29.marts, 2010.

Mošejas klātbūtni nedzirdēju. Laikam pārāk cieši gulēju, tā ka agri, agri no rīta neviens mani nepamodināja ;) Piecēlos pati pēc sava modinātāja :D

Brokastot šorīt devos uz „Same Same”. Galvā jau ir doma – izmēģināt kādas viņiem te visas brokastis. Šodien sāku ar Egyptian breakfast. Izrādās, te brokasto diezgan daudzi. Šorīt pie brokastīm pasūtīju tēju, kafiju vēl neriskēju, jo, nu negribējās vēl to nescafe... Egyptian breakfast izrādījās liels šķīvis ar felafel, ful, tahinu, sieru ar tomātiem, gurķu šķēlītēm un trauciņu cukurniedru sīrupa. Nu, protams, arī vietējā maize. Jāteic, ka viss bija garšīgi, pat ful, kas man ne īpaši garšo. Bet šoreiz viņi tās pupas bija pagatavojuši kopā ar tomātiem, tā ka tiešām bija garšīgi. Arī vietējais baltais siers (kas drusku līdzīgs feta sieram) sajaukts ar svaigu tomātu biezeni un vairāk līdzinājās biezpienam ar tomātiem.

Brokastis pagāja ļoti nesteidzīgi... nu, laiks te nekur neskrien, šķiet, Dahaba ir viena no tām vietām, kur mierīgi var izbaudīt Egyptian time ;) Skats uz jūru, pāris kaķi, kuri skraidīja pa restorāniņu, tūristi, kuri brokastoja... Viens pārītis bija tāds īpaši fun – puisi brokastīs pasūtīja lielu trauku ar šokolādes saldējumu... Nu gan brokastis :D Bez tam, kad viens no brūni strīpainajiem kaķiem uzleca uz viņa dīvāniņa atzveltnes, puisis sākumā nopētīja vai neviens nemana un tad kaķi nogrūda no dīvāna malas :D Jāteic, ka oficiantiem tas nebija palicis nepamanīts – drīz viņam tika atnesta pudele ar ūdeni, no kuras var uzpūst kaķiem, kad tie pārāk sāk uzmākties :D

Tā nu es rītu pavadīju nesteidzīgi brokastojot, vērojot jūru un cilvēkus :)

Ap 12 bija sarunāts satikties ar Tishina „Planet Divers” – ekipējumu salikt, papīrus aizpildīt. Izrādās, es biju drusku pārrēķinājusi laiku, kas nepieciešams, lai no viesnīcas aizietu līdz Lighthouse, tā ka ierados drusku ātrāk. Kamēr gaidīju Tishina, garlaicīgi nebija, jo Planētas ofisa menedžeris Omārs sēžot pie datora un kaut ko tur darot, dziedāja. Tas nekas, ka īpaša dziedāšanas talanta viņam nebija. Vienalga dziedāja :D

Un tad jau Tishina bija klāt. Aizpildīju visus papīrus, uzrādīju DM un Nitrox sertifikātus, DAN apdrošināšanas karti. Saliku ekipējumu kastē un dabūju skapīti nr.109. Pasmējāmies vēl par to, ka man šoreiz ne tikai viesnīcā istabas numurs ir 109., bet arī daivcentrā skapītis ar tādu pašu numuru :)

Pēc tam līdz vakaram brīvais laiks. Pastaigāju pa Dahabu. Tāds relax :))) Pēc tam „Friends”... :)

„Friends” pasēdēju internetā un nospriedu, ka būs kādu dienu te jāatnāk vienkārši grāmatiņu palasīt. Viens anglis tā gulēja uz dīvāniņa, pīpēja ūdenspīpi un lasīja grāmatu... ar skatu uz jūru... relax...

Vakarpusē pienāca sms no Tishina – vakarā viņš pienākšot „Friends”. Tā ka vakarā atkal brieda daiveru tusiņš. Es gan tur biju drusku ātrāk – galu galā „vakars” ir stiepts jēdziens ;) Sēdēju pīpēju citronu ūdenspīpi un dzēru melno tēju ar svaigām piparmētrām. Līdz pie mana galdiņa parādījās viens no „Friends” puišiem ar saldējuma un augļu trauciņu – „Present for habibi!” Hi-hi-hi!!! Atlika tik smaidīt un teikt paldies :))) Saldējums tiešām izrādījās garšīgs. Un tad jau arī pārējie bija klāt. Rīt „Planet Divers” jābūt pirms 8:00 no rīta. Izbraukšana 8:00. Nirsim Canyon. Tā ka pa smuko būs :)

"Dahab Plaza Hotel" - es te dzīvoju :)

28.marts, 2010.

Rīts sākās kā parasti. Nu, ar modinātāju, kam jāzvana 7:30. Pamodināja gan mani Lena, piezvanot 7:25 lai pajautātu kā es uz lidostu plānojot un cikos īsti man tur vajag būt. Viņa tikko kā Magdi uz marinu aizvedusi – viņš uz safari, un ja sanāks laiks, varbūt varot mani uz lidostu aizvest. Man tā kā lidostā ap 9 jābūt, lidmašīna pēc biļetes 10:20. Sarunājām, ka pēc stundas viņa piezvanīs – kad zinās skaidri – tiek vai nē.

Tā kā biju pamodusies, tad arī sāku lēnām taisīties :D Lena piezvanīja drusku pēc 8 – viņa tomēr netiekot, bet varot man atsūtīt taksistu. Ok. Sazvanījos vēl ar to viņas taksistu, sarunājām, ka ap 8:50 viņš būs klāt.

