkal satikām delfīnu :))) Šoreiz gan tikai 1 lielo delfīnu. Viņš parādījās diezgan pēkšņi, apmeta gar mums līkumu, paskatījās, kas te atpeldējuši, nedaudz paspēlējās, uznira augšā un pazuda skatam. Mēs kādu brīdi pagaidījām, cerībā, ka delfīns atgriezīsies, bet nekā. Tad nu peldējām tālāk - un te - pēkšņi atkal delfīns bija klāt un peldēja jau blakus Lenai - rokas stiepiena attālumā. Tad tuvu-tuvu nopeldēja mums visiem garām, Inārai pat sanāca pāris bildes kur redzama tikai vai nu delfīna aste, vai vidus, vai acs. Bet ir arī bildes, kur delfīns redzams pilnībā :))) Tad viņš uzsāka tādu kā spēli ar Lenu - abi peldēja līkločus. Un tad atkal delfīns bija prom. Bet ar to spēles ar delfīnu vēl nebeidzās – viņš parādījās vēl trešo reizi – gandrīz vai pie paša bota. Atkal tuvu-tuvu pariņķoja ap mums, nopeldēja tik tuvu garam, ka varējām viens otram ieskatīties acīs un, ja pastieptu roku, tad varētu arī noglāstīt viņam sānu. Nedaudz atkal ar mums paspēlējies viņš pazuda - šoreiz pavisam. Bet toties pēc kāda laika parādījās starojošu lietuviešu daiveru grupa - kuri sparīgi ar zīmēm rādīja - "vai jūs redzējāt delfīnu?!!!" Nu un tad visi priecīgi un laimīgi iznirām uz botu. 

Daivtūres noslēgums bija bezgala jauks. Paldies, Shaab Sabrina satiktajam delfīnam! :)))

Mēs ar Ināru vēl šodien bijām ieplānojušas night dive, bet dēļ liela vēja un ne pārāk jaukajiem laika apstākļiem to nācās atcelt. Next time. :)

Tā kā visi uz bota bija beiguši niršanu sākās nelielas svinības - ar lietuviešu uzlikto viskiju un latviešu "Laimas" šokolādes konfektēm. Pasākums no bota turpinājās "Mr.X" coffee shopā - uzkodas, shishas un sarunas. Lietuviešu vairākums rīt brauc ekskursijā uz Luksoru, mēs ar Ināru brauksim jūra - just relax - tāpat papeldēt, paskatīties kā citi nirst (tas gan ir tā pabēdīgi, kad pašas vairs nevaram, bet ko citu pa dienu darīsi), Anatolijs arī taisās būt uz bota ar tādu pašu programmu kā mums. Redzēs, kas vēl rīt pievienosies relax izbraucienam jūrā.

Tāda nu bija tā noslēdzošā niršanas diena. Man te jautāja - kā ar no eža cietušo kāju. Viss ir ok. Kājā bija tikusi tikai neliela daļiņa vienas adatas (jāpērk tomēr biezāki zābaciņi, 3mm nav diez ko droši pret ežiem). Piedevām, tā adata bija iedūrusies tā, ka staigāšanai tas absolūti netraucē, tā ka viss ir ok. 

Kā šodien visi secinājām - brīvdienas dikti ātri ir paskrējušas. Kā parasti....