No rīta brauciens uz daivcentru. Skats, kurš paveras uz jūru, braucot lejā no kalna gar „El Tabia” hotel, man jau kļuvis dikti mīļš.
Ienākot daivcentrā – pārsteigums – Ļuba ir atgriezusies. Vairāk kā pusgadu bija prom – dzimtenē Ukrainā. Mazais Karīms gan vēl palicis Ukrainā pie vecmāmiņas. Pati Ļuba arī pagaidām plāno te palikt tikai kādus 2 mēnešus.
Šodien nirstu ar Žeņu. Lai gan uz pirmo daivu, kas ir drifts Small Giftun, man tiek iedoti arī Katja ar Vovu... Hmmm... Paši tak varētu nirt...
Brīfings kā jau brīfings – kā peldēsim, ko redzēsim utt. Maksimālais dziļums – 25m. Salecām ūdenī un laižamies lejā. Katjai ar brāli laikam dziļuma mērītājs rāda savādāk kā citiem, viņiem laikam, vienmēr visam jābeidzas ar nulli... nu – kad mēs ar Žeņu bijām 23m, tad Katja ar Vovu toč jau bija nokrituši līdz 30m, pārāk zemu zem mums viņi peldēja (nu un pēc daiva Katjas dziļuma mērītāja bultiņa bija palikusi pie 30m atzīmes). Tā ka tā...
Bet daivs bija pa smuko – apmēram pusceļā uz botu, ieraudzījām bruņurupuci – viņš mierīgi sēdēja smiltīs pie neliela koraļļa, kas apaudzis ar dzeltenīgi zaļajiem mīkstajiem koraļļiem, un tos mīkstos koraļļus ēda, laiku pa laikam pieturot ar ķepiņu, lai vieglāk nokost. To, ka ap viņu jau tusēja neliels daiveru bariņš ar fotoaparātiem, kā arī piepeldējām vēl mēs četri – tas viss viņam bija vienaldzīgs. Bruņurupucis mierīgi turpināja ieturēt maltīti. Cik žēl, ka man nebija fotoaparāta... Ehhhh..... Kādas bildes būtu sanākušas, vai arī video....
Katja pajautā – vai viņa ar Vovu var palikt pie bruņurupuča ilgāk – pafotografēt. Parādu zīmi – ok. Mēs ar Žeņu peldam tālāk. Garām mums aizpeldēja maza napoleonzivs, redzējām arī pāris akmens zivis, murēnas. Tad no dziļuma rifa virzienā peldam ieraudzīju 3 lielas zivis – no mums viņas bija diezgan patālu, bet pa gabalu izskatījās pēc napoleonzivīm – arī ar tādu izcēlumu uz pieres. Līdzīgas bija, bet tās nebija nepoleonzivis. Mājās būs zivju grāmatā jāsameklē.
Zem ūdens mēs bijām stundu un es pat ar 70 bāriem balonā atgriezos, izkāpām uz bota, ekipējumu paguvām nomainīt, bet Katjas un Vovas vēl nav... Vispār reāli es pat drusku uztraukties sāku – ko var zināt, kur viņi aizķērušies... Nu bet tad drīz arī viņi parādījās, ar 20-30 bāriem balonos.... Nenopietni...
Otrais daivs – Aroug Talata. Mjaaaaa..... Atkal.... Šo daivu es niršu tikai ar Žeņu. Sarunājām mēģināt atrast lielo barakudu un mikroskopiskās garneles. Nebija ne viena, ne otra. Bet toties zem bota, uzreiz kā ielecām, varējām pavērot strīpaino zuti, kuru visi tūristi uzskata par čūsku. Divas reizes appeldējām ap daivsaitu. Akmens zivi atradām, arī 2 oranži zili balti strīpainos gliemjus, bija arī mazā, baltā murēna. Tā ka nebija tā, ka vispār neko neredzētu. Bet savādāk – nepilnu stundu peldējām 8-9m, bet gaisa patēriņš man tikai 80 bāri... Bez maz vai vēl otru stundu peldi... ;)
Pēc daiva „Mr.Sam” diezgan ilgi nopļāpājām ar Mišu – par daivingu Marsa Alam, kur viņš laiku pa laikam aizbrauc, ja daivcentram uzradušies kādi studenti vai jālabo ekipējums, par plāniem daily dive uz „Salem Express” utt. Nu un drusku pārrunājām arī situāciju ar Brothers pazudušajiem 4 daiveriem. Tagad te daiveru aprindās jauna atsveicināšanās frāze – „Bez bojas uz Brothers nebraucam!”
Kamēr sēdējām, zvana Sada – mums ar viņu bija sarunāts vakarā braukt pogujatj pa Sherry. Izrādās, viņa jau kopš paša rīta pa turieni – kaut kāda tur paziņa piezvanījusi, kurai ģimenes problēmas, cerot, kad atbrauks Sada un palīdzēs visu atrisināt. Tā nu Sadai nācies no rīta līdz pat vēlai pēcpusdienai tur pavadīt. Nu un tagad viņa man zvana – tipa, vai varam jau tagad uz Sherry satikties, lai nav pa divi lāgi jābrauc uz Khauser. Ok, kas ta man. Galu galā tepat vien netālu esmu :) Tā nu arī kopā ar Mišu, Taņu un Dimu devāmies Sherry virzienā. Dima gan pusceļā mūs pameta un aizgāja uz „Bombay” pasēdēt internetā.
Satikāmies ar Sadu turpat uz pagrieziena Sherry. Es vēl tabakas veikaliņā paguvu ieiet un priekš BH2 tabaku nopirkt. Sadai vajadzēja kaut kādus vadus nopirkt, ar ko datoru ar cieto disku savienot, jo tie, kas bija, pateicoties Ēģiptes elektrībai, nu vairs nav lietojami... Tā ka apstaigājām vairākus datorveikalus.
