Izčekojos no viesnīcas un devos uz daivcentru. Šodien braucam nirt uz Fanadir. Pirmais daivs – dziļais Fanadir N. Aizgājām uz 40m – tā teikt, ievērojot visus sertifikācijas atļautos dziļumus. Ap kādiem 38m atcerējos, ka manas kameras boksa maksimālais dziļums ir 40m. Dziļāk nevar, galu galā pieredze ar pielietu boksu un sabeigtu kameru man ir... Atkārtot negribētos... Tāpēc es pat nesasniedzu atzīmi 40m, bet paliku drusku virs 40m līnijas.
Ap kādiem 30m redzējām 2 oranži-zili svītrotos gliemjus – lieli eksemplāri bija. Lai gan pēc daiva pasmējāmies par to, ka varbūt mums slāpekļa narkozes iespaidā viņi tādi lieli tikai likās. Tomēr arī fotogrāfijās abi gliemji izskatās pietiekoši lieli, nu nebija nekādi mazie eksemplāriņi ;)
Otrais daivs – Fanadir S. Te nu dziļums mazs, ap 11m. Fanadir siena jau pati par sevi ir smuka, visu ko var ieraudzīt, te arī labus nakts daivus var taisīt. Redzējām vairākas akmens zivis, pat milzīgu violetīgu akmens zivi, kas bija ieslēpusies starp koraļļiem, lielu murēnu, kurai, laikam, no vecuma jau bija izkrituši zobi...
Pēc niršanas un „Mr.Sam” braucu uz dzīvokli, noliku mantas un devos uz „Metro” – tas ir viens no supermārketu tīkliem, otrs, arī labs, ir „Abu Ashara Market”. Nu, „Metro” ir bez maz vai kā kāds mūsu „Rimi” vai „Maxima”. Liela izvēle, visu ko var atrast, ir arī take away food (uz vietas gatavotie ēdieni). Sapirku visādus tīrīšanas līdzekļus, šo to no pārtikas un, protams, ūdeni.
Nu bet tādā karstumā – kondicionieris joprojām nevēlas pūst auksto gaisu – ilgi strādāt ir grūti, labi, ka ar Sadu bija sarunāts vakarā satikties „Kar Kar” coffee shop (uz Espalanādes, gandrīz pretim „Marlin Inn” viesnīcai). Mahmuds arī bija jau nopircis man gultas veļu. He–he-he!!! Tādu ne ta īsti persiku krāsā, ne ta laškrāsas. Ar izšuvumiem – palagam viena mala izšūta ar tādām kā stilizētām puķītēm, bet spilvendrānas ar puķainām sirdīm. Es teiktu, tipiski ēģiptiešu stilā ;)
Bez tam, vakarā Sada un Mahmuds mani arī atveda līdz dzīvoklim, pie reizes atvedot arī manu somu, kas regulāri, kamēr esmu Latvijā, glabājas viņu dzīvoklī – nu lai vienmēr šampūni, dvielis u.c. lietas nav jāvadā, lai jau tepat viss uz vietas glabājas.
Jāteic, ka viņiem dzīvoklis patika. Teica, ka esot ļoti labs. Mahmuds mēģināja tikt galā ar nedarbojošos kondicionieri, tomēr nesekmīgi, jo kondicionieris tā kā ir kopīgā mājās tīklā... Nāksies cerēt, ka rīt mājas uzraugam būs ieradies dēls, kurš vismaz runā angliski, jo uzsākt garas diskusijas arābu valodā par nedarbojušos kondicionieri es vēl neesmu spējīga.
Nu teikšu kā bija – pirmo nakti dzīvoklī bija pagrūti – karsti, mēģinājums turēt atvērtas balkona durvis, lai vismaz kāds vēsumiņš ienāk, arī neko īpaši nedeva. Lai gan ārā bija vēsāks nekā dzīvoklī... Gulēju es maz un slikti, a no rīta uz daivcentru... Izgulēties vajadzētu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru