29.aprīlis, 2007. Hurgada - daily dive

Esam atpakaļ Hurgadā. Safari ir noslēdzies, bet niršana pagaidām vēl ne ;) Kamēr lielākā daļa mūsu safari biedru jau mājās izkrāmē ekipējuma somas, mēs vēl turpinam nirt Sarkanajā jūrā. Vēl pāris dienas jūra un saule ir mūsu rīcībā.

No rīta esma daivcentrā. "Frogman" mūs kā vienmēr gaida. Par gidu mums nozīmēts Ehabs.

Pirmais daivs Abu Ramada Cave. Deep drift dive. Dziļais daivs. Ūdens, salīdzinot ar dienvidiem, škiet pat auksts. Vispār ar safari salīdzināt nevar. Pēc dienvidos skatitajiem košajiem zemūdens rifiem, pārbagātās zemudens pasaules, šeit - Hurgadas rajonā viss škiet diezgan pelēks. Pat zivis nekādas... Lai gan Cave bija forši. Kā plānots - aizgājām uz deep. Bija ok. Lai gan jāteic, ka man dziļummērītājs gļučī... Rāda pavisam ko citu kā pārējiem mūsu grupā. Dikti nepatīkami, ka pati nevaru precīzi noteikt kādā dziļumā atrodamies, labi, ka ir baddy, uz kuras dziļummērītāju, kā arī uz gidu, nākas paļauties. Tā teikt, nu ir ļoti nopietns iemesls niršanas datora iegādei.

Vispār jau mana dziļummērītāja gļuki nebija vienīgā šī daiva problēma, bija arī nopietnāks atgadījums. Vienai no mūsu grupas dziļumā sākās azotka... Labi, ka Ehabs pamanīja, ka meitene sāk "krist" uz leju un arī nereaģē uz viņa signāliem. Gids metās lejup, labi, ka dziļums bija ap 45m, kad viņš daiveri noķēra un atgrieza jau pie grupas. Meitene, kā pati pēc tam teica, esot aizmigusi un atslēgusies. Labi, ka gids visu bija pamanījis.

Otrais daivs Gota Abu Ramada. Auksti. Reāli nosalu. Ielecot ūdenī pilnīgi nodrebinājos. Brīfingā gids izteica piedāvājumu peldēt apkārt rifam, ienirstot nācās secināt, ka zem ūdens mūs gaida diezgan spēciga pretstraume. Plānu appeldēt apkārt Gota Anu Ramada nācās mainīt uz vienkaršu turp-atpakaļ daivu. Kad šajā daivā pārsteidz? Zivis ir pazudušas... Lai nu kur, bet Gotā! Daivsaitā, kura otrs nosaukums ir Akvārijs??? Kas noticis ar Hurgadas rifiem!!!??? Kur šodien palikušas zivis? Labi vēl, ka šeit ir skaisti koraļļi. Daivā redzējām divus oranži zilos gliemjus. Vismaz tas priecēja :) Par redzamību jāteic, ka tā arī bija so-so. Vispār nebija tālu no tā, lai peldētu kā pa miglu.

28.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Sestdienas rīts sākās ar brokastīm, pēc tam mūsu somas un arī mēs paši ar zodiakiem tikām nogādāti krastā, kur piekrastes smiltīs pastaigājās pāris kamieļi, bija kaut kādas dēļu būdiņas, kas vairāk līdzinājās nelielām "slotu glabātavām". Nu, infrastruktūra gandrīz nekāda.
Kamēr gaidījām līdz visa mūsu grupa būs nogādāta krastā, paspējām pafotografēt apkārt klīstošos kamieļus - šī bija tā reize, kad neviens par kamieļu bildēšanu neprasīja bakshish. :))) Pēc tam sasēdāmies autobusā un devāmies uz Hurgadu. Apmēram 5 stundas ceļā un gandrīz lielākā daļa grupas tika izsēdināti lidostā. Pamājām viņiem atvadu sveicienus - mēr ar Ināru vēl pāris dienas panirsim tepat Hurgadā.
Par ko es vēl neuzrakstīju? Par to, ka mums bija vienkārši superīga kompānija. Es esmu ar mieru arī nākamajā safari braukt ar šiem pašiem cilvēkiem. Nu bet šajā safari laiks bija labs, vakara pasēdēšanas jautras, cilvēki forši.
Tāds nu bija safari uz Rocky un Zabargad. Sākam jau pamazām plānot nākamo safari. Visticamāk, ka rudenī... Bet jau tagad dikti gribas atpakaļ... Atpakaļ uz safari bota jūrā... :)

27.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Šodien tikai 2 daivi. Var teikt, ka safari ir noslēdzies. Abi daivi ar Nitrox. Vismaz man. Pirmais daivs – El Mlahy. Kamēr bots švartojās pie rifa un mēs gaidījām brīfinga sākumu, ap botu peldēja bars delfīnu. Vismaz kādi 30 gabali... Iespaidīgi. Zem ūdens gan mēs viņus vairs nesatikām.

Ienirām – izrādās būs jāpeld pa tādu kā kanjonu. Ļoti skaisti. Šoreiz pat vairāk uzmanības pievērsām koraļļiem un interesantajiem labirintiem nevis zivīm.

Vienīgais, kas drusku traucēja niršanu – auss problēma - viena auss izlīdzinot spiedienu joprojām čerkst...

Otrais daivs - Shaab Claudia. Atkal alas, kanjons – skaisti. Zem bota bariņš lielu Napoleonu. Daivs bija super! Un laiks arī šodien vienkārši burvīgs - ūdens kā spogulis.

Ar to arī safari noslēdzās. Iebraucām Hamatā. Tur gan ostas teritorijā Rescue nācās kārtot final exam – cietuša daivera glābšana. Vispirms „glāba” viens, tad otrs. Pārējie no bota vēroja cietušā daivera glābšanas operāciju – bija jautri. Es joprojām uzskatu, ka Rescue ir viens no interesantākajiem daivkursiem. Vienīgais, kas drusku lika saraukt degunu – tas viss notika ostas teritorijā... virs ūdens peldēja arī kaut kur izlijusi degviela, dažādas drazas... nu diezgan netīrs ūdens... Tādā peldēt nu nevarēja būt diži patīkami...

Tā kā niršana bija noslēgusies – skalojām un žāvējām ekipējumu. Krāmējām somas, jo rīt no rīta braucam uz Hurgadu. Nu bet pašā vakarā bija safari noslēguma ballīte – svinīgās vakariņas un pēc tam pasēdēšana, kas šoreiz ievilkās gandrīz līdz agram rītam – tā teikt, 6 no rīta vairs nebija jābūt uz brīfingu un jāgatavojas niršanai, tā ka varēja mierīgi patusēt :) 

26.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Agrais daivs – turpat kur nakts daivs – Paradise Reef. To, ka vieta skaista varēja jau nojaust iepriekšējā vakarā nakts daiva laikā. Koraļļi, zivis, arī krāsainie gliemji. Peldējām pa tādu kā kanjonu un alām. Burvīgi!!! Bija arī neiztrūkstošās Napoleonzivis, Eddy pat ar vienu no tām mēģināja paspēlēties – mētājot nelielo bumbiņu.

Otrais daivs – Keef Reef. Izraksts no log-book – Napoleoni jau sāk apnikt. Šis saits atkal bija ar grotām un tādu kā tuneļu sistēmu koraļļos. Ja godīgi – aizdomājos par cave diving....

Trešais daivs – Shaab Aiman. Kārtējā skaistā vieta. Zemūdens aizas, ielejas, tuneļi, alas. Daudz "smadzeņu" koraļļu. Interesanti. Pirmo reizi savā dzīvē redzēju mikroskopisku stingray. Daiva beigās diemžēl labajā ausī iekļuva ūdens – izniru puskurla.... Spiedienu ausīs var izlīdzināt, tomēr labajā ausī tas notiek čerkstošu skaņu pavadībā....

Nakts daivs – Shaab Sataya. Es pat teiktu – nedaudz ekstrēmi. Pirmkārt, straume, otrkārt – lielie lion fish bari. Ienirām – zem bota pa pilno lion fish. Izrādījās, ne visi mūsējie zināja, ka lion fish peld uz gaismu – un tik mierīgi spīdina tām virsū lukturus... Mēs ar Ināru peldējām kā noslēdzošais pāris. Vērot, kā lion fish burtiski nesas pakaļ daiveriem – kā tādas mazas raķetes, nu bija interesanti. Nācās tik ik pa laikam grabināt šeikerus, ziņojot, lai kāds no fotogrāfiem uzmanās – lion fish turpat pie rokas.... Bet Saša „Ūsas” mūs reāli sabiedēja. Tā kā mūsu uzdevums bija pieskatīt Stasu, lai viņš fotografējot kaut kur neatpaliktu un nepazustu, tad mēs lēnām peldējām grupas beigās un vērojām pārējos. Fotogrāfi bija atkal „uzbrukuši” kārtējam mazajam astoņkājim, kurš fiksi mainīja krāsu no zaļas uz tumši brūnu un centās noslēpties koraļļu dobumā. Skatos, Saša „Ūsas” notupies smiltīs mierīgi sēž un vēro kaut kādus koraļļus, bet viņam jau gandrīz pie pašas rokas piepeldējusi lion fish. Grabinu šeikeri, bet Saša nereaģē – prosto sēž un viss. Un tad tālāk kā palēninātajā kino – Sašas roka pavirzījās vēl tuvāk lion fish, bet pats viņš joprojām to lion fish nebija pamanījis.... Un tad viņš ar roku gandrīz iegrābās tajā blakus esošajā lion fish... Tā kā uz šeikera grabināšanu viņš nereaģēja, atlika tikai peldēt klāt un paraut malā. Pareizāk – es lielā ātrumā peldēju pie Sašas, to pašu darīja arī Ināra. Vienlaicīgi mēs bijām pieņēmušas lēmumu, ka kaut kas jādara. Saķērām Sašu aiz BCD un balona ventiļa un burtiski parāvām malā. Var teikt, ka pēdējā brīdī – pašam nemanot būtu viņš roku ieliecis tieši lion fish.... A tā ta indīga..... Noteikti, Saša nodomāja, ka mēs ar Ināru esam reāli sajukušas – azotku „noķērušas”, ja jau tā viņam uzklūpam – un šis fiski pievienojās pārējai grupai. Uz bota, vēlāk mēs viņam atvainojāmies, ka tā pēkšņi parāvām viņu malā un izskaidrojām notikušo. Izrādās, to lion fish viņš tiešām bija pamanījis tikai pēc tam, kad mēs viņu bijām parāvušas uz augšu....

Bez „uzmācīgajām” lion fish bija arī citas zivis. Bija murēnas, skorpēnas utt. Atradām arī „Spāņu dejotāju”. Vispār daudz dažādu sīku un interesantu zemūdens būtņu. Daivs tiešām bija superīgs, to pat nesabojāja stiprā straume, kas burtiski neļāva izkāpt uz bota – nācās drusku papūlēties – sparīgāk kustināt pleznas un stingri ieķerties ūdenī nolaistajās trepītēs.

25.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Pirmie divi daivi – Zabargad. Skaisti, skaisti, skaisti!!! Napoleonzivju vienkārši daudz. Gandrīz var teikt – viņu te ir bariem. Nu un vispār tie napoleoni jau sāk apnikt. Jāteic, ko tādu es nekad neteiktu par niršanu, piemēram, Hurgadas daivsaitos...

Gan pirmo, gan otro daivu uzsākām no bota, bet atpakaļ atgriezāmies ar zodiaku. Par gidu mums bija topošais daivmāsters - Aleksejs. Vispār daivi bija tādi mierīgi. Atpūšamies :) Jauki :)

Trešais daivs St. Johns Habil Ali – šoreiz grupas sadalījās pēc pasūtītā Nitrox. Tiem, kas bija pasūtījuši Nitrox, nācās nirt ar Mustafu. Pārējie, kam balonos bija nevis Notrox, bet gaiss, aizgāja uz dziļo – meklēt haizivis. Man bija Nitrox, Inārai arī. Tā ka baddy sistēma netika izjaukta. Vienīgais, kas ne īpaši iepriecināja – nāksies nirt ar Mustafu, nu un kā rādīja šī safari pieredze – tātad ļoti ticams, ka nekas labs finālā nebūs.

Ar zodiaku devāmies uz niršanas sākumpunktu – atpakaļ bija paredzēts atgriezties pašu spēkiem, bez zodiaka palīdzības. Tāds plāns tika izvēlēts papētot straumi, kā arī laika apstākļus – viļņi bija diezgan pamatīgi. Plānā bija arī „izkrist” no zodiaka ar tukšiem BCD un visiem satikties 5-6m dziļumā. Nu – šādos viļņos, iekrist no zodiaka ūdenī un pēc tam visiem savākties vienkopus virs ūdens pirms daiva sākuma, nu tas būtu diezgan pagrūti, lai gan noteikti ne neiespējami. Gan jau, ja ko tādu noteikti vajadzētu darīt – arī izdarītu. Tā ka šīs dienas trešais daivs sākās ar atmugurisku kūleni pār zodiaka bortu. Diemžēl lielo viļņu dēļ „iekrišana” ūdenī izvērtās par palielu burzmu... Kāds kādam uzkrita virsū, uzsita ar pleznu utt. Jāteic, ka iekrītot ūdenī gandrīz vai zem mums peldēja 2 haizivis. Diemžēl tāda daiveru bara iztraucētas, ātri pazuda dzelmē. Straume bija liela, piedevām ar mainīgu temperatūru – te tu peldi siltā, te aukstā ūdenī. Bija arī vēl citas haizivis - redzējām vēl trīs gabalas. Un tad jau bijām appeldējuši apkārt rifam – un uz botu.

Nakts daivs – Paradise Reef. Tika atgriezts mūsu šīs dienas gids – Aleksejs. Tas priecē, jo nirt ar Mustafu absolūti nesagādā nekādu prieku.

Super skaista vieta! Zivju daudz. Astoņkāji, Spāņu dejotāji utt. Viens no astoņkājiem papriecēja mūs ar krāsu maiņu – no gaiši zaļa tas diezgan naski kļuva brūns :)

Tā kā šajā daivsaitā bez mūsu bota stāvēja vēl pāris safari kuģi, tad arī zem ūdens daiveru bija diezgan daudz. Lukturu gaismas kā diskotēkā :))) Bet vienalga bija foršs daivs!

24.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Esam klāt! Zabargad un Rocky. Braucot gar Zabargad, lielajā kopkajītē pēkšņi mūsu brīfinga laikā ieskrēja Antons (puisis no Kostjas grupas) un pasauca Muhamedu – lai nākot paskatīties. Rezultātā uz klāja izgāja visi, lai noskaidrotu, kas notiek. Kostjas grupa, kurai torīt brīfings notika ārā atpūtas zonā, bija ieraudzījuši pa salu skrienam cilvēku, kurš vicināja kaut kādu zilu auduma gabalu... Muhameds labu laiku viņu vēroja binoklī – komanda sūtīt uz krastu zodiaku netika dota. Salas galā atradās vēl viens safari bots. Bet Muhameds uz salas gar krastu skrejošo vīru nokomentēja – militāristi. Un viss.

Šajā dienā visi dienas daivi bija Rocky Island, bet nakts daivs jau Zabargad.

Rocky nācās saskarties ar ļoti mainīgu un stipru straumi. Īpaši pirmajā daivā – nācās papūlēties, lai tiktu uz priekšu, sevišķi jau pie rifa stūriem. Koraļļi skaisti, daudz mazu, krāsainu zivtiņu. Straumē labi varēja redzēt kā mazās sarkanās zivtiņas cenšas peldēt uz priekšu, bet straume tās nes atpakaļ. Tunči bija un napoleonzivis arī.

Šī bija tā reize, kad neniru ar Ināru – viņa un vispār gandrīz lielākā daļa Eddy grupas ar Eddy aizgāja uz 70m. Priekš kam viņiem tas viss? Nezinu... Mani kaut kā šādas atzīmes savā „dive history” īsti nevilina... Vismaz ne tādā veidā...

Nu un tā kā lielākā daļa daiveru bija devušies sevi iepazīt 70m dziļumā, pārējiem nācās nirt Mustafa pavadībā. Jāteic, ka šoreiz izdevās iztikt bez kaut kādām gida – grupas nesaskaņām.

Un vēl - mans BCD joprojām nedaudz laiž gaisu. It kā ne pārāk daudz, bet tomēr... Un nirt ar kaut arī nedaudz, bet tomēr bojātu ekipējumu nav nemaz tik patīkami.

Otrajā daivā Vova kārtoja Dry Suit kursu. Bija interesanti pavērot kā, piemēram, zem ūdens viņš met kūleņus. :) Par pašu daivu – nu straumes dēļ nācās mainīt iecerēto virzienu. Sākotnēji bija doma niršanu sākt no zodiaka un atgriezties uz botu. Bet straumes dēļ tas nesanāca. Uz botu atgriezāmies arī ar zodiaku.

Niršanas vieta ir laba. Koraļļi skaisti. Sīko zivju daudz. Napoleonzivis peld. Bija barakudas.

Uz trešo daivu atkal notika daiveru pārgrupēšana. Mēs ar Ināru un 4 puiši – topošie Rescue un DM tika iekļauti Eddy grupiņā. Tas viss tāpēc, ka puišiem bija paredzēts veikt dažādus uzdevumus savu kursu ietvaros, bet mēs ar Ināru piekritām labāk nirt ar viņiem un pavērot jautrības, nevis nirt ar nepatīkamu gidu. Pārējiem šai reizē diemžēl nācās vēlreiz tomēr pieciest Mustafu...

Priekšnojautas izrādījās patiesas - šis patiešām bija jautrais daivs – puišiem bija jāveic dažādi vingrinājumi, tai skaitā arī „panikojošais daiveris” – kā darboties situācijā, kad kāds no daivieriem zem ūdens sācis neadekvāti uzvesties.

Mēs ar Ināru peldējām kā noslēdzošās un vērojām visu notiekošo - ne tikai puišu izpildītos vingrinājumus, bet arī zivis. Bija napoleonzivis, to te tiešām ir ļoti daudz. Eddy mēģinājums pievilināt nepoleonzivi ar nelielas bumbiņas palīdzību šoreiz neizdevās - napoleons uz šo joku neuzķērās. Vēl nelielā alā redzējām 2 mazas haizivis. Super! Vispār alas un groti, kas te ir nelielā dziļumā, ir ļoti skaisti!

Nu bet par pašu jautrāko - īsi pirms došanās ūdenī Eddy man uzjautāja – vai negribu nedaudz piepalīdzēt, vai es nevarētu notēlot panikojošo daiveri? Vai tad man grūti! Nekādu problēmu. Tikai Inārai gan nepaguvu to virs ūdens pateikt. Peldot centos viņai parādīt - ja ar mani kas notiek, viss ir ok, tas ir speciāli. Jāteic, ka šī bija tā reize, kad zem ūdens dikti būtu noderējusi piezīmju planšete... Ja godīgi, nebiju īsti pārliecināta vai Ināra, no tā, ko centos viņai ar zīmēm parādīt, visu bija sapratusi... Nu bet ar Eddy mums bija sarunāts, ka viņš dos zīmi, kad man jāsāk panikot.

Daiva sākumā varēja pavērot kā puiši pēc kārtas tēlo panikojošos daiverus un atbilstoši baddy pārim cenšas mierināt panikojošo. Mums ar Ināru tas bija real fun!!! Pārsmieties varēja! Vislabākais bija Koferis. Viņa šī daiva baddy Aleksejs uzsāka panikot, bet Koferis mierīgi peld uz priekšu un neliekas ne zinis. Ļoša tikai paniko un paniko, bet neviens nedodas viņu „glābt”. Beigās jau Koferis, protams, piepeldēja pie „cietušā”, bet ar lielu nokavēšanos gan.

Un tad sākās mans „teātris”. Eddy deva zīmi, ka griežamies apkārt – peldam atpakaļ, un zīmi man – sāc panikot! Norāvu masku un pametu to uz Ināras pusi. Tālāk sekoja nekontrolēta vicināšanās ar rokām, riktīga plivināšanās, tā teikt, raustīju kaut ko pie sava ekipējuma utt. Nu, panikoju. Reāli mani pirmā glābt devās mana baddy – Ināra. Centos parādīt viņai signālu „Ok”, piedevām tā, lai pārējie īsti nepamana. Šķiet, Ināra saprata un laikam tikai tad viņai tā īsti palika skaidrs, ka tas, kas te notiek ir tikai teātris. Jāteic, ka tūlīt pēc tam parādījās arī glābēji. Kuri tad glāba? – abi topošie DM. Koferis atkal esot visus novērojis no malas, Makss tikai atņēmis Inārai manu masku, kuru vēlāk atdevis DM. Nu un es nemaz necentos tik ātri „nomierināties” – dziļa ieelpa un izspļāvu regulatoru. Ja jau panikojam – tad panikojam ;) Vova ar Alekseju reāli bija uzsākuši „panikojošā daivera” mierināšanu. Man fiksi tika mutē iegrūsts regulators. Puiši, tā teikt, noslīkt man neļāva :))) Bez tam abi puiši mani stingri turēja, neļaujot mēģināt strauji uzpeldēt. Maskas man joprojām nebija. Kā pa miglu sapratu, ka Vova prasa – kur mana maska? Paraustīju plecus - nezinu. Rezultātā viņš man atdeva savu masku! Bet pēc kāda brīža klāt jau bija piepeldējis Makss, kurš no Ināras bija paņēmis manu masku un nu to iedeva Vovam. Nu un tad panikojošais daiveris manā personā bija nomierināts un mēs peldējām atpakaļ uz botu. Kā vēlāk Ināra teica – es esot masku uz viņas pusi pametusi diezgan neveiksmīgi – gandrīz aizlaidusi to dzelmē zilajā – nācies viņai drusku dzīties pēc manas maskas.

Iznirstot, atdevu Vovam masku un pateicu paldies, uz ko viņš atbildēja – eta nasha rabota! :) Bet toties Makss ar Koferi sāka bez maz vai korī – mēs visu sapratām, tas bija speciāli, tu biji podstavnoe litco, tas viss bija teātris  utt. Un uz bota visi jau stāstīja kā viņi tur mani glābuši – īpaši jau tie, kuri gandrīz neko nebija darījuši... Tāpat panesās jautrības par tēmu ”bruņinieks izglāba princesi, nu viņam viņa jāprec” :))) Aha! Ko vēl ne!!?? Mani tā kā 2 „bruņinieki” glāba... ko tad tagad – daudzvīrība??? Jautrības par „glābšanas” tēmu turpinājās visu vakaru un arī turpmākajās dienās.

Nakts daivs jau norisinājās Zabargad. Diemžēl ar Mustafu.... Toties šoreiz pēc daiva nikns bija viņš – mēs vienkārši savā starpā sarunājām, ka gidam pakaļ nedzīsimies, peldēsim mierīgi, skatīsimies koraļļus un zivis. Kur mums steigties! Just relax! Un kas tad Mustafam atlika – daiveri nejoņoja viņam pakaļ, bet peldēja tā it kā viņa tur nemaz nebūtu. interesantu Tā ka nācās vien viņam pieskaņoties mums. Nu un mūsu daiveru grupiņa bija dikti saliedējusies – ja gids mums neko nerāda – meklējam paši un pēc tam parādam pārējiem. Tā ka ik pa brīdim kāds no mums nozibināja ar lukturi, pievēršot sev uzmanību – bija atrasta kāda zvaigzne, vai gliemis, vai kāda zem koraļļa guļoša zivs. Tiešām skaista vieta nakts daivam – daudz dažādu nakts dzīvnieciņu, skaisti koraļļi, zvaigznes, gliemji. Rīt te atkal nirsim – jau daily :)

Vēl tāda lieta – mans BCD joprojām laiž gaisu. Un pēc nakts daiva Eddy un Kostja atkal „ķīmiķoja” ap BCD vārstuli. Tā arī neviens īsti nespēja saprast – kur ir problēma. Vārstulis jau n-tās reizes bija izjaukts, iztīrīts un salikts... Bet nirstot, īpaši jau kad dziļums lielāks, burbulīšu virtenes atkal vijas augšup... Beigu beigās abi instruktori vienojās - nobloķēja vārstuli. Tas tāds pagaidu variants. Vismaz kaut kas, jo savādāk daiva laikā gaisa zudums vestē un, protams, arī balonā, ir diezgan manāms. Nirstot nākas laiku pa laikam no jauna piepūst vesti, lai nekristu uz leju... Nu un es to vārstuli galu galā neizmantoju, lai ar to regulētu BCD. Rīt pārbaudīšu, kā būs.

23.aprīlis, 2007. Safari uz Rocky - Zabargad

Pirmdiena. Pirmais daivs – Elphinstone. Ja godīgi, šis saits man uzdzina tādu kā satraukumu – visi tak vēl atceras traģiskos notikumus šeit janvāra sākumā, kad bez vēsts pazuda 4 daiveri. Bez tam šis bija ieplānots arī kā dziļais daivs – izpeldēt Arku. 57m. Iepriekšējā vakarā noklausījies mūsu viedokli par Mustafu, Eddy kā gidu uz Elphinstone mūsu grupiņai paņēma bota īpašnieku Muhamedu. Jāteic – daivs bija super, nekādu problēmu, iznirām visu, kā brīfingā bija ieplānots!

Vieta vienkārši skaista. Pats rifs krāšņs, koši koraļļi, daudz sīku krāsainu zivtiņu. Piedevām, gandrīz vai nebija straumes. Jāteic, ka tieši iespējamā straume bija tas, kas visvairāk baidīja gatavojoties daivam. Tā teikt, ja nu straume nežēlīgi stipra, ja nu mūs aiznes jūrā... Nu jā, stāsti par Elphinstone bija darījuši savu, nu – bija tā drusku bailīgi. Bet viss izrādījās super, bezgala forši. Un Arka arī bija ļoti skaista. Lejā Arkā tiešām bija kaut kādas tā kā akmens plāksnes, gan apaugušas ar koraļļiem. Saka, ka tās no faraonu laikiem :))) Gan jau ka kārtējās daivinga „leģendas”.

Jāteic, ka SPB Barokameras apmeklējums noderēja - bija vieglāk saprast kas un kā. Kādas ir sajūtas nirstot tādā dziļumā. Protams, sajūtas nebija 1:1 kā barokamerā, bet bija līdzīgi. Vismaz bija skaidrs, ka, piemēram, palielinoties dziļumam elpot ir drusku savādāk nekā nelielā dziļumā utt. Izpeldot Arku viss bija ok, nekādu dīvainu sajūtu, nekādu gļuku, azotkas nebija.

Otrais daivs Habil Marsa Alam. Logbook man ir ierakstīts – vienkārši skaista vieta.

Man BCD vārstulis uz labā pleca sāka laist gaisu. Sajūta pasūdīga - it kā uz pleca būtu mazs propellerītis. Piedevām BCD nācās regulāri piepūst, savādāk krītu uz leju. Jau pēc daiva uz bota abi instruktori - Eddy un Kostja – „ķīmiķoja” ap manu BCD. Sākumā Eddy mēģināja tika galā ar manu problēmu, pēc tam tika pieaicināts Kostja un jau kopīgiem spēkiem mans BCD šķiet tika savests kārtībā. Nākamajā daivā varēs pārbaudīt kas un kā :)

Trešais daivs – Habil El Ghadrr – pēc šī daiva mēs tad arī tā pa visam atteicāmies no Mustafa kā gida. Šis saits man ļoti patika – īsts akvārijs (nu, ne tuvu Hurgadas Akvārijam jeb Gota Abu Ramada). Zivju daudz, daudz. Tikai gids tām visām atkal nesas raķetes ātrumā garām... Te bija arī tā saucamais snake garden – līdzīgi kā Hurgadā Abu Ramada S. Un ko Mustafa – peld tik garām. Es pagrabinu ar šeikeri un rādu šim – skaties, snake garden. Uz ko Mustafa – rāda – kas tad tur tāds ir, kam būtu jāpievērš uzmanība... ja es nebūtu pārējiem pievērsusi uzmanību snake garden, tad ļoti ticams tam pārējie arī papeldētu garām... Vēl redzējām elektrisko raju. Tad beidzot ieraudzījām murēnu :))) Vispār šajā saitā tās bija vairākas :) Daiva noslēgumā, kad jau sākām uzniršanu, lai atstāvētu safety stop un dotu zodiakam zīmi, ka mūs jau var savākt – virs rifa peldēja mazs bruņurupucītis. Skaisti :)

Pēc šī daiva visa mūsu kompānija pateica, ka ar Mustafu vairs nirt negrib. Galu galā – ja jau tu esi gids, tad tev arī jābūt gidam nevis pavadošajai raķetei.... Turpmāk zaļā gaisma tika dota topošajiem daivmāsteriem – tālāk safari laikā viņi uz maiņām būs grupu gidi. Pasteidzoties visiem notikumiem uz priekšu jāteic, ka viss bija ok - nekādas vainas. Topošie daivmāsteri gaidingā izrādījās labi :)

Kā man šajā daivā bija ar BCD? Sākumā šķita, ka viss ir ok, ka ar vārstuli viss kārtībā, bet tomēr lielākā dziļumā atkal no vārstuļa sāka plūst sīku burbulīšu virtene.... Un tas tā tikai dziļumā zem 15m. Mazākā dziļumā atkal viss ok... Un atkal pēc daiva instruktori „ķīmiķoja” ap manu BCD. Redzēs kā būs.

Ceturtais daivs Gota el Sharm – ne īsti dienas, ne nakts daivs – nosaucām mēs to par krēslas daivu. Vienkārši botam bija paredzms lielais pārbrauciens, un šīs dienas noslēdzošo daivu nācās uzsākt agrāk nekā paredzēts. Sākām tā kā vēlā pēcpusdienā, bet uz bota atgriezāmies jau diezgan lielā krēslā. Bet nekāda vaina. Daivs bija ok, lai gan dienā, kad saulīte apspīd koraļļus rifs, protams, būtu bijis daudz košāks un skaistāks. Bija cerība ieraudzīt haizivis – te viņas mēdzot būt, bet nekā – šoreiz to nebija. Toties bija Napoleonzivs.

Atpakaļ uz botu mēs atgriezāmies ar vienu zodiaku, tā teikt, gaidīt otru zodiaku, kurš veda atpakaļ Kostjas grupu, negribējās un visi mēs dikti draudzīgi saspiedāmies vienā zodiakā. Parasti zodiakā bija 6 daiveri un stūres vīrs, bet šoreiz sasēdāmies mēs visi deviņi (bez stūrētāja). Brauciens atpakaļ uz botu izvērsās ļoti jautrs :)