Shofja blogo: 2010

Šorīt jau 8:00 jābūt „Planet Divers”. Tā ka brokastīs es netieku. Rīta pastaiga līdz daivcentram izrādās dikti jauka – promenāde ar veikaliņiem un restorāniņiem vēl tikai mostas, puiši slauka ielu, uzpoš restorāniņus, pie bankas miegaini sēž policisti... Neviens vēl nekur neaicina iekšā... Tāds miers :) Miers uz ielas... bet ne jūrā. Šorīt ir sacēlies vējš un pret krastu šķīst lieli viļņi... Es vēl nodomāju, kā būs ar niršanu, jo tā te galu galā no krasta...

Daivcentrā arī rosība tikai sākas, mēs esam pirmie, kas šodien dosies nirt, citas grupas ir pieteikušas nedaudz vēlāku laiku. Mēs šodien uz Kanjonu.

Arī Muhameds šorīt ierodas ar nokavēšanos, tāds nerunīgs, tikai man padod labrītu un uzjautā kā iet. Labrīt, labrīt, man tā kā ok, bet tev? Atbilde ir īsa – miegs nāk, gribas gulēt. Hehehe! Kuram ta negribētos vēl pagulēt? Tāds samiegojies viņš arī atkrīt ofisā pie datora un vismaz izskatās, ka mēģina kaut ko sākt darīt :D

Toties mēs diezgan ātri saliekam ekipējumu, atzīmējamies nitrox žurnālā par saņemtajiem baloniem un braucam uz Canyon. Abi daivi tur. Grupa mums forša – kopā esam 4 daiveri un Žeņa, kā arī divas ne-nirējas.

Vispār agrais rīts ir devis savu labumu – Canyon mēs esam vieni no pirmajiem un ūdenī dodamies vispār pirmie :) Grupa sadalīta tā, ka Olga peld blakus Žeņai, tad mēs ar Andreju un kā noslēdzošais – Ļoša, viņš mums grupā krutais Advanced Trimix daiveris, solo daiveris un vēl kāds tur daiveris – lai gan kā Žeņa saka, kad tehniskie daiveri sadomā nirt rekreacionāli, tad ir kā ir ;)

Kad esam apmetušies jau tik ierastajos Canyon coffee shop dīvāniņos, noklausījušies brīfingu un salikuši ekipējumu – varam doties ūdenī.

Iepriekšējās dienās Žeņas un Tishina stāstītais par to, ka zivju palicis mazāk... nu man kaut kā tā nešķiet – tas ergs, kas ir izpeldot no seklās lagūnas, ir burtiski mazo, oranžo zivtiņu mākonī. Smuki! Peldot Kanjona virzienā ieraugu palielu zaļganu skorpēnu, parādu Andrejam, lai viņš ar savu diezgan jocīgo mikroskopisko kameru to varētu nofilmēt.

Izrādās, piepeldēt pie Kanjona, kad no tā nenāk daudzās gaisa burbulīšu virtenes, ir pavisam savādāk... Bez maz vai kaut kā pietrūkst... Nu un tad jau mēs dodamies iekšā kanjonā – diezgan ilgi – cik nu kompjūteri un nitrox rezerves ļauj. Skaisti!!!! Pavēroju kādu galīgi caurspīdīgu zivtiņu, kas dzīvojas pa Kanjona sienu – visas asakas un iekšas ir redzamas. Dikti interesanti viņa izskatās. Tad vēl drusku vienkārši paguļam smiltiņās uz muguras – vērojot kā caur Kanjona šķēlumu caur ūdeni rotaļājas saules stari. Skaisti, skaisti, skaisti!!! Nu bet tad jau jāpeld laukā, Olga ir pietuvojusies 110 bāru atzīmei. Izpeldam no Kanjona un apmetušu vēl loku pa labi, dodamies lagūnas, tātad – izejas, virzienā. Daudz lionfish – īpaši gar pašu kanjonu. Skaisti viņas tur plivinās. Un no Kanjona nu jau plūst gaisa burbulīšu virtenes... Kā tāds gaisa burbulīšu priekškars, arī daiveru jau daudz zem ūdens, pie Kanjona ieejas pat jau tāda kā neliela rinda izveidojusies... Cik forši, ka mēs tur bijām pirmie :)

Starp citu, atpakaļ peldēt ir daudz vieglāk – mēs ejam ar straumi, tā ka pleznas var gandrīz vai nekustināt, ļauties tikai lidojumam, lai straume nes :)

Netālu no ieejas lagūnā Žeņa parāda nelielā koraļļu pudurī aliņā ieslēpušās divas garneles. Andrejam gan nākas rādīt divreiz, līdz viņš saprot, kam tieši jāpievērš uzmanība ;) Un tad jau neliela cīņa ar straumi, lai iepeldētu lagūnā, un pa seklumu peldam uz izeju.

