27.marts, 2010.

Šodien plāni tādi – sacept pankūkās atlikušo ķirbi, jo rīt galu galā braucu prom :D Pēc tam lidostā sagaidīt Jonjonu un tikt pie no mājām atsūtītā fotoaparāta. Bet vakarā ar daivcentra kolēģiem spēlējam boulingu...

Kamēr cepu pankūkas, zvana Lena – mums sarunāts, ka viņa aizvedīs mani uz lidostu, lai taxi nav jāņem. Papļāpājām, finālā Lena ar Evu Mariju atbrauca uz pankūkām :) Nu bet īsi pirms trijiem braucām uz lidostu. Izrādās, lidmašīna drusku kavējās. Lena aizbrauca uz stāvvietu, bet es devos gaidīt pie atlidošanas. Tūristu bari plūda no lidostas, tikai pēc kādām 20 minūtēm parādījās „Novators” pārstāvji, tas viesa cerību, ka lidmašīna no Rīgas nu jau ir nosēdusies. Un tad uzradās Hanny – viens no tūrkompānijas gidiem, kas šad tad brauc arī ar mums uz bota. Tāds dikti pļāpīgs tips. Tā nu man bija izklaide, nebija vienai garlaicīgi saulē jāstāv. Bez tam tiku pārējiem gidiem stādīta priekšā kā „nash instruktor” :D Hanny arī ieziņoja, kam lidmašīna tiešām ir nosēdusies, ka drīz tūristiem jāparādās. Finālā gan izrādījās, ka Jonjonam uzņemošā puse ir nevis „Novatours”, bet „Azur Travel”. Izrādījās, arī Ismails turpat netālu bija stāvējis. Un tad jau parādījās Jonjons. Parādīju viņiem Ismailu, kurš piereģistrēja savā lapā, ka šie tūristi jau ir iznākuši. Papļāpājām.

Lena pa to laiku bija mainījusi mašīnai riepu, kura braucot uz stāvlaukumu bija pārsprāgusi... Labi, ka taksisti bija izpalīdzējuši ar nomaiņu :D

Kad jau biju mājās zvanīja Lera, lai noprecizētu cikos tad šovakar īsti tiekamies – sarunājām 18:00 „Chez Sam”, lai pēc tam ap 19 dotos uz boulingu.

Kad ierados „Chez Sam” Lera, Maikls un Mustafa jau bija priekšā, arī Ļoša Deep Diver tikko kā bija ieradies. Tā nu mēs drusku patusējām coffee shop. Tad Lerai savajadzējās aizbraukt uz „Western Union” – tēvs naudu bija atsūtījis, vot i Maikls mūs visus savā jaunajā mašīnā izvizināja. Nu un pēc tam jau uz boulingu. Kā izrādījās Mustafa tēvocim ir kaut kāds sakars ar „Sindbad” kompleksu, tā ka mūsu Mustafa boulingā izrādās ir bezmaz vip statusā – tai skaitā ar 50% atlaidi uz spēlēm. Tā ka atkal izskatījās būs ilgs vakars boulingā.

Spēlējām mēs tikai četri – Maikls, Mustafa, Ļoša un es, Lera nespēlēja – viņai manikīrs ;)

Pirmā spēle bija vislabākā – mēs ar Ļošu bijām vadībā, sākumā vinnēja Ļoša, bet spēli beigās uzvarēju es. Maiklam par lielām sirdssāpēm, jo to, ka es esmu viņu vinnējusi viņam vienmēr ir grūti pārdzīvot :D Kā spēles laikā viņš tik laiku pa laikam izmeta – labāk, lai vinnē Ļoša, nevis tu! A mums par to jautri. Pārējās spēles vinnēja Mustafa, tā ka šajā vakarā Maikls tā arī netika pie uzvaras.

Jāteic, ka, lai arī kā Maiklam nepatīk, ja es viņu šad tad vinnēju, mums ir tāda sava veida komanda boulingam. Ir ar ko uzspēlēt. Tā ka, ja dikti gribas uz boulingu mēs parasti viens otram zvanam un jautājam – kā ar boulingu šovakar. Parasti jau laiki sakrīt. Jo ko te tādu īpaši vēl darīt. Maiklam pat ir ideja, ka mums uz pusēm jāpaņem boulinga Zelta karte – tur uz spēlēm sanāk tā 50% atlaide. Un tad mēs varētu tā pa riktīgo uzspēlēt :D Es gan šodien Maiklam, kurš atkal atgādināja ideju par Zelta karti, teicu – kāda jēga ņemt Zelta karti, ja mums ir Mustafa ;)

Nu bet boulinga puiši šodien bija vienkārši jauki. Mahmudam sākumā bija mācībstunda – viņš māca citiem spēlēt boulingu. Šovakar tie bija 2 vietējie puiši. Nu bet Aymans atkal bija vecais, labais Aymans, nevis Mr.Zlo :D

Kad jau gatavojāmies iet prom, es pie letes gaidīju Maiklu un Mustafa, kuri bija aizgājuši maksāt. Netālu stāvēja Mahmuds, kurš skatījās uz mani, neko gan neteica, bet izskatījās, ka grib parunāt. Nu a es ņēmu un pajautāju „How are you?” Uz ko Mahmuds sapriecājies, ka ir iespēja sarunai, pienāca klāt un sāka stāstīt, ka ir kā ir, ka jācer, ka būs labi utt. Diez ko daudz jau mēs parunāt nepaguvām, Maikls un Mustafa bija klāt, bet Ļoša jau ārā gaidīja. Bet izskatījās, ka Mahmuds grib parunāt par Sadu. Kā vēlāk, kad Sadai to stāstīju, viņa teica: „Nu, ja, tagad tev grib raznesti mozg.” Hehehe!! Nu tad ar Aymanu mums būs daudz kā kopīga, būsim abi apkārtējās problēmas saklausījušies, tik tad Sadkai vēl jāaiziet Aymanam sirdi izkratīt. Nu, tad toč būs pilns komplekts :D

Izejot no boulinga saku puišiem - čau, tiksimies tad pēc 2 nedēļām. Maikls tāds – kur tu tagad? Nu uz mājām, protams. Īsumā, tos „5metrus”, kas ir no boulinga līdz manām mājām, tiku aizvizināta ar auto :D Vajag jau pazīmēties. Visus vajag pa mājām izvadāt. Nu, labi, tur Ļoša, kuru uz „El Samaka”, un Mustafa, kuram uz Sakkalu. A es ta toč ar kājām varēju aiziet. Bet nekā – sēdies vien auto, aizvedīsim :D

Nu bet mājās vēl vajadzēja somu priekš Dahabas sakārtot. Tā ka līdz vēlai naktj... Galvenais neko neaizmirst :)))

26.marts, 2010.

No rīta braucu uz daivcentru. Neniršu, bet vienkārši pa jūru padzīvošos. Nu, paskatīšos, kā citi nirst.

Vakar daivcentrā bijusi „Chamber of diving and water sports” (CDWS) pārbaude – ikgadējā sertifikācija. Ar sertifikāciju viss ok, toties Kamerai tagad jauni noteikumi attiecībā uz introdive, kuru, kā izskatās, viņi iecerējuši vispār likvidēt. Tagad ar introdaiveriem varēs nirt tikai instruktori. Visiem DM tiek rekomendēts nokārtot vismaz CMAS instruktora sertifikātu. Bez tam – vairs nekādu 2 introdaiveru uz vienu gidu – tagad tikai pa vienam. Piedevām, ja introdaiveris pasūtījis arī zemūdens foto, tad to jāveic atsevišķam daiverim. Tā ka - vēl viens cilvēks zem ūdens.

Nu un šodien šie jaunie noteikumi – niršana pa vienam introdaiverim, tika ieviesta arī mūsu daivcentrā... Labi, ka tūristu šodien nebija īpaši daudz. A to – sanāktu vēl līdz vēlai naktij introdaivus taisīt...

Pirmā niršanas vieta El Sakhwa. Vējš šodien jūrā atkal liels, pat lai daivsaitā piestātu, kapteinim nācās pabraukt tam garām, tad apgriezties un no otras puses iebraukt švartošanās vietā... Šūpoja pamatīgi. Nira visi pēc noteikumiem, jo kā izrādās – ja redz zem ūdens, ka kāds daivcentrs neievēro noteikumus – par viņiem nekavējoties vajag ziņot Kamerai... Vobšem stučīšana...

Jāteic, ka Kamera plāno ar laiku (un kā izskatās, ļoti drīz) panākt to, ka introdaivu vietā būs Discovery Scuba Diver. Tātad – iepazīšanās ar daivingu – vispirms tūrists jāapmāca baseinā un pēc tam viņš var nirt jūrā... Bet tas nozīmē, ka cenas uz daivingu Ēģiptē tikai celsies...

Otrais daivs Marsa Abu Galawa. Šādos laika apstākļos... nu diez vai īpaši daudz ko tur zem ūdens varēja redzēt... Bez tam, daļa introdaiveru no otrā daiva atteicās. Man par pārsteigumu, neatteicās viens krievu pensionārs, kurš no pirmā daiva atgriezās pavisam bāls... Knapi 10 minūtes zem ūdens pabijis, pēdējiem spēkiem izkāpa uz bota... es pat viņam siltu, saldu tēju aiznesu, jo reāli viņš izskatījās ļoti slikti... Bet – viņš devās arī uz otro daivu, kā izrādījās viņam bija motivācija – vajag zemūdens bildes – nu, viņš zem ūdens... No otrā daiva viņš atgriezās daudz labākā izskatā, vairs ne balts kā palags...

Nu bet man diena jūrā pagāja savā ziņā labi – atpūtos, drusku, kad vajadzēja, palīdzēju ar introdaiveru saģērbšanu, bet tā vairāk vēroju jūru un klausījos mūziku :)

Vakarā 18 mums ar Sadu bija sarunāts iet uz taizemiešu restorānu „Thai Garden”. Katja netika, jo viņai bija jābrauc ar vīru uz Kairu. „Thai Garden” ir superīga vieta, bez tam visu šo laiku tur nav zudusi kvalitāte. Pēc restorāna vēl iegriezāmies „Chez Sam” – uzpīpēt :D Nu bet pēc tam ap kādiem 20:30 devāmies uz boulingu. Un te nu sākās vakara jautrības....

Eju es iekšā boulingā, tipa – durvis atvēru, pie letes stāv Mahmuds un smaida, tipa hello – hello! A te man no aizmugures atskan Sadas balss – ejam prom, fiksi ejam prom! Nodomāju, ka Sada ieraudzījusi Mahmudu, pārdomājusi par boulingu. Pagriežos un saku, lai beidz tak, lai nāk tik iekšā. Bet Sada – fiksi, ejam prom. Izgāju laukā noskaidrot kas un kā. Izrādījās, Mahmuds te ne pie vainas, bet gan tas, ka boulingā ir Alīna, nu bet Sada ar Alīnu šobrīd labāk netiekas, nu ja tas ir iespējams.

Tā kā Alīna ir boulingā, mēs tātad tur tagad nevaram iet... Jāiet kaut kur citur pasēdēt... Es gan paziņoju, ja šovakar mums šā kā tā jāiet spēlēt boulingu, tipa, lai tur Mahmuds un pārējais staffs nepadomātu, ka mēs kādas duras – kā kādas padsmitgadnieces, kas to tik prot kā atvērt durvis, pateikt čau un aizmukt prom :D Nu reāli, no malas tā droši vien izskatījās...

Kā izrādījās, Sada sākumā nebija sapratusi, kas par mašīnu stāv pie boulinga, tipa, Alīnas mašīnu nebija atpazinusi – jo tad mēs no šīs muļķīgās situācijas būtu izvairījušās. Bez tam, kā izrādījās, Sadai ir ļoti laba reakcija – es tak Alīnu pat nebiju pamanījusi – viņa kaut kur pie celiņiem bija stāvējusi...

Tā nu mēs pārvācāmies uz Aymana restorānu (nu nosaukumu es tā arī līdz šim neesmu iegaumējusi, kaut kāda Aymana restorāns ir), kur jau reiz bijām bijušas. Un te nu apstiprinājās fakts, ka Hurgada tiešām ir maza, visur kādus paziņas var satikt – te kaut kādā kompānijā sēdēja „Azur Travel” Muhameds, kuram, protams, uzreiz vajadzēja mani noinformēt, ka Irina braucot uz Hurgadu. Nu to es tā kā pati zinu :D

Tā nu mēs Aymana restorānā līdz kādiem desmitiem nosēdējām. Par laimi, ejot uz boulingu, jau pamanījām, ka Alīnas mašīna tur vairs nestāvēja. Tā ka ceļš bija brīvs.

Boulings izvērsās par ļoti jautru pasākumu. Viss sākās jau ieejot – aiz letes stāvēja Mahmuds, kurš ieraudzījis Sadu sāka ne tikai pārlaimīgi smaidīt, bet arī kaut ko runāt krieviski (a pirms tam krieviski viņš nerunāja), toties Aymans izskatījās nikns kā pūķis, īsts Mr.Zlo. Tā ka šim vakaram viņš pat tādu iesauku ieguva :D

Mums tika iedots pats malējais celiņš, kas gandrīz pretim izejai un letei. Piedevām, blakus celiņā spēlēja daži no tā dēvētās „izlases” ;) Tipa Lords un vēl viens. Īstenībā, kad blakām spēlē ļoti labi, tad var arī šo to noskatīties, iemācīties... Nu, interesanti ar, prieks tak skatīties, kad kāds ļoti labi spēlē :)

Tā nu mēs spēlējām, Sadai diez ko negāja... Un tad, kad viņai kārtējais metiens vija aizgājis pa malu, pagriežoties un dodoties pēc nākamās bumbas, no Sadas atskanēja „S...a b...d!!!” (nu, pī-pī-pīiii) Lodrs tajā brīdī gatavojās metienam. Tas bija jāredz, nu viņa seja – sākumā izbrīns, tad smiekli. A es jau tur bezmaz histēriski smējos. Viņš izdarīja metieni, visi ķegļi, protams, nogāzās. Sada arī bija sagaidījusi savu bumbu un atkal viņai tā aizripoja uz malu. Lords jau bija paguvis atgriezties pie savējiem un izstāstīt dzirdēto. Arī tur visi smējās. Pēc tam spēle kļuva vēl jautrāka – Lords uzņēmās šefību mācīt Sadai kā labāk jāspēlē. To tik vajadzēja ieraudzīt Mahmudam, kurš nu no visādiem stūriem lūrēja, kas nu te notiek. Toties Mr.Zlo joprojām nebija mainījis savu sejas izteiksmi un raidīja Sadai ļaunus skatienus, par ko mēs nospriedām, ka Mahmuds noteikti viņam raznjos ves mozg stāstot par savu nelaimīgo mīlu :D

Bez tam, kad Sadai atkal neizdevās metiens – bumba aizlidoja uz malu, Mahmuds, kurš jau bija pārvācies pie galdiņiem, veltīja aplausus. Vobšem bija jautri. Piedevām, Lodrs un „izlase” tika noņemti no celiņa, tipa it kā tūlīt grupa parādīsies, kas rezervējusi... Tas nekas, ka bija arī vēl citi brīvi celiņi. Tā ka „izlase” pēc tam sēdēja pie galdiņiem un vēroja kā mēs spēlējam. Pēc kādām 20 minūtēm tiešām parādījās baigais cilvēku bars. Mēs ar Sadu vēl nosmējāmies, ka ekskursanti ieradušies, nu tiešām – gandrīz lielais tūristu autobuss. Tā teikt, pa dienu viņiem bijusi ekskursija uz „Sindbad” akvaparku, bet vakarā uz boulingu :D

Piedevām, viņiem tiešām bija rezervācija uz 4 celiņiem. Pat mēs gandrīz tikām noņemtas no spēles. Kad aizgāju ar Aymanu runāt, ka mēs gribētu vēl vienu spēli, viņš saka – nav brīvu celiņu. Bet tad pēkšņi no nez kurienes uzradās Mahmuds un brīvs celiņš atradās – tikai zālēs otrā galā, prom no galdiņiem, kur sēdēja Lords un „izlase” :D

Jāteic, kā tikām aizsūtītas trimdā ;) Aymana attieksme kaut kur mainījās, sāka atkal pēc cilvēka izskatīties, nevis Mr.Zlo :D

Mēs pateicoties drusku ;) (he-he-he!) greizsirdīgajam Mahmudam bijām palikušas bez „atbalsta grupas”, bet tas nenozīmē, ka spēle no tā kļuva sliktāka. Boulings rullē! Tā ka jautrība turpinājās. Pat vēl vienu spēli pēc tam paņēmām. Finālā mēs pa vakaru 5 spēles katra nospēlējām.

Kad gājām maksāt, Aymans man prasa cik spēles esam nospēlējušas, vai pareizi, ka 10. Nu jā – katra pa 5. Uz ko viņš dod čeku un rāda uz vaigu – lai dodu buču! Man acis lielas. Par ko??? Viņš redz mums 50% atlaidi piešķīris :) Buču šā kā tā nedabūja, tik uzsmaidīju un pateicu paldies :D Tā ka Mr.Zlo arī vakara gaitā bija parādījušies cilvēcīgi vaibsti :D Kā Sada smējās – ka man ar viņu daudz kas kopīgs – viņam Mahmuds raznosit mozg, a viņa man – nu par vienu un to pašu tēmu, tikai no dažādiem saktu punktiem :D Ha-ha-ha!!!

Kamēr es kasē maksāju par boulingu, Sada kaut ko ar Mahmudu apsprieda – nu atkal viņš bija parādījies, lai atkal papļāpātu. Sada viņam šoreiz ar pateica, ka ko ta solījis piezvanīt, ja to tā arī neizdarīji. Uz ko viņš atbildējis, ka esot problēmas ar ģimeni. Kā Sada pēc tam teica, zinot ēģiptiešu ģimenes – visticamāk vecāki uzstāj, lai viņš šķiras no savas ārzemju sievas, tā te tāda tipiska lieta – ja ilgu laiku nav bērnu, tad priekš kam tāda sieva vajadzīga. Ir jau tādi, kas iztur ģimenes spiedienu un nešķiras, lai gan lielākā daļa tomēr piekrīt ģimenes viedoklim.

Prom ejot man gan no Aymana vēl nācās uzklausīt piedāvājumu – viņš man pamācīšot vēl labāk spēlēt boulingu, a par to es viņam krievu valodu iemācīšot. He-he-he! Te Hurgadā krievu valodas kursu ir pa pilno! Ir no kā izvēlēties. Pri chom tut ja :D Vobšem notēloju duru – hi-hi-ha-ha kas nu es par skolotāju, piedevām vēl krievu valodai :D

Tā nu jautri piektdienas vakars tika aizvadīts :)

14.marts, 2010.

Turpinu dzīvoties pa mājām. Šodien ir jau gandrīz labi. Bet šā kā tā no rīta iedzēru vēl „Antinal”. Gan jau par sliktu nebūs ;)

Nu un ja jau pa mājām, tad to arī var izmantot lietderīgi – sarīkoju lielo tīrīšanu, kā arī grīdu mazgāšanu ar „Detol” – tas te tāds universāls brīnumlīdzeklis.

Pēcpusdienā papļāpāju ar Lenu pa telefonu. Viņai ideja šodien aiziet uz boulingu… Nu man jau nav nekas pretī, galu galā varu pieskriet gandrīz jebkurā brīdī, jo tas ta man tepat pie mājām.

Sarunājām sazvanīties, ja viņa galīgi sadomās, ka tieši šodien jāspēlē boulings. Ap puspieciem Lena zvanīja – pēc kādām 40 minūtēm viņas būšot pie boulinga. Nu, ko – tad spēlējam šodien! :)

Kamēr vēl varēju neskriet uz boulingu, jo man ta tikai kādas 5 minūtes ko iet, šo to vēl pa māju padarīju, bet kad gāju taisīt ciet logu, ieraudzīju pretējā korpusa kaimiņa kaķus. Pareizāk, vispirms ieraudzīju pelēko pūkaino, kurš bija izlīdis uz palodzes un pētīja apkārtni. Pat sameklēju fotoaparātu, lai viņu nobildētu – nu dikti smuks tas minka, kad kaķis bija nofoķēts, pamanīju, ka viņu balkonā sēž vēl viens pūkainais – tikai oranžs. Nu nofotografēt vajadzēja arī to :)

Nedaudz pēc pieciem satikāmies boulingā. Aimans uzreiz iemanījās paziņot, ka līdz 18:00 no cilvēka spēle ir par 15 LE, tā, ka lai mēs fiski maksājam un piesakām cik reizes spēlēsim. Nu ja jau par 15 LE... :))) Protams, ka kaut kādu neprātīgu spēļu skaitu nepasūtījām, pieteicām tikai 2 :) Pietiks. Tā ka vēlās pēcpusdienas spēles mums sanāca tikai par 30 LE. Vispār jau būs vien jāpiekrīt Mahmuda piedāvājumam ņemt patstāvīgā klienta karti, tad spēlēt visu laiku sanāk lētāk :)

Boulingā gāja jautri. Pirmo spēli vinnēju es, otro Ļuba. Lenai izdevās nogāzt ar vienu metienu visus ķegļus tieši tad, kad viņa baroja mazo Evu Mariju, un bija pienākusi viņas kārta spēlēt. Ar tekstu: „Poderzhite rebjonka, ja schas!” Lenai ar pirmo metienu visi ķegļi bija nogāzti. Mazā varēja turpināt ēst putru.

Bet otrajā spēlē, kad Ļubai bija jāmet, tika nolikti tikai 9 ķegļi. Nācās saukt puišus, lai novērš problēmu. Mustafa tā kā visu sataisīja, bet jau nākamajam spēlētājam – tā pati problēma. Tad labot gāja Mahmuds. Galu galā, galvenajam menedžerim un kaut kāda tur līmeņa boulinga čempionam vajadzētu prast novērst šādu problēmu. Hahaha!!! Izrādās, tas viņam izdevās ne uz ilgu laiku. Problēma atkal atgriezās, kad atkal bija jāspēlē Ļubai :D Beigu beigās labot devās Aimans un pavecais onkulītis, kurš vienmēr novērš kaut kādas problēmas, kas radušās ar ķegļiem vai bumbām. Tās bija jautrības – mēs pat Ļubu safoķējām, kā viņa taisās mest bumbu sākumā pa kāda kājām, pēc tam Aimans jau tur pie ķegļiem gulēja uz muguras un kaut ko laboja – tā kā bija arī bilde, kur uz viņa pusi taisās lidot Ļubas raidītā bumba :D Tā ka bija jautri. A Mahmuds sēdēja pie pirmā galdiņa, kur viņš parasti ved kaut kādas pārrunas, un smīnēja.

