25.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Pirmie divi daivi – Zabargad. Skaisti, skaisti, skaisti!!! Napoleonzivju vienkārši daudz. Gandrīz var teikt – viņu te ir bariem. Nu un vispār tie napoleoni jau sāk apnikt. Jāteic, ko tādu es nekad neteiktu par niršanu, piemēram, Hurgadas daivsaitos...

Gan pirmo, gan otro daivu uzsākām no bota, bet atpakaļ atgriezāmies ar zodiaku. Par gidu mums bija topošais daivmāsters - Aleksejs. Vispār daivi bija tādi mierīgi. Atpūšamies :) Jauki :)

Trešais daivs St. Johns Habil Ali – šoreiz grupas sadalījās pēc pasūtītā Nitrox. Tiem, kas bija pasūtījuši Nitrox, nācās nirt ar Mustafu. Pārējie, kam balonos bija nevis Notrox, bet gaiss, aizgāja uz dziļo – meklēt haizivis. Man bija Nitrox, Inārai arī. Tā ka baddy sistēma netika izjaukta. Vienīgais, kas ne īpaši iepriecināja – nāksies nirt ar Mustafu, nu un kā rādīja šī safari pieredze – tātad ļoti ticams, ka nekas labs finālā nebūs.

Ar zodiaku devāmies uz niršanas sākumpunktu – atpakaļ bija paredzēts atgriezties pašu spēkiem, bez zodiaka palīdzības. Tāds plāns tika izvēlēts papētot straumi, kā arī laika apstākļus – viļņi bija diezgan pamatīgi. Plānā bija arī „izkrist” no zodiaka ar tukšiem BCD un visiem satikties 5-6m dziļumā. Nu – šādos viļņos, iekrist no zodiaka ūdenī un pēc tam visiem savākties vienkopus virs ūdens pirms daiva sākuma, nu tas būtu diezgan pagrūti, lai gan noteikti ne neiespējami. Gan jau, ja ko tādu noteikti vajadzētu darīt – arī izdarītu. Tā ka šīs dienas trešais daivs sākās ar atmugurisku kūleni pār zodiaka bortu. Diemžēl lielo viļņu dēļ „iekrišana” ūdenī izvērtās par palielu burzmu... Kāds kādam uzkrita virsū, uzsita ar pleznu utt. Jāteic, ka iekrītot ūdenī gandrīz vai zem mums peldēja 2 haizivis. Diemžēl tāda daiveru bara iztraucētas, ātri pazuda dzelmē. Straume bija liela, piedevām ar mainīgu temperatūru – te tu peldi siltā, te aukstā ūdenī. Bija arī vēl citas haizivis - redzējām vēl trīs gabalas. Un tad jau bijām appeldējuši apkārt rifam – un uz botu.

Nakts daivs – Paradise Reef. Tika atgriezts mūsu šīs dienas gids – Aleksejs. Tas priecē, jo nirt ar Mustafu absolūti nesagādā nekādu prieku.

Super skaista vieta! Zivju daudz. Astoņkāji, Spāņu dejotāji utt. Viens no astoņkājiem papriecēja mūs ar krāsu maiņu – no gaiši zaļa tas diezgan naski kļuva brūns :)

Tā kā šajā daivsaitā bez mūsu bota stāvēja vēl pāris safari kuģi, tad arī zem ūdens daiveru bija diezgan daudz. Lukturu gaismas kā diskotēkā :))) Bet vienalga bija foršs daivs!

24.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Esam klāt! Zabargad un Rocky. Braucot gar Zabargad, lielajā kopkajītē pēkšņi mūsu brīfinga laikā ieskrēja Antons (puisis no Kostjas grupas) un pasauca Muhamedu – lai nākot paskatīties. Rezultātā uz klāja izgāja visi, lai noskaidrotu, kas notiek. Kostjas grupa, kurai torīt brīfings notika ārā atpūtas zonā, bija ieraudzījuši pa salu skrienam cilvēku, kurš vicināja kaut kādu zilu auduma gabalu... Muhameds labu laiku viņu vēroja binoklī – komanda sūtīt uz krastu zodiaku netika dota. Salas galā atradās vēl viens safari bots. Bet Muhameds uz salas gar krastu skrejošo vīru nokomentēja – militāristi. Un viss.

Šajā dienā visi dienas daivi bija Rocky Island, bet nakts daivs jau Zabargad.

Rocky nācās saskarties ar ļoti mainīgu un stipru straumi. Īpaši pirmajā daivā – nācās papūlēties, lai tiktu uz priekšu, sevišķi jau pie rifa stūriem. Koraļļi skaisti, daudz mazu, krāsainu zivtiņu. Straumē labi varēja redzēt kā mazās sarkanās zivtiņas cenšas peldēt uz priekšu, bet straume tās nes atpakaļ. Tunči bija un napoleonzivis arī.

Šī bija tā reize, kad neniru ar Ināru – viņa un vispār gandrīz lielākā daļa Eddy grupas ar Eddy aizgāja uz 70m. Priekš kam viņiem tas viss? Nezinu... Mani kaut kā šādas atzīmes savā „dive history” īsti nevilina... Vismaz ne tādā veidā...

Nu un tā kā lielākā daļa daiveru bija devušies sevi iepazīt 70m dziļumā, pārējiem nācās nirt Mustafa pavadībā. Jāteic, ka šoreiz izdevās iztikt bez kaut kādām gida – grupas nesaskaņām.

Un vēl - mans BCD joprojām nedaudz laiž gaisu. It kā ne pārāk daudz, bet tomēr... Un nirt ar kaut arī nedaudz, bet tomēr bojātu ekipējumu nav nemaz tik patīkami.

Otrajā daivā Vova kārtoja Dry Suit kursu. Bija interesanti pavērot kā, piemēram, zem ūdens viņš met kūleņus. :) Par pašu daivu – nu straumes dēļ nācās mainīt iecerēto virzienu. Sākotnēji bija doma niršanu sākt no zodiaka un atgriezties uz botu. Bet straumes dēļ tas nesanāca. Uz botu atgriezāmies arī ar zodiaku.

Niršanas vieta ir laba. Koraļļi skaisti. Sīko zivju daudz. Napoleonzivis peld. Bija barakudas.

Uz trešo daivu atkal notika daiveru pārgrupēšana. Mēs ar Ināru un 4 puiši – topošie Rescue un DM tika iekļauti Eddy grupiņā. Tas viss tāpēc, ka puišiem bija paredzēts veikt dažādus uzdevumus savu kursu ietvaros, bet mēs ar Ināru piekritām labāk nirt ar viņiem un pavērot jautrības, nevis nirt ar nepatīkamu gidu. Pārējiem šai reizē diemžēl nācās vēlreiz tomēr pieciest Mustafu...

Priekšnojautas izrādījās patiesas - šis patiešām bija jautrais daivs – puišiem bija jāveic dažādi vingrinājumi, tai skaitā arī „panikojošais daiveris” – kā darboties situācijā, kad kāds no daivieriem zem ūdens sācis neadekvāti uzvesties.

Mēs ar Ināru peldējām kā noslēdzošās un vērojām visu notiekošo - ne tikai puišu izpildītos vingrinājumus, bet arī zivis. Bija napoleonzivis, to te tiešām ir ļoti daudz. Eddy mēģinājums pievilināt nepoleonzivi ar nelielas bumbiņas palīdzību šoreiz neizdevās - napoleons uz šo joku neuzķērās. Vēl nelielā alā redzējām 2 mazas haizivis. Super! Vispār alas un groti, kas te ir nelielā dziļumā, ir ļoti skaisti!

Nu bet par pašu jautrāko - īsi pirms došanās ūdenī Eddy man uzjautāja – vai negribu nedaudz piepalīdzēt, vai es nevarētu notēlot panikojošo daiveri? Vai tad man grūti! Nekādu problēmu. Tikai Inārai gan nepaguvu to virs ūdens pateikt. Peldot centos viņai parādīt - ja ar mani kas notiek, viss ir ok, tas ir speciāli. Jāteic, ka šī bija tā reize, kad zem ūdens dikti būtu noderējusi piezīmju planšete... Ja godīgi, nebiju īsti pārliecināta vai Ināra, no tā, ko centos viņai ar zīmēm parādīt, visu bija sapratusi... Nu bet ar Eddy mums bija sarunāts, ka viņš dos zīmi, kad man jāsāk panikot.

Daiva sākumā varēja pavērot kā puiši pēc kārtas tēlo panikojošos daiverus un atbilstoši baddy pārim cenšas mierināt panikojošo. Mums ar Ināru tas bija real fun!!! Pārsmieties varēja! Vislabākais bija Koferis. Viņa šī daiva baddy Aleksejs uzsāka panikot, bet Koferis mierīgi peld uz priekšu un neliekas ne zinis. Ļoša tikai paniko un paniko, bet neviens nedodas viņu „glābt”. Beigās jau Koferis, protams, piepeldēja pie „cietušā”, bet ar lielu nokavēšanos gan.

Un tad sākās mans „teātris”. Eddy deva zīmi, ka griežamies apkārt – peldam atpakaļ, un zīmi man – sāc panikot! Norāvu masku un pametu to uz Ināras pusi. Tālāk sekoja nekontrolēta vicināšanās ar rokām, riktīga plivināšanās, tā teikt, raustīju kaut ko pie sava ekipējuma utt. Nu, panikoju. Reāli mani pirmā glābt devās mana baddy – Ināra. Centos parādīt viņai signālu „Ok”, piedevām tā, lai pārējie īsti nepamana. Šķiet, Ināra saprata un laikam tikai tad viņai tā īsti palika skaidrs, ka tas, kas te notiek ir tikai teātris. Jāteic, ka tūlīt pēc tam parādījās arī glābēji. Kuri tad glāba? – abi topošie DM. Koferis atkal esot visus novērojis no malas, Makss tikai atņēmis Inārai manu masku, kuru vēlāk atdevis DM. Nu un es nemaz necentos tik ātri „nomierināties” – dziļa ieelpa un izspļāvu regulatoru. Ja jau panikojam – tad panikojam ;) Vova ar Alekseju reāli bija uzsākuši „panikojošā daivera” mierināšanu. Man fiksi tika mutē iegrūsts regulators. Puiši, tā teikt, noslīkt man neļāva :))) Bez tam abi puiši mani stingri turēja, neļaujot mēģināt strauji uzpeldēt. Maskas man joprojām nebija. Kā pa miglu sapratu, ka Vova prasa – kur mana maska? Paraustīju plecus - nezinu. Rezultātā viņš man atdeva savu masku! Bet pēc kāda brīža klāt jau bija piepeldējis Makss, kurš no Ināras bija paņēmis manu masku un nu to iedeva Vovam. Nu un tad panikojošais daiveris manā personā bija nomierināts un mēs peldējām atpakaļ uz botu. Kā vēlāk Ināra teica – es esot masku uz viņas pusi pametusi diezgan neveiksmīgi – gandrīz aizlaidusi to dzelmē zilajā – nācies viņai drusku dzīties pēc manas maskas.

