Ramadans ir sācies. Ielas no rīta tādas patukšas. Taksometra vadītājs arī tāds saīdzis izskatījās. Toties šorīt taxi tika ieslēgts skaitītājs. Varēja jau arī, protams, neslēgt – maksātu es šā kā tā 5 paundus. Un šoferīši ar sen vairs necenšas iebilst – jo, ja gribam būt precīzi, tad no dzīvokļa līdz daivcentram ir apmēram 4.80 paundi.
Daivcentrā puiši arī tādi, nu šorīt tik daudz nesmaida, tādi nopietnāki palikuši. Tikai Maikls skraida apkārt smaidīgs – viņš ta kristietis. Boss ierodoties visiem novēlēja „Ramadan Kareem!”, izstāstīja kam ar ko ir jānirst, kurp šodien bots ies – un aiziet – jūrā :) Es joprojām nirstu ar Žeņu.
Pirmais daivs El Fanous. Nirstam mēs divatā ar Žeņu. Redzamība slikta, var teikt, ka pat ļoti slikta. Nācās diezgan tālu peldēt, līdz redzamība kļuva normāla. Bez tam bija arī straume.
Un kā parasti – aizpeldot aiz rifa stūra, redzamība palika laba, var pat teikt, ka it kā nonācām pavisam citā vietā. Nu, dikti tas tomēr it kā nereāli, ka pirms brīža redzamība bija nekāda, bet nu – ūdens bezmaz vai kristāldzidrs. Nonākot rifa otrā pusē – nu tā ir pilnībā cita pasaule. Skaists coral graden, daudz table corals, te vienmēr daudz grūperu. Šodien vēl arī redzējām mazu napoleonzivi, diezgan daudz stingreju. Jau atpakaļceļā uz rifa sienas atradu zaļganīgo jūras zvaigzni.
Kad bijām piešvartojušies Turtle Bay, uz blakus bota, kurš starp citu, bija safari bots, bet krīzes dēļ diemžēl šobrīd diezgan daudzi safari boti tiek nodarbināti daily daiviem, nācās novērot nelielu problēmgadījumu. Viens no viņu daiveru grupas iznira pamatīgi noķēpājies naftā... Bija dabūjis uz galvas un balona ventiļa, tātad arī regulatora, pamatīgu piku naftas... Puisim maska no ārpuses bija jau melna, puse sejas arī, BCD uz pleca arī noķēpāts, bet tas lielākais daudzums naftas bija tieši uz balona ventiļa. Izrādījās, tā bota stafs nebija diez ko attapīgs... īsumā – mūsu daivcentra boss, kurš todien bija arī uz bota, deva kaimiņiem padomus kā labāk tikt galā ar problēmu... Jo savādāk kaimiņu bota personālam bija radusies ideja, ka cietušais BCD jāpiesien pie virves un jāatstāj ūdenī, gan jau līdz krastam braucot noskalosies... Tika viņiem ieteikts sameklēt labāk benzīnu un ar to notīrīt, vismaz lielāko daļu nost dabūt izdosies, bet to kas bija ar regulatora pirmo pakāpi... Tas naftas pikucis uz balona ventiļa un regulatora pirmās pakāpes bija diezgan liels... Šitā iegrābties... Drausmas! Tu peldi i nemaz nemani, ka esi kaut kur „iegrābies”... Traki, traki... Nelaimīgais puisis ar uz bota izkāpa melnu nosmērētu seju, kā kāds ogļracis... Vispār puisis sākumā negribēja noticēt, ka viņam kas tāds noticis, bet kad noņēma masku un ieraudzīja, kā tā izskatās, nu tad diez ko priecīgs vairs neizskatījās. No bota viņam tika iedots kaut kāds dvielis, kurš ātri kļuva melns, bet daiveris diez ko tīrāks nepalika. Ieteicām viņam vismaz ar kādu sauļošanās krēmu mēģināt no sejas notīrīt naftas palieks – tas palīdzēja. Drusku tīrāks viņš palika ;)
A man pēc visa redzētā ūdenī lekt bija drusku bail... a ja nu arī es tieku kādā naftas pikā??? Puiši no stafa mierināja, sakot, ka nav te nekā tāda, ka lai beidzu uztraukties, ka nirt varu mierīgi... Nu, nu... Ielecu ūdenī un kādu brīdi dabūju vēl Žeņu gaidīt. Vot i ūdenī esot pētīju vai kaut kur tuvumā nepeld kāda naftas pika... Nekā tāda nebija. Jāteic, ka daivs arī pagāja mierīgi, bez ieķepšanas kādos naftas atkritumos.
Tātad - otrais daivs - Turtle Bay. Redzamība lagūnā slikta. Straume. Centāmies pēc iespējas ātrāk tikt cauri lagūnai. Sasniedzām rifa sienu, pārpeldot to 1.5m dziļumā kompis man pirmo reizi iedeva 1 papildminūti līdz 3m. Hmm.... A ko šoreiz? Kāpēc citas reizes te nirstot nekā tāda nebija??? Aizpeldējām līdz lagūnai, kura atrodas rifa otrā pusē, drusku tur papeldējām. Šoreiz nekā īpaša – koraļļi, šādas tādas zivis, bet nekā īpašas ievērības cienīga.
Atceļā pirms došanās pāri seklajai pārejai ievērojām 3min/5m safety stop. Kompis arī to prasīja. Tā kā gaiss vēl balonos bija, tad atpakaļceļā vēl drusku papētījām lagūnu. Smilšaina, pelēka jau tā kopumā ir, bet šo to interesantu jau var atrast. Tā, piemēram, atradām sarkano jūras zvaigzni ar ziliem punktiņiem.
Tāda nu bija pirmā Ramadana diena. Puiši no stafa to pavadīja normāli, ko nevar teikt par Leru, viņai bija grūti... Un galvenais, ka ne jau tas, ka nevar ēst vai dzert, bet tieši tas, ka nevar uzsmēķēt viņai bija visgrūtākais, pat apraudāties paguva... Boss gan viņai teica, ka tagad ir labākais laiks, lai atmestu smēķēšanu, bet to nu Lera laida gar ausīm.
Uz Ramadana sākumu arī mūsu tradicionālā pēcdaiva pasēdēšana „Mr.Sem” uz kādu brīdi ir atcelta, vismaz uz pirmo Ramadana nedēļu... Nu, man, piemēram, ir diezgan grūti sēdēt coffee shop, dzert fresh mango vai Kolu, uzpīpēt ūdenspīpi, kad apkalpojušais personāls visu dienu un vēl labu laiku līdz saulrietam neko tādu nevarēs darīt... Nu tā tāda solidarizēšanās... galu galā es tak varu arī līdz vakaram pagaidīt un tad kādā coffee shopā pasēdēt :) Tā ka braucu mājās. Jāteic, ka pēc 18, kad sākās Maghreb lūgšana pēc kuras visi musulmaņi devās Ramadana brokastīs, kas mums šķistu kā vakariņas, jo galu galā ēšana ir vakarā – nu tajā laikā līdz pat kādiem 7 vakarā ielās valdīja klusums, bet pēc tam – oj, kā sāka mašīnas taurēt, var teikt, ka ielas atdzīvojās. Un tad jau man bija jāiet uz taebo treniņu.
Mūsu taebo grupai laiki dēļ Ramadana nav mainīti – kā ierasts sākums 20:00, toties aerobikas grupa, kas parasti bija pirms mums, nu pārcelta uz 21:00.
Pēc taebo ar meitenēm devāmies pasēdēt turpat blakus esošajā „Karkar” coffee shop. Ilgi nosēdējām... Natašai bija sirds sasāpējusi, vajadzēja izrunāties... Tā nu ilgi, ilgi aizsēdējāmies... Bet tas, ka pulkstenis rādīja jau ļoti daudz aiz pusnakts – Esplanādes kafejnīciņas bija pilnas ar vietējo ģimenēm – svinēja Ramadana sākumu. Mājās biju vēlu... ļoti vēlu... :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru