6.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Es joprojām kaut kā nevaru pierast, ka logbook daiva datums jāraksta - decembris....

Nu bet šīsdienas stāsts ir par to kā slimā Shofja tomēr devās nirt. Instruktorus un pārējos profus ļoti lūdzu nebļaut un nelamāties. Zinu, ka tas viss nav diez ko labi, bet ko nu tur man padarīsi... Un cik tad nu daudz vēl daivam atvēlēto dienu palicis, laist garām neko tā īsti negribas un tik slima jau es tomēr vēl neesmu. Vakar vakarā iegāza manī devu tailenola, šorīt aptiekā nopirku "Otrivin" deguna pilienus, bet augļu tirgotavā - maisu mazo citroniņu - un aiziet, uz botu.

Prieks, par lietuviešu ierašanos. Tagad intro iet ar savu botu, mēs ar savu. Intro kā jau ierasts tika aizvesti uz Abu Ramada, bet mēs aizgājām uz ziemeļiem. El Sahwa un Gota abu Galawa.
Divas daiveru grupas - lietuvieši par sevi un mēs 4-ata - Ināra un es, ka ari 2 veči no Krievijas - Anatolijs (Maskava) un Kostja (Pēterburga, piedevām, viņš izrādījās no daivkluba, kuru es pazīstu - "Kapteinis Kuks"). Kompānija mums vienkārši ir the best!!! Patīkamāk taču nirt kopā ar cilvēkiem kurus pazīsti, ar kuriem jau ir nirts, no kuriem zini ko sagaidīt. Īpaši prieks par Anatoliju - ar viņu mums sanāk diezgan bieži saskrieties tai paša Hurgadā. Tagad pat sarunājām turpmāk vēl precīzāk saplānot, kad kurš šurp brauks, lai uzreiz ir kompānija. A Kostja - ar viņu jau mēs te vienu dienu nirām (vīrs ar "Hammerhead 120XL"), bet šodien tā vairāk ietusējām, atradām kopējos paziņas un tad jau - aiziet! Bija mums jautri ne tikai uz bota, bet arī underwater.

Jāteic vēl - mēs visi tagad ejam zem lietuviešu karoga :)

Bet nu par pašiem daiviem.

Pirmais - El Sahwa. Max deep 15,5m, dive time 73 minūtes, ūdens +24C. Par redzamību jāteic - nu tā... Gints šo saitu noteikti nokomentētu par diezgan lielo daudzumu mirušo koraļļu. Bet šī ir arī tā vieta, kur var atrast (ja labi meklē) daudz dažādu gliemju - oranži ar zilām strīpiņām, melni ar ziliem punktiņiem, dzeltenīgi melni utt. Te ir arī astoņkāji.

Atgriežoties jau uz botu mums pēkšņi klāt piepeldēja 3 delfīni!!! Klusu un nemanāmi. Šie nebija tik spēlīgi kā vakardienas, šoreiz 3 lielie delfīni - viņi tā kā parādījās, tā kā atzīmējās – mēs te esam - un aizpeldēja. Kostja pat filmējot tā aizmirsās, ka gandrīz kopā ar delfīniem iznira āra no ūdens. "Sagrabinājām" mēs viņu atpakaļ tad, kad viņš jau bija kādu pusotru metru līdz izniršanai. Bet delfīni iznira, tad atkal ienira turpat atpakaļ pie mums, nopeldēja garām un pazuda zilajā dūmakā. Pēc kādām 5-10 minūtēm viņi atkal parādījās, apmeta nelielu loku un tad jau aizpeldēja pavisam prom. Bet šā vai tā bija super!!! 
Par to kāds bija mans daivs - es jau mūsu kompāniju uz bota brīdināju - nevarēšu izpūst ausis - neniršu, atgriezīšos atpakaļ uz botu. Bet viss bija ok, ausis izpūtās, bija gan viens brīdis kaut kur 7 metros – sajūta, ka nedaudz ir spiediens deguna rajonā, bet viss izlīdzinājās. Zem ūdens pat nejutu, ka man pirms tam uz bota bija tā so-so. Starp daiviem es pat iemanījos uz bota pagulēt, lai gan lietuvieši ar Zhidrunas priekšgalā diezgan skaļi apsprieda kādas funkcijas utt. ir jaunajos niršanas kompjos. Viņi redz atbraukuši grupā ar diezgan daudz jauniņajiem - tādiem, kas tikko kā nesen sertifikātus nolikuši. Bija jau no rīta dikti funny skatīties, kā viens salicis savu ekipējumu (viss pilnīgi jauns, bcd pat ne parastais, bet spārns nopirkts) - tagad pārbaudīs cik viņam bāru balonā. Atvēra balona ventili, konsole uzrādās 210 bari, a ko šis - ņēma un piepūta savu "spārnu" pilnībā, tad izpūta visu gaisu, tad atkal piepūta un tā vairākas reizes (nu laikam jau kaut ko dikti gribēja pārbaudīt...) - balonā finālā bija kritiens par kādiem 15 bāriem.... baigi ta vajadzēja (un ja vēl pieņem, ka tos atlikušos 195 bārus viņš noteikti arī diezgan ātri zem ūdens izelpos...)
Ko es vēl sākumā nepieminēju - diena ta saulaina, bet arī vējaina.

Otrais daivs - Gota Abu Galawa. Saulainā dienā, kad redzamība zem ūdens ir ļoti laba, te tiesām ir skaisti - koraļļu klājiens, vietām ar tādām kā nelielām aizām, ieplakām. Max deep 14,6m, dive time 61 minūte. Es te reāli nosalu. Un ūdens temperatūra bija kritusies tikai par 1 grādu - nu jau tikai +23C. Un te bija ne tikai auksti, bet redzamība arī sākot no kādiem 7m pilnībā nekāda. Visi mēs te ātri atgriezāmies uz botu. Zivju gandrīz nekādu, tikai vietām, toties redzējām 2 čūskveidīgos. Un dikti forša bija mikroskopiskā akmens zivtele tieši zem mūsu bota. Kostjam gan kā par nelaimi tieši tajā brīdī "nosprāga" kamerai bača.

Iznirām, diezgan stipri viļņojās. Piedevām, pie rifa bija piestājuši 3 boti ar snorkelētājiem - pie rifa pilns ūdens ar tautu maskās+turbiņās un oranžās "glābšanas" vestītēs. Nu ļoti jautrs paskats - nabaga cilvēki, nopirkt ekskursiju "izbraukums jūrā ar snorkelēšanu" - un nonākt tādos viļņos. Vispār izskatījās tur kā pēc kuģa katastrofas - tās oranžās vestītes radīja tādu iespaidu. Bet tauta no tiem snorkelētāju botiem varonīgi snorkelēja, savu botu komandas un filmētāju uzmundrināti. Mani gan uz kaut ko tādu nu tiešām neizdotos pierunāt....

Braucot atpakaļ apskatījāmies Kostjas safilmētos delfīnus - nu dikti foršs video bija :)

Ko vēl par Hurgadu pastāstīt....? Nu kaut kad te ar Lenu aizrunājāmies par slēgtajiem daivcentriem, par negadījumiem, kas te nesen bijuši – piemēram, par to kā Krievijas daivforumos diezgan zināmā (un ne jau tajā labākajā nozīme) Aleksandra daivcentrā viens Pēterburgas daiveris gandrīz pakļuva zem bota dzenskrūves - tika cauri, var teikt, ka laimīgi - tikai ar traumētu kāju.

Bija mana dzīvē arī tāda "laime" kontaktēties ar šo "slaveno" Aleksandru. Ieteica viņu man paziņas, kuri ar viņu plānoja nirt - tipa šim daivcentram kapteinis labs, bots katru dienu iet uz citiem saitiem, visu var saplānot utt. Iedeva man Aleksandra e-pastu - ja sadomāsi pie viņa panirt – sakontaktē. Uzrakstīju es ar - vai tad grūti. Aleksandrs atbildēja - tā un tā, cenas tādas utt. Uzrakstīju, ka tad kad būšu Hurgadā tad varbūt arī kādu dienu aiziešu pie viņa panirt. Jāteic, ka tā sarakste bija vasaras beigas. Uzzinājis, ka es visu laiku nemaz netaisos pie viņa nirt, Aleksandrs uzsaka naturālus "uzbraucienus" ne tikai arābu daivcentriem, bet vispār visiem daivcentriem, informējot, ka visi pārējie Hurgadas daivcentri cenšoties viņu izstumt no biznesa, cik visi esot slikti un cik viņš labs. Nolikts, nozākāts tika viss iespējamais, finālā es arī dabūju noklausīties cik es esot stulba, ka nirstot citur (tas par Hurgadu). Tad es arī sabesījos un pateicu visu ko domāju par viņa pieeju iespējamajiem klientiem, par viņa attieksmi utt. Un sev piezīmēju - pie Aleksandra es jau nu noteikti nirt negribētu, lai vai kādus labumus viņš solītu. Tad nu kāpēc es par to visu - vienkārši vienu vakaru es viņu te internetā satiku - sēdējām pie blakus kompjem. Ieraugot viņu real life sapratu, ka tiešām ar tādu es nirt negribētu – viņam bija tāds paskats kā cilvēkam, kurš ar visu ir neapmierināts, kuram viss ir slikti.

Tāda nu bija šī diena :)