Iznirstot, atdevu Vovam masku un pateicu paldies, uz ko viņš atbildēja – eta nasha rabota! :) Bet toties Makss ar Koferi sāka bez maz vai korī – mēs visu sapratām, tas bija speciāli, tu biji podstavnoe litco, tas viss bija teātris  utt. Un uz bota visi jau stāstīja kā viņi tur mani glābuši – īpaši jau tie, kuri gandrīz neko nebija darījuši... Tāpat panesās jautrības par tēmu ”bruņinieks izglāba princesi, nu viņam viņa jāprec” :))) Aha! Ko vēl ne!!?? Mani tā kā 2 „bruņinieki” glāba... ko tad tagad – daudzvīrība??? Jautrības par „glābšanas” tēmu turpinājās visu vakaru un arī turpmākajās dienās.

Nakts daivs jau norisinājās Zabargad. Diemžēl ar Mustafu.... Toties šoreiz pēc daiva nikns bija viņš – mēs vienkārši savā starpā sarunājām, ka gidam pakaļ nedzīsimies, peldēsim mierīgi, skatīsimies koraļļus un zivis. Kur mums steigties! Just relax! Un kas tad Mustafam atlika – daiveri nejoņoja viņam pakaļ, bet peldēja tā it kā viņa tur nemaz nebūtu. interesantu Tā ka nācās vien viņam pieskaņoties mums. Nu un mūsu daiveru grupiņa bija dikti saliedējusies – ja gids mums neko nerāda – meklējam paši un pēc tam parādam pārējiem. Tā ka ik pa brīdim kāds no mums nozibināja ar lukturi, pievēršot sev uzmanību – bija atrasta kāda zvaigzne, vai gliemis, vai kāda zem koraļļa guļoša zivs. Tiešām skaista vieta nakts daivam – daudz dažādu nakts dzīvnieciņu, skaisti koraļļi, zvaigznes, gliemji. Rīt te atkal nirsim – jau daily :)

Vēl tāda lieta – mans BCD joprojām laiž gaisu. Un pēc nakts daiva Eddy un Kostja atkal „ķīmiķoja” ap BCD vārstuli. Tā arī neviens īsti nespēja saprast – kur ir problēma. Vārstulis jau n-tās reizes bija izjaukts, iztīrīts un salikts... Bet nirstot, īpaši jau kad dziļums lielāks, burbulīšu virtenes atkal vijas augšup... Beigu beigās abi instruktori vienojās - nobloķēja vārstuli. Tas tāds pagaidu variants. Vismaz kaut kas, jo savādāk daiva laikā gaisa zudums vestē un, protams, arī balonā, ir diezgan manāms. Nirstot nākas laiku pa laikam no jauna piepūst vesti, lai nekristu uz leju... Nu un es to vārstuli galu galā neizmantoju, lai ar to regulētu BCD. Rīt pārbaudīšu, kā būs.

23.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Pirmdiena. Pirmais daivs – Elphinstone. Ja godīgi, šis saits man uzdzina tādu kā satraukumu – visi tak vēl atceras traģiskos notikumus šeit janvāra sākumā, kad bez vēsts pazuda 4 daiveri. Bez tam šis bija ieplānots arī kā dziļais daivs – izpeldēt Arku. 57m. Iepriekšējā vakarā noklausījies mūsu viedokli par Mustafu, Eddy kā gidu uz Elphinstone mūsu grupiņai paņēma bota īpašnieku Muhamedu. Jāteic – daivs bija super, nekādu problēmu, iznirām visu, kā brīfingā bija ieplānots!

Vieta vienkārši skaista. Pats rifs krāšņs, koši koraļļi, daudz sīku krāsainu zivtiņu. Piedevām, gandrīz vai nebija straumes. Jāteic, ka tieši iespējamā straume bija tas, kas visvairāk baidīja gatavojoties daivam. Tā teikt, ja nu straume nežēlīgi stipra, ja nu mūs aiznes jūrā... Nu jā, stāsti par Elphinstone bija darījuši savu, nu – bija tā drusku bailīgi. Bet viss izrādījās super, bezgala forši. Un Arka arī bija ļoti skaista. Lejā Arkā tiešām bija kaut kādas tā kā akmens plāksnes, gan apaugušas ar koraļļiem. Saka, ka tās no faraonu laikiem :))) Gan jau ka kārtējās daivinga „leģendas”.

Jāteic, ka SPB Barokameras apmeklējums noderēja - bija vieglāk saprast kas un kā. Kādas ir sajūtas nirstot tādā dziļumā. Protams, sajūtas nebija 1:1 kā barokamerā, bet bija līdzīgi. Vismaz bija skaidrs, ka, piemēram, palielinoties dziļumam elpot ir drusku savādāk nekā nelielā dziļumā utt. Izpeldot Arku viss bija ok, nekādu dīvainu sajūtu, nekādu gļuku, azotkas nebija.

Otrais daivs Habil Marsa Alam. Logbook man ir ierakstīts – vienkārši skaista vieta.

Man BCD vārstulis uz labā pleca sāka laist gaisu. Sajūta pasūdīga - it kā uz pleca būtu mazs propellerītis. Piedevām BCD nācās regulāri piepūst, savādāk krītu uz leju. Jau pēc daiva uz bota abi instruktori - Eddy un Kostja – „ķīmiķoja” ap manu BCD. Sākumā Eddy mēģināja tika galā ar manu problēmu, pēc tam tika pieaicināts Kostja un jau kopīgiem spēkiem mans BCD šķiet tika savests kārtībā. Nākamajā daivā varēs pārbaudīt kas un kā :)

Trešais daivs – Habil El Ghadrr – pēc šī daiva mēs tad arī tā pa visam atteicāmies no Mustafa kā gida. Šis saits man ļoti patika – īsts akvārijs (nu, ne tuvu Hurgadas Akvārijam jeb Gota Abu Ramada). Zivju daudz, daudz. Tikai gids tām visām atkal nesas raķetes ātrumā garām... Te bija arī tā saucamais snake garden – līdzīgi kā Hurgadā Abu Ramada S. Un ko Mustafa – peld tik garām. Es pagrabinu ar šeikeri un rādu šim – skaties, snake garden. Uz ko Mustafa – rāda – kas tad tur tāds ir, kam būtu jāpievērš uzmanība... ja es nebūtu pārējiem pievērsusi uzmanību snake garden, tad ļoti ticams tam pārējie arī papeldētu garām... Vēl redzējām elektrisko raju. Tad beidzot ieraudzījām murēnu :))) Vispār šajā saitā tās bija vairākas :) Daiva noslēgumā, kad jau sākām uzniršanu, lai atstāvētu safety stop un dotu zodiakam zīmi, ka mūs jau var savākt – virs rifa peldēja mazs bruņurupucītis. Skaisti :)

Pēc šī daiva visa mūsu kompānija pateica, ka ar Mustafu vairs nirt negrib. Galu galā – ja jau tu esi gids, tad tev arī jābūt gidam nevis pavadošajai raķetei.... Turpmāk zaļā gaisma tika dota topošajiem daivmāsteriem – tālāk safari laikā viņi uz maiņām būs grupu gidi. Pasteidzoties visiem notikumiem uz priekšu jāteic, ka viss bija ok - nekādas vainas. Topošie daivmāsteri gaidingā izrādījās labi :)

Kā man šajā daivā bija ar BCD? Sākumā šķita, ka viss ir ok, ka ar vārstuli viss kārtībā, bet tomēr lielākā dziļumā atkal no vārstuļa sāka plūst sīku burbulīšu virtene.... Un tas tā tikai dziļumā zem 15m. Mazākā dziļumā atkal viss ok... Un atkal pēc daiva instruktori „ķīmiķoja” ap manu BCD. Redzēs kā būs.

Ceturtais daivs Gota el Sharm – ne īsti dienas, ne nakts daivs – nosaucām mēs to par krēslas daivu. Vienkārši botam bija paredzms lielais pārbrauciens, un šīs dienas noslēdzošo daivu nācās uzsākt agrāk nekā paredzēts. Sākām tā kā vēlā pēcpusdienā, bet uz bota atgriezāmies jau diezgan lielā krēslā. Bet nekāda vaina. Daivs bija ok, lai gan dienā, kad saulīte apspīd koraļļus rifs, protams, būtu bijis daudz košāks un skaistāks. Bija cerība ieraudzīt haizivis – te viņas mēdzot būt, bet nekā – šoreiz to nebija. Toties bija Napoleonzivs.

Atpakaļ uz botu mēs atgriezāmies ar vienu zodiaku, tā teikt, gaidīt otru zodiaku, kurš veda atpakaļ Kostjas grupu, negribējās un visi mēs dikti draudzīgi saspiedāmies vienā zodiakā. Parasti zodiakā bija 6 daiveri un stūres vīrs, bet šoreiz sasēdāmies mēs visi deviņi (bez stūrētāja). Brauciens atpakaļ uz botu izvērsās ļoti jautrs :) 

22.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Svētdienā pirmais daivs bija paredzēts pēc brokastīm. Tipa ček-daivs – tie, kas bija ieradušies tikai vakar pārbaudīja nepieciešamo svina atsvaru daudzumu utt. Daivs viegls. Vieta Mangrove Bay. Tā kā tas bija ček-daivs, tad gidam neviens īpašu vērību nepievērsa – katrs par sevi vairāk domāja, ja tā var teikt – pārbaudīja atsvarus utt. Mēs ar Ināru peldējām vērojot zilos koraļļus un daudzās krāsainās zivtiņas – pēc tam secinājām, ka Hurgadas rifi tiešām ar katru gadu paliek pelēkāki un pelēkāki... skumji.... 