Tālāk sulu bodītē, kas līdzās zoo veikalam, padzērām apelsīnu sulu. Skats bija diezgan drausmīgs – nu, uz zoo veikalu. Dzīvnieku aizsargi noteikti sarīkotu kādus protestus... Dažāda lieluma kaķi sēdēja nelielos krātiņos, mazi, plušķaini sunīši arī, vienīgi papagailīšiem bija pietiekami liels būrītis... Nu, tas viss kopumā izskatījās tā, ka jāpērk visi, lai tikai dabūtu viņus laukā no tiem mikroskopiskajiem un ne pārāk tīrajiem krātiņiem...
Nu bet pēc tam mēs diezgan ilgi sēdējām „Gad Allah” coffee shop, kas atrodas tieši pa vidu Sherry – mašīnas brauc no abām pusēm. Pļāpājām. Par visu ko. Izrādās, tā paziņa, kuras ģimenes dzīvi Sada šodien bija izsaukta glābt, viņai uzdāvinājusi baltu tamborētu somiņu, a Sadai tā somiņa nepatīk, bet atteikt bijis, var teikt, neiespējami... Pasmējāmies par to, ka somiņa no depresīvas vides noteikti ir ar negatīvu enerģiju. Un tad sākās jautrība ap somiņu – Sadai viņu reāli nevajag, značit, kaut kā no tās jātiek vaļā... Finālā, ejot prom no coffee shop, mēs to somiņu atstājām (tipa – aizmirsām) uz krēsla. Piedevām, ielikām vēl baltā iepirkumu maisiņā, lai uz baltajiem plastmasas krēsliem nav tik pamanāma, bet krēslu zem galda vēl pabīdījām... Un tad burtiski laidāmies prom, tā pa fikso, cerot, ka neviens no oficiantiem neskries pakaļ saucot: „Madam, your bag!!!”. Paveicās! Tikām prom, neviens nepamanīja mūsu „aizmirsto” somiņu. Kā Sada teica – pēc tās somiņas atstāšanas pat tā kā vieglāk palika :)
Sēdot coffee shop spriedām – Sadai bija info, ka šonakt pārgriež pulksteņus stundu atpakaļ, bet informācija bija tāda, nu ne pilnībā apstiprināta. Tipa no sērijas „viena tante teica”. Sada sūtīja sms savām paziņām, es aizsūtīju Ļerai, galu galā – viņai vīrs musulmanis, viņam būtu jāzin kas un kā ar tiem pulksteņiem. Ļera atsūtīja atbildi, ka uzjautās vīra vecākiem un kad būs atbilde – atsūtīs ziņu.
Vēl mēs iegājām piena bodītē – te krievu rezidentu vidū ir jauna mode – audzēt kefīra sēnītes, nu mājās no piena taisīt kefīru. Vot i Sada no Allas (tās, kurai pieder sporta studija, kurā Sada vada Taebo, un kura ir arī GUE Hasana sieva) dabūjusi tās kefīra sēnītes, nu i tagad mājās taisa kefīru – jāteic, ka kefīrs pat garšīgs sanāk. Piena bodīte bija very funny – pienu no milzīgas cisternas pārdevējs ielēja plastmasas maisiņā – tipa nosvēra – ja litru, tad 2 kausiņi, pēc tam maisiņu aizsēja. Nekādas pudeles vai pakas. Vēl piena bodītē var nopirkt dažādus desertus – piemēram, rīsu piena pudiņu, kuru pārkaisa ar žāvētiem augļiem un drupinātiem riekstiem, ir arī citi piena pudiņi – pilns ledusskapis puisim :) Atliek tik izvēlēties. Jāteic, ka tas rīsu piena pudiņš ir tiešām garšīgs... :)
Kad jau bijām izgājušas no Sherry uz Sheraton Road un apskatījušas kādas Sale cenas „Adidas” veikalā, sapratām, ka vispār tā kā ēst sāk gribēties... Nu ko, iesim uz „Star Fish”... zivju zupu toč varētu... :) Plānus iet ar kājām izmainīja taxi vadītājs – onkulītis, kurš sen sen atpakaļ pa Hurgadu braukāja ar zaļganu pikapu, nu kā taxi, un parasti stāvēja netālu no „McDonald” uz Sheraton Road. Toreiz mēs īrējām aiz „McDonald” dzīvokli un no rītiem ejot uz daivcentru un pēcpusdienās nākot atpakaļ, ja viņš kaut kur nebija aizbraucis, vienmēr sveicinājāmies un vienkārši novēlējām viens otram jauku dienu. Nu un pēc tam, ja kādreiz ieraudzīja mani kaut kur ejam, vienmēr piestāja, apsveicinājās un piedāvāja aizvest – tāpat, bez maksas. „For friends without money”. Nu i tagad viņš nobremzēja mums līdzās – hello, hello! Kā iet? Vai nevajag kur aizvest? Mēs ejot viņa braukšanas virzienā. Vot i mūs viņš aizvizināja līdz „Star Fish”.
Šoreiz nevis kāpām augšā uz restorāna otro stāvu, bet palikām lejā – aiz baseina. Galu galā te tautas mazāk, mierīgāks un patīkami vēsi :)
Vakarā, kad jau taisījos gulēt atnāca sms no Ļeras – pulksteņus it kā pārgriež rīt. Nu, pārmainīju atpakaļ laiku modinātājā... Bet nakts vidū atkal pamodos – ar domu, ka labāk piecelties agrāk, bet tad atkal kādu stundu pagulējusi pārmainīju laiku vēlreiz... Redzēs kā būs īsti ar to laiku no rīta – cik īsti būs pulkstenis :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru