2.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte.

Tad nu tā - šodien atlidojām. Un te joprojām tomēr ir vasara, lai arī kā paziņas brīdināja - sācies aukstais laiks - tipa ziema klāt, tāpēc neaizmirstiet siltās jaciņas. Padomi labi, īsi pirms izlidošanas pat koferus pārkrāmējām - ja jau ziema, tad ziema - ņemsim siltākas drēbes. Īpaši, ja atceras, kā pārsalu janvāri, kad nācās te uz vietas pirkt jakas, džemperus utt., lai nesaltu.... A toreiz bija pretēja situācija - visi tik ziņoja kāds te netipiski silts laiks, cik superīgi utt. pietika atbraukt, lai nākamajā diena arī laiks nomainītos uz aukstu un vējainu. Bet tas nu tā - just memories.

Labāk par to kā te ir tagad. Tātad - no Rīgas izlidojām ar pāris minušu kavēšanos uzreiz pēc 5 no rīta. 4:30 gaisā un pelēkās Latvijas debesis jau bija nomainījušas saulainās Ēģiptes debesis. Lidojot virs Kairas kārtējo reizi secinājām, ka Kaira no augšas ir miljons reižu skaistāka tieši naktī - visi izgaismotie minareti ar zaļajām spuldzīšu virtenēm, un pati pilsēta - gaiša, gaiša. Dienas laika nekā tāda nav, ja nu vienīgi var paskatīties no augšas uz televīzijas torni, piramīdām, Nīlu ar visām salām....
Jāteic, ka Hurgadā ielidojām ļoti neizdevīgā laikā - pirms 10 no rīta - vienkārši šajā laikā lidostā lejā laidās vēl kādas 5 lidmašīnas - bez mūsu lidmašīnas vēl 2 reisi no Krievijas, ukraiņi un laikam arī vācieši. Drausmīgais bardaks.... nesaprotu, kāda bija jēga lidostas piebūvju celtniecībai, ielidošanas - izlidošanas telpu paplašināšanai, ja nekas no tā visa normāli nedarbojas... Protams - just relax, it's egyptian time.... Rindā pēc vīzas mēs stāvējām apmēram stundu (un būtu stāvējušas vēl ilgāk, ja vietējie neiedomātos atvērt vēl vienu bankas lodziņu...) Pēc tam bija tik pat briesmīga rinda uz pasu kontroli. Karsti, gaisa nav, ūdens nav.... varētu ģībt, bet mazas cerības, ka kāds tevi noķers ;) Tā stāvot un gaidot, kad beigu beigas mūsu rinda tomēr sāks kustēties uz priekšu, atcerējāmies Ginta story par „zaķiem” Bangkokas lidosta. Pietika tik to ieminēties, kad kā no zemes izlīdis mums blakām parādījās viens mazs, nošņurcis arābs un aicināja viņam sekot - tipa tiksim cauri ātrak. Labi, ka Ināra aizgāja paskatīties, kur ta īsti viņš mūs grib vest - iejucis turpat pūli, sīkais uzreiz saka prasīt bakshish - tā teikt naudu dod!!!! Bet tā kā viņš izskatījās diezgan neuzticami, un mūsu rinda šā vai tā tūlīt, tūlīt būtu pienākusi, kaut ka neuzķērāmies, toties sarosījās paši pasu kontroles darbinieki, nez no kurienes tika atvilkta milzīga lete un rindas sadalījās vēl sīkāk - sākās jalla, jalla - nu ātrāk, ātrāk!!! Un fiksi tika spiesti zīmogi pasēs, savāktas iebraukšanas kartītes - un čau! - varat iet tālāk! Jā, tālāk - meklēt savu bagāžu. Rīgā vēl daudz maz izskatīgās somas nu bija paguvušas iegūt ļoti nolietotu un netīru somu paskatu...
Tad vel kārtējais nelielais bardaciņš sagaidot parējos cilvēkus, kurus Azur Travel jānogādā pa viesnīcām, gaidot bija iespēja pavērot ļoooti kolorītos krievus no Maskavas reisa un tad mēs jau bijām sasēdinātas mikrobusā, kas tad arī mūs aizveda uz mūsējo hoteli. 

Tātad – „El Tabia”, 2* gandrīz pats centrs, piedevām līdz mūsējam daivcentram labi ja 3 minūtes ar ko iet. Ko vairāk vajag! :)

Iekārtojāmies, aizgājām uzpīpēt shishu, sazvanījām visus savējos šeit emigrācijā ;) dzīvojošos draugus - tipa esam klāt, kad tiekamies?! Un tad bija jāaiziet apsveicināties uz daivcentru. Patusējām tur, sarunājām (lai gan ko nu tur sarunājām - tikai noprecizējām), ka rīt 9 no rīta jābūt klāt, un aizgājām ar savējo Rescue instruktori Ļenu pasēdēt coffee shopā.

"Mr.X" reāli nošokēja - kādreizējās āra terases un nojumes vietā - gruvešu kaudze, palikuši tik galdiņi, kas bija ēkas daļā. Izrādās, pirms 2 dienām te noticis grautiņš – kā runā, "Mr.X" īpašnieks neesot nomaksājis kaut kādu tur nodokli un pilsētas pārvalde atsūtījusi buldozeru, lai nolīdzina tad šo coffee shopu... nu ļoti vienkāršs risinājums... Prot, ēģiptieši pārsteigt. Tagad gan viss lēnam tiek tā kā atjaunots, bet gruveši ir joprojām. Bija tirī prikolīgi sēdēt un pīpēt shishu skatoties uz gandrīz klaju vietu.... piedevām, buldozera uzbrukuma cietuši arī apkārtējie - pie reizes nojaukta arī daļa blakus esošā coffee shopa, nolauztas pāris palmas.... bardaks. 
18 vakarā mums viesnīcā bija tikšanās ar gidu - sapratis, ka mēs ekskursijās nebrauksim, atlaida mūs abas pēc 5 minūtēm. Tā ka tagad sēžam internetā, pēc tam iesim poguljat po gorodu, vēl pāris šejienes krievi jāsatiek un tad jau laikam - gulēt, savādāk, ja nedabū kārtīgu turkish coffee, tad sākam jau līdzināties zombijiem. Negulētās naktis dara savu. Un rīt taču jānirst. Tā ka tādas nopietnākas niršanas piezīmes gaidāmas rīt.