Stiepjot, jeb pareizāk – velkot somu lejā pa trepēm, protams, pirmajā stāvā satiku Mazo Riebeklīti. Kaut ko pa elektrības skapi rakājās... Paziņoju, ka būšu atpakaļ pēc 2 nedēļām, tipa, lai nedomā, ka s kaut kur esmu pazudusi.

Taksists gaidīja, un lidostā mēs ieradāmies ļoti laicīgi. Protams, tie lidostas rekonstrukcijas darbi drusku traucē, bet savādāk – ja atrod pareizo koridoru, kur caur būvmateriālu kaudzēm iziet uz izlidošanas daļu, tad jau viss ok :D

Pirms reisa uz Šarm el Šeikhu bija reiss uz Kairu, kurš drusku kavējās, toties Šarma reisu pat palaida drusku ātrāk. Un tad jau 15 minūtes gaisā, skats uz Sarkano jūru un jau laidāmies lejā. Pat stjuaršu izdalītās sulas visi paguva izdzert :D

Pie izejas no lidostas taksists, kam mani jau gaidīja. Ar lapu rokā, uz kuras rakstīts mans vārds. Un tālāk jau apmēram 85km garš ceļš caur kalniem uz Dahabu. Šoferītis laiku pa laikam man piedāvāja apstāties, lai nav tikai visu laiku man caur logu jāfotografē. Da, nevajag. Tāpat labi. Kamēr mēģināju nofotografēt kaut kādu kazu baru pie beduīnu ciemata, pabraucām garām beigtam kamielim... Ceļmalā gulēja... Laikam mašīna notriekusi... Vispār es nebūtu pamanījusi, vairāk tas nabaga kamielis līdzinājās smilšu čupai – gandrīz vienā tonī ar apkārtni. Tā ka beigta kamieļa foto nebūs.

Jāteic, ka šoreiz mēs līdz Dahabai aizbraucām ļoti normāli, nevienā kontroles punktā netikām apturēti.

Viesnīcā mani jau gaidīja. „Dahab Plaza Hotel” izrādījās jauka vieta. Reģistratūrā sēdēja meitene Olga, krieviete, kura, kā izrādījās, ar frīdaivingu nodarbojas. Izstāstīja kas un kā viesnīcā – tēja, kafija, dzeramais ūdens par brīvu, arī ūdenspīpē un veļas mazgātava par brīvu. Par brokastīm man izstāstīšot boss Emads.

Numuriņi forši. Dzīvoju otrajā stāvā. Pat interneta vads numurā :D Man gan tā kā diez ko nevajag, pašai sava interneta fleška. Televizors, piedevām, kā paguvu izpētīt, ir arī pāris filmu kanāli angļu valodā, tā ka ja galīgi nebūs ko pa vakariem darīt... ;) Kamēr izkrāmēju somu, klauvējiens pie durvīm – viesnīcas boss Emads – vai es esot gatava iet iepazīties ar restorāniem, kur varu brokastot. Ok. Vēl Emads saka, ka iedošot man „karton”... Hmmm... Ko? Pārprasīju, ko viņš plāno iedot, izrādās – kasti ar ūdeni (12 pudeles pa 1,5l)... Es pat apstulbu, kad apkalpotājs ienesa man numuriņā to kasti!!! Uzreiz kasti ūdens!!! Nu gan!!!

Jāteic, ka viesnīca atrodas tiešām gandrīz pašā centrā. Drusku gan nost no restorāniņu zonas, aiz tiltiņa. Ja precīzi, viesnīca atrodas aiz „Ghazala market” – tipa, vietējā lielveikala.

Nu un tad mēs ar Emadu gājām iepazīties ar restorāniem, kur varu brokastot. Brokastis ir iekļautas viesnīcas cenā. Izrādās, es varu brokastot vai nu „Same same”, kas atrodas netālu no viesnīcas, otra brokastošanas vieta – pie Lighthouse – „Fresh Fish” vai nu kā tur saucās. Bez tam abos restorānos, kas kā sapratu, pieder Emadam, pārējā laikā ēšanai 20% atlaide.

Emads izrādījās diezgan pļāpīgs... Un vēl – laikam jau viņam bija svarīgi izvadāt savu klienti pa saviem restorāniem, nu vispār pa visu to restorāniņu zonu.

Pēc pastaigas iepazīstot brokastošanas vietas, atgriezos viesnīcā... un pagulēju... sanāca kāda stunda... jo pamodos no aicinājuma uz lūgšanu... mošeja izrādās netālu. Lai gan smuki skanēja, pat varēja saprast, kas tiek teikts.

Nu un pēc tam pārvācos uz „Friends”. Sabri izrādās kaut kur ir prom, cerams, īslaicīgi. Bet ūdenspīpju kvalitāte tomēr nav mainījusies :)))

Atnāca Tishina, papļāpājām par daivingu, par to kad sākšu nirt, kas vispār te jauns utt. Tishina un Žeņa, piemēram, tagad ceļ te māju – drīz jau būs gatava. Pēc tam atnāca Andrejs un Olga. Ar Andreju tad es arī nākamnedēļ niršu. Vēlāk mums atkal pievienojās Tishina. Tā ka „Friends” nosēdējām diezgan ilgi :)

Tikai vakarā, kad taisījos tīrīt zobus sapratu kāpēc man jau pirmajā dienā iedota kaste ūdens – nu biju paguvusi piemirst, ka no krāna te tek nedaudz sāļš ūdens....