Vispār jau viļņi drusku tomēr traucē iziešanu, bet krastā nonākam veiksmīgi. Tad seko drusku vairāk kā stundu ilga atpūta, tējas dzeršana un tad jau pošamies uz otro daivu. Kamēr ģērbjamies, sanāk paklausīties, kā pie blakus galdiņiem kāds krievu instruktors vai gids (kas nu viņš tur bija) savējiem stāsta par daivingu... O!!!! Sanāk tādas „pērles” dzirdēt... :D Finālā mēs ar Žeņu jau cenšamies skaļi nesmieties, bet grūti... ne katru dienu ko TĀDU nākas dzirdēt :D Piemēram, uz kāda daivera jautājumu, ko nozīmē deep stop, instruktors atbild – man kompjūterā ir deep stop, bet jums par to nav jāzina. Tad vēl uzzinām, ka Blue Hole bojā iet tikai tehniskie daiveri, AOWD tur nemirstot... Nu un tādā garā... :D Galvenais, ka viņš pats ar savu stāstīto ir tik apmierināts, pat no malas redzams, ka jūtas kā baigais varonis.

Nu bet tad jau mūsu grupa ir gatava otrajam daivam. Tas būs arī tepat – Rick’s Reef, tas drusku pabraucot austrumu virzienā no Canyon. Vispār jau precīzi daivs sauksies Rick’s Reeef – Canyon. Tas būs drifts. Daiva sākums Rick’s Reef, bet atgriezīsimies no daiva jau Canyon. Nu turpat, kur iznācām no ūdens pirmajā daivā.

Esam saģērbušies, ekipējums ir saliekts, tad sakāpjam pikapa kravas kastē – mūs aizvizinās līdz niršanas vietai. Sēžot uz kravas kastes malas sanāk drusku pakratīties, kad auto uzbrauc uz kāda akmens.

Ieiešana ūdenī te izrādījās drusku problemātiska un ne bez traumām... Īsumā – mēs ar Andreju, piepalīdzot viens otram uzvilkt pleznas, tikām ar vilni nogāzti. Un uz tiem nejaukajiem akmeņiem. Viņam drusku zila kāja, man rokai ietraumēts pirksts. Bet savādāk viss ok. Ienirām, par nelielu neapmierinātību visiem, straume bija mazinājusies un cerība palidot driftā bija pagaisusi... Nācās vien pašiem pleznas vicināt :D

Redzējām divas napoleonzivis – lielu un maziņu, kuras izpeldēja no zilgmes. Tad arī nelielu elektrisko raju, kura kādu brīdi peldēja, tad ļoti sparīgi ierušinājās smiltīs. Andrejs atkal bija drusku aizkavējies kaut ko filmējot, tā ka Žeņai nācās viņam vēlreiz rādīt, kur īsti tā elektriskā raja atrodas, bet raja diez ko negribēja tikt izdzīvota no smiltīm, kur bija ieslēpusies. Bet kad bijām jau lagūnā un peldējām laukā, atradu divas tā saucamās butes. Dziļums ar 2 metriem, redzamība laba, krāsas košas, tā ka šis video fragments Andrejam sanāca īpaši labs :)

Jāteic, ka otrā daiva beigās es tomēr drusku nosalu, ne jau tā ka drebuļi kratītu, bet drusku vēsi bija. Ūdens temperatūra gan +23C, vismaz ne +22C kā esot bijis pāris dienas atpakaļ ;)

Pēc daiva uzreiz salikām visu ekipējumu mašīnā un braucām atpakaļ uz Dahabu. Te tā diezgan ātri sanāk atgriezties no daiva. Daivcentrā sarunājām, ka vakarā tiksimies „Friends”. Es vēl aizgāju pusdienās uz „Same Same” – izmantoju neizlietoto brokastu kuponu, kas tad dod 30% atlaidi parastās 20% atlaides vietā. „Same Same” piedāvā arī marokāņu virtuvi – vistas un dārzeņu sautējums tadžinā bija labs :) Pie blakus galdiņa sēdēja Olga, no „Dahab Palza Hotel”, papļāpājām, sapazīstināja mani ar masieri Aņu – tipa ja vajag masāžu, var pie Annas griezties.

Nu bet pats vakars pagāja „Friends”. Jautri :) Reāli šoreiz ļoti ir paveicies ar daiveru kompāniju – superīgākā! :)

Mošejas klātbūtni nedzirdēju. Laikam pārāk cieši gulēju, tā ka agri, agri no rīta neviens mani nepamodināja ;) Piecēlos pati pēc sava modinātāja :D

Brokastot šorīt devos uz „Same Same”. Galvā jau ir doma – izmēģināt kādas viņiem te visas brokastis. Šodien sāku ar Egyptian breakfast. Izrādās, te brokasto diezgan daudzi. Šorīt pie brokastīm pasūtīju tēju, kafiju vēl neriskēju, jo, nu negribējās vēl to nescafe... Egyptian breakfast izrādījās liels šķīvis ar felafel, ful, tahinu, sieru ar tomātiem, gurķu šķēlītēm un trauciņu cukurniedru sīrupa. Nu, protams, arī vietējā maize. Jāteic, ka viss bija garšīgi, pat ful, kas man ne īpaši garšo. Bet šoreiz viņi tās pupas bija pagatavojuši kopā ar tomātiem, tā ka tiešām bija garšīgi. Arī vietējais baltais siers (kas drusku līdzīgs feta sieram) sajaukts ar svaigu tomātu biezeni un vairāk līdzinājās biezpienam ar tomātiem.

Brokastis pagāja ļoti nesteidzīgi... nu, laiks te nekur neskrien, šķiet, Dahaba ir viena no tām vietām, kur mierīgi var izbaudīt Egyptian time ;) Skats uz jūru, pāris kaķi, kuri skraidīja pa restorāniņu, tūristi, kuri brokastoja... Viens pārītis bija tāds īpaši fun – puisi brokastīs pasūtīja lielu trauku ar šokolādes saldējumu... Nu gan brokastis :D Bez tam, kad viens no brūni strīpainajiem kaķiem uzleca uz viņa dīvāniņa atzveltnes, puisis sākumā nopētīja vai neviens nemana un tad kaķi nogrūda no dīvāna malas :D Jāteic, ka oficiantiem tas nebija palicis nepamanīts – drīz viņam tika atnesta pudele ar ūdeni, no kuras var uzpūst kaķiem, kad tie pārāk sāk uzmākties :D

Tā nu es rītu pavadīju nesteidzīgi brokastojot, vērojot jūru un cilvēkus :)

Ap 12 bija sarunāts satikties ar Tishina „Planet Divers” – ekipējumu salikt, papīrus aizpildīt. Izrādās, es biju drusku pārrēķinājusi laiku, kas nepieciešams, lai no viesnīcas aizietu līdz Lighthouse, tā ka ierados drusku ātrāk. Kamēr gaidīju Tishina, garlaicīgi nebija, jo Planētas ofisa menedžeris Omārs sēžot pie datora un kaut ko tur darot, dziedāja. Tas nekas, ka īpaša dziedāšanas talanta viņam nebija. Vienalga dziedāja :D

Un tad jau Tishina bija klāt. Aizpildīju visus papīrus, uzrādīju DM un Nitrox sertifikātus, DAN apdrošināšanas karti. Saliku ekipējumu kastē un dabūju skapīti nr.109. Pasmējāmies vēl par to, ka man šoreiz ne tikai viesnīcā istabas numurs ir 109., bet arī daivcentrā skapītis ar tādu pašu numuru :)

Pēc tam līdz vakaram brīvais laiks. Pastaigāju pa Dahabu. Tāds relax :))) Pēc tam „Friends”... :)

„Friends” pasēdēju internetā un nospriedu, ka būs kādu dienu te jāatnāk vienkārši grāmatiņu palasīt. Viens anglis tā gulēja uz dīvāniņa, pīpēja ūdenspīpi un lasīja grāmatu... ar skatu uz jūru... relax...

Vakarpusē pienāca sms no Tishina – vakarā viņš pienākšot „Friends”. Tā ka vakarā atkal brieda daiveru tusiņš. Es gan tur biju drusku ātrāk – galu galā „vakars” ir stiepts jēdziens ;) Sēdēju pīpēju citronu ūdenspīpi un dzēru melno tēju ar svaigām piparmētrām. Līdz pie mana galdiņa parādījās viens no „Friends” puišiem ar saldējuma un augļu trauciņu – „Present for habibi!” Hi-hi-hi!!! Atlika tik smaidīt un teikt paldies :))) Saldējums tiešām izrādījās garšīgs. Un tad jau arī pārējie bija klāt. Rīt „Planet Divers” jābūt pirms 8:00 no rīta. Izbraukšana 8:00. Nirsim Canyon. Tā ka pa smuko būs :)