Tā nu izspēlējušas boulingu braucām kaut kur pasēdēt. Nekur jau tālu, tepat ap stūri uz Esplanādi. Aizgājām uz „Chez Sam” un es beidzot pēc ilgiem laikiem tiku pie pīpes ;) Kamēr slimoju, tak pīpēt labāk nepīpēju. „Chez Sam” puišiem bija ko izklaidēt mazo Evu Mariju un viņai tas patika, smaids pa visu seju, kaut ko dudina, māj ar roķelēm – īsumā – koķetē :)

Mājup es devos caur „Metro”, biju sapratusi, ka kaut ko tomēr beidzot gribas ēst, bet uz rīsiem kopš vakarvakara šķiet es vairs nevaru paskatīties ;) Gribējās kaut kādu maizi, šoreiz ledusskapī esošā rupjmaize diez vai derēs. Tā ka jāiet pirkt kaut kāda pārtika ;) Tā arī šo to nopirku un devos mājās.

Beidzot bija parādījies Ahmeds, jo kad gāju prom neviena no mājas pieskatītājiem nebija. Nācās viņam skaidrot, ka man īsti nestrādā kondiška. Uz ko viņš atbildēja, ka bukra (tas ir – rīt) būs Šabans, viņš paskatīšoties. Tātad Mazajam Riebeklītim ir arī vārds! Sauc viņu Šabans. Cerams, ka rīt viņš man nedziedās dziesmiņu „madam, freon finished”... ;)

Tā ka šodien es netiku pie kaut kādiem uzlabojumiem istabas temperatūras pazemināšanā... :(

Kamēr vārīju tēju un grozījos pa virtuvi, pamanījos apdauzīt kāju pret ledusskapja apakšējas malas dzelžiem... Pirksts asinīs. Labi, ka spirts mājās. Tik nevajag domāt, ka es te aiz gara laika spirtu dzeru :D To un vēl veselu masu medikamentu atstāja daiveru pāris no Kostromas, ar kuriem niru pagājušajā gadā. Sieva bija medmāsa, kura pat dodoties atvaļinājumā ņem līdzi pamatīgu medikamentu krājumu. Nu un atpakaļ jau nevedīsi – atdeva man. Un labi ar, ka tas spirts tagad bija, a to es aiz ledusskapja atbraucot skudras indēju ar kaut kādu tur kukaiņu indes pulveri. Vismaz kāju nodezinficēju :) Tā ka viss kārtībā. ;)

Nu un rīt beidzot atkal došos uz daivcentru. Jau sailgoties esmu paguvusi. :)

12.marts, 2010.

Daivcentrā šodien nav sertificēto daiveru, tikai introdaivi. Tā ka varu būt brīva :) Sems gan saka, ka ja vēlos, varu braukt jūrā, tāpat atpūsties. Bet tūristu ir tik daudz, ka vietas, lai atpūstos diez vai būs ;) Tāpēc atsaku.

Pa ceļam uz mājām iegāju „Sea view reality”, vajadzēja par elektrības rēķinu noskaidrot, bet ap 9:30 tur neviena nebija. Vot būs citu dienu jāpienāk. Tad vēl iegriezos „Abu Ashara” šādus tādus sīkumus nopirkt, izrādās, veikalu viņi ir pārkārtojuši. Kamēr nepieciešamo atradu....

Atbraucot mājās nolēmu kādu stundu pagulēt. Vajadzētu tak reiz izgulēties... Finālā 2 stundas pārvērtās par 4... nu, reāli atslēdzos. Kad vakarā par to teicu družkām, viņas teica, ka tā šobrīd esot visiem – visi guļot, jo ārā karsti un liels mitrums.

Vispār jau mani pamodināja Lena, kas piezvanīja, lai pajautātu vai negribu ar viņu, sīko un Ļubu pastaigāt pa New Marina. Tā kā līdz vakaram man īpašu plānu nebija, tad arī sataisījos un braucu uz piestātni.

Pa New Marina mēs diezgan ilgi staigājām, jahtas paskatījāmies, tad tālākajā coffee shopt uzpīpējām un iedzērām fresh mango :) Mazajai Evai Marijai bija paņemti līdzi staigājamie ratiņi (vai nu kas tas ir) un viņa brīžiem oj kā drasēja pa piestātni, mēs tik spējām vaktēt un ķert :D Vēl arī uz visiem sunīšiem un kaķīšiem paskatīties, kā arī uz maziem bērniem. Kamēr sēdējām coffee shopā uzradās maza ēģiptiešu meitenīte, kurai dikti iepatikās stumdīt Evu Mariju viņas staigājamajos ratiņos. Finālā pat meitenītes tēvs uzradās viņu savākt, a to jau bija diezgan tālu aizvizinājusi mazo :D

Vakars var teikt, ka pienāca diezgan ātri. Man 7 bija sarunāts ar Sadu un Katju satikties Elīzas restorānā „DiVino”. Pa ceļam vēl bija jānopērk tabaka, ko uz Latviju aizsūtīt.

Meitenes jau gaidīja „DiVino”. Un vakars sākās. Pasūtījām ko paēst, pa glāzītei grapas un sarunas sākās :))) Prieks, ka Elīzai restorāns ir labi apmeklēts, cilvēku daudz, atmosfēra jauka. Un tas tepat centrā – starp „Roma Hotel” un „El Tabia”.

Rukolas salāti bija burvīgi, ravioli arī. Tika pasūtīts vēl pa glāzītei grapas.

Sada pastāstīja par jaunajiem taebo apmeklētājiem. Bez Roberto tajā grupā esot parādījies vēl viens puisis – Ādams, viņš ēģiptietis. Spalvains ka briesmas, uz treniņiem sācis vilkt velosipēdistu bikses un maiku ar īsām rokām un dziļu dekoltē. Meitenēm esot jautri :D

Katja pastāstīja, ka viņiem reception sākusi strādāt jauna meitene. Tāda pārlaimīga. Kad uzprasījuši, cik sen Ēģiptē, izrādījies 3 mēnešus un jau precējusies ar vietējo, kurš esot tik jauks, tik labs utt. Uz jautājumu, kur tad viņi dzīvojot, izrādījies Shery... Neviens jau tai jauniņajai nav teicis, ka Shery neko labu attiecības neliecina, jo tur dzīvo ļoti daudz tādu, kas meklē vienas nakts attiecības ar atbraukušajām tūristēm, bet ja attiecības ir nopietnas, tad pāri parasti dzīvo Mubarakā vai Kauserā... Bet tas vēl nebijis viss. Izrādās, meitene par dzīvokli maksā uz pusēm ar vīru – katrs 100 eiro mēnesī... Te nu jāteic, ka tāds dzīvoklis, kādā viņi dzīvojot – ļoti maziņš, studijas tipa, maksā apmēram 100$ mēnesī... Bet kad, tā jauniņā šodien kolēģēm paprasījusi, vai arī viņām vīri taisa apdrošināšanu, uz ko visas neizpratnē paprasījušas kādu? Izrādījies, jauniņā vīram katru mēnesi dodot 200 eiro, lai tas uztaisītu viņai apdrošināšanu... Reāls krāpnieks... mēnesī saņem 300 eiro par neko... :( Bet viņa joprojām uz tādu kretīnu skatās caur rozā brillēm...

Kamēr Sada un Katja dzēra kafiju, es saiņoju tabaku... Nu no papīriem ārā un maisiņos iekšā :D Uzreiz bagāžā mazāk vietas aizņem.

Pēc tam pienāca Elīza un uz restorāna rēķina uzsauca mums vēl pa vienai grapai. Labi, ka glāzītes maziņas, ne vairāk kā 25 gr.

Nu un tad sadomājām braukt uz boulingu. Būs jau vairāk kā 2 mēneši, kopš pēdējo reizi spēlēju. Bet Sada beidzot tomēr bija saņēmusies vēlreiz satikt Mahmudu.

Piebraucot pie boulinga – daudz mašīnu uz ielas stāvēja, tāda var būt tā, ka nebūs brīvu celiņu. Tik traki nebija. Ieejot sākās jautrības :) Kas saucās – es esmu atpakaļ. Šķiet, ka nācās sasveicināties gandrīz ar visiem, kas tur pastāvīgi spēlē.

Mustafa uzreiz atrada mums brīvu celiņu, nu viens celiņš bija vēl brīvs :D Frāzes „Welcome back!” Un mēs jau spēlējām. Pirmo spēli tikai es un Katja. Tad Sada arī izlēma mums pievienoties un gāju puišiem paziņot, ka spēlētāju sarakstam jāpievieno vēl viens spēlētājs. Tad nu tagad nācās apsveicināties ar Aimanu, kurš arī strādā aiz reģistrācijas letes. Tagad bija jānoklausās ne tikai to, cik mani priecājās atkal redzēt, bet arī ka manis te pietrūcis (hahaha!!!) un jāatbild uz jautājumiem cik ilgi šoreiz palikšu Hurgadā. Kamēr mēs ar Aimanu tā pļāpājām, parādījās boulinga galvenais – Mahmuds. Atkal „welcome back”, prieks redzēt utt.

Bez tam, kad bijām sākušas spēlēt pirmo spēli, izrādījās, ka pāris celiņus tālāk spēlē arī Briesmīgais Ali. Ar kaut kādu veceni, kura bija ieradusies uz boulingu paīsā kleitā :D Smaids līdz ausīm un rokas mājiens no Ali. Biju pamanīta. Bet cerams uzreiz ta neskries mani uz kādu boulinga partiju aicināt ;)

Otrās spēles laikā pie mums pienāca Mahmuds. Labi, ka bija pienākusi mana kārta mest pa ķegļiem un es varēju notīties malā, lai nevajadzētu sākt smieties. Viņa un Sadas attiecības drusku uzjautrina. Ja rudenī viņš meta visādus lokus apkārt, nevarot sākumā saņemties pieiet parunāt, tad pēc tam kad viņu bija kur tur aizgājuši patusēt, paziņoja, ka starp viņiem nekas nevar būt, jo viņam galu galā esot angļu sieva, kas esot ļoti greizsirdīga un visu kontrolējot!!! Bāc! Bet nu viņš atkal bija klāt. Un Sadai pajautāja, vai viņa visu šo laiku, nu kopš decembra, ir bijusi Hurgadā un kāpēc viņam nav piezvanījusi. Kaut kāds jocīgs viņš – pats pasaka, ka nekas nevar būt, bet pēc tam prasa, kāpēc nepiezvanīju. Ir gan tie vietējie :D Laikam par sievu atkal bija aizmirsis ;)

Noskaidrojis, ka Sada visu laiku tepat vien bijusi, atkal aiztinās uz kaut kādām pārrunām pie viena no attālākajiem galdiņiem.

Nu bet tad zālē parādījās arī Lords un Mr.Diving (nu dabūjis viņš tādu iesauku dēļ tā, ka ir daiveris un labi spēlē boulingu. Tā teikt, mēs aiz gara laika pagājušajā reizē to izdomājām :D). Ali jau bija paguvis paziņot, ka es esmu te, un nu nācās arī ar vietējo izlasi sasveicināties, jo, tā teikt, gandrīz visa sbornaja bila v sbore :D

Tālāk vēl bija jautrības - Ali, stāvot pie sava celiņa, pārķēris manu skatienu pateica "I love you". Bļin! Nācās noignorēt un izlikties, ka neko neesmu sapratusi, ka neko neesmu no lūpām nolasījusi. Un vispār, par šitādiem izgājieniem var arī norauties... nu, piemēram, man kāda stipri smaga boulinga bumba tā kā nejauši var no rokām izkrist... un tā... :D Vispār būtu labāk spēlējis tālāk boulingu ar savu veceni un mani licis mierā!

Šovakar boulingā bija daudz vāciešu, kādus 3 celiņus bija aizņēmuši, bet pašu tālāko celiņu paņēma kaut kādi vietējie puiši un 2 tūristes. Nu, viņi viņas bija atveduši uzspēlēt boulingu. Jāteic, ka tur bija ko redzēt. Viena no tām beibēm bija uzvilkusi topiņu bez lencītēm no kura spēlējot krūtis bezmaz vai krita laukā, bet otra vispār bija vakara zvaigzne – kad viņa spēlēja, visa zālē var teikt pārtrauca savus darāmos un pievērsa viņai savus skatienus. Īpaši jau vietējie :D Vienkārši beibe bija uzvilkusi ļoti, ļoti īsu pludmales kleitu... Tā teikt, pietika tik pieliekties ;) Bez tam figūra arī viņai nebija 90-60-90 ;)

Uzspēlējām mēs 3 spēles. Vinnēju es... var teikt, ka biju sākusi gatavoties, kad būs ar Maiklu jāspēlē. A viņam jau baigi patīk uzvarēt :D

Pie maksāšanas mūs sagaidīja patīkams pārsteigums – „welcome back” sakarā tikām pie 50% atlaides. Kamēr maksājām, Sada vēl paguva ar Mahmudu parunāt, kurš nez no kurienes ;) atkal bija parādījies. Viņš pat pieteicās Sadai piezvanīt, uz ko viņa atbildēja, ka diez vai viņš esot saglabājis viņas numuru. Nu i tad Mahmuds rādīja telefonu ar Sadas numuru, tik cenšoties piesegt to, zem kāda vārda viņš viņu ir saglabājis. Nu bet Sada vienmēr visu pamanīs. Telefona katalogā viņa bija Sadiki. Kā Sada pēc tam teica, vismaz kaut cik līdzīgi, nevis kaut kāds tur tipa Vasīlijs Ivanovičš :D Hahaha!!!

Labi, ka man boulings turpat pie mājām, pārnākot – kondiška atkal vairs īsti negrib dot vēsumu... Tagad var sasniegt +26C - +27C. Izskatās, ka būs atkal jāiet parunāt ar Ahmedu vai Mazo Riebeklīti... Nu, nevar tak būt tā, ka tas freons, ko viņi ielika jūlijā, nu jau ir beidzis. Pie tam, ja kondiška tika lietota tikai jūlijā un augustā, a kad te biju rudenī, pēc kondicioniera nebija nekādas vajadzības, jo karsti nebija. Tā ka, gan jau Mazais Riebeklītis atkal kaut ko ir saķīmiķojis sev par labu....

Tā, ka pēc tam, kad dienā biju pagulējusi, nu īsti nenāca miegs. Pasēdēju drusku internetā un tad, cerībā, ka tas palīdzēs - izdzērusi glāzi piena, devos gulēt.