Aizgulējos... Pareizāk, pamodos bija 6:45 un secināju, ka vēl gandrīz stundu var gulēt. Pēc tam pamodos, paskatījos pulkstenī – 8:20!!! A es tak mostos parasti 7:40, 8:20 man jau gandrīz būtu no mājās jāiet ārā... Modinātājs 7:40 nav zvanījis... Kāpēc? Izrādās, es vakar esmu uzlikusi modinātāju uz 8:40.... Nu gan... Fiksi sataisījos, izskrēju uz ielas, pat taxi tūlīt brauca un biju daivcentrā gandrīz bez 5 minūtēm 9 :)
Ksenija šodien nenirst, rīt viņai lidmašīna. Šodien man grupā Vladimirs un 2 vācieši – Renāte un Manfreds. Vladimirs ir tūrkompānijas cilvēks – tas nozīmē, ka viņš nopircis daivinga ekskursiju pie tūrkompānijas, nevis atnācis pa tiešo uz daivcentru. Tāds omulīgais krievs, ar OWD sertifikātu, pavisam nedaudz daiviem un piedevām šodien pirmo reizi zem ūdens paņēmis fotoaparātu. Būs man šodien jātaisa dubultais brīfings – t.i. – viens brīfings angliski vāciešiem (par laimi viņi ļoti labi runā angliski!) un otrs brīfings krieviski Vladimiram.
Pirmais daivs Abu Ramada S. Kapteinis botu piešvartoja gandrīz vai pie paša rifa stūra – tas nozīmē – līdz snake garden nav tālu. Ienirām... diemžēl tālāk par to rifa stūri netikām – straume aiz stūra nežēlīgā... Vot atkal neveicas! Peldējām vien ap turpat „aizvējā” esošajiem ergiem. Vladimiram atsprādzējās balonu stiprinošā sprādze, viņš sāka drusku panikot un kamēr problēmu ar uz augšu pacelto balonu likvidējām, viņš bija paguvis izelpot daudz gaisa – manometra rādītājs jau bija pietuvojies 50 bāru atzīmei. Labi, ka tā bija jau daiva otrā daļa, nevis sākums. Iedevu viņam savu oktopusu un peldējām bota virzienā. Kad Vadimirs bija uzsūtīts augšā uz botu, mēs ar vāciešiem papeldējām vēl drusku gar rifu. Pašās beigās safety stop taisījām virs Abu Ramada vraka – nu tās dzelžu čupas, kas apmēram 5m.
Ko mēs šajā daivā redzējām? Murēnas, stingrejas, lionfish, krokodilzivis, 2 skorpēnas un arī mazo, oranži strīpaino gliemi. Redzamība gan šodien bija diezgan slikta.
Otrais daivs – Gota Abu Ramada – Coral Garden. Zivju kā vienmēr te daudz. Vissuperīgākā bija viena krokodilzivs, kas neierasti sēdēja uz neliela koraļļa, parasti tak viņas vairāk pa smiltīm dzīvojas, nekur augstu nelien, bet šī bija uzlīdusi uz tā koraļļa un piedevām tā superīgi žāvājās – cik plati vien varēja, tik arī muti atplēta. Eh, nebija fotoaparāta.... Tālāk brain koraļļos sēdēja violetīgās skorpēnas. Vāciešiem bija ko fotografēt :) Vēl atradām arī astoņkājus, tos fotografējot Vladimiram arī aizgāja diezgan daudz gaisa... Un apmēram pēc 20 minūtēm viņš jau bija pietuvojies 100 bāru atzīmei balonā. Griezāmies atpakaļ un virs koraļļiem peldējām bota virzienā. Bija straume un atpakaļ nācās peldēt tieši pret straumi... Kad Vladimiram jau bija 50 bāri, paņēmu uz oktopusa.
Vispār kopumā abi daivi bija forši :)
Pēc daiva sa-sms-kojām ar Kseniju – sarunājām vakarā satikties pie Esplanada Mall un tad izlemt, kur dosimies tālāk.
Satikāmies ar Kseniju un nolēmām braukt uz New Marina.
Izstaigājām visu New Marina no viena gala līdz otram un finālā izdomājām palikt restorāniņā, kura ieeju rotāja ziloņu skulptūras un kur bija vismaz vizuāli smuki balti, zemi dīvāniņi. Un te bija dabūjama arī ūdenspīpe. Ksenija gribēja alu un arī tas te bija dabūjams.
Tā teikt, viss sākās pietiekoši skaisti un turpinājās līdz brīdim, kad parādījās oficiants. Lai gan arī viņa parādīšanās vēl nenorādīja uz kādām problēmām – tas tak varbūt nekas, ka viņiem nebija citronu tabakas, arī meloņu tabakas nebija... No tās niecīgās tabaku izvēles piekritu ķiršu pīpei... Lai gan – īstenībā vajadzēja jau uzreiz saprast, ja tabakas gandrīz vai nekādas nav, tas nu tā nav īstā vieta, kur pīpēt... Nu, bet no kļūdām mācās ;)
Ksenijai atnesa alu (kuru oficiants pat īsti neprata ieliet – iegāza glāzē tā, ka finālā bija milzīgs putu kalns), man fresh lemon (arī nekas īpaši labs, piedevām vēl ņemot vērā cenas). Un tad parādījās pīpe.... Un tad arī sākās šovs :D
Pirmais, kas uzkrita – ogles. Nevis normālas ogles, bet tablešogle... Pīpe nebija aizpīpēta. Tas gan vēl būtu nekas, nu ne tā lielākā problēma, bet tad, kad beidzot parādījās pirmie normālie dūmi, nācās secināt, ka tā nu nav ķiršu tabaka, tas ir v-v-z kas... Saucu oficiantu un tā arī pateicu, ka šī nu nav ķiršu tabaka. Viņš uztaisījis lielas acis iepīpēja, lai pārbaudītu, un paziņoja, ka ir gan tā ķiršu tabaka... Nākamais mans aizrādījums bija par ogli, kura knapi dega un pīpe vilkās ļoti slikti. Ignorējis manus protestus par neesošo ķiršu tabaku, oficiants aizskrēja pēc oglēm, pareizāk – pēc vēl vienas tabletes... :( Brrr.... Nomainītā ogle uzlaboja tikai to, kā pīpe vilkās, ķirši tā arī neparādījās :D Nu un kamēr tas nelaimīgais oficiants krāmējās ar tām oglēm, vēlreiz paziņoju, ka tā nu nav ķiršu tabaka, viņš – vairs nemēģinot iepīpēt, paziņoja, ka esot gan... Labi, ka nez no kādiem restorāniņa dziļumiem parādījās vīrs, kurš tā kā tika pozicionēts, kā vietas menedžeris. Nu un viņš tad arī iejaucās mūsu strīdā – ir tā ķiršu tabaka vai nav. Paņēmis no manis pīpi un iepīpējis viņš sāka nelabi klepot, savilka seju nepatīkamā grimasē un oficiantam paziņoja, ka tā nu tiešām nav ķiršu tabaka. Pēc tam pievērsies man paziņoja, ka tūlīt pīpe tiks nomainīta pret jaunu. Oficiants uz mani pikti lūrēja – tipa, tā tūriste pati nezin ko grib! Tika atsaukta kaut kāda meitene, kura kā izrādās, atbildēja par pīpju sagatavošanu. Viņa uztaisīja jaunu pīpi... Nu tur vismaz ķiršu tabaka bija drusku, drusku klāt pie nenosakāmas garšas tabakas... Pāris dūmiem bija ļoti minimāla ķiršu garša. Tā kā visi trīs – oficiants, menedžeris un meitene stāvēja pie mūsu galdiņa gaidot manu verdiktu pat šo pīpi, paziņoju, ka tagad būs labi, ka viss ir ok, bet pie sevis nodomāju, ka tas laikam ir labākais uz ko viņi ir spējīgi... Personāls laimīgi izklīda... :D Oficiants gan izskatījās joprojām uz mani pikts, nu bet.... Jāteic, ka to pīpi es tā arī neizpīpēju, pietika ar kādiem 3-4 dūmiem, lai saprastu, ka pīpe īstenībā ir sūds... Bet ar to jau viss vēl nebeidzās – vēl jau bija noslēgums – nu, rēķins. To, ka fresh lemon te maksā 20 Le, to nu es zināju no dzērienu kartes, bet kad par pīpi (kura bija galīgi sūdīga) paprasīs 25 Le, nu kam tādam es nebiju gatava!!! Es vispār te par pīpi vairāk par 10 Le neesmu maksājusi, un 10 Le tad arī jau ir par īpašām pīpēm, piemēram, „Chez Sam” 10 Le maksā vīnogu pīpe un dažādu sajauktu tabaku pīpe, „Miramar” 10 Le ir par īpašo citronu pīpi (kura manuprāt gan īpaši neatšķiras no parastās citronu pīpes ;)), nu bet visas šīs pīpes ir ļoti, ļoti labas. Protams, te vēl ir New Marina faktors – galu galā tā ir tāda riktīgi tūristīga iela, nu bet 25 Le par galīgi nepīpējamu pīpi – nu tas ir perebors!!!
Jāteic, ka rēķinu mēs gan neapstrīdējām, samaksājām, bet oficiantu gan atstājām bez dzeramnaudas. Vispār jau mēs tajā restorāniņā – coffee shop bijām ļoti ilgi nosēdējušas. Izpļāpājāmies par visu ko. Izrādās Ksenijas māsai ir minipejs, tipa šarpejs, tikai mazāks. Tika man tā suņuka bilde mobilajā parādīta- vispār smuks. Tāds, kā suns Garnier kosmētikas reklāmā, tikai drusku mazāks. Nu un pēc tam vēl pastaigājām pa piestātni un lēnām devāmies centra virzienā. Tā arī aizstaigājām līdz Abu Ashara veikalam, kur paņēmām taxi, lai brauktu pa mājām.
Ksenija rīt no rīta lido mājās. Ar viņu bija jautri nirt, bija forša kompānija. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru