Žeņa šodien vairs nenirst, Sveta vakar vēlu ir atbraukusi no Asuānas un šodien atpūšas, man piešķirta ģimene no Kostromas. Šodien gan viņi ir tikai divi – tēvs ar dēlu, māte šodien atpūšoties. Ģimene no Kostromas ir vienkārši forša, jau iepriekšējās dienas, kad viņiem par gidu gāja Nigms, mēs bijām ietusējuši, jo galu galā uz viena bota ta visi dienu pavadām :)
Pirmais daivs Gota Abu Ramada. Daivsaitā daudz botu, piešvartoties varēja tikai Coral Garden galā. Ar Alekseju un Vovu aizpeldējām diezgan tālu. Akmens zivis, lionfish, krokodilzivs – viss kas :) Vispār aizpeldējām diezgan tālu, pat kādā brīdī sāku domāt vai tik labāk nebūs peldēt apkārt Gotai – šķita, ka jau esam diezgan tālu rifa otrā pusē tikuši... Bet tad atkal galvā doma par to, ka mož Aleksejam vai Vovam var pietrūkt gaisa, kā nekā nāksies vēl kādu gabalu gar rifu peldēt līdz nonāksim botu stāvvietā... un mūsējais bots jau arī stāvēja viens no pirmajiem pie Coral Garden, tā ka visiem botiem nāksies peldēt garām... Tā kā šaubījos, plānu peldēt apkārt Gotai atmetu. Būtu iepriekš, nu pirms ielecām ūdenī, saplānojuši peldēt apkārt daivsaitam, tad nu būtu cita lieta, tad bez apstāšanās varēja mierīgi apkārt appeldēt, bet nu mēs bijām vairākkārt pieturējuši, lai Aleksejs varētu pafotografēt. Nu, jā – ar šiem puišiem toč mierīgi varēja ap Gota Abu Ramada apkārt appeldēt...
Griezāmies atpakaļ mēs pie liela erga, tur arī sākās spēcīga pretstraume, lai gan jāteic, ka bija dikti smuki – liels dzelteno zivju bars, koraļļi, turpat arī lielu krokodilzivi ieraudzījām. Tik Aleksejam nācās diezgan papūlēties, lai to nofotografēru – straume visu laiku viņu nesa prom.
Peldot atpakaļ apmēram pret „Akvārija” ergiem, gandrīz pie paša rifa, nelielā dziļumā pavērojām lielu barakudu. Var teikt, ka tā īpaši no daiveriem nebaidījās, ļāva mums diezgan tuvu piepeldēt.
Jau zem bota atstāvot safety stop reāli uzjautrinājāmies – kāds uz bota dibena bija uzrakstījis „Jurek” :D Iznirstot pārsmējāmies – botam tagad jauns nosaukums no „Rosetta Flower” tas tagad saucas „Jurek” :D Laikam jau Jureka daiveri bija pastrādājuši, tipa, gadījumā, ja botu nevar atrast (lai gan zilā plastmasas kanna un dzeltenā plezna – nu to nu grūti nepamanīt).
Otrais daivs bija tā kā ieplānots Aroug Talata, bet šoreiz pat Jureks iebilda, tā ka mēs kopīgi noprotestējām Aroug Talata. Kur braukt? Jurekam bija ideja par Sahaab Petra vai Shaab Ishta. Tad nu arī braucām uz Shaab Ishta :)
Tātad otrais daivs – Shaab Ishta. Dziļums te neliels. Ir divi palieli ergi, kas atrodas viens otram blakām, tālāk ir neliela zaļa „pļava”, kur dažreiz var palaimēties bruņurupučus satikt. Vēl ir nelielu koraļļu lauks. Tas apmēram viss. Šī vieta var patikt gliemju un cita makro cienītājiem – tos uz lielākā erga labās puses sienas var atrast lielā daudzumā.
Mēs izvēlējāmies daiva plānu – sākumā peldēt gar lielākā erga kreiso malu, tad starp abiem ergiem, otrā erga labo manu un tad izpētīt nelielo pļavu – vai nav kāds bruņurupucis, toties uz otrā erga sienas atradām smuku akmens zivi. Pēc pļavas, kur diemžēl nevienu bruņurupuci neatradām, papeldējām tālāk – diezgan smilšains, bet pāris nelieli smuki ergi gan bija – viens vispār superīgs – apkārt glasefish mākonis, dziļums neliels, krāsas košas – nu, smuki, tak :) Apmetuši palielu loku, atgriezāmies pie „pļavas” un devāmies apsekot, kas atrodas aiz tās tālāk – daudz nelielu koraļļu, šādas tādas zivis, bet savādāk – nu tā... Tad jau labāk gar lielajiem ergiem peldēt, jeb atgriezties pie tiem glasefish bariem. Peldējām atpakaļ un apsekojām vēl neapskatītās lielo ergu daļas. Vēl pāris akmens zivis. Tā kā balonos gaisa vēl bija daudz, uz botu pusi nepeldējām – lielā erga kreiso sienu atstājām atpakaļceļam. Papeldējām vēl atpakaļ uz to glasefish ergu pusi. Daudz te stingreju. Aleksejs vienu fotografējot gandrīz ar celi uzgrūdās virsū citai – daudz mazākai, kas bija smiltīs ierušinājusies. Labi, ka laicīgi pamanīju un šeikeri paguvu sagrabināt. Aleksejs, ieraudzījis pāris centimetru attālumā no savas kājās stingreju, burtiski atleca malā. Un tad jau peldējām uz botu pusi. Nu un te nu bija oranži-zili-balti strīpoto gliemju pārbagātība, varētu teikt, ka tie bija atrodami visur. Aleksejs tik spēja fotografēt :) Atradām arī vienu gliemi ar zilpelēkajiem punktiņiem, kā arī zaļganbrūno zvaigzni.
Vakarā piezvanīja Sveta – rīt viņa būšot daivcentrā un izstāstīšot, kā gāja pa Asuānu – īsumā, viss esot bijis vienkārši superīgi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru