Esam dabūjuši grupas papildinājumu. Ukraiņu pāris – Inna un Vitālijs, abi OWD. Niruši pie sevis Ukrainā, Turcijā un Šarmā. Hurgadā pirmo reizi. Inna uzreiz ar pretenzijām. Ļerai pateica, ka cerot, ka te nebūšot kaut kādas „uzmešanas”, jo viņiem jau atbraucot bijušas problēmas ar viesnīcu, tāpēc cerot, ka te vismaz koraļļi un zivis būšot, nevis kaut kādas mucas un netīrumi... Laikam jau viņi no tā varianta, ka par kapeikām grib uz pili tikt, gan jau atbrauca uz kādu 3* viesnīcu (labi vēl, ka ne 2*) cerot uz servisu kā 5* ALL.... Daudz tādu tūristu... Un viņus neizmainīt...
Tā kā mūsu vidū ir OWD, tad daivsaiti arī tādi ar nelieliem dziļumiem. Sākumā bija ieplānota Abu Ramada S, es pat brīfingu novadīju par šo daivsaitu, bet tad Bobs, kurš, vismaz pa visiem laikiem cik es te nirstu, manuprāt, pirmo reizi bija uz bota (Ļera gan vēlāk teica, ka šī esot otrā reize), nomainīja daivsaitus un pirmais daivs būs Gota Abu Ramada. Nācās vadīt vēl vienu brīfingu... Inna uz to visu jau sāka skatīties tā drusku aizdomīgi... Nu, labi, ka Gota, tur vismaz zivju ir daudz, jo Inna jau painteresējās vai te būšot kā Ras Mohammed! Bāc! Ir jau Ras Mohammed skaisti, bet arī Gota Abu Ramada nav ne vainas, arī te zivju daudz, koraļļi atpeldot nost no botu piestātnes – skaisti. Viss tā kā ok.
Es gan pieteicu, ka šajā reizē gribētu to rifa daļu, kur Coral garden... Sasapņojos! Vot vajadzēja tikai pateikt, ka man Coral garden vajag, lai bots nostātos pilnīgi pretējā piestātnes malā – virs haizivs. Nu es jau arī saprotu kapteini, tajā galā visas vietas bija aizņemtas, kaut arī bija rīts, jau Akvārijā bija botu vairāk kā vajag... ;)
Parādījām mūsu OWD haizivi, tad peldējām gar rifu. Labi, ka te arī bija lieli dzelteno zivju bari... Bija arī daudz stingreju, murēna, lionfish, krokodīlzivs. Tā ka pa tukšo nesanāca, bija ko paskatīties. Bez tam Vitālijs peld labāk nekā Inna, viņai drusku problēmas ar peldspēju...
Otrs daivs - Aroug Talata. Nu šīs nav no maniem mīļākajiem daivsaitiem, jo te reāli nav ko darīt, pareizāk, ko darīt atrastos fotogrāfiem, jo zivis ir, dziļums neliels, var mierīgi fotografēt, vēl te, protams, var vest intro draiverus – ideāla vieta, nu bet ne grupai dažādu līmeņu daiveru, piedevām es visā grupa biju vienīgā ar fotoaparātu... būtu vēl bijuši tikai Inese un Māris, būtu savādāk, bet mums pievienotie ukraiņi... nu lēnām peldot visu daivsaitu var pusstundā appeldēt... a ko pēc tam? Riņķojam vēlreiz, kas cits atliek, nekāpsi jau uz bota, kad visiem balonos virs 100 bāriem.... Ir jau arī Aroug Talata iesauka – „cd reef” – tas par to, ka uz riņķi vien sanāk peldēšana.
Ūdens te silts, te vēss – straumes mainās. Skatīties jau bija ko – zivtiņas, koraļļi... Atgriežoties uz botu, zem tā Inese ar Māri vēroja kādas 7 karakaticas (kurš pateiks, kā tās pareizi saucas latviski???), kas peldēja bariņā, brīžiem veidojot precīzu rindu. Dikti smuki... :)
Zem ūdens bijām jau kādas 50 minūtes, Māris ar Inesi aizpeldēja paši turpat netālu no bota zivtiņas paskatīt, es ar Innu un Valēriju gribēju jau beigt daivu – bet te tev nu bija!!! Inna rāda, ka viņai vēl gaisa pietiekot, ka viņa vēl gribot nirt. Finālā zem bota notusējām ar viņiem vēl kādas 10 minūtes, tikai ar trešo mēģinājumu Valērijam izdevās sievu pierunāt beigt daivu.
Iznirām, viņa man uzreiz saka, ka viņai palicis vēl gaiss, uz ko es atbildēju – mēs vairāk kā stundu bijām zem ūdens. Nu, dive time mums bija 64 minūtes... Tas viņu manāni iepriecināja. Jo skatoties abu log book redzēju, ka ilgāk par 45 min viņi zem ūdens nebija bijuši.
Rītdienas plānā mums „El Mina wreck”. Bet šovakar vēl man taebo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru