7.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Piektā diena, kad nirstam. Vēl palikušas trīs daivu dienas.
Vakar vakarā es stabili beidzos nost - galva kā spainis, deguns ciet... Šodienas daiva iespējas pat tika ļoti nopietni apšaubītas. Bet paldies līdzpaņemtajai aptieciņai, vietējiem citroniem un dakterim mana baddy personā - pamodos gandrīz vesela :) Un ja godīgi - ja uz bota vēl ir kā ir - zem ūdens nekādu problēmu, ausis "izpūšās". 

Vakar vakarā gan vēl aizvilkāmies uz tuvāko daivveikalu un nopirkām kapuces, tipa lai galva nesalst. Hidras ir ok, otrā daļa nav jāvelk, pietiek ar tiem pašiem 6,5mm - pietiekoši silti, bet pēc kapuces gan dikti prasījās. Tad nu arī gājām pirkt. Un nopirkām ar. Samaksājām 17 eiro.
Pirmais daivs Umm Gamar. Max deep 24,5m, dive time 60 minūtes. Ūdens šodien stabili +24C. Murēnu daudz. Divas pat bija satusējušas kopa, bet parādoties daiveru baram :D katra aizpeldēja uz savu pusi un centās nolīst zem kāda koraļļa. Umm Gamar ir skaista vieta. Vismaz man patīk. Daivs notiek gar koraļļu sienu.

Tas noteikti ir individuāli - kādam patīk, kādam - ne, bet man, piemēram, patīk peldēt, kad leja zem tevis vēl ir drop off - peldi virs zilas nekurienes, ja tā var teikt. Un vēl superīgi izskatījās koraļļi no kuriem nāca gaisa burbulīši. Dikti funny izskatās - varētu padomēt, ka aiz tā koraļļa aizslēpies kāds bariņš daiveru un to tik dara ka cītīgi laiž burbuļus. :)

Otrais daivs - Shabrur Umm Gamar. Max deep 16m, dive time 75 minūtes. No botu piestātnes aizgājām pa labi, labāk jau būtu bijis peldēt uz kreiso pusi - vienkārši saule būtu ilgāk, bet tad nāktos atpakaļ peldēt pret straumi. Gids izlēma, ka jāiet uz labo pusi, tā ka niriens bija gar koraļļu sienu, tiešām lejā jau gaisma zuda, zem mums dūmakaini zila dzelme. Ik pa laikam kaut kur aizlidinājās kāda lion fish. Murēnas mainīja savas slēptuves. Atradām arī vienu mazo gliemi - šoreiz tā svītrojums bija balts-gaiši zils- tumši zils- balts. Kostja centās filmēt visu ko vien varēja (vismaz man tā šķita), jo šodien bija viņa final dive - rīt relax un tad viņš lido uz mājām, uz Pēterburgu. Atkal mūsu kompānija iet mazumā...

Rīt paredzēti 3 daivi - insh allah (ja Allaham labpatiks) - pirmais būs uz El Mina vreku (netālu no Hurgadas ostas), tad iespējams El Sakhwa un night dive uz Fanadir. Tā ka atpakaļ būsim pavēlu, ne tā kā ierasts jau ap 16 atgriezties daivcentrā.

Ko vēl varētu pastāstīt.... Nu Hurgadā jau no vasaras (ja nemaldos) ir parādījušies jauni taksometri oranži-tumši zili krāsotas vieglās auto. Iekāpšana 3,-LE un tālāk kaut kādas pāris piastras par km. Piemēram, no viesnīcas "Roma" līdz DownTown (piemēram, viesnīcas "Sand Beach" rajons) maksā ne vairāk kā 7,-LE. Tai pašā laikā, ja brauktu ar busu-taxi (nu to balto mikriņu paņemtu kā taksi), tad būtu jāmaksā ne mazāk kā 10,-LE. Protams, pazuduši nav basi par 1,-LE (tūristiem) un 25 piastrām vietējiem (jeb tādiem, kas izskatās, ka te strādātu un dzīvotu). 
Te ir neliels story, kā es janvārī no viesnīcas "Beiruta" braukāju uz daivcentru. Jāteic, ka viesnīca atrodas jūras krastā tādā kā gandrīz tuksnesīgā vietā, apmēram pa vidu starp centru un DownTown. Tuvākajā apkārtnē ir tikai strojka un daudzdzīvokļu mājas. Tad nu es, atteikusies no transfēra, katru rītu netālu no viesnīcas ķēru mikriņu, bez tam tur basā parasti sakāpa arī pāris vietējie no dzīvojamajām mājām. Un tā kā laiks bija tāds, kad tauta parasti dodas uz darbu, tad laikam jau arī mani noturēja par tādu, kas te strādā. Jāatzīme arī tas, ka lai no "Beirutas" aizbrauktu līdz daivcentram ir jāveic pārsēšanās - sākumā bass no viesnīcas līdz "El Joker" zivju restorānam, tad tur jāpārsēžas citā mikriņā un līdz "Abu Ashara" supermārketam vai viesnīcai "Roma". Tad nu vienu dienu es kāpju laukā no mikriņa pie "El Joker", dodu sīkajam, kas vāc naudu 1,-LE, un tipa eju jau prom, a šis man sauc pakaļ "Madam, money!" un izdod 75 piastras. Ja godīgi man uz ko tādu bija lielas acis. Pēc tam daivcentrā, kad Ļubai stāstīju, ka braucu par 25 piastrām, viņa smējās un teica, ka nu es esot pieskaitīta pie Hurgadas darbaļaudīm. Nu un pēc šī brauciena es vairāk par 50 piastrām principā nemaksāju. Protams, noder arī pāris arābu frāžu zināšana, un galvenais ne-tūristīgs izskats :D nu nevajag braukāt apkārt īsos lencīšu topiņos un minibrunčos, ak, jā un, protams, augstpapēžu kurpēs!!! - vot tas mani parasti ļoti pārsteidz - sabrauc te liela daļa tādu krievu meiteņu, kuras visur, pat uz botu ierodas ar augstpapēžu kurpēm....

Nu bet vakar mūsu viesnīcā uz vakariņām "iepeldēja" tāds kolorītais pārītis, no Krievijas atlidojuši. Vecis ieradās treniņtērpā, a sieva (vai draudzene) melnā mini kleitā un augstpapēžu kurpēs. Tā dikti svinīgi. Mēs pat nedaudz ilgāk vakariņās aizsēdējāmies, lai viņus pavērotu :)

6.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Es joprojām kaut kā nevaru pierast, ka logbook daiva datums jāraksta - decembris....

Nu bet šīsdienas stāsts ir par to kā slimā Shofja tomēr devās nirt. Instruktorus un pārējos profus ļoti lūdzu nebļaut un nelamāties. Zinu, ka tas viss nav diez ko labi, bet ko nu tur man padarīsi... Un cik tad nu daudz vēl daivam atvēlēto dienu palicis, laist garām neko tā īsti negribas un tik slima jau es tomēr vēl neesmu. Vakar vakarā iegāza manī devu tailenola, šorīt aptiekā nopirku "Otrivin" deguna pilienus, bet augļu tirgotavā - maisu mazo citroniņu - un aiziet, uz botu.

Prieks, par lietuviešu ierašanos. Tagad intro iet ar savu botu, mēs ar savu. Intro kā jau ierasts tika aizvesti uz Abu Ramada, bet mēs aizgājām uz ziemeļiem. El Sahwa un Gota abu Galawa.
Divas daiveru grupas - lietuvieši par sevi un mēs 4-ata - Ināra un es, ka ari 2 veči no Krievijas - Anatolijs (Maskava) un Kostja (Pēterburga, piedevām, viņš izrādījās no daivkluba, kuru es pazīstu - "Kapteinis Kuks"). Kompānija mums vienkārši ir the best!!! Patīkamāk taču nirt kopā ar cilvēkiem kurus pazīsti, ar kuriem jau ir nirts, no kuriem zini ko sagaidīt. Īpaši prieks par Anatoliju - ar viņu mums sanāk diezgan bieži saskrieties tai paša Hurgadā. Tagad pat sarunājām turpmāk vēl precīzāk saplānot, kad kurš šurp brauks, lai uzreiz ir kompānija. A Kostja - ar viņu jau mēs te vienu dienu nirām (vīrs ar "Hammerhead 120XL"), bet šodien tā vairāk ietusējām, atradām kopējos paziņas un tad jau - aiziet! Bija mums jautri ne tikai uz bota, bet arī underwater.

Jāteic vēl - mēs visi tagad ejam zem lietuviešu karoga :)

Bet nu par pašiem daiviem.

Pirmais - El Sahwa. Max deep 15,5m, dive time 73 minūtes, ūdens +24C. Par redzamību jāteic - nu tā... Gints šo saitu noteikti nokomentētu par diezgan lielo daudzumu mirušo koraļļu. Bet šī ir arī tā vieta, kur var atrast (ja labi meklē) daudz dažādu gliemju - oranži ar zilām strīpiņām, melni ar ziliem punktiņiem, dzeltenīgi melni utt. Te ir arī astoņkāji.

Atgriežoties jau uz botu mums pēkšņi klāt piepeldēja 3 delfīni!!! Klusu un nemanāmi. Šie nebija tik spēlīgi kā vakardienas, šoreiz 3 lielie delfīni - viņi tā kā parādījās, tā kā atzīmējās – mēs te esam - un aizpeldēja. Kostja pat filmējot tā aizmirsās, ka gandrīz kopā ar delfīniem iznira āra no ūdens. "Sagrabinājām" mēs viņu atpakaļ tad, kad viņš jau bija kādu pusotru metru līdz izniršanai. Bet delfīni iznira, tad atkal ienira turpat atpakaļ pie mums, nopeldēja garām un pazuda zilajā dūmakā. Pēc kādām 5-10 minūtēm viņi atkal parādījās, apmeta nelielu loku un tad jau aizpeldēja pavisam prom. Bet šā vai tā bija super!!! 
Par to kāds bija mans daivs - es jau mūsu kompāniju uz bota brīdināju - nevarēšu izpūst ausis - neniršu, atgriezīšos atpakaļ uz botu. Bet viss bija ok, ausis izpūtās, bija gan viens brīdis kaut kur 7 metros – sajūta, ka nedaudz ir spiediens deguna rajonā, bet viss izlīdzinājās. Zem ūdens pat nejutu, ka man pirms tam uz bota bija tā so-so. Starp daiviem es pat iemanījos uz bota pagulēt, lai gan lietuvieši ar Zhidrunas priekšgalā diezgan skaļi apsprieda kādas funkcijas utt. ir jaunajos niršanas kompjos. Viņi redz atbraukuši grupā ar diezgan daudz jauniņajiem - tādiem, kas tikko kā nesen sertifikātus nolikuši. Bija jau no rīta dikti funny skatīties, kā viens salicis savu ekipējumu (viss pilnīgi jauns, bcd pat ne parastais, bet spārns nopirkts) - tagad pārbaudīs cik viņam bāru balonā. Atvēra balona ventili, konsole uzrādās 210 bari, a ko šis - ņēma un piepūta savu "spārnu" pilnībā, tad izpūta visu gaisu, tad atkal piepūta un tā vairākas reizes (nu laikam jau kaut ko dikti gribēja pārbaudīt...) - balonā finālā bija kritiens par kādiem 15 bāriem.... baigi ta vajadzēja (un ja vēl pieņem, ka tos atlikušos 195 bārus viņš noteikti arī diezgan ātri zem ūdens izelpos...)
Ko es vēl sākumā nepieminēju - diena ta saulaina, bet arī vējaina.

Otrais daivs - Gota Abu Galawa. Saulainā dienā, kad redzamība zem ūdens ir ļoti laba, te tiesām ir skaisti - koraļļu klājiens, vietām ar tādām kā nelielām aizām, ieplakām. Max deep 14,6m, dive time 61 minūte. Es te reāli nosalu. Un ūdens temperatūra bija kritusies tikai par 1 grādu - nu jau tikai +23C. Un te bija ne tikai auksti, bet redzamība arī sākot no kādiem 7m pilnībā nekāda. Visi mēs te ātri atgriezāmies uz botu. Zivju gandrīz nekādu, tikai vietām, toties redzējām 2 čūskveidīgos. Un dikti forša bija mikroskopiskā akmens zivtele tieši zem mūsu bota. Kostjam gan kā par nelaimi tieši tajā brīdī "nosprāga" kamerai bača.

Iznirām, diezgan stipri viļņojās. Piedevām, pie rifa bija piestājuši 3 boti ar snorkelētājiem - pie rifa pilns ūdens ar tautu maskās+turbiņās un oranžās "glābšanas" vestītēs. Nu ļoti jautrs paskats - nabaga cilvēki, nopirkt ekskursiju "izbraukums jūrā ar snorkelēšanu" - un nonākt tādos viļņos. Vispār izskatījās tur kā pēc kuģa katastrofas - tās oranžās vestītes radīja tādu iespaidu. Bet tauta no tiem snorkelētāju botiem varonīgi snorkelēja, savu botu komandas un filmētāju uzmundrināti. Mani gan uz kaut ko tādu nu tiešām neizdotos pierunāt....

Braucot atpakaļ apskatījāmies Kostjas safilmētos delfīnus - nu dikti foršs video bija :)

Ko vēl par Hurgadu pastāstīt....? Nu kaut kad te ar Lenu aizrunājāmies par slēgtajiem daivcentriem, par negadījumiem, kas te nesen bijuši – piemēram, par to kā Krievijas daivforumos diezgan zināmā (un ne jau tajā labākajā nozīme) Aleksandra daivcentrā viens Pēterburgas daiveris gandrīz pakļuva zem bota dzenskrūves - tika cauri, var teikt, ka laimīgi - tikai ar traumētu kāju.

Bija mana dzīvē arī tāda "laime" kontaktēties ar šo "slaveno" Aleksandru. Ieteica viņu man paziņas, kuri ar viņu plānoja nirt - tipa šim daivcentram kapteinis labs, bots katru dienu iet uz citiem saitiem, visu var saplānot utt. Iedeva man Aleksandra e-pastu - ja sadomāsi pie viņa panirt – sakontaktē. Uzrakstīju es ar - vai tad grūti. Aleksandrs atbildēja - tā un tā, cenas tādas utt. Uzrakstīju, ka tad kad būšu Hurgadā tad varbūt arī kādu dienu aiziešu pie viņa panirt. Jāteic, ka tā sarakste bija vasaras beigas. Uzzinājis, ka es visu laiku nemaz netaisos pie viņa nirt, Aleksandrs uzsaka naturālus "uzbraucienus" ne tikai arābu daivcentriem, bet vispār visiem daivcentriem, informējot, ka visi pārējie Hurgadas daivcentri cenšoties viņu izstumt no biznesa, cik visi esot slikti un cik viņš labs. Nolikts, nozākāts tika viss iespējamais, finālā es arī dabūju noklausīties cik es esot stulba, ka nirstot citur (tas par Hurgadu). Tad es arī sabesījos un pateicu visu ko domāju par viņa pieeju iespējamajiem klientiem, par viņa attieksmi utt. Un sev piezīmēju - pie Aleksandra es jau nu noteikti nirt negribētu, lai vai kādus labumus viņš solītu. Tad nu kāpēc es par to visu - vienkārši vienu vakaru es viņu te internetā satiku - sēdējām pie blakus kompjem. Ieraugot viņu real life sapratu, ka tiešām ar tādu es nirt negribētu – viņam bija tāds paskats kā cilvēkam, kurš ar visu ir neapmierināts, kuram viss ir slikti.

Tāda nu bija šī diena :)

5.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Ziema arī te mūs ir panākusi. Saules šodien nav. Apmācies. Un nu jau atkal vakarā ir vējš. Salstam. Es pat esmu tā kā paguvusi saķert arī iesnas. Drūmi :( Ceru, ka tas daudzums citronu + karstas tējas, kas šovakar tika manī saliets būs devis kādus rezultātus (vismaz janvārī tas viss man ļoti palīdzēja).

Bet savādāk šodien bija vienkārši superīgākā diena!!!!

Dabūjām mēs "Sun Boat" - 3 instruktori ar saviem studentiem vai vienkārši daiveriem - mēs ar Ināru un vēl 2 krievi ar Lenu, Serjožka ar latviešu pāri (mani gan pārsteidz tā latviešu meitene, kura bija atbraukusi te nirt ar tropical suit - auksti taču...) un Eddy ar 3 savējiem. + vēl uz bota kādi 6 intro, kas gāja ar daivcentra gidu.

Pirmais daivs El Fanous East. Max deep 11m (tie 2 kas nira mūsu grupā nebija paris mēnešus niruši, tā ka viņi gribēja pirmo daivu tādu vieglo), dive time 58 minūtes, ūdens +24C. Būtu saule, El Fanous E būtu vēl skaistāk, bet tagad tāds apmācies, redzamība nu tā. Zivju daudz. Mazo krāsaino gliemju ar. Vispār te peldot man vienmēr galvā iešaujas doma, ka varētu pievērsties makro foto (kad beidzot nopirkšu tādu kameru, kurai ir uzražots arī bokss :D)

Kad peldējām jau atpakaļ uz botu parādījās delfīni - vesela ģimene - 2 lielie un 1 mazais. Labu laiku peldējām kopā ar delfīniem, viņi spēlējās, riņķoja apkārt, te kaut kur aizpeldēja, te tikpat pēkšņi atkal parādījās. Bija vienkārši super!!! Pēc tam, kad bijām jau uz bota, delfīni turpināja turpat vien apkārt peldēt.

Otrais daivs - El Fanous West. Drifts. Max deep 17m (nav jau pareizi, ka otrais daivs dziļāks, bet...) Dive time 57 minūtes. Sākumā peldējām kopa ar gruperu, pēc tam - jau tuvāk botam - atkal parādījās tie paši 3 delfīni. Nu jāteic, ka šī niršana kopā ar delfīniem pārspēja visus Klaipēdas delfinārijus :) Tas bija riktīgs kaifs!!!! Jāteic, ka šeit gan bija i straume, i ūdens temperatūras maiņas - silts, auksts, silts.... Bet vienkārši sakot - lai vai kā, bet BURVĪGI!!!!

Vispār - jāvelkas uz viesnīcu izgulēties, jācer, ka no rīta būs labāk, kaut kā negribas niršanu tā pārtraukt saslimstot. Piedevām, tagad sabraukuši gan lietuvieši, gan arī paziņas no Krievijas. Kompānija ir klāt! :) 

4.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Saule ir joprojām, tikai vakarā laiks atkal totāli sabojājās - vējš - brrrr!!!!

Bija jāmeklē siltās jaciņas. Igauņu "Maxstar" uz sms, ka te tagad pogoda poholodala, atbildēja ar textu - nevajadzēja jums tagad braukt, bet gan reize ar mums - uz Ziemassvētkiem! Ha, ka tik tad nebūs vēl sliktāks laiks!

Par šīsdienas daiviem - kā jau prognozēts - Abu Ramada. Nu ko padarīsi, dēļ 5 sertificētiem daiveriem jau bots maršrutu nemainīs, piedevām, ja daudz intro saradies (tūristu pieplūdums Hurgadā ir vienkārši briesmīgs - pilns tautas). Šodien vispār boss bija paņēmis trešo botu, 1 bots gāja ar francūžiem, „Sun Boat” bija nofraktējuši 4 krievi un devās nirt privāti, un mums pārējiem bija trešais bots. Tautas baigi daudz nebija, tā ka varēja mierīgi izvērsties.

Tātad - pirmais daivs - Abu Ramada S. Dive time 74 minūtes, max deep 15,5m. Ūdens joprojām +25C, šodien bija straume. Un vispār Abu Ramada zivju bija vēl vairāk kā vakar. Redzamība gan bija so-so. Zem ūdens apkārt lidoja barība un franču pensionāru pāra saceltie putekļi... Šodien viņi mūs jau paguva izbesīt - vakar tas viss šķita tā romantiski - 2 vecīši peld rociņās saķērušies, viens otram palīdz... šodien peldējām aiz viņiem – jāteic, viņi vairāk rāpoja no viena koraļļu pudura uz otru nekā peldēja. Smiltis lidoja pa gaisu, atlauzti koraļļu gabaliņi utt... drūmi... par tādu lietu kā neitrāla peldspēja viņi vismaz šodien tiešām nebija dzirdējuši...

Skorpēnu vesela kolekcija - brūnas, rozā, sarkanīgas un violetas. Un tad vēl mazie krāsainie gliemji :) Murēnas, stingreja - nu viss kā parasti.
Otrais daivs - Gota Abu Ramada. Tur jau pa gabalu varēja redzēt ka gaidāma "daiveru zupa" - kādi 30 boti....Bet zem ūdens kaut kā tomēr nebija tik traki - zivju tomēr bija vairāk kā daiveru. Tātad - dive time 69 minūtes, max deep 13m. Atkal vietām straume. Un ūdens temperatūra kritusies par grādu, nu jau +24C. Vispār šodien spriedu, ka vajadzētu nopirkt vēl atsevišķi kapuci - hidras otro daļu kaut kā vilkt negribas, tik auksti vēl nav, bet kapuce gan noderētu.

No rīta ar Ināru spriedām, ka grupers noteikti vairs tur nebūs (vakar Ināra nepaņēma fotoaparātu, un tad jau - kā likums - viss kas fotografēšanas vērts parādās). Pasmējāmies, ka grupers tur būs tikai tad, ja būs nobeidzies. Bet viņš tur bija!!! un dzīvs arī :) tikai vietu nedaudz pamainījis. Tas, ka tauta viņam virs galvas plivinājās ar pleznām, bet franču pensionāriem bezmaz vajadzēja viņam zobus pārskaitīt – tas viss gruperu absolūti neinteresēja un netraucēja.

Lielais krokodils kaut kur bija nolīdis, toties bija 3 mazie krokodiliņi - 2 pat tusēja blakus. Un tad eagle ray aizlidoja garam. Tā skaisti.... kaut kā vienmēr, kad redzu eagle ray, nez kāpēc tajā brīdī vairs nešķiet, ka esmu zem ūdens - skaisti viņas lido :)

Otrajā daiva es nomainīju masku - jaunais „Cressi Focus” bija tā teikt jāiemēģina. Un vienkāršā saitā to darīt vieglāk. Negribējās kaut kā pirmajā daiva jau iet ar Fokusu, ja nu svīdīs ciet, tad nekāda prieka. Tā teikt, ko var zināt – dažreiz arī zobu pasta jaunām maskām nelīdz... Bet viss bija ok, ne svīda ciet, ne kā savādāk traucēja. Sākumā gan bija nedaudz dīvaini. Kā nekā pierasts pie „Mares Vison X” plašā skata, a Fokusam tas maskas apjoms mazāks (vispār jau es to masku vairāk priekš freedive pirku). Un tad man vēl ienirstot šķita, ka mans regulators nav mans :D - nu maska ta sagula kopā ar regulatoru savādāk nekā Mares maska. Es pat izņēmu regulatoru lai paskatītos, vai tas tiešām ir mans :D

Rīt atlido lietuvieši no daivkluba "Oktopuss", tā ka parīt jau būs citi saiti, vairs ne Abu Ramada. Par to, kur brauksim rīt, vēl nezinu, bet varbūt jau rīt kaut kas tiks pamainīts. Bija ideja arī par night dive rītvakar - bet tas nu no laika apstākļiem būs atkarīgs. Ja būs liels vējš, tad no krasta toč iet nekur negribēsies. Lai gan tepat netālu no mūsu daivcentra - uz "Sun and sea" viesnīcas pusi ir ļoti superīga vieta. Tas vienkārši ir jāredz - tur ir metāla - betona konstrukcijas, tādi kā stabi un tas viss apaudzis ar sarkanajiem soft koraļļiem. Ļoti skaista vieta. Kostja (tas kurš te filmē) ar tā kā uz turieni grib night dive doties. Tā ka neliela kompānija jau ir savāksies.

3.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte

Diena sākas saulaini, vēja nav.

Bet iesākuma labāk par to kas vēl te tāds notika vakar vakarā. Atgriežoties viesnīcā Inārai nācās iejusties mediķa lomā (tā teikt, no savas profesijas neaizmuksi arī atvaļinājumā) - gandrīz vai nācās sniegt pirmo palīdzību vienam nelaimīgam vietējam, kurš skrienot pa viesnīcas pagalma pakāpieniem bija laikam nolidojis un rezultātā traumējis kāju. Sēdēja uz kāpnēm tāds dikti nelaimīgs ar asarām acis. Bet viens no viesnīcas daivcentra (jā, „El Tabia” teritorijā izrādās ir arī daivcentrs – mēs gan pārbaudīt vel neesam aizgājušas, bet maybe arī tur kādu dienu ieklīdīsim paskatīties kas un kā) darbiniekiem centās cietušā kājai kaut ko darīt - izskatījās, ka viņš nospriedis, ka kāja ir vienkārši jāatmežģī atpakaļ. Ināra paskatījās, pačamdīja tam cietušajam arābam traumēto kāju un aizsūtīja daivcentra staffu (kurš mums visu laiku stāstīja, ka tas ir viņa darbs - glābt cietušos) uz aptieku pēc elastīgās saites - jo diagnoze tā kā bija sarautas saites. No aptiekas tika atnesta saite, celis nosaitēts un arābs aizsūtīts uz slimnīcu taisīt rentgenu. Tāds nu bija mums pirmās dienas noslēgums.

Tagad par šodienu. Kā jau teicu - saule, vēja gandrīz nekāda. Pašas jau vakar "uzprasījāmies" ka gribam uz Abu Ramada... Tad nu arī šodien bots gāja uz Abu Ramada. :) Tautas daudz nebija – tā ka jūrā aizgāja tikai "Rosetta". Mēs tikām iekļautas daiveru grupā, kur bija pāris franču pensionāru un krievs Kostja ar "Hammerhead 120XL" video kameru.

Pirmais saits - Abu Ramada S. Ūdens t +25C, max dziļums 15m, dive time 75 minūtes. Vispār mēs dabūjām pagarināto daivu - visi pārējie tika uzsūtīti augšā uz botu, jo bija sasnieguši 50 bāru atzīmi, bet mēs vēl labu laiku turpinājām Abu Ramada S apsekošanu.

Par zemūdens iemītniekiem - kā jau Abu Ramada - zivju daudz. Ūdens šobrīd gan tāds nedaudz tā kā duļķains (nezinu, kā labāk latviski pateikt...) - nu, redzamība laba, bet ne ideāla. Murēnas, akmens zivis, lionfish, stingrejas - tas no tā, kam gidi parasti cenšas pievērst uzmanību.

Par mūsu daiveru kompāniju - daiveru-pensionāru pāris bija dikti kolorīts – peldēja sadevušies rociņās (nu - tā mīļi), viens otram palīdzēja atgūt neitrālu peldspēju, kad kāds no viņiem pēkšņi bija par daudz augstu uzpeldējis, večukiņš sievai čekoja dziļumu un atlikušā gaisa daudzumu. Lai gan vienu brīdi nez kāpēc viņš apjuka, kad gids prasīja, cik gaisa palicis, viņš parādīja 70, bet tad tā kā apjuka un to septiņdesmit centās uzrakstīt ūdeni ar pirkstu.... izskatījās dikti funny. Nu, bija viņi tādi jauki - forši tak kādos 70 gados aizbraukt atvaļinājumā un vēl arī kaut kur panirt.

Man daiva noslēgums gan bija tāds ne pārāk – vienā ausī apmēram 9m dziļumā nevarēju izlīdzināt spiedienu - sāpes nejaukas, dziļuma maiņa diez ko daudz nelīdzēja – tā kā drusku palika labāk, bet neprijatno vsjo taki... Kādreiz, kas tāds man bija jau bijis, ūdens tika dziļāk ausī nekā vajadzētu :D un - sajūtas nejaukas. Tā kā mēs kādu brīdi vēl peldējām, tā kā ausis praduvaljis, bet tajā "traumētajā" gandrīz visu laiku tāds troksnis, it kā radiostacija novirzījusies no pareiza viļņa - un nu čerkst. Iznirām - es puskurla. Auss naturāli aizkritusi. Sapilināju „Otocalm” pilienus. It kā atgāja. Vismaz dzirdēju es atkal normāli.

Otrais daivs - Akvārijā (Gota Abu Ramada). Kamēr mēs uz bota starp daivieml atpūtāmies, bija izdevība novērot Red Sea police. Izrādās, tagad te visam sākuši pieiet daudz, daudz nopietnāk nekā senāk - kontroles notiek regulāri. Red Sea Police ar laivu apbraukā daivsaitus un čeko kā boti ir nostājušies, vai kāds nav piesējies pie koraļļiem, vai nav kādi pārkāpumi utt. Viss tiek dokumentēts - laivā ir fotogrāfs, kurš visu bildē. Formas viņiem arī ir - tādi sarkani krekli, arī jakas ar uzrakstu uz muguras. Gota Abu Ramada tika apskatītas visas laivas, bet „DivePoint” bots pat nofotografēts.

Par kontroli runājot - kaut kad augusta beigas - septembrī Hurgadā tika slēgti kādi 16 daivcentri - par pārkāpumiem, sliktas kvalitātes pakalpojumu piedāvāšanu. Hurgadā tagad daivinga jautājumiem sākuši pieiet ļoti nopietni. Vai nu tas saistīts ar gubernatora darbu, vai Red Sea Diving asociacijas darbu. Vakar par to visu parunāju ar te strādājošajiem krieviem- viņi teica, ka tas tik uz labu, savādāk bijis (un ir jau arī vēl šur tur) daudz tādu daivcentru, kuriem ekipējums tāds nolietots, nolietots, ka trakāk vairs nekur, personāls ar gandrīz nekādām zināšanām daivingā utt. Viens no iemesliem, kāpēc Hurgadā uzsākta "lielā tīrīšana" bijis arī vasarā 3 bojā gājušie daiveri - dziļais gaiss - niriens ar 1 balonu uz 80+ metriem.

Tas nu tā - atkāpei. Otrais daivs tātad Gota Abu Ramada. Ūdens joprojām +25C, max dziļums 13m, divetime 72 minūtes. Akvārijs, kā jau akvārijs - nosaukums visu pasaka - zivju ka biezs. Te nu jāteic, ka visām nosaukumus es nezinu un zivju grāmatiņa šoreiz palika mājās. Aiz slavenajiem Gotas diviem koraļļu ergiem, kuru attēli tiek tiražēti uz bezgala daudzām Red Sea, Hurghada pastkartēm, sākās straume... piedevām - nācās peldēt pa straumi sākuma, bet atpakaļ pret straumi. Krokodilzivs joprojām bija sava vecaja vieta - gulēja starp koraļļiem. Pārsteidzoši, bet cik vien nācies nirt Akvārija, tā krokodilzivs tur vienmēr ir bijusi, dažreiz nedaudz pamainījusi atrašanās vietu, bet savādāk - turpat vien. Šoreiz tajos pat „krokodilzivs koraļļos” bija ieslēpies milzu grupers. Viņam bija pilnībā vienalga, ka apkārt ik pa laikam nopeld kāds bariņš daiveru - šis tik mierīgi gulēja. Kostja ar savu "Hammerheadu" tur diezgan ilgi uzturējās - tuvplāns tā un tuvplāns šitā :) Mums ar Ināru atkal bija garāks daivs kā citiem, papeldējām vēl arī uz otru pusi. Balta mazā murēna sēdēja ieslēpusies alā. Vēl daivā redzējām lielu tunci, kurš dzenāja milzīgu baru ar zilām, mazām zivtiņām. Izskatījās funny.

Tāda nu bija mūsu pirmā daivdiena. Rīt izskatās, ka nāksies atkal iet uz Abu Ramadu - tā kā profesionālo nirēju ir maz, nesanāk mums atsevišķs bots (labi, ka 5.12. atbrauc lietuvieši - "Oktopuss"), bet rīt būšot ap 25 francūžu uz introdive. Pilni abi boti. Atliks vienīgi izdīkt Semam (daivcentra bosam), lai vismaz ir Abu Ramada N, deep drift varētu uztaisīt... Alu ar glasfish apskatīt.

Runājot par laika apstākļiem - šovakar nav tāda vēja, kā tas bija vakar, kad diezgan nosalām sēžot un shishu coffee shopā pīpējot.

Tūristu baigi daudz. Pilnas ielas. 

Ak, vēl - šodien uz bota bija 2 latvieši - nira ar Sergeju (kurš, starp citu, arī ir mūsējais - no Liepājas). 

2.decembris, 2006. Hurgada, Ēģipte.

Tad nu tā - šodien atlidojām. Un te joprojām tomēr ir vasara, lai arī kā paziņas brīdināja - sācies aukstais laiks - tipa ziema klāt, tāpēc neaizmirstiet siltās jaciņas. Padomi labi, īsi pirms izlidošanas pat koferus pārkrāmējām - ja jau ziema, tad ziema - ņemsim siltākas drēbes. Īpaši, ja atceras, kā pārsalu janvāri, kad nācās te uz vietas pirkt jakas, džemperus utt., lai nesaltu.... A toreiz bija pretēja situācija - visi tik ziņoja kāds te netipiski silts laiks, cik superīgi utt. pietika atbraukt, lai nākamajā diena arī laiks nomainītos uz aukstu un vējainu. Bet tas nu tā - just memories.

Labāk par to kā te ir tagad. Tātad - no Rīgas izlidojām ar pāris minušu kavēšanos uzreiz pēc 5 no rīta. 4:30 gaisā un pelēkās Latvijas debesis jau bija nomainījušas saulainās Ēģiptes debesis. Lidojot virs Kairas kārtējo reizi secinājām, ka Kaira no augšas ir miljons reižu skaistāka tieši naktī - visi izgaismotie minareti ar zaļajām spuldzīšu virtenēm, un pati pilsēta - gaiša, gaiša. Dienas laika nekā tāda nav, ja nu vienīgi var paskatīties no augšas uz televīzijas torni, piramīdām, Nīlu ar visām salām....
Jāteic, ka Hurgadā ielidojām ļoti neizdevīgā laikā - pirms 10 no rīta - vienkārši šajā laikā lidostā lejā laidās vēl kādas 5 lidmašīnas - bez mūsu lidmašīnas vēl 2 reisi no Krievijas, ukraiņi un laikam arī vācieši. Drausmīgais bardaks.... nesaprotu, kāda bija jēga lidostas piebūvju celtniecībai, ielidošanas - izlidošanas telpu paplašināšanai, ja nekas no tā visa normāli nedarbojas... Protams - just relax, it's egyptian time.... Rindā pēc vīzas mēs stāvējām apmēram stundu (un būtu stāvējušas vēl ilgāk, ja vietējie neiedomātos atvērt vēl vienu bankas lodziņu...) Pēc tam bija tik pat briesmīga rinda uz pasu kontroli. Karsti, gaisa nav, ūdens nav.... varētu ģībt, bet mazas cerības, ka kāds tevi noķers ;) Tā stāvot un gaidot, kad beigu beigas mūsu rinda tomēr sāks kustēties uz priekšu, atcerējāmies Ginta story par „zaķiem” Bangkokas lidosta. Pietika tik to ieminēties, kad kā no zemes izlīdis mums blakām parādījās viens mazs, nošņurcis arābs un aicināja viņam sekot - tipa tiksim cauri ātrak. Labi, ka Ināra aizgāja paskatīties, kur ta īsti viņš mūs grib vest - iejucis turpat pūli, sīkais uzreiz saka prasīt bakshish - tā teikt naudu dod!!!! Bet tā kā viņš izskatījās diezgan neuzticami, un mūsu rinda šā vai tā tūlīt, tūlīt būtu pienākusi, kaut ka neuzķērāmies, toties sarosījās paši pasu kontroles darbinieki, nez no kurienes tika atvilkta milzīga lete un rindas sadalījās vēl sīkāk - sākās jalla, jalla - nu ātrāk, ātrāk!!! Un fiksi tika spiesti zīmogi pasēs, savāktas iebraukšanas kartītes - un čau! - varat iet tālāk! Jā, tālāk - meklēt savu bagāžu. Rīgā vēl daudz maz izskatīgās somas nu bija paguvušas iegūt ļoti nolietotu un netīru somu paskatu...
Tad vel kārtējais nelielais bardaciņš sagaidot parējos cilvēkus, kurus Azur Travel jānogādā pa viesnīcām, gaidot bija iespēja pavērot ļoooti kolorītos krievus no Maskavas reisa un tad mēs jau bijām sasēdinātas mikrobusā, kas tad arī mūs aizveda uz mūsējo hoteli. 

Tātad – „El Tabia”, 2* gandrīz pats centrs, piedevām līdz mūsējam daivcentram labi ja 3 minūtes ar ko iet. Ko vairāk vajag! :)

Iekārtojāmies, aizgājām uzpīpēt shishu, sazvanījām visus savējos šeit emigrācijā ;) dzīvojošos draugus - tipa esam klāt, kad tiekamies?! Un tad bija jāaiziet apsveicināties uz daivcentru. Patusējām tur, sarunājām (lai gan ko nu tur sarunājām - tikai noprecizējām), ka rīt 9 no rīta jābūt klāt, un aizgājām ar savējo Rescue instruktori Ļenu pasēdēt coffee shopā.

"Mr.X" reāli nošokēja - kādreizējās āra terases un nojumes vietā - gruvešu kaudze, palikuši tik galdiņi, kas bija ēkas daļā. Izrādās, pirms 2 dienām te noticis grautiņš – kā runā, "Mr.X" īpašnieks neesot nomaksājis kaut kādu tur nodokli un pilsētas pārvalde atsūtījusi buldozeru, lai nolīdzina tad šo coffee shopu... nu ļoti vienkāršs risinājums... Prot, ēģiptieši pārsteigt. Tagad gan viss lēnam tiek tā kā atjaunots, bet gruveši ir joprojām. Bija tirī prikolīgi sēdēt un pīpēt shishu skatoties uz gandrīz klaju vietu.... piedevām, buldozera uzbrukuma cietuši arī apkārtējie - pie reizes nojaukta arī daļa blakus esošā coffee shopa, nolauztas pāris palmas.... bardaks. 
18 vakarā mums viesnīcā bija tikšanās ar gidu - sapratis, ka mēs ekskursijās nebrauksim, atlaida mūs abas pēc 5 minūtēm. Tā ka tagad sēžam internetā, pēc tam iesim poguljat po gorodu, vēl pāris šejienes krievi jāsatiek un tad jau laikam - gulēt, savādāk, ja nedabū kārtīgu turkish coffee, tad sākam jau līdzināties zombijiem. Negulētās naktis dara savu. Un rīt taču jānirst. Tā ka tādas nopietnākas niršanas piezīmes gaidāmas rīt.

tā teikt - "pēc klausītāju vēlēšanās", oj - lasītāju vēlēšanās :)))

Nesen daži draugi uzjautāja par kādreiz daivingam veltītajā portālā publicētajiem maniem daivinga ceļojumu aprakstiem - kur tos visus varētu normāli vienviet izlasīt.
Nu un tā kā īsti visi tie raksti apkopoti nekur tā normāli nebija, tad - pēc lasītāju vēlēšanās pamazām sākšu tos visus rakstiņus izvietot te.

Jauku lasīšanu! )))