Otrais daivs – Laguna Abu Dabab. Vieta, kur tika solīti daudz, daudz bruņurupuču (jums beigās viņi vienkārši apniks!) un iespēja (50 pret 50) ieraudzīt jūras govi jeb Djugonu. Esot viņas te 2, trešā gājusi bojā. Mūsu grupa sadalījās divās daļās – daļa ar Eddy un daļa ar Mustafu. Mēs tikām Mustafas grupā. Sakāpām zodiakos – un aiziet! Ienirām. Zem mums caur ūdens zilgmei varēja saskatīt tādu kā zaļu zālīti – reāli – zem mums, lejā bija zemūdens pļava. Koraļļu nekādu. Tikai zaļās ūdenszāles. Un tad mēs ieraudzījām pirmo bruņurupuci. Milzīgs. Visi, kam bija fotoaparāti, burtiski metās fotografēt bruņurupuci. Tā kā es biju bez fotoaparāta, tad varēju vienkārši mierīgi visu vērot :) lai gan – jāteic, ka pēc šī safari sapratu, ka jāsāk arī man fotografēt zem ūdens... Nu un tad pirmajam bruņurupucim sekoja otrais, trešais, ceturtais.... un drīz vairs neviens viņus neskaitīja. Tiešām, kā pirms daiva brīfingā teica Eddy – beigās jums viņi vienkārši apniks. Salīdzinoši var teikt, ka bruņurupuči tai zaļajā jūras zāļu pļavā ganījās kā tādas govis. Grauza zālīti, lēnām, nesteidzoties pārvietojās, iznira virs ūdens un ienira atpakaļ. Un tad – daiva noteiktais laiks jau tuvojās beigām – mēs ieraudzījām viņu – jūras govi. Es pat vairs nepateikšu kā un kurā brīdī viņa parādījās – bet te nu viņa bija. Liela, pelēka. Priekšpusē divas strupas kājas kā nīlzirgam, aizmugurē – liela zivs aste. Nu un galva gluda, ar tādu kā nocirstu snuķi. Jūras govs apkārt esošo daiveru baru vienkārši neņēma vērā, mierīgi filtrēja dūņas. Jāteic, ka bez mūsu grupiņas tur bija arī viena no Kostjas grupām. Atkal daiveri ar fotoaparātiem vienkārši riņķoja ap jūras govi cenšoties iegūt labāku kadru. Pēc kāda laika jūras govij mēs vienkārši apnikām un negaidot viņa uzpeldēja - vienkārši izpeldot caur daiveru – fotogrāfu bariņam, iznira virs ūdens. Nu, aizpeldēja prom. Pazuda tikpat pēkšņi kā bija parādījusies. Bet mēs, tā kā daiva ieplānotais laiks jau bija beidzies, patrenējāmies boju palaišanā. Un ar zodiaku devāmies atpakaļ uz botu. Visi tādi starojošām acīm, laimīgi, iespaidu pārņemti. Te nu vēl jāpiebilst – ar jūrās govi bija tieši tā kā solīts – 50 pret 50 ieraudzīsi vai neieraudzīsi – Eddy ar savu grupu tā arī jūras govi šajā safari nesatika. Mums paveicās.

Svētdienas trešais un noslēdzošais daivs – nakts daivs. Turpat netālu – Shabrur Abu Dabab. Uz bota es atgriezos nikna.... Kāpēc? Paldies gidam Mustafa! Tas bija sliktākais nakts daivs manā dzīvē! Nirām mēs 5-atā ar Mustafu. Puiši regulāri atpalika – fotografējot gandrīz visu, ko vien varēja pamanīt (hi-hi-hi!!!), Mustafa, uzņēmis vienkārši tādu kā reaktīvās lidmašīnas ātrumu nez kur nesās uz priekšu, mēs ar Ināru centāmies neatpalikt, vienlaicīgi čekojot, lai mūsu puiši – fotogrāfi kaut kur nepazustu. Ja godīgi, kaut kur daiva vidū mums Mustafa izdarības apnika un pārstājām dzīties viņam pakaļ, galu galā – mēs te bijām lai kaut ko arī ieraudzītu, nevis nopeldētu daivmaratonu – kurš ātrāk. Paziņojām Musafam, ka griežamies uz riņķi un dodamies pie mūsu atpalikušajiem grupas biedriem. Mustafa ar griezās atpakaļ. Un tad, kad viņš atkal bija priekšā – secināju, ka mūsu gidam vairs nedeg lukturis..... Izrādījās, lukturi viņš ir pielējis ar ūdeni un tas ir nodzisis, bet rezerves luktura viņam nav.... Atdevu savējo rezervi... Ko citu atlika. Lai gan zem ūdens diez ko tumšs nebija – atspīdēja ne tikai mēness, bet arī safari botu gaismas (mēs tur nebijām vienīgais bots). Nu un sasaukušas pārējos mūsējos, atgriezāmies uz bota. Kā jau teicu, es biju nikna! Eddy bija neizpratnē, bet Mustafa uzvedās tā it kā viss būtu bijis vienkārši super! Ka tik ne tā!

Jāteic, ka manā neapmierinātībā ar gidu dalījās arī pārējie mūsu night dive grupas biedri. Gids mūs tiešām neapmierināja... Nu bet slikts gids ir viens no pamatakmeņiem ceļā uz sabojātu daivu... Bet mēs tak esam devušiem safari – vesela nedēļa daivu. Nu un kā jau es iepriekš rakstīju – no šī gida finālā mēs atteicāmies.

21.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad sākas!

Pēc iesildīšanās daiviem Hurgadā sestdien, 21.aprīlī agrā priekšpusdienā gaidījām transfēru. Rīta "darbi" bija saplānoti tā, ka jāizguļas (jo vakar vakarā pēc Maikla dzimšanas dienas ballītes vēlu aizgājām gulēt), jāsakrāmē somas, jāsavāc izžuvušais ekipējums no "Frogman daiving center" (atstājām iepriekšējā dienā pēc daiva tur visu žūt) un tad jau transfērs būs klāt. 

Rīts sākās drusku ne tā kā ieplānots – pamodāmies, pabrokastojām un jau taisījāmies doties uz daivcentru pēc ekipējuma, kad pienāca sms no Eddy (instruktora ar kuru mēs braucam safari) – tipa, piezvanīs tev Aleksandrs un ienesīs savu somu. Tad nu sēdējām un gaidījām, kad tad Aleksandrs dos par sevi ziņu :) Labi, ka ilgi nebija jāgaida. Sarunājām, ka pēc kādām 10-15 minūtēm viņš piebrauks pie mūsu viesnīcas, atstās somu un tad vēlāk atgriezīsies – nu, kad transfērs paredzēts. Saša ieradās ar MILZĪGU somu. Atstāja to mūsu numuriņā un aizgāja guljatj po gorodu, bet mēs fiksi devāmies uz daivcentru savākt savu ekipējumu. Tālāk viss pēc plāna – somas sakārtotas, transfēra laiks arī tuvojas. Izlēmām, jau laicīgi visas somas aiznest līdz viesnīcas reception, lai Eddy īpaši nav jāgaida. Ar savām somām tikām galā daudz maz ok – nu nebija tās kļuvušas īpaši vieglākas, bet kad mēģināju izkustināt Sašas somu... sapratu, ka bez palīdzības galā netikšu (a pats Saša vēl nebija ieradies), labi, ka parādījās viens no numuriņu uzkopējiem, tad nu viņš – nabadziņš, dabūja ar nomocīties ar to milzīgo smago somu. Un tad, kad soma jau bija pie viesnīcas ieejas, parādījās arī pats Saša. Un dabūja noklausīties mūsu jautājumus – kas tad viņam somā – bez ekipējuma arī baloni katrai dienai un svins? :D

Un tad jau arī klāt bija Eddy. Sakrāvām mantas busiņā, viņš uzjautāja, vai gribam braukt līdzi uz lidostu sagaidīt vēl daļu safari dalībnieku, vai pasēdēt centrā coffee shopā kopā ar daļu nirēju. Izvēlējāmies otro variantu – coffee shop „For You” jau pulcējās daiveru grupiņa – daļa no pirmā safari (viņi tikko kā bija atgriezušies Hurgadā no safari uz St.Johns), daļa nirēju ar kuriem mums kopā būs jāpavada turpmākā nedēļa. Tā ka pirmās iepazīšanās jau sākās. Pēc kāda laika ieradās arī visi pārējie safari dalībnieki no lidostas un tad arī lielais autobuss, ar kuru tad mēs visi tikām nogādāti līdz El Kuseir, kur mūs gaidīja bots – „Shalakamy Explorer II” .

Iekārtojāmies kajītēs, salikām ekipējumu, pavakariņojām un tad jau pirmais kopējais vakars uz bota. Iepazīšanās. Safari devās 2 kompānijas – mūsējā jeb Eddy grupa un Kostjas grupa – var arī teikt PADI un SSI grupas. Konfliktu niršanas sistēmu starpā gan visa safari laikā nebija. Jāteic, ka Kostjas grupā bija arī vairāki Krievijas daivinga foruma "Tetis" dalībnieki. Nu, ir interesanti satikt real life foruma virtuālos daiverus.

Tātad – mūsu grupa – bez instruktora Eddy vēl 10 daiveri. 2 Aleksandri (viens automātiski ieguva iesauku Saša „Usi” (Ūsas), bet otrs – tas, kurš pie mums somu atstāja, mūsu starpā tika saukts par Koferi – nu, meitenēm tak kaut kā jāizklaidējas. Tad Makss, Stass, Sergejs, Aleksejs un Ira, un Vova (kurš te bija jau no pirmā safari – puisis brauca gan uz St. Johns gan Rocky – Zabargad). Nu un mēs ar Ināru. 
Vakara sarunās tika pārrunāts turpmākās nedēļas plāns – brīfingi parasti 6 no rīta, pirmais daivs ap 6:15. Niršana sāksies svētdien ar 3 daiviem (nebūs agrā daiva), tad no pirmdienas līdz ceturtdienai 4 daivi dienā, bet piektdien 2 daivi un sestdien no rīta pēc brokastīm braucam uz Hurgadu. Jāteic, ka safari noslēgsies Hamatā (apdzīvotā vietā, kas atrodas vēl aiz Marsa Alam – tālāk uz dienvidiem, uz Sudānas pusi).

Tika izrunāts arī tas kādus kursus katrs gribētu apgūt. Izrādījās mūsu kompānijā ir 2 topošie Rescue daiveri (Koferis un Makss) un 2 topošie Daivmāsteri (Vova un Aleksejs). Nu un diezgan daudz dažādu specializāciju daiveru. 

Vēl pirmajā vakarā paguvām iepazīties arī ar mūsu gidu – Mustafu. Bija man tā „laime” ar viņu diezgan ilgi nopļāpāt. Sēdējām uz augšējā klāja ar Vovu, kad pievienojās Mustafa. Saruna bija real fun – tipiskie arābu jautājumi. Beigās Vova tikai sēdēja un klusēja, klausoties kā es diskutēju ar gidu. Vispār sarunas laikā Mustafa sevi reāli iegāza – pateica puisis, ka viņam nepatīk nirt, ka tas viņam ir tikai darbs – veids kā pelnīt naudu. Neviens viņu nepiespieda ko tādu pateikt, es tikai uzdevu vienkāršu jautājumu – kā viņš nonācis daivingā.... Nu un frāzi – ka viņam nepatīkot nirt, tik viegli jau neaizmirsīsi. Jāteic – pasteidzoties visiem notikumiem uz priekšu – viņam tiešām nepatika nirt – nākamajā dienā to īpaši pierādīja nakts daivs, arī daily daivi ar viņu nebija diez ko labie. Finālā no Mustafas pakalpojumiem mēs atteicāmies un Eddy veiksmīgi izmantoja abus topošos daivmāsterus.

20.aprīlis, 2007. Hurgada, Ēģipte

Šodien tā īsi - daivi bija ok, kaut arī "vecās, labās" vietas - Abu Ramada N un Gota Abu Ramada. Nevar taču atbraukt uz Hurgadu un nepanirt šajos saitos :)

Redzamība ir manāmi pasliktinājusies - kā mās te smējāmies – barība peld. Visādas sīkas drazas, ko zemūdens iemītnieki ēd.

Abu Ramada N bija dziļais drifts. Ienirām līdz Cave, paskatījāmies uz milzīgo baru glasfihs un peldējām tālāk. Pārsteidza fakts, ka pazudušas murēnas - parasti šajos saitos par to trūkumu sūdzēties nevarēja - a tagad tā arī nevienu lielo murēnu vēl neesam redzējuši.

Pirmā daiva laika nošokēja mans dziļummērītājs - kā "iesēdās" uz atzīmes 20m, tā arī to nemainīja.... Max deep 20m, reālais dziļums - arī 20m, tas pie visa tā, ka Cave ir 27m.. un arī pēc tam peldot 8-9m dziļumā un pat safety stop - visu laiku real deep - nemainīgi 20m. Es jau manāmā šoka izkāpu no ūdens - rīt dodamies safari, bet man ekipējums sāk nobrukt... traki!!! virs ūdens real deep aizgāja pa nullēm. Daivcentra boss apsolīja pārbaudīt manu dziļummērītāju, kad būsim krastā, bet otrajā daiva es tomēr nolēmu to vēlreiz pati pārbaudīt - viss bija ok... bez jebkādiem gļukiem... šā vai tā esmu nedaudz satraukusies. Sems solīja rīt iedot uz safari līdzi rezervei daivcentra ekipējumu. Ja nu kas. Lai gan ceru, ka iztikšu ar savējo.

Otrais daivs - Gota Abu Ramada jeb Akvārijs. Ievērības cienīgs šoreiz bija tikai milzu Napoleons. Savādāk - kā parasti - sīko zivju daudz.

Šodien no safari ir atgriezušies lietuvieši - tādi pārlaimīgi, starojoši. Esot bijis ideāls laiks - ūdens kā spogulis, daudz zivju, super niršana.

Vēl tāda skumja ziņa - vakar tepat Hurgadā vienā no vienkāršajiem saitiem, kur it kā pat neesot liels dziļums (bez drop off) noslīcis viens vietējais instruktors. Rescue bots atbraucis par vēlu - vairāk neko glābt nav varējuši. Kāpēc nelaime notikusi vēl info nav. Bet esot atrasts viņš viens pats guļam virs ūdens - nirēji vispirms ieraudzījuši balonu. Mēģinājuši reanimēt - bez rezultātiem.

Tas tā kā īsumā par šo dienu būtu viss. Mums vēl somas jāsakrāmē - rīt mūs transferēs uz Marsa Galeb. No turienes dodamies safari uz Rocky & Zabargad. Nākamsestdien būsim atpakaļ. Uzreiz pēc safari vēl mājās nelidosim - vēl biški panirsim Hurgadā.

19.aprīlis, 2007. Hurgada, Ēģipte

Vakar vakarā bija tāds funny gadījums. Sēdējām internetā un pie blakus datora izrādās sēdēja daiveri no Latvijas. Oļegs un Inga. Arī no daivinga foruma :) Mēs jau Latvijā bijām sarunājuši satikties te – Hurgadā, tajā pat vakarā coffee shopā "Mr.X", bet sanāca satikties ātrāk - internetā. Vēlāk tusiņš turpinājās nevis "Mr.X", ber "Mr.Sam" - turpat blakus X, tikai jauna un labāka vieta. „Mr.X” laikam tomēr ir zaudējis sākotnējo foršumu un tagad visi daiveri no turienes ir pārcēlušies uz „Mr.Sam” – vienkārši „Mr.X” īpašnieki sadalījuši biznesu un viens no viņiem atvēris "Mr.Sam". Vieta forša (blakus viesnīcai "Roma") – tā ka, ja kāds dodas uz Hurgadu - rekomendējam :)

Par niršanu. Šodien vēja nav. Vismaz ne tik liela lai nirējiem neļautu iet jūra. Diena ar 3 daiviem - 2 daily un 1 night. Jauki :)

Pirmajā daivā mierīgi un lēnām piemeklējām atsvarus - pareizāk pārbaudījām, vai viss ir kā parasti. Un tā arī bija.

Otrkārt - tika notestēts „Seac Sub” jaunais BCD „P2K Lady”. Vispār BCD ir ok. Ērts, horizontāla peldspēja ideāla, nekādu problēmu. Lences ērtas - dizaineri tiešām ir domājuši par sievietēm, kas šajā BCD nirs - to es saku tāpēc, ka ir nācies izmēģinājuma kārtā panirt vairākos sieviešu BCD modeļos. Tā teikt - bez mēģināšanas jau grūti atrast savējo – pareizo :) Vienīgi, kas man personīgi ne pārāk patika „P2K Lady” - integrētā svaru sistēma. Lieta tāda, ka svaru kabatas un BCD siksnas sprādzes atrodas tik ļoti tuvu blakām, un ja uzvelkot BCD diezgan ātri ir jāsavelk visas sprādzes, tad mierīgi sprādzes vietā var sanākt izraut svaru kabatu.... Bet varbūt tā ir tikai mana problēma... Nu un šodien 2 reizes sanāca izraut to kabatu... Un tas nu nozīmē - vilkt nost BCD, ielikt kabatu vieta, vilkt vesti atkal, tikai jau rūpīgāk piedomājot, lai sprādzējot jostu, rokā atkal nepaliktu integrētās svaru sistēmas kabata :)

Par daiviem - pirmais - El Sakhwa. 14,5m, ūdens t +23C, viļņi nelieli, straume - vietām, bet arī ne pārāk stipra. Redzamība ok. Zivis šādas tādas - visādas. :) Grandiozu gan neko tādu neredzējām. Ja nu vienīgi gandrīz vai zem paša bota elektriskā raja tā forši peldēja - dikti fun izskatījās, Lena (mūsu gide - instruktore) safilmēja veselu rajas video sēriju - līdz pat tam, kā elektriskā raja ierušinājās smiltīs un palika neredzama.
Otrais daivs - El Fanadir.... drūmi, redzamība slikta. Bet toties vairākas akmenszivis - lielas un mazas, gliemji, milzīgs astoņkājis, lionfishi utt. Murēnas bērniņu redzējām :) tā mēs to murēnu nosaucām, jo brūnā murēna tiešām bija ļoti maza.

Nakts daivs - no beach. Devāmies kopā ar igauņu daivklubu „Maxstar”. Šoreiz - nevis gar krastu uz „Sun and Sea” hoteļa pusi, bet pa taisno jūrā. Man jau nakts daivi patīk, tā ka grūti kaut ko sliktu pateikt. Krabji, lielas un mazas jūras zvaigznes, aizmigušas un neaizmigušas zivis. Bruņurupuci, kuru gandrīz vienmēr izdodas šeit nakts daivos satikt, šoreiz nesanāca atrast, laikam bija pamainījis atrašanas vietu, jeb arī mēs ne tur peldējām. :)

Nakts daivā tika iemēģināts arī forumā laimētais lukturis. Bija jau ok. Lai gan jāteic, ka ir šādas tādas lietas, kas lukturim nav diez ko parocīgas, piemēram, bateriju ievietošana ir ļoti neērta un nepieciešama diezgan liela piepūle, lai atvērtu bateriju ievietošanas vietu.

Par daiveriem, kas te sabraukuši - kā jau pieminēju - klāt ir igauņu "Maxstar", tad forša, neliela daiveru grupiņa no Čehijas, protams, arī daiveri no Krievijas. Rīt vai parīt vajadzētu parādīties lietuviešu "Octopusam" - viņi no safari no Brothers atgriežas. Redzēs, vai sanāks satikties, jo mēs, redz, sestdien pašas dodamies safari.

Kas vēl tāds - tā nemanot šodien paguvām nedaudz apdegt. Pa kuru laiku - pašas nepamanījām, it kā saulē gulēt pat nebija laika... Tā ka saules aizsargkremi – obligāti!