Būs mums daivs uz „El Mina” vraku. Piedevām, Sveta ir izlēmusi kārtot AOWD, dabūju pat no bota iet atpakaļ uz daivcentru pēc AOWD grāmatas. Kā Sveta saka – ja kāds man pateiks „Sveta, kārto AOWD, es kārtošu”. Nu i es pateicu, lai kārto ;) Sems bija pat pārsteigts, ka man tik viegli izdevies Svetu pārliecināt. A tur nemaz nebija ko pārliecināt, Sveta pati bija gatava kursam :) Tā, ka viņa arī nirs uz „El Mina”, tikai ne mūsu jautrajā kompānijā, bet ar Semu – būs viņai šodien gan dziļais daivs, gan vraks.
Īsi pirms daiva – burtiski tad, kad jau esam sākuši ģērbties, mūsu grupai uz šodien pievieno arī vienu francūzi. Vispār arī Katja un Vova uz pirmo daivu nirs ar mums – tipa, manā uzraudzībā ;) Sems viņus vairs vienus nelaiž uz dziļajiem daiviem.
Daiva shēma parastā – bots pieved pie virves, kas iet lejā uz „El Mina”, kapteinis dod signālu un daiveri salec ūdenī. Straumes dēļ pavisam pie virves piebraukt neizdevās, nācās drusku papeldēt līdz virvei, straume reāli nesa ne tajā vajadzīgākajā virzienā. Bez mums tur pie virves lejā doties plānoja vēl cita – neliela daiveru grupiņa. Vispār ieniršana sākās ar nelielu bardaku, dikti daudz cilvēku vienlaicīgi pie virves... Būtu mazāka kompānija – vienkārši parādītu ok, ejam lejā, bet te nācās drusku paņemties... Pirmie lejā sāka doties svešie daiveri, tad es ar savu lielo grupu, Sems un Sveta palika pēdējie.
Lēnām pa virvi laidāmies lejā. Man nācās pārsvarā peldēt atmuguriski – lai varētu vērot grupu. Ja par puišiem viss bija skaidrs, ne pirmo dienu kopā nirstam, tad francūzis, kurš izrādījās CMAS *, bija vairāk jāpavēro un jāuzmana, nu un arī jāpavēro kā Katjai ar Vovu iet... ;)
Redzamība paslikta, arī straume. Sems un Sveta aizpeldēja vispirms gar vraka dzenskrūvēm, mēs peldējām pa otru pusi. Lēnām un kārtīgi apsekojām visu vraku – divas reizes pat apkārt appeldējām – vispirms apskatījām klāja daļu, nesprāgušos lādiņus utt., tad gar vraka priekšgalu apmetām loku, pavērojot lion fish, tad gar nogrimušā kuģa apakšējos daļu lēnām peldējām uz augšu, pie dzenskrūves apmetām vēl vienu loku un nu jau peldējām virs lādiņiem un ejām, pa sprādziena rezultātā radušos caurumu pavērojām, kā pa vraka iekšieni dzīvojās glasefish bari. Nu un tad jau sākām pacelšanos – pārpeldot virs vraka uz vienas no malām atradām oranži-balti-zili svītroto gliemi. Šķiet, ka ko tādu Katja vadot savas grupas nevienam vēl nebija rādījusi, jo, kad visus sagrabināju, lai nāk skatīties, Katja izskatījās dikti pārsteigta, Vovam pat pamāja, lai nofotografē. ;)
Nu un ar to var teikt, ka daivs bija galā – lēnām sākām pacelšanos. Atkal pa virvi. 5m pie virves nostāvējām safety stop. Kad 3 minūtes bija galā – peldējām bota virzienā. Jāteic, ka šorīt daudz botu sabraucis nirt uz „El Mina” – mūsu „Rosetta Flower” stāvēja pat otrajā rindā (pirmā rinda – tie ir boti, kas pa tiešo piesējušies pie virves, kas novilkta uz „El Mina” vraku, nākamie boti stāv tālāk – jau otrajā rindā utt.) un bija vēl arī trešā botu rinda. Pavisam kādi 6 -7 boti te bija. Nu, bet kamēr mēs līdz savam botam aizpeldējām – pareizāk – palidojām pa straumi. Reāli nesa... Un gandrīz aiznesa garām mūsu botam... Nācās dikti sparīgi pleznas kustināt, lai tiktu atpakaļ līdz botam.
Nākamo daivu – Turtle Bay – mēs izlaidām. Atpūtāmies. Tāpat papeldējām. Nirām mēs El Fanous W. Straume. Šodien vispār visur jācīnās ar straumi. Piedevām šis ir viens no tiem daivsaitiem, kur pusi daiva nākas pavadīt peldot sliktas redzamības apstākļos. Te galvenais pēc iespējas ātrāk tikt cauri tai sliktās redzamības zonai. Pēc tam, aiz rifa stūra ir ok – smuks koraļļu dārzs. Bez tam šajā vietā vienmēr ir daudz grūperu. Vispār jau smuki panirām.
Pēc daiva atgriežamies uz bota – arī Katja tikko kā ar brāli atpeldējuši. Sems viņiem prasa – cik tad dziļi šoreiz ienirāt? Katja saka – 25m... Sems tikai pie sevis pasmaidīja. Nu, ir jau te arī iespēja uztaisīt dziļo daivu, tikai sliktās redzamības dēļ parasti to neviens nedara, pārsvarā jau tiek peldēts uz rifa otro pusi, kur redzamība ir laba un kur ir neliels dziļums
Es šajā daivā taisīju eksperimentu – kameras vietā boksā ieliku 1kg svina (paldies, Ahmedam, kurš to 1kg man sameklēja, jo izrādās, visi 1kg atsvari kaut kur no bota bija pazuduši... ). Tad nu bokss tika sagatavots daivam, svina gabals aplikts ar salvetēm, lai negrabinās pa boksu. Jāteic, ka daiva laikā aktīvi spaidīju visas pogas, lai redzētu kas un kā. Zem ūdens vispār īsti nevarēja saprast – ir iekšā ūdens vai nav, bet kad iznirstot attaisīju boksu – iekšā tomēr druksu bija ūdens. Laikam jau tiešām visiem ir taisnība, ka mazie o-ringi uz boksa pogām ir jāmaina... Pat Jureks, šodien izpētījis manu boksu, izteica tādu varbūtību, ka problēma ir pogu o-ringos. Arī viņa daiveri – poļu – vācu pāris, kur sieva fotografē ar Nicon 500D Seacam boksā (ir viņiem gan platleņķa, gan makro objektīvi, papildus gaismas utt. – riktīgi nopietns komplekts), arī piekrita Jureka teiktajam. Būs vien par to o-ringu maiņu jādomā...
Vakarā saņēmu ziņu no mājām - ar "Aeroflot" viss esot ok, dabūjuši mana ceļojuma izdruku - tur viss kā vajag - Kaira - Maskava - Rīga... Vismaz līdz mājām tikšu ;) Apsolījās ieskanēt un man atsūtīt. Nesaprotu, "Aeroflot" nevarēja man arī pa tiešo uz e-pastu normālu biļeti atsūtīt, nevis tādu - bez lidojuma uz Rīgu